Svešvārdi

Angļu valoda leksikas ziņā tuva romāņu valodām, no kuŗām patapināta lielākā daļa vārdu (līdz 70 %). Latviešu valodā aizguvumu mazāk; latvieši „svešvārdus” parasti prot labi nošķirt no mantotiem vārdiem un labi asimilētiem aizguvumiem („latviešu vārdiem”) un tiem pieskaita pat vārdus, kas darināti no citu valodu elementiem, bet ieviesti tieši latviešu vajadzībām: kâ datōrs, ko lieto arī zviedri un kuŗa pamatā en. dat(a process)or, vai luksofōrs, ko citās valodās nelieto. Taču laika pārbaudi izturējušie svešvārdi valodā bauda pilnas tiesības un atkāpjas tikai politiska pūrisma dēļ.

Līdzīgie kopīgi mantotie vārdi un veci aizguvumi, kuŗus svešvārdu vārdnīcas parasti neatspoguļo, tuvina valodas (cukurs, ducis, duša, kaka, kaņepes, karte, koris, ķīlis, lampa, lini, papīrs, pāris, pasts, pipars, pīpe, pumpis, roze, sāls, tara, tēja, vāze, vīns, zupa u. c.). Taču raizes tulkotājam sagādā modernie internacionālismi — tos gan lieto daudzās valodās, tomēr katrā tiem var būt „nacionālā” forma un saturs (izruna, rakstība, nozīmes, lietojums, izplatība). Aizguvējā valodā svešvārdam mēdz būt tikai viena no nozīmēm, kas tam ir aizguvuma devējā valodā.

Svešvārdi dzīvo interesantu dzīvi; tâ, intervencija (en., fr. intervention, de. Intervention) tagad ir intervence (it kâ būtu arī „konvences”, nevis konvencijas); bankās konvertācijas vietā reizēm notiek konversija. Ne vienu vien „latviešu” svešvārdu lieto tâ, kâ to saprot vācieši vai francūži, bet retāk lieto vai nesaprot Lielbritānijā (piem., en. constate ‘establish, find’ : fr. constater, lv. konstatēt; en. sodium : de. Natrium, lv. nātrijs; en. invoice : fr. facture, lv. faktūra; en. scale model : fr. maquette, lv. makets; en. film slides : fr. diapositives, lv. diapozitīvi; en. subcriber : fr. abonné, de. Abonent, lv. abonents; en. penalty : fr. sanction, de. Sanktion, lv. sankcija; en. competition : fr. concurrence, de. Konkurrenz ‘Wettbewerb’, lv. konkurence; en. Jerusalem artichoke : fr. topinambour, de. Topinambur, lv. topinambūrs; en. tarragon : fr. estragon, de. Estragon, lv. estragōns; en. hunting leopard, cheetah : fr. guépard, de. Gepard, lv. gepards. Svešvārds var katrā valodā apzīmēt citu priekšmetu, piem., en. mangold ir runkulis (lopbarības biete), toties de. Mangold un lv. mangolds (lapu biete) ir en. chard.

Svešvārdi valodu reizē bagātina un raibina; tâ, en. geranium, fr. géranium un de. Pelargonie ir devuši vārdus ģerānija un pelargōnija, ko latvieši labprāt izmanto dārzaugu un telpaugu nošķiršanai (dažas ģerānijas gan īstenībā ir gandrenes). Daža svešvārda ceļš un jēga grūti izdibināmi; piem., krotālijas (‘eartag’, la. crotalum ‘grabulis’) mūsdienu atbilsmes uzejamas dažos es. (crotal) un ca. (cròtal) tekstos.

Krievu-padomju laikā, mazinoties Eirōpas ideju apritei, dažiem svešvārdiem priekšplānā panākušas nozīmes, kas atšķiŗas no starptautiskajām (piem., en. national : lv. nacionāls ‘etnisks’, en. public : lv. publisks ‘atklāts’); tās palēnām atgriežas savā vietā (kâ salikumos nacionālā neatkarība, publiskās tiesības), taču agrāk izglītojies lasītājs te gaida vārdus, kas saistās ar valsti un sabiedrību (vispārību).

