aizmugurējais nav pakaļējais

Kāds vecs lauku rūķis reiz teicis: "Grāpim ir dibens, ratiem ir pakaļa, bet cilvēkam ir di*sa, bet ko lai dara, ja kādam ir citādi."

Kā ir tagad?

Piemēram – Muitas un tarifu kombinētā nomenklatūra. Tajā liellopu liemeņiem ir priekšējā un pakaļējā ceturtdaļa. Cūkām konstatētas "pakaļējās kājas" (domātas pakaļkājas). Peldlīdzekļiem ir pakaļgals. 

Taču iepakojumam ir atradusies "aizmugurējā virsma" (angļu back surface). Vadītāja apliecībai esot nevis otrā puse vai mugurpuse, bet "aizmugurējā puse". Biksēm "aizmugurējā kabata", divritenim "aizmugurējais ritenis"...

Redzams, ka vārdiem priekša, priekšpuse pretstatīta gan pakaļa, pakaļpuse (dzīvām radībām biežāk mugura, mugurpuse), gan aizmugure, vārdam priekšējais – gan pakaļējais, gan "aizmugurējais".

Mēģināsim "orientēties".

Automobilim parasti nav "aizmugurējā sēdekļa" – tāds varētu būt vaļējam busiņam, kur ekskursantiem sēdēt un kūlāt kājas. Tramvajam aizmugurē ir buferis, uz kuŗa reizēm satupst un vizinās nebēdņi. No vadītāja (sevišķi motocikletista) viedokļa sēdeklis aiz muguras, viņa aizmugurē, var būt aizmugures sēdeklis. Parasti transportlīdzeklim aiz priekšējā ir pakaļējais sēdeklis (angļu rear seat).

Automobilim ir pakaļējais stikls un pakaļējās durvis, furgōnam un universālim – arī aizmugures durvis. Luktuŗi pakaļpusē ir pakaļējie (Ceļu satiksmes noteikumos); tâ kâ gaismu tie lej atpakaļus un tā paliek aiz muguras, tos var dēvēt par aizmugures lukturiem. Automobilim ir pakaļējais tilts (tiltam ir pakaļējās bukses), pakaļējā ass un pakaļējie riteņi – piedziņa var būt pakaļējā (no aizmugures automobili nekas nedzen, "aizmugurējie" varētu būt kādi stūmēji), sedanam ir arī „pakaļējais vāks” (bagāžnieka pārsegs).

Kāds interneta grands pareizi saka: „pakaļējie  miglas lukturi ir tie, kas skatās paralēli ceļam, lai aizmugurē braucošie redz”.

Mēbelei var būt pakaļējā siena, telpai – dibensiena. Ierīcei var būt noņemams pakaļējais režģis (angļu back grid) tīrīšanai.

Atšķirību starp pakaļējo un „aizmugurējo” ilustrē piemērs. Kam atmiņā vecais moskvičs (vai prātā džips), tie zinās, ka tādam ir divi priekšējie un divi pakaļējie riteņi, bet piektais jeb rezerves ritenis piestiprināts aizmugurē – šis būtu tiesīgs saukties "aizmugurējais". Ja vien Latviešu literārās valodas vārdnīca pazītu vārdu "aizmugurējs"... Tāds uzradies tikai ar Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcu, kur pakaļējais nav pazaudēts, taču brīžam nomākts ar aizmugurējais: kad šajā vārdnīcā kādi sēd autobusa „aizmugurējā sēdeklī”, domāts pakaļējā sēdeklī. Bet... vai "aizmugurējie" nav visi sēdekļi aiz runātāja muguras, ne tikai pakaļējais? Grāmatas „aizmugurējais vāks” (domāts pakaļējais) liek vaicāt, kur ir vieta grāmatai "aiz muguras". Muguriņa grāmatai ir.

Ko darīt?

Vārdu aizmugurējais var izmantot, ja pareizi pretstata citiem vārdiem (arī ģenitīvam aizmugures-). Parādījies arī vārdiņš sānējais, kas nāk talkā ģenitīvam sāna- un neaizstāj ģenitīvu sānu-. Varam uzņemt laiku – cik drīz to uzņems vārdnīca, kas dēvējas "mūsdienu".

Taču aizmugure ir vieta aiz subjekta vai objekta, nevis tā mugura vai mugurpuse (autō pakaļgals, lidmašīnas astes gals utt.).

Tulkojot stilistiski neitrālu tekstu, neiedomājamies, ka avotvalodas vārdiem mēdz būt sarunvalodas nozīmes; tâ, cilvēka rear var nozīmēt to, ko dakteŗi dēvē par posterior, savukārt back door varot izmantot mīlestībai. Šīs nozīmes gan rakstītājiem parasti nav prātā. Demokratizēdami angļu valodu, tās lietotāji nepadodas muļķīgam puritānismam. Taču tâ dara viens otrs pie latviešiem, pie tam atrodas tādi, kas to kultivē un pat uzbāž citiem.

Kam liekas, ka pakaļa nozīmē tikai pēcpusi, ieteicams pārbaudīt, ar kuŗu vietu viņš izrunā pakaļējos patskaņus.

Ja nespēj orientēties, draud nonākšana vienā no rūķa minētajām vietām. Veselīgai valodas praksei iepakaļis.