saistībā ar

LLVV neapraksta savienojumu saistībā ar. Šķirkļos saistība un ar nav neviena piemēra, kur šie vārdi būtu tādā secībā. Tāda nav arī MLVV.

Tomēr liels pulks rakstītāju tādu savienojumu lieto. Apstākļa frāzē pie darbības vārda saistībā ar var saprotami izmantot. Policija noziedzniekus tvarsta saistībā ar armiju. Saistībā ar citu zemju zinātniekiem var ātrāk atklāt risinājumu. Tā ir tāda kopdarbības, operatīvas sasaites nozīme.

Vārdu virknē saistībā ar lietvārds saistība var būt pilnā nozīmē un prasīt saikli ar tāpat, kâ darbības vārds saistīt: Atklājušies jauni fakti pilsētas galvas saistībā ar noziedzīgām aprindām.

Taču savienojumu saistībā ar pavirši lieto arī grūti sasaistāma teksta sastutēšanai (līdzīgi bez jēgas izmantotam attiecībā uz).

Citāts no plašsaziņas: Policijas reidi tiek veikti saistībā ar aizliegto vielu lietošanu. Reidi saistās ar lietošanu – bet kâ policija rīkojas? Sadarbībā? Atkarībā? Sakarībā? Iedarbībā? 

Tālāk – pāris piemēru no tulkojumu bagāžas.

The Commission plays a supervisory role. It verifies whether the systems in place are efficient and follows up on irregularities, where necessary. \\ „Komisija ir uzraudzītāja. Tā pārbauda, vai ieviestās sistēmas ir efektīvas, un attiecīgā gadījumā rīkojas saistībā ar pārkāpumiem.”

Eirōpas Komisijas sakars ar pārkāpumiem ir tāds, ka tā pārkāpumus novērš un nepieļauj to turpināšanos. Nevajag tai siet klāt to, kas nav tās kompetencē – „saistību ar pārkāpumiem”. Konstatējusi pārkāpumu, tā pienācīgi rīkojas un novērš pārkāpuma atkārtošanos.

We invite you to challenge us with your specific science-for-policy needs. \\ Aicinām jūs sadarboties ar mums, lai risinātu savas vajadzības saistībā ar zinātnes izmantošanu politikas izstrādei vajadzības izmantot zinātni politikas izstrādē.

Lai tālāko piesaistītu lietvārdam, varēja teikt: vajadzības, kas saistītas ar zinātnes izmantošanu politikas izstrādē.

Nevietā izmantoti, vārdi saistībā ar maldina.

Iespējams, ka saistībā ar saviesies, citu saistītāju – sakarā ar – upurējot lingvistiskam puritānismam. Tā ir parādība, kad runātājs kâ tāds pusaudzis katrā lietā saskata ko fiziolōģisku vai citādi ierobežojošu: kakliņš tad nevar būt pat pudelei – tikai dzemdei, vairošana noteikti ir vaislošana pārojot, partneris vienmēr ir piegulētājs, un katrs sakars – dzimummīlestība. Agrāk tas pārgāja pamatskolā.

Ziņas mērķis nav minēto savienojumu definēt gramatiski (apstāklis, palīgvārds v. c.).

aizmugurējais :: pakaļējais

Kāds vecs lauku rūķis reiz teicis: "Grāpim ir dibens, ratiem ir pakaļa, bet cilvēkam ir di*sa, bet ko lai dara, ja kādam ir citādi."

Vecais jēdzis diferencēt.

 

Kā ir tagad?

Piemēram – Muitas un tarifu kombinētā nomenklatūra. Tajā liellopu liemeņiem ir priekšējā un pakaļējā ceturtdaļa. Cūkām konstatētas "pakaļējās kājas" (domātas pakaļkājas). Peldlīdzekļiem ir pakaļgals. 

Taču iepakojumam ir atradusies "aizmugurējā virsma" (angļu back surface). Vadītāja apliecībai esot nevis otrā puse vai mugurpuse, bet "aizmugurējā puse". Biksēm "aizmugurējā kabata", divritenim "aizmugurējais ritenis"...

Redzams, ka vārdiem priekša, priekšpuse pretstatīta gan pakaļa, pakaļpuse (dzīvām radībām biežāk mugura, mugurpuse), gan aizmugure, vārdam priekšējais – gan pakaļējais, gan "aizmugurējais".

Mēģināsim "orientēties".

Automobilim parasti nav "aizmugurējā sēdekļa" – tāds varētu būt vaļējam busiņam, kur ekskursantiem sēdēt un kūlāt kājas. Tramvajam aizmugurē ir buferis, uz kuŗa reizēm satupst un vizinās nebēdņi. No vadītāja (sevišķi motocikletista) viedokļa sēdeklis aiz muguras, viņa aizmugurē, var būt aizmugures sēdeklis. Parasti transportlīdzeklim aiz priekšējā ir pakaļējais sēdeklis (angļu rear seat).

Automobilim ir pakaļējais stikls un pakaļējās durvis, furgōnam un universālim – arī aizmugures durvis. Luktuŗi pakaļpusē ir pakaļējie (Ceļu satiksmes noteikumos); tâ kâ gaismu tie lej atpakaļus un tā paliek aiz muguras, tos var dēvēt par aizmugures lukturiem. Automobilim ir pakaļējais tilts (tiltam ir pakaļējās bukses), pakaļējā ass un pakaļējie riteņi – piedziņa var būt pakaļējā (no aizmugures automobili nekas nedzen, "aizmugurējie" varētu būt kādi stūmēji), sedanam ir arī „pakaļējais vāks” (bagāžnieka pārsegs).

Kāds interneta grands pareizi saka: „pakaļējie miglas lukturi ir tie, kas skatās paralēli ceļam, lai aizmugurē braucošie redz”.

Mēbelei var būt pakaļējā siena, telpai – dibensiena. Ierīcei var būt noņemams pakaļējais režģis (angļu back grid) tīrīšanai.

Atšķirību starp pakaļējo un „aizmugurējo” ilustrē piemērs. Kam atmiņā vecais moskvičs (vai prātā džips), tie zinās, ka tādam ir divi priekšējie un divi pakaļējie riteņi, bet piektais jeb rezerves ritenis piestiprināts aizmugurē – šis būtu tiesīgs saukties "aizmugurējais". Ja vien Latviešu literārās valodas vārdnīca pazītu vārdu "aizmugurējs"... Tāds uzradies tikai ar Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcu, kur pakaļējais nav pazaudēts, taču brīžam nomākts ar aizmugurējais: kad šajā vārdnīcā kādi sēd autobusa „aizmugurējā sēdeklī”, domāts pakaļējā sēdeklī. Bet... vai "aizmugurējie" nav visi sēdekļi aiz runātāja muguras, ne tikai pakaļējais? Grāmatas „aizmugurējais vāks” (domāts pakaļējais) liek vaicāt, kur ir vieta grāmatai "aiz muguras". Muguriņa grāmatai ir.

 

Ko darīt?

Vārdu aizmugurējais var izmantot, ja pareizi pretstata citiem vārdiem (arī ģenitīvam aizmugures-). Parādījies arī vārdiņš sānējais, kas nāk talkā ģenitīvam sāna- un neaizstāj ģenitīvu sānu-. Var uzņemt laiku – cik drīz to uzņems vārdnīca, kas dēvējas "mūsdienu" un lepojas ar ietvertiem "jaundarinājumiem (tostarp jaunvārdiem)".

Taču aizmugure ir vieta aiz subjekta vai objekta, nevis tā mugura vai mugurpuse (autō pakaļgals, lidmašīnas astes gals utt.).

Jāiemanās diferencēt: atšķirt un atšķirīgi traktēt. Piemēram, ja ir angļu vārds background, tad ir jāattop, vai tas būs dibenplāns vai tikai fons.

Tulkojot stilistiski neitrālu tekstu, neiedomājamies, ka avotvalodas vārdiem mēdz būt sarunvalodas nozīmes; tâ, cilvēka rear var nozīmēt to, ko dakteŗi dēvē par posterior, savukārt back door varot izmantot mīlestībai. Šīs nozīmes rakstītājiem parasti nav prātā. Demokratizēdami angļu valodu, tās lietotāji nepadodas muļķīgam puritānismam. Taču tâ dara viens otrs pie latviešiem, pie tam atrodas tādi, kas to kultivē un pat uzbāž citiem.

Kam liekas, ka pakaļa nozīmē tikai pēcpusi, ieteicams pārbaudīt, ar kuŗu vietu viņš izrunā pakaļējos patskaņus.

Ja nespēj orientēties, draud nonākšana vienā no rūķa minētajām vietām. Veselīgai valodas praksei iepakaļis.