Toties angļu vārdu frontālā ekspansija ir totāla — franciskās manekenes atdevušas vietu modelēm, kas grima un makijāža (un vāciskā smiņķa) vietā liek meikapu, bet tērpjas ne vairs modelētāju, bet dizaineru fantāzijas augļos. Turklāt agrāk atsevišķās nozīmēs pārņemtie anglicismi tiecas ievilkt latviešu valodā arī pārējās nozīmes, kas tiem agrāk nav bijušas; pietiek tādu kropli kâ, piemēram, monitōrings legalizēt ekolōģijā, lai to nekritiski sāktu pārņemt ārsti, biolōgi, datōristi, tiesībsargi un ierēdņu korpuss.

Eirōpas kopīgā mantojuma (hellēnismu, latīnismu) nozīmju vienādošana gan ir slavējama, taču nav praktiska, ja vārdi jau iekļāvušies katras valodas sistēmā un nav tīri internacionālismi. Gadās, ka līdzīgu jēdzienu dažādās valodās pa tradīcijai apzīmē citādi (piem., en. record nozīmei ‘kotēt’ atbilst fr. constater un de. notieren; en. minutes ‘protokōls’ atbilst fr. procès-verbal un de. Protokoll; lai gan en. computer ir saprotams daudzās valodās, tomēr priekšroka dodama fr. ordinateur, de. Rechner, sv. dator u. c.; angļu valodā par hyper-/hypotonia tradicionāli saukts paaugstināts/pazemināts muskuļu tōnuss, bet kontinentā ar to pirmām kārtām saprot „arteriālo hiper-/hipotensiju” (hyper-/hypotension) — tagad šie vārdi tiek uzrādīti kâ sinonīmi un vispārinās juceklis.

Terminolōģijai attīstoties vai aktualizējoties, reizēm it kâ sistēmas labad atsakās no tradicionāli lietotiem vārdiem par labu „jauniem”; tâ, en. enzyme atbilsme ir lv. ferments, taču tekstos, kur figurē coenzymes (lv. kofermenti) vai proenzymes (lv. profermenti) un īpašības vārds enzymatic, ir viegli pārņemt anglicismus, tâ radot lieku sinonīmiju un sistēmu izjaucot; izkaisītās sklerōzes vietā ievieš „izkliedēto sklerōzi” (vai „izsēto sklerōzi” no dakteŗu žargona); ja pamats salīgots, viegli pieķerties pie „multiplās sklerōzes” (ne visi „multiplie” traucējumi reģistrēti kâ „izkaisīti”).

Svešvārdi nav bīstami, ja tos lieto atzītā korektā nozīmē. Taču jāvairās no svešvārdiem (barbarismiem, okazionālismiem), kuŗu nav ne leksikogrāfiskos avotos, ne nozaŗu terminu sarakstos, ne autoritatīvās publikācijās. Internacionalizācijas apstākļos tādi vārdi kâ institūcija, loģistika, publicitāte, fiskāls, monetārs iekaŗo vai paplašina sev vietu kopvalodā un tiek iekļauti vārdnīcās (Sv99). Tomēr jāapkaŗo tirgus ekonōmikas anglicismu invāzija, kâ „brokeris” mākleŗa, „dīleris” tirgotāja vai starpnieka, „audits” revīzijas vai kontrōles, „investīcijas” ieguldījumu, „menedžeris” direktōra, pārziņa vai pārvaldnieka, „monitōrings” novērošanas, kontrōles vai uzraudzības, „kompānija” uzņēmuma vai sabiedrības vietā. Vārdnīcas neraksturo vārdu izplatību, un vārda reģistrējums vārdnīcā nav pamats ar to atvietot vārdus, kas rakstos ir nostiprinājušies. „Vārda uzņemšana vārdnīcā vēl nenozīmē, ka tas automātiski rekomendējams aktīvai lietošanai.” (Sv99: 6).

Angļu „internacionālismi” mudināt mudina tulkotāju „atstāt to pašu” vārdu — lai gan apdomājoties top skaidrs, ka īstenībā tam atbilst cits lv. vārds. Jauki, ja atskārsme nāk jau tulkotājam, nevis lasītājam pēc ilgākas urbšanās „tulkojumā”. Tulkotāja uzdevums ir en. vārdiem izteikto jēdzienu (nojēgumu, parādību, priekšmetu) izteikt latviešu vārdiem, bet jauns vārds ir vajadzīgs tikai jauna jēdziena apzīmēšanai. Tulkotājam jābūt milzu erudīcijai, lai aptvertu, kuŗi jēdzieni jau tiek lietoti un saprasti un kuŗi patiešām ir jauni. Gadās arī, ka tulkotāji kādus jēdzienus apguvuši svešvalodās un runā par tiem „latviski” ar citvalodu vārdu lokalizējumiem. Kur tulkotājs spīdējis ar svešvārdu zināšanām, lasītājam jāpūlas uzrakstīto izprast, balstoties uz „vienkāršā valodas lietotāja” pieredzi. Tirgus ekonōmikas apstākļos nekvalitatīva pakalpojuma sniedzējam jāiznīkst. Trula kalkošana nodara ļaunumu arī reklāmas devējiem — smieklīgi aplams tulkojums mazina reklamētā pakalpojuma vai preces vērtību reklāmas saņēmēja acīs un ausīs. Nezin kāpēc tagad kosmētikas līdzekļu sastāvs būtu jāpazīst mīklainajā vārdā „formula”; kukaiņi tiek saukāti par „insektiem”, vielas — par „aģentiem” (kas var būt pareizi ķīmijā) utt.

Labā stilā jāvairās no svešvārdu sablīvējumiem. Var būt produktīva/rezultatīva izpilde vai sekmīga realizācija/īstenošana, taču „produktīva/rezultatīva realizācija” jau grūtāk aptveŗama. Tiesa, tīša vairīšanās no svešvārdiem (arī Saeimā kultivēts politisks pūrisms) mazina precizitāti un vājina lasītāja orientēšanos tekstā. Reizēm termina rangā ieceļams pa kādam svešas cilmes profesionālismam vai starptautiskam žargōnismam, neapdraudot kopvalodas tīrību (konference ‘rēdereju savienība’, operātors ‘apsaimniekotājs’, ombudsmenis ‘pilsoņu sūdzību izskatītājs’, printeris ‘drukātājs’ u. c.). Taču jāapdomā, vai sakaru pavadoni (en. communications satellite) pārdēvēt par „komunikāciju satelītu”, valūtas pārrēķinu (en. monetary conversion) par „monetāro konvertāciju”, spēju vairoties (en. reproductive capacity) par „reproduktīvo kapacitāti”, rūpniecības nozares (en. industrial sectors) par „industriālajiem sektōriem”, saimniecisku darbību (en. economic activity) par „ekonōmisko aktivitāti”, tautastērpu (en. national costume) par „nacionālo kostīmu” vai strāvas triecienu (en. electric shock) par „elektrisko šoku”. Tādus brīnumus sauc par verdziskiem tulkojumiem.

Svešvārdu nozīmēm dažādās valodās vēlams tuvināties nozaŗu terminolōģijā, bet tās var būt attālas kopvalodā. Speciālā nozīmē lietotu svešvārdu īpatsvars ir augsts nozarēs, kur tiem ir tradīcija (medicīnā, mūzikā, sportā, finansēs). Piem., boksā lieto anglicismu raunds, bet starptautiskās sarunās vai iepirkuma konkursā en. round atbilsme ir kārta.

Svešvārdu izpratne angļu valodas lietotājiem ir citāda nekā latviešiem; latviešu svešvārdu nozīmes mēdz būt šaurākas par mantoto vārdu nozīmēm, bet angļu valