pēc produktiem

Gluži tā ("PRODUKTI") sociālistiskajā Latvijā veikali nesaucās (saucās "PĀRTIKA"), bet daudzu latviešu lingvistiskajā apziņā ir nostiprinājies priekšstats par produktiem kā pārtikas precēm. Specifiski vārdu produkti lieto ķīmijā (par reakcijas rezultātu) un ekonomikā (par izmērāmu visas tautsaimniecības sasniegumu), un to saskarnozarēs.

Arī daudzi tālaika intelektuāļi vēl šodien sevi atzīst par tā laika produktiem. Pārnestā nozīmē.

Par citiem atsevišķiem rūpniecības, mežkopības, mājamatniecības u. tml. ražojumiem un to grupām produkta vārdu parasti nelieto.

Tas ir pamatoti, jo ekonōmikas teōrijā ir runa par ražošanu, ražotājiem, ražotnēm, ražotavām, ražojumiem, ražīgumu. Šās saknes vārdus reizēm attiecina arī uz nemateriālu darbību, piemēram, vairāk nekā vienas kīnōstudijas veidotu filmu sauc par kopražojumu. 

Ja no minētās vārdu ķēdītes (ligzdas) izrauj vārdu ražojums un aizstāj ar vārdu produkts, tad lielākā nelaime ir nevis sadzīvē valdošais priekšstats par ēdamvielām vai kādiem ķīmiskiem vai dabiskiem procesiem, bet pārējo vārdu nesaderība ar produktu un attiecīgu citu vārdšķiru vārdu neesība (terminolōģiska neskaidrība, neviendabība).

Kādi producētāji jeb producenti ir kīnō un mūzikas pasaulē, bet šie vārdi neder, ja darbības objekts ir taustāms vai fiziski patērējams. Tas pats attiektos uz vietām "producētavām", darba augļiem "producējumiem" u. c. Bet īpašības vārdam produktīvs un tā atvasinājumam produktivitāte ir specifiskas nozīmes: piemēram, darbs ir ražīgs, bet klepus var būt produktīvs.

Daži desmiti vārdu savienojumu ar EN product un to atveidojumi reiz savākti "Atbilsmju" nodaļā Daži grūtāk tulkojami lietvārdi. 

Tur atklājas, ka EN product tulkošana ir diferencēta. Tirgus, muitas u. c. uzskaites vajadzībām katrs ražojums vai izstrādājums ir prece. Citās jomās tā pati lieta ir fabrikas vai citāda ražotāja ražojums vai izstrādājums. Ja tirgo tehnoloģiskās attīstības rezultātu jeb tehnoloģijas izstrādājumu, arī tas ir prece. Pat ražošanas procesu var pārdot kā izstrādājumu vai preci.

Kas pārdesmit gados mainījies? Nelietpratīgos, slikti organizētos tulkojumos ražojumu grupas reizēm (preču klasifikātōros) nodēvētas par "produktu grupām". Kļuvis vairāk nemateriālu izstrādājumu, mainījies piedāvājums: tagad bieži var iegādāties izstrādājuma un pakalpojuma komplektus, ko angliski reizēm apzīmē bundle. Bet arī tas taču ir vienums, ko tirgo tirgū, un tātad tā ir prece. 

Pirms kādiem gadiem Eiropas Savienībā sāka ar vārdu EN product apzīmēt ikkatru ražojumu vai pakalpojumu (un visus kopā ar products), taču šī revolūcija aprima un vispārīgi tiek lietots EN products and services (LV ražojumi un pakalpojumi).

Vārdu ražojums var aizstāt ar izstrādājums, ja runā par saražojamās lietas materiālu, lietas paredzamo izmantojumu vai par izstrādes (EN development) rezultātu. 

Vārds produkts lietojams tajās nozīmēs, kas tam ir bijušas paaudzēs. "Produkts" ir viens no ražojuma aspektiem (runājot par procesu). Cits aspekts ir "izstrādājums", runājot par materiālu vai izejvielu vai par pirmsražošanas darbību. Un "prece", runājot par tirgu.  

Specifiskās jomās EN product atbilsme kādos vārdu savienojumos var būt jomai raksturīgs vārds: darinājums, pagatavojums, preparāts, līdzeklis, medikaments v. c.

Ja zinātniekam jāapraksta norises, kuŗu iznākums prasa produkta vārda, viņš var justies aicināts to lietot (ne tikai EN product spiediena dēļ). Taču lietišķajā līmenī viņam jāprot nosaukt, kas tur sanācis un kur to var likt. 

Var arī iztēloties situāciju, kur kāda dabas procesa iznākumu var nosaukt par produktu, bet, ja šo procesu izmanto ražošanā, tā rezultāts ir ražojums. 

LLVV par vārda produkts 1. nozīmi izvirza 'priekšmets, viela, ko iegūst cilvēka darba rezultātā'. Ar to nav jāsaprot, ka viss cilvēka darba rezultātā iegūtais ir produkti.

Vai angļu -ing ir latviešu -ošs?

Otrais Pilots ("Copilot") zina stāstīt, ka latviešu izskaņa ar -oš- (un leišu -ant-, un latīņu -ant-, -ent-) ir radniecīga un funkcionāli līdzīga angļu -ing.

Tās plaši atbilst viena otrai. Taču nesakrīt!

Pirms divdabja ar -oš- aplūkošanas sastatot jācitē J. Endzelīns (“Dažādas valodas kļūdas”, 13. lpp.):

"-ošs, -oši.

Dzīvajā tautas valodā divdabji, kas beidzas ar -ošs, ir sastopami tikai no nedaudziem verbiem, un arī tikai no tādiem, kam nepārejoša nozīme, piem. ziedoša ābele, verdošs vai tekošs ūdens, nākoša nedēļa v. c. No tam nu izriet, ka no verbiem ar pārejošu nozīmi šādi divdabji bez lielas vajadzības nav darināmi. Tai vietā var lietāt vai nu kādu adjektīvu, vai substantīvu, vai jāizteicas ar verba formu, kam ir personas galotne. Piemēri: „apburoša (labāk: burvīga) jaunava”; „viņa bij apburoša” (labāk: viņa bija burvīga, jeb: viņa varēja tiešām apburt); reibinoši (labāk: reibi jeb reibīgi) dzērieni”; „viņa balss ir brīvi plūstoša” (šim divdabim gan ir nepārejoša nozīme, bet tomēr labāk varētu teikt: viņa balss plūst brīvi); „grāmata ar pamācošu (labāk: pamācīgu) saturu”; „druvu stāvoklis visai iepriecinošs” (labāk: dr. st. visai iepriecina); „saturs vērtīgs un saistošs” (labāk: saistīgs); „jautājumi kļuva draudošāki” (labāk: draudīgāki); „argumenti bija stipri pārliecinoši” (labāk: argumenti stipri pārliecināja); aizkustinošāki (labāk: aizgrābīgāki) lūgumi”; „gars ir ierosinošs (labāk: gars var ierosināt jeb ierosina) tikai tad”; „izšķirošais (labāk: izšķirīgais jeb izšķīrējs) vārds”; „lemjošās (labāk: lēmēja) tiesības”.

Sevišķi nevēlami ir šādu divdabju savienojumi ar objektu, piem. „vai arī viņš bija atklātu audienci kompromitējošs” (labāk: vai arī viņš kompromitēja atklātu audienci); „uz šo publiku maldinošo (labāk: publikas maldinātāju) pakaļdarinājumu”. Nav ieteicami arī adverbi no šiem un citiem divdabjiem, sevišķi ar atkarīgu objektu, piem. „Juraševskis runāja labi un Veržbicki sagraujoši” (labāk: J. runāja labi un sagrāva Veržbicki, jeb: Veržbicki sagraudams); „runā maz, bet pārliecinoši” (labāk: pārliecinādams); „sēd viņi smaidoši (labāk: smaidot jeb smaidīdami) savās ložās”; „cīņa beidzās neizšķirti” (labāk: neizšķirta); „to ievest nebūtu vēlami” (labāk: vēlams); „tas ir neizbēgami jeb nepieciešami (labāk: neizbēgams jeb nepieciešams), ja grib pareizi kurināt”.

Dažkārt pašas divdabja formas ir nepareizi darinātas. Divdabji ar -ošs atvasināmi vienmēr no tagadnes celma; var jemt nelokāmo divdabi, kas beidzas ar -ot, un -t vietā likt -šs un tā viegli un droši dabūt vajadzīgo divdabja formu. Tā piem. no „spiest” ir formas „spiežu, spiežam, spiežot, spiežošs”, no „ciest” „ciešu, ciešam, ciešot, ciešošs”, no „snaust” „snaužu, snaužam, snaužot, snaužošs”. Bet formas „spiežošs, ciešošs, snaužošs” divu šņāceņu dēļ neskan labi, un tāpēc nu daži tai vietā lietā formas „spiedošs, cietošs, snaudošs”. Formu „snaudošs” var atzīt, jo tā patiesībā var būt atvasināta no verba „snaudēt”, ko atrodam Ulmaņa vārdnīcā. Bet formas „spiedošs” un „cietošs” nekā nav attaisnojamas un ir arī liekas: „spiedoša” vajadzība ir pareizi runājot „spiedīga” vajadzība (kā ir arī „spiedīgs” gaiss, laiks, „spiedīgi” apstākļi), „nospiedošais” vairums (radies pēc kr. .. parauga) ir latviski runājot „gandrīz visi”, un „cietošs” skats, izskats ir „cietēja” skats, izskats.

Ir pazīstamas „kvēlošas” ogles, kur divdabis atvasināts no verba „kvēlēt”. Bet daži nu maldīgi iedomājušies, ka „kvēlošs” cēlies no verba „kvēlot” (no tā ir divdabis „kvēlojošs”), un pēc šā parauga runā piem. par „putošu” (pareizi: putojošu; „putošs” ir darinājums no „putēt”) alu, par „starošu” (pareizi: starojošu) skatu. Pats par sevi pareizi darināts ir divdabis „sekošs” (no verba „sekt”; no „sekot” „sekojošs”), bet pēc kr. .. parauga to lietā ari tur, kur latviskāks būtu „šāds”, piem. „paziņojuma teksts sekošais:” (labāk: ir šāds); „sarīko kursus sekošās (labāk: šādās, šais) vietās”."

Nu varam lūkot dižvīra mācību piemērot vēlreiz (kā desmitiem gadu arī darīts), specifiski skatot, kā mūsu divdabis atbilst lietojumā līdzīgajam angļu divdabim.

Angļu t. s. „-ing formas” latviešu atbilsme (visvairāk apzīmētājā) var būt divdabis ar -ošs, darītāja nosaucējs lietvārds ar -ējs/-tājs vai īpašības vārds. Īpašības vārda nozīmē angļu valodā lieto arī latīnismus ar -nt-. (Ja apzīmētāja funkcijā ir lietots t. s. ģerundijs, tas izskatās tieši tāpat kā divdabis ar -ing un ir ļoti grūti no tā atšķiŗams, bet atsevišķi tā dabiskā atbilsme ir norises nosaucējs vārds ar -šana.)

Nez vai daudzi domā, ka šķīstošā kafija šķīst jau kārbā, taču zina, ka vēlamos apstākļos tā šķīst tasē. Putojošās tabletes puto pavisam īsu mirkli. No otras puses, nedomājam taču, ka šķīstošie dubļi vai kūstošais sniegs varētu būt līdzņemams dubļu vai sniega pulveris. (Patērnieciskā sabiedrība gan vēl nav izsmēlusi visu savu potenciālu.)

Daudziem divdabjiem ar -oš- nevar liegt vietu stabilos savienojumos (peldošās salas, ceļojošs cirks, dežurējošā aptieka, Čurājošais Puisēns). Tos var lietot ar zināmiem ierobežojumiem, ko uzliek darbības vārda veids, objekta daba utt.: darbības vārds, kas ir perfektīvs (izsaka pabeigtību) un transitatīvs (pārejošs – pāriet uz objektu), divdabī izklausītos smieklīgi: iekožošs suns, sašujoša mašīna. Turpretim smeldzoša brūce var smelgt un smelgt. Nāvējošs = nāvīgs, taču nevar teikt nāvējošs par ieroci, kas gadiem karājas pie sienas un nenāvē – pēc dabas nāvīgu ieroci; tomēr cilvēks var saņemt nāvējošu triecienu apstākļos, kad ierocis parasti nāvē – tad divdabis izsaka īpašību, kas mēdz pastāvīgi izpausties, un tuvojas īpašības vārdam. Tādiem īsti nav salīdzināmo pakāpju – nekas nāvējošāks par nāvējošu nav vajadzīgs.

Terminos šos divdabjus nevajag kultivēt. Piem., explosive vapour – eksplozīvi izgarojumi. Ja pienāktu ziņa par „sprāgstošiem/eksplodējošiem”, skanētu sirēnas un brauktu ugunsdzēsēji un drošības dienests.

Šķīstošas vielas pēc dabas ir šķīdīgas, gaistoši savienojumi – gaisīgi. Turpretim īstu divdabi jāpaspēj izlietot tajā mirklī, kad kas šķīst vai gaist (izgaro): šķīstošais tīrāmpulveris saceļ šņākoņu un asu smaku. Tâ kâ tagadni lieto arī pastāvīgas darbības apzīmēšanai, tâ var teikt, raksturojot dabisku tīrāmpulveŗa uzvedību. Atlecošs klepus nav nepārtraukti produktīvs.

Īpašības vārda piedēklis -īg- nav panaceja. Daudziem īpašības vārdiem ar -īg- jau ir sava nozīme, piem., spīdoša saule ir vairāk nekā spīdīga, bet spīdoša runa nav spīdīga un spīdīgs galīgi nav cilvēks, kas spīd ar runām.

Basketbōlists ķeŗ atlecošu bumbu (bet noķeŗ atlēkušu).

Darītājlietvārda salikteni var veidot tikai stabilai lietošanai. Teiksim, parakstītājvalsts būtu valsts, kuŗas parastā nodarbošanās ir parakstīšana (kā izdevējiestāde dokumentus izdod ik dienu); parasti tā ir parakstītāja valsts.

Ir pieļaujams papildinātāju lietot ar lokāmo pagātnes divdabi: eksāmenu nolikušie studenti, apstiprinājumu saņēmušie ražotāji. Pēc līdzības gadās jokaini „eksāmenu liekošie/kārtojošie studenti”, kas gan ir tie paši eksāmena kārtotāji studenti, un tāpat ir apstiprinājuma saņēmēji ražotāji.

Šis pats ģenitīvs (kā vārdos ugunsizturīgs, ūdenscaurlaidīgs, lietusdrošs) cilvēkam ar ilgām pēc taisnības parādās tādā savienojumā: Audums ir ūdens un netīrumu atgrūdošs. Labāk teikt baltu patiesību: Audums atgrūž ūdeni un netīrumus. Tagadne bieži izsaka parastu, pastāvīgu darbību vai patiesību: Mežā aug sēnes. Zeme griežas. Muļķiem veicas.

Dots devējam atdodas. (Dotais atgriežas pie devušā vai tā, kuŗš mēdz dot. Ne „dodošā”.) Tāpat atļaujas devējs paliek savā statusā vismaz atļaujas derīguma laikā.

Ja angliski norādīts uz aktu, ko veicis kāds, kuŗš to nedara pastāvīgi, tulkojot jārīkojas gramatiski: body that has issued the permit – atļauju izdevusī persōna.

Tagadnes divdabis ar tiešo papildinātāju nekad nav dabisks; vajag izteikt citādi: coordinating body for EU funds – ES fondus koordinējoša fondu koordinācijas struktūra.

The fund may also support accompanying measures, complementing the provision of food and/or basic material assistance, such as redirection to competent services. \\ Fonds var atbalstīt arī pārtikas vai pamata materiālo palīdzību papildinošus papildu pasākumus, kuplinot/paplašinot galveno materiālo palīdzību, piemēram, novirzīšanu pie kompetentajiem dienestiem.

advertising containing disinformation – dezinformāciju saturoša reklāma reklāma, kurā ir dezinformācija / reklāma ar dezinformāciju / dezinformatīva reklāma

Arī labā angļu valodā tagadnes divdabja objektu mēdz pievienot ar defisi, parādot saistību ar darbības vārda formu: man-eating sharks būs cilvēkēdājas haizivis (bet man eating sharks būs vīrs, kas ēd haizivis, un shark-eating man – haizivjēdājs).

Gadās arī kas pavisam traks: divdabi ar -oš- izmanto izteicējā darbības apzīmēšanai. Hokeja komentētājs saka: Spēlētājs netrāpīja, jo ripa bija lēkājoša. Varbūt “jauno latviešu valodā” top ildzības kategorija? Nē, viņš tikai nemāk pārslēgties no ripas apraksta uz situācijas aprakstu un pateikt Ripa lēkāja. Viņš ir saklausījies anglofoniskus komentētājus, kas divdabi ar -ing lieto angļu t. s. ilgstošajā tagadnē, un viņa zemapziņā noklaudzējis angļu the puck was bouncing.

Kāda drostala publiskajos medijos apraksta uzņēmumu, kas "kļuva pelnošs". Kāpēc divdabis? Laikam bijis burtiski jātulko EN became profitable un nav atradies īpašības vārds. Varēja teikt: sāka pelnīt, sāka nest peļņu, kļuva ienesīgs, sāka rentēties, kļuva rentabls, sāka atmaksāties, nonāca plusos. 

Situācijas aprakstā labs risinājums bieži ir īsais, parastais apzīmētāja palīgteikums ar kas, sevišķi par atbilsmi angļu kontrahētajam palīgteikumam (bez pakārtojamā vārda un be formas): the institution sending reports ir iestāde, kas sūta ziņojumus.

Tālāk tabulā pedantiski svītroti nepareizi lietoti divdabji, reizēm – sastopami, bet ne nevainojami divdabji. Dažos gadījumos (medicīna, statistika, tieslietas) vārdi ar -oš- iesīkstējuši (varbūt – iekapsulējami). Daži angļu salikumi tabulā nav ar -ing vai -nt-, bet tiem tomēr tiek likts pretī divdabis ar -oš-.

activities auxiliary to financial services all-encompassing	finansiālos pakalpojumus papildinošas palīgdarbības visaptveŗošs
aviation safety hazards	aviācijas drošību apdraudošie faktori briesmas aviācijas drošībai
competitive bid	konkurējošs sāncensīgs/konkurētspējīgs piedāvājums
credible	pārliecinošs
crucial	izšķirošs izšķirīgs
degrading	degradējošs; (medicīnā) degradatīvs
discriminating; discriminatory	diskriminējošs diskriminatīvs
dissuasive sanction	atturoša sankcija
educational activities	1. izglītojoši izglītības pasākumi 2. pedagoģiska darbība
emerging gap	topoša/parādījusies plaisa; netiešajos locījumos: veidojošos plaisu u. c.
energy saving	enerģiju taupošs energotaupīgs
existent / existing	pastāvošs
extant species	eksistējoša [neizmirusi] suga
far-reaching sanctions	tālejošas sankcijas
format that attracts attention	uzmanību piesaistoša uzkrītoša forma
growing industry	augoša rūpniecība
inclusive digital society for all Europeans	visus eiropiešus iekļaujoša digitālā sabiedrība digitālā sabiedrība, kas aptveŗ visus eiropiešus / *iekļautīga visu eiropiešu digitālā sabiedrība
instant coffee	šķīstošā šķīdīgā kafija
lasting effects	paliekoša ietekme
lasting peace	noturīgs/ilgstošs miers
lasting prosperity	ilgstoša pastāvīga plauksme
lasting solution	paliekošs/ilglaicīgs atrisinājums
like-minded people	līdzīgi domājoši cilvēki domubiedri
longstanding	iedibināts, iesakņots
long-standing cooperative relationship	ilgstošās iesakņojušās/nostiprinājušās sadarbības attiecības
managing entity	vadības struktūra/entitāte
medicinal product containing the excipient	palīgvielu saturošas zāles
misleading commercial practice nerve agent	maldinoša tirdzniecības prakse nervus paralizējoša neiroparalītiska viela
nomadic lifestyle	klaiņojošs klaidonīgs dzīvesveids
notifying state	paziņojošā paziņotāja/pieteicēja valsts
ongoing debate ongoing struggle	ritošā (pašreizējā) diskusija pastāvīga/nerimtīga cīņa
part-financing body	līdzfinansētājs
permanent	paliekošs; nepārejošs
personal identification document,  identity document/paper	personu apliecinošs personas dokuments,     personas apliecinājums/apliecība
processing authority (datu apstrādē)	apstrādi veicošā apstrādātāja iestāde
producing consumer = prosumer	ražojošs patērētājs
prohibitive duty	aizliedzošs nodoklis
promotional measures	noietu veicinoši noieta veicināšanas pasākumi
representing entity/body	pārstāvības subjekts/struktūra; pārstāvis
satisfactory reply	apmierinoša/pietiekama atbilde
senescent cells	vecojošas šūnas
state-owned companies	valstij piederoši uzņēmumi
subsequent treatment	sekojoša apstrāde
supporting document	apliecinošs dokuments
temporary	pārejošs; pagaidu-
top manufacturers towing vehicle	vadošie ražotāji velkošais (brīdi) transportlīdzeklis, vilcējs t.
unauthorised party	nepiederoša nepiederīga persōna
varying speed	mainīgs, variatīvs, nevienāds ātrums

Dažos piemēros redzams, ka frāzē iespējams angļu divdabim atbilstošo latvisko konvertēt par lietvārdu ar -šan- vai citu labu ģenitīvu.

Tā kā divdabis ir darbības vārda forma, to var paskaidrot apstāklis: least restrictive technical conditions – vismazāk ierobežojošie tehniskie nosacījumi.

Saliktie vārdi ar -oš- (piem., daudzsološs) nav divdabji. Tie ir radīti specifiskas īpašības vai attieksmes nosaukšanai, un darbības vārds labākajā gadījumā bijis kūmās.

Arī salikto (frazeoloģisko, ar apstākļvārdu) darbības vārdu divdabji nav lietojami predikatīvi; prombraucošs brauc prom, caurbraucošs brauc cauri, bet nevar būt prombraucošs vai būt caurbraucošs – ir prombraucējs vai caurbraucējs. Ja pasākumā bijušas klāt slavenības, var būt, ka klātesošās slavenības labi uzvedās un ka (substantivizēti) klātesošie piedzīvoja pārsteigumus, bet nekādi nevar teikt, ka "klātesošs bija arī prezidents". Ja prezidents tur bija, tad bija klāt, kaut vai tikai domās.

Pēdējā piemērā prātu sajaucis latīnisms present, ko anglofoni lieto par īpašības vārdu, kas tādēļ var būt izteicējā. Latviešu valodā tur der īpašības vārds, bet ne divdabis ar -oš-. Ja teikumā izveidojas izteicējs no saitiņas un tāda divdabja, jāpārbauda, kas iznācis, un teikums var būt jāpārfrāzē. Piemēram, ja EN dormant pārtulko ir snaudošs, jāskatās, vai īstenībā nav domāts snauž; ja tāds snaudošs ietilpst pastāvīgā vārdu savienojumā (piem., snaudošs vulkāns), tas var izteicējā palikt teikumā Vezuvs ir snaudošs [vulkāns], kur vārds vulkāns ir izlaists, lai lieki neatkārtotos (un snaudošs ir īpašības vārda nozīmē).

Sīkāk par kādiem vārdiem

emerging

emerging problem/challenge ‘briestoša problēma’
emerging market ‘topošs tirgus’
emerging technology ‘*jauntehnolōģija’

Redzams, ka norise ir runas brīdī un pēc nobriešanas resp. tapšanas beigsies. Problēma būs nobriedusi resp. tirgus būs tapis. Tāda problēma nav „briedīga”, un tāds tirgus nav „tapīgs”.

izsmeļošs

comprehensive information – daudzpusīgas ziņas; vispārēja informācija
comprehensive answer – izsmeļoša atbilde
comprehensive plan – vispusīgs plāns, daudzaptveŗošs plāns

exhaustive information – izsmeļoša informācija

„Nepilnīgi visaptveŗošs” būtu oksimorōns; nevar būt arī “visaptveŗošāks par visaptveŗošu”. (Līdzīgi most promising nav „visvairāksološs”.)

kaffije

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas aprakstā (ievadā) teikts: "MLVV ir dotas norādes par vārda cilmi aizgūtiem vārdiem un latviešu valodnieku, literātu un kultūras darbinieku darinātajiem jaunvārdiem."

Piemēram, par vārda cilme cilmi norādīts: "Valodnieces E. Hauzenbergas-Šturmas jaunvārds (1940. g.)"; par vārda kafija cilmi: "No vācu Kaffee, kam pamatā turku kahve, arābu kahwa."

Publicētajā MLVV instrukcijā etimolōģija nav pieminēta – norādes ir autōru ziņā. Mūsdienu vārdnīcai nav jāstāsta vārdu vēsture. Citreiz pietiek ar avotvārdu devējvalodā (no kuŗas vārds aizgūts), citreiz prasās gaŗāka aizgūšanas ceļa apraksts līdz tālākajai noskaidrotajai izcelsmei. Etimoloģija apgaismo par vārda dziļāko jēgu un valodu sakariem. 

Vienīgais, etimolōģijas jēga mazinās, ja uzrāda aizguvuma izcelsmi no valodas, no kuŗas latviešiem bijis maz iespēju aizgūt, bet neuzrāda tiešo avotu, piemēram, vārds mošeja: "No itāļu moschea, kam pamatā arābu masģid ‘paklanīšanās vieta’". Bet itāļu sch taču ir sk. Gan jau [š] būs gadījies, vārdu aizgūstot no vācu Moschee.

Tāpat nav labuma no krievu vārdiem ar krievu burtiem, piem., pie vārda kulaks "No krievu кулак." Citu nelatīņu alfabētu vārdi taču rakstīti transliterējumā, piem., pie sirtaki "No grieķu, jaungrieķu sirtákē." Te nu MLVV neatbilst vārdam "mūsdienu" – neatkāpjas no sociālisma iekaŗojumiem (veidojot "padomju tautu", krievu valodu apriori uzskatīja par padlatvietim saprotamu).

Citreiz, protams, ir labi norādīt (arī) latīņu, sengrieķu v. c. vārdu, kas ir internacionālisma pamatā. Agrāk tos varēja aplūkot tikai Svešvārdu vārdnīcā un kādos enciklopēdiskos izdevumos.

Pateicoties lieliskā A. Spektora un AiLab vārdnīcu iniciatīvai MLVV jau vairākus gadus pieejama tīmeklī. Latvieši nevar teikt, ka nav kur paskatīties. Vārdnīca tiek veidota elektroniski un atjaunināta, un šķirkļos ir poga "Ziņot".

Vēl mazliet kafijas... Interesanti, ka vārda aizgūšanas ceļš vācu un angļu valodā atšķiŗas.

Vācu vārda Kaffee izcelsmi Dūdena vārdnīca izskaidro šādi: "französisch café, italienisch caffè < türkisch kahve < arabisch qahwa^h". Angļu vārda coffee izcelsmi var aplūkot https://www.etymonline.com: "c. 1600, from Dutch koffie, from Turkish kahveh, from Arabic qahwah "coffee," which Arab etymologists connected with a word meaning "wine," but it is perhaps rather from the Kaffa region of Ethiopia".

LV vārds kaffije "Periodikā" atrodams 1825. gada "Latviešu Avīzēs" (lietots par 'rāciņu [kartupeļu] kafiju'). Rakstītājs jau rēķinājies, ka lasītājs pazīst burtu f un tas nav jāaizstāj ar p. Ap 1890. gadu jau kaffija kā tagad (vecā drukā līdzskaņa dubultojums rāda gk. iepriekšējā patskaņa īsumu). Taču daudziem forma ar p tik mīļa, ka vēl XX gs. 30. gados atrodama kapija (jaunajā drukā).

Izskaņa -eja (-ija) laikam pievienota, lai vārdu varētu locīt. Tas nav vienīgais tāds vārds, tagad ir arī dražeja, šoseja, klišeja, želeja u. c. Vecformas kapeja un kafeja pat regulārākas: vārds kafejnīca (līdzās vārdiem piennīca un spirtnīca) atvasināts no vārda kafeja.

Kafija Eiropā izplatījusies XVII gs. vidū, katoļiem kā "kristiešu dzēriens" atļauta jau no 1600. gada. ("Latviešu" Vikipēdijā "ziņa" par kafijas "parādīšanos" Latvijā tikai XIX gs. pagrābta no pašvakā grauzdētāja Pauliga reklāmas.) Igaunijā kafija konstatēta XVII gs., un gan jau Vidzeme un bagātā (merkantilā) Kurzeme neatpalika, drīzāk otrādi. Rīgas muitas reģistrā kafija iekļauta no 1699. gada. 

Vai -i latviešu vārda izskaņā būtu "holandisks"? Igauņu ģenitīvs kohvi neko daudz neļauj spriest; Baltijā reģistrētā lejasvācu forma koffe un baltvācu Kaffee, Caffe, Kaffe nekāda -i- neuzrāda. Taču kādās mūsdienu lejasvācu izloksnēs atrodam Koffje, Koffie. Liktos ticami, ka vārda kafija aizguvuma avots ir lejasvācu vārds.

aizdomājušies

 

Mēris guļot zemē un gaidot īstās žurkas.

Izrādās, ka līdzīgi noslēpušies rusicismi – ne tikai tieši aizguvumi (kā bļeģ, zajebis*), bet arī visdažādākie kalki, kas nav tik viegli pamanāmi. Jā jā! Tas, kuŗš saka "bitīt' matos" vai "man pie kājas", īstenībā lamājas krieviski. 

Šīs "baktērijas" kādi ik dienu kārpa ārā no krievu vietnēm, portāliem un video. Tās spēj veģetēt krievu pasaulē, kas Latvijā tiek dažādi uzturēta. 

70.–80. gados latviešus imunizēja "latviešu mācībvalodas" skola un "latviešu plūsma" augstskolās, un dziedēja vairāki preses izdevumi un ikgadējie "Latviešu valodas kultūras jautājumi", kuŗu atziņas skolotāji "novadīja" līdz skolniekiem.

Ja neveiklu latvieša izteikumu salīdzināja ar krievu valodas izteikumu, no kuŗa latvietis ietekmējies, viņš attapa, ko izdarījis, un turpmāk kļūdījās mazāk. "Republikas presē" tādas kļūdas publicētas netika, taču vietējās avīzēs mēdza ielavīties, kâ arī bija bieži dzirdamas "kolektīvos", kuŗos vēl runāja latviski.

Tomēr tâ nevarēja novērst un mazināt vispārējās rusifikācijas ietekmi. Cietuši ir visi valodas līmeņi: leksika un frazeolōģija, gramatika (morfolōģija un sintakse), fonētika. 

Rupju kļūdu pamana katrs, un tā tik viegli neieviešas. Ļaunums iemīt grūtāk pamanāmā latviešu vārdu nozīmes degradācijā un pārbīdē, kas notiek svešās valodas ietekmē.

Mehānismu lai ilustrē vārds aizdomāties! Tas ir labs latviešu vārds. Dažs aizdomājas, meditēdams zem zvaigžņotas debess, cits aizdomājas līdz izcilam risinājumam. Taču skanējumā līdzīga, bet nozīmē atšķirīga krievu vārda** iespaidā kādi "aizdomājas" tādā nozīmē, kādā mēs iedziļināmies vai intensīvāk padomājam.

Bēgsim no tiem, kas aicina tâ "aizdomāties"! Citādi aizdomāsimies tâ, ka nespēsim atdomāties atpakaļ.

Kā izpaužas pārbīde? Pareizais vārds padomāt aplamniekiem "aizņemts" vārda nodomāt vietā krieviskajā frāzē "varētu padomāt, ka". Tiek grauta arī gramatika: tāpat kâ vārdam pačurāt, ko lieto ar nozīmi 'izčurāties', arī vārdam padomāt ieviešas pabeigtības nozīme.

Likās, šī sērga pārgājusi... Tâ varbūt reizēm runājuši šo latviešu vecāki. Taču turpinās krievu valodas ieplūdināšana un uzsildīšana. Inficētajās vietās parādās izdalījumi, kuŗus citi vieglprātīgi izliekas nemanām. Līdz aplīp. 

Baltijas somu ietekme mūsu valodā nav vajāta, bet vācu ietekme gan – tagad tā ir valodas vēsture un tikai valodniekam ir redzami tās apmēri. Šī ietekme īsti neturpinās. Kad krievi būs atgriezušies savā zemē vai asimilējušies, arī krievu valodas ietekme aizies pagātnē.

Par krievu kalkiem J. Kušķis lietojis labu apzīmējumu krievu valodas atdarinājumi. Kādu acīs krievu valoda rādās atdarināšanas vērta. Prestiža.

Kalks nevar izveidoties, ja neproti to valodu, no kuŗas taisies kalkot. Kalkojot tu domā tajā valodā. Bet pavairo un izplata kalku tādi, kas lāgā neprot nevienu valodu. Tie, kuŗi prot vismaz latviski, noteikti pamana: "paga-paga, te kaut kas greizi".

* Šie ir Tēzaurā. Tā kompilētāji uzskata, ka kriminālistu un nekulturāļu runasveida apraksti ir vārdnīcas un viss tajos alfabētiski kārtotais ir latviešu vārdi. Īstenībā taču šis kontingents lieto divu valodu elementus pat vienā izteikumā.

** Kā redzams, krievu vārda nozīmes nav atveidojamas ar aizdomāties:

задуматься гл. с. в. ~юсь, ~ешься
1. (начать думать) sākt domāt, (впасть в задумчивость) kļūt domīgam, (погрузиться в размышления) nogrimt domās
2. (не решиться) sar. neuzdrošināties, (сомневаться) šaubīties, (колебаться) svārstīties

Saskares punkts ir atvasinājumā, kas izsaka vairākkārtēju darbību:

задумываться гл. aizdomāties

Vidu zeme

Kur ir Vidzeme? Kuŗām zemēm pa vidu? Varbūt tā ir cilvēku zeme Midgarda?

Protams, ar vienu īpašvārdu var apzīmēt vairākus objektus.

Par Vidzemi kaut cik skaidri runājam kā par "kultūrvēsturisku novadu" Latvijas Republikas politiskajās robežās. Bet tādā veidā izslēdzam lībiešus pavisam nesenā pagātnē un pretrunīgi runājam par Poļu Vidzemi*, kas "kultūrvēsturiski" tagad ir Latgale. 

Politvēsturiski Vidzemē ir arī Rīga un tās apkārtne (Daugavas kreisā krastā, jūrmalā līdz Slokas pagastam, arī Roņu sala) un Sāmsala. Un igauņi no tagadējās Dienvidigaunijas turpina uz Rīgu braukt kā uz galvaspilsētu.

Georgs Elgers 1683. gada Poļu-latīņu-latviešu vārdnīcā min Vidu zemi jeb latviešu zemi. Kas līdzīgs atrasts arī agrākos XVII gs. materiālos, kur Vidu zemes vārds attiecināts uz zemi, kas vāciski Livland. Varbūt tās latvisko nosaukumu iemācīja mācītāji, kam redzesloks bija plašāks un kas par Vidzemi nosauca zemi starp Kurzemi un Igauniju. Tas ir vienkārši un loģiski. Zināms arī, ka kurzemnieki par latviešiem nedēvējās (leiši gan viņus dēvēja par latvjiem). Kādā latīņvalodīgā zviedru laika kartē latviešu [Vid]zeme nosaukta par Letiju (Lettia)**, t. i., Latviju.

Vēl vienkāršāk ir ieklausīties prof. Endzelīna atzinumā, ka vidus zeme sākotnēji bijusi 'iekšzeme' no Vidzemes jūŗmalnieku viedokļa (ME tādu nozīmi atspoguļo). Vārdiem ar vid- ir nozīme 'iekš-', piem., meža vidū nozīmē 'meža dziļumā', nevis 'meža centrā', vidū jūŗas ir 'tālu no malas'; līdzīgi ir zemes vidus. 

Vāciski Vidzemei paturēja Livonijas vācisko nosaukumu Livland (senāk Liefland), liekot pamatu starptautiskam sajukumam (angļu valodā ar vārdu Livonia cenšas apzīmēt arī tikai Vidzemes provinci). Igauņu valodā vārdam Liivimaa jāliek priekšā Vana, ja grib norādīt uz Livoniju (Vana Liivimaa 'Vecā Līvzeme'), nevis Vidzemi.

Ko mums nozīmētu vārds Līvzeme? Ja nepaspējām tā nosaukt lībju zemes blakus "Letzemei" jeb Letijai, ko vairs māžoties. Tāpat bez skaidrošanas nevarētu atšķirt, vai runa ir par Livoniju vai Vidzemi. Tiesa, skandināvu sirotāji līvu zemes esot saukuši vienā vārdā Livland, kas bijis pamats tā attiecināšanai uz visu Livoniju. Ja nu kāds vēsturnieks vai [balt]vācu vai igauņu grāmatu tulkotājs iedvesmojas un grib Līvzemes vārdu izmantot, tad tas sākumā kārtīgi jāizskaidro. (Kāds varbūt iedomātos to saistīt ar Lībiešu krastu Ziemeļkurzemē.)

Mēs zinām, ka Vidzemes guberņā bija "latviešu tiesa" un "igauņu tiesa" ("daļas"). Tā bija sanācis, kad izveidojās Pārdaugavas hercogiste (Livonijas hercogiste Lietuvas-Livonijas ūnijā), kas ziemeļos robežojās ar Igaunijas hercogisti. Līdz ar to gadās, ka mums pašiem sev jāskaidro, vai ar Vidzemi saprotam "Līvlandi" vai "latviešu Vidzemi". Ja mēs teiktu Līvzeme, tas būtu terminoloģisks ieguvums, bet nezinātājam būtu jāmin, kādā nozīmē tas lietots. Bez tam Vidzemes vārda attiecināšanai uz guberņu kopā ar igauņiem ir tradīcija. Citādu praksi daudzi nesaprastu: kāpēc lai Vidzemi sauktu par Līvzemi? Igauņus Vidzemei 1917. gadā noņēma (un Igaunijai pievienoja) Krievijas pagaidu valdība, kas arī paguva Vidzemei piesviest Vitebskas latviešu zemes.

Arī ar vārdu Igaunija klātos labāk, ja par Igauniju nesauktu arī tagadējā Ziemeļigaunijā atradušos provinci, kas vāciski ir Estland (baltvāciem arī Eestland). Igauņiem runāšana vienkāršāka, jo valstī, ko nosauca Eesti, ietilpst visa Eestimaa (Igaunija) un Liivimaa (Vidzemes) igauņu tiesa. Mēdz gan arī vārdu Eestimaa attiecināt uz visu Eesti, tāpēc guberņas nosaukšanai izmanto paskaidrojošu vārdu. Tāpat laikam jādara mums: jāsaka, piemēram, Igaunijas guberņa.

* Vismaz līdz XX gs. 20. gadiem vāciski lietots arī "korektāks" apzīmējums Klein-Livland.

** Vārds Lettia saglabāts 1794. gada angļu kartē, kur redzams arī administratīvais stāvoklis Baltijā:

Agrāk latviešu [Vid]zeme dēvēta arī Letten vai Lettenland (kartē laikam pēc 1712. gada stāvokļa):

Par kādu nekorektu uzbrukumu

Angļu valodā ir īpašības vārds invalid, ko izrunā /ɪnˈvælɪd/ un kas nozīmē 'nederīgs'. Tas neattiecas uz cilvēkiem, jo cilvēku nemēdz apzīmēt par "nederīgu" citādi kā kaŗadienesta sakarā. Un angļu valodā ir lietvārds invalid, ko izrunā /ˈɪnvəlɪd/ un kas vairākus gadsimtus nozīmējis 'invalīds'.

Kādiem tomēr tos atšķirt bijis par grūtu, un pirms vairākiem gadu desmitiem sākts neglīts dancis ap lietvārdu invalid. Vispirms izmantots vārds handicapped, kas tomēr vēlāk atzīts par nederīgu (varbūt saglabājies tādā apzīmējumā kā physical handicap 'fizisks trūkums'). Tad mēģināts vārds disabled, ko tagad apdraud šā vārda plašais lietojums datōrlietās ar nozīmi 'izslēgts', 'dezaktivizēts'.

Latviešu valodā ir nepārprotams lietvārds invalīds un atvasinājums invaliditāte, kas apzīmē invalīda stāvokli vai statusu.

Kopš 1994. gada Latvijā darbojas Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons". 90. gadu diskusijās publiskajā telpā tika skaidri pateikts, ka invalīda vārds cilvēku neaizskaŗ.

Skaidrs arī, ka pūliņi jāvirza uz invalīdu dzīves atvieglošanu, parastu labumu pieejamību un piekļūstamību. Nevis muldēšanu. 

"Politpareizība" ir vērsta uz dzīves apgrūtināšanu un mantojuma iznīcību. Bet cilvēku sabiedrībā tūkstošiem gadu pastāv ētika. Tās dēļ reizēm tiek apieti skarbi apzīmējumi: aklos dēvē par neredzīgiem, kurlos – par nedzirdīgiem. Tiešā nozīmē tikpat kā nelieto vārdu kroplis.

"Politpareizības" ievazātāji sevi padarījuši nožēlojamus, neitrālā vārda invalīds vietā saviešot grūti izmantojamu "persona/cilvēks ar invaliditāti". Vai tas kaut ko uzlabo? Nē – invaliditāte tik un tā tiek nosaukta. "Koriģētāji" to laikam nesajēdz.

Gaŗāku salikumu retumis var izmantot, piemēram, ja runā par pārvietošanās uzlabošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem un cilvēkiem ar invaliditāti (kas ir medicīniski apstiprināta). Sadzīves situācijās (un tiesiski) lieto parastos salikumus invalīdu ratiņi, invalīdu preces, transports invalīdiem, invalīdu stāvvieta, bērni invalīdi, kaŗa invalīds, invaliditātes grupa, invaliditātes pensija, invalīda apliecība utt.

Kultūrtrēģerismi?

Pirms gadiem simt rakstu valodas attīrīšana no "vācu vārdiem" (ģermānismiem) un "savu" (to vidū jaunu) vārdu saviešana bija uzņēmusi pamatīgus apgriezienus. Kampaņa jūtama līdz šai dienai – nopietni tiek vajāti tādi vārdi kā deķis, ķēķis u. c. Ja kādi ģermānismi tiešām bijuši tikai pilsētnieku vai kalpu runā un to vietā tagad iedzīvojušies izlokšņu vārdi vai jaundarinājumi, tad šie ģermānismi nav vajadzīgi. Formālā stilā tie pat nav pieņemami.

Tie paliek mīļumam pret vecvecomītēm un senāku literatūru (un jauniešu ķircināšanai).

Tomēr paliek frāzes, vārdu savienojumi, situācijas, kur "vācu vārds" īsti nav aizstājams ar "latviešu vārdu". Vai lupatu deķa vietā arī pārnestā nozīmē ir lupatu sega? Vai virtuve aizstāj ķēķi salikumos ķēķa durvis un ķēķa sarunas?

Ir arī vārdi, kuŗu vietā neatrodas vai neieviešas ērts letōnisms, piem., duršlaks (caurduris?), stellatslēga (regulējama uzgriežņu atslēga?). Tie varētu pastāvēt līdzās simtiem citu iesakņojušos ģermānismu. Nav runas par švaukstiskām ciferblatēm, ceijeriem, šteknādelēm, ko var nolaist ausgusē, kad mums ir ciparnīcas, rādītāji, kniepadatas un izlietnes. Bet vai nav redzams, piemēram, ka blakus senajam vārdam vaŗš, ko lieto ķīmijā un daiļamatniecībā, tehnikā tiek lietots kapars? Vai nav gadījumi, kur vārdi vieta un telpa neaizstāj vārdu rūme? 

Vai nebūtu laiks paraudzīties dziļāk un tālāk: vai mums tiešām (pat ar legalizētajiem aizguvumiem) pietiek vārdu visu svarīgāko jēdzienu izteikšanai, un kāpēc daudzi (stilistiski marķēti) ģermānismi negrib un negrib pagaist.

Kā angļu valodā var būt tik daudz vārdu? Vienkārši – valodas kolektīvs ir uzņēmīgs pret aizguvumiem. Daudzi citu valodu vārdi nevis paliek īpatnēji svešvārdi, bet asimilējas vispārlietojamā leksikā un, tāpat kā neoloģismi un kolokviālismi, pāriet neitrālajā vārdu krājumā. Ģermānisko angļu valodu ilgus gadus runāja "šmucīgi ļautiņi". "Kungi" runāja franciski (normāņu variantā), garīdznieki un zinātnieki runāja latīniski. Kad angļi izglītojās un pārņēma teikšanu, viņi savā valodā ielaida visdažādākos vārdus. Tā tas turpinājies.

Angļu valodā ir arī vācu vārdi specifisku jēdzienu apzīmēšanai, kur "angļu" vai "franču" vārds nav atradies, piem., angst, urheimat, kindergarten, sauerkraut. Arī vācu valodā daudz vecu aizguvumu, pārsvarā latīnismu, ko vācieši nav centušies galīgi izdeldēt pat liela tautiskuma uzplūdos.

Iespējams, esam lieki atmetuši vārdus, kuru vietā cerēts izlīdzēties ar "saviem". Reizēm sanāk lāpīšanās un beigu beigās vārdu nepietiek. Tas vislabāk redzams tulkotājiem. 

Daži ģermānismi noderētu plašākai lietošanai – kur tie diferencē vai precizē.

Tas var notikt organiski, ņemot vērā ilgās saites ar viduslejasvācu, vēlāk literāro augšvācu valodu un to ietekmi dažādos valodas aspektos, ieskaitot terminolōģiju. Daudz tādu vārdu atbīdīts sarunvalodā, kur tie tomēr plaši saprotami.

Cik jauki agrāk pratām vārdus patapināt! Dēlis, āmurs, nagla, skrūve, zāģis, tapa, āķis... Stelles, spēles... Daudzi pat nenojauš, ka tie ir ģermānismi (Hanzas "klaiņvārdi"). Tie izrādījušies nepieciešami kultūrvārdi.

Ar aklu latvināšanu gadās pārspīlēt. Kad vajadzēja latviskot angļu vārdu smart (kur tas attiecas uz ierīcēm un tehnolōģijām, kas izrāda ko līdzīgu prātam), tika meklēts "latvisks" apzīmējums un muļķīgi tika pagrābts vārds vieds. Ar viedumu neizcēlās ne tie, kas to ieteica, ne atbildīgie valodnieki, kas to pieļāva; šī kompānija ar vārda vieds modernizāciju nokavējās par gadsimtu, jo tam nostabilizējusies cita nozīme. Tagad viņu dēļ rodas pārpratumi un vārda nozīmes tiek konfrontētas.

Te lai veidojas saraksts, kas apstiprinātu vai atspēkotu pirmākos pieņēmumus! Lai padomājam, kādēļ ģermānismus tomēr lieto!

1. Kliņķis. Tā vienā vārdā precīzi apzīmē loga vai durvju vērtnes rokturi. Kāds rokturis var būt daudz kam, bet tas vienmēr jāspecificē, piem., spieķa rokturis. 
2. Vaktēt, uzvaktēt, vaktnieks, vakts. Šī virkne precizētā nozīmē iekļautos kādās situācijās, kur izlīdzas ar neveiklu monitorēšanu vai dežūru.
3. Drāklēt. Var sadiegt, piediegt, bet vai šim vārdam ir specifiskā nozīme, kas vārdam drāklēt? LLVV to neaplūko, un Tēzaurā tas parādās pie slendzismiem.
4. Kunde varētu palikt pastāvīga mazumtirdzniecības pircēja vai pasūtītāja (reizēm arī grūti izrunājamā klients) vietā.
5. Boksterēšana ir tas, kas angliski spelling out 'nosaukšana pa burtam'.
6. Bilde, bildēt. MLVV "leģitimizē" lietvārdu bilde, kas LLVV šķitis tikai sarunvalodai derīgs, toties darbības vārds bildēt, ko LLVV "nepazīst", MLVV uzskatīts par sarunvalodas vārdu. Leksikogrāfija valodas praksei seko nesteidzīgi.
7. Knipsis, [no]knipsēt. Klaji ģermānismi bez mantota analōga, bet ar precīzu nozīmi (kameras knikšķis un ar to saistītā attēla iegūšana). Varētu būt arī ekrān[a ]knipsis. Jo kas tad ir EN shot? Knipsis!
8. Pumpis, pumpēt. Sūkņu stacijas, sūkņu telpas, degvielas sūknis, gaisa sūknis, sūkņa aka. Sūknis un sūknēt ir izcils darinājums iesūces, sūknēšanas un pārsūknēšanas aprakstam. Bet vai katras regulāras, parasti manuālas darbības? Vai ir svarīgāk, ka riepā iesūknē atmosfēras gaisu, vai ka riepu piepumpē? Vai kapos, gribēdami aplaistīt puķes vai nomazgāt rokas, taujājam pēc "sūkņa"? MLVV malacīgi iet tālāk par LLVV un piezīmi "sar." atmet. Bet kāpēc pavisam? Pareizi lietota vārda sūknis vietā pumpis paliek barbarisms.
9. Strīķēt, nostrīķēt. LLVV šo ģermānismu ierobežo 2. un 2.1. nozīmē, atzīstot par "novec.". MLVV to atjaunina, taču iedzen aplociņā "sarunvaloda". Bet virtuvē turpina kalpot tilpuma mērs strīķēta ēdamkaŗote.
10. Druka, drukāt. Strauji, bez ierunām guvuši otru elpu perifēriskas iespiedierīces un tās funkcijas (un rezultāta izdrukas) apzīmēšanā. Kā vecs ģermānisms paliek driķēt.
11. Drāts. Ar vārdu stieple tā aizdzīta tālā perifērijā (un vienkāršrunā), saglabājusies retos terminos un salikteņos. Tagad retāk runā par tramvaja u. tml. drātīm – šajā nozīmē vārdu drāts aizstāj vads.
12. Zapte. Krietni īsāk nekā ievārījums (kas var nemaz nebūt salds). Līdzās vēl nelatviskākajiem džemam un želejai tā var savā nišā pastāvēt (MLVV to uzskata par sarunvalodas piederumu).
13. Pletēt. Novecojis, kā saka vārdnīcas, un to aizstāj gludināt. Un pletīzeri aizstāj gluddzelz(i)s jeb gludeklis. Arī vārds pletkrekls esot novecojis – bet kas tad aizstāj to?
14. Šprice, špricēt. Injicēšanas rīka un akta nozīmē šie vārdi vismaz literārajā sarunvalodā tiek lietoti neizdevušos šļirce un šļircēt vietā (sprice un spricēt – mazliet zemākā stilā). MLVV leģitimizē šo un vēl pāris vārda špricēt nozīmes (aptuveni 'šļakstīt, slacīt, šķiest'), pret kuŗām LLVV bijusi par bargu. Jaunu nozīmi vārds šprice aizgūst no angļu ģermānisma spritz, ko lieto par kāda rūgtā [liķieŗa] šļuku ar dzirkstvīnu un zelteri.
    
15. Knaps. Adverbs knapi bieži aizstājams ar [tik] tikko, kas gan nav tik ekspresīvs un var nozīmēt arī nupat nupat. Bet knaps var būt šaurs, īss, sīks, trūcīgs, vājš utt. pēc pasūtījuma. Nav aizstājams.
16. Lufte. Tehnikā tā nozīmē lieku tukšumu vai spraugu starp detaļām – vaļīgumu, kas ļauj tām staigāt vai dod brīvgājienu, izraisot troksni un nolietošanos. Pozitīva nozīme – kad vajadzīga kustībai pietiekama sprauga. Angļu valodā tai atbilst play, ko Politehniskā vārdnīca tulko ar vārdam lufte līdzīgu maskaļu ģermānismu, DE Spiel un LV brīvgājiens. Taču Spiel nozīmē brīvkustību, bet Luft – spraugu vai atstatumu. Skaidrojošā vārdnīca un terminu krātuve šīs luftes nepazīst. 
17. Riktes, riktēt u. c. Jokainais aprīkot, aprīkojums ir saviesies un izpleties, vairoties no apriktēšanas (bet motivējoties no līdzīga maskaļu vārda). Vai ir prātīgi atmest sakni rikt-, ar kuŗu mūsu pašu valodā izveidojušies vairāki atvasinājumi? No ME atspoguļotās aprīkot nozīmes nav viegli tikt līdz tagadējai; LLVV (vismaz elektroniskajā) vārda aprīkot nav; MLVV, kam nu jādefinē pašai, skaidro nevis ar vārdu rīks vai ierīce, bet no beigām – ar atvasinājumu aprīkojums. Būtu vieglāk, ja blakus "supervārdam" aprīkot brīvā lietošanā būtu uzriktēt, ieriktēt, parikte (arī uzstellēt, iestellēt) u. c.
18. Musturs. Rokdarbnieki un amatnieki to plaši lieto vārdam raksts līdzīgā nozīmē. Citur to cenšas izteikt ar paraugs, modelis, zīmējums, taču tie neatbilst vācu Muster nozīmēm ārpus rokdarbiem un nepietiekami atbilst angļu pattern (uzvedībā, valodā). Diemžēl musturs tajās lietots reti.
    

...

Tas, kas jaunlatviešiem bija milzu intriga, mierlaika censoņiem – kalpošana valodas druvā, tad – pretestība maskaļu varai un apliecināšanās, tagad pārgājis pašsterilizācijā.

Pēc valodas stāvokļa neizklausās, ka "trešā atmoda" vispār bijusi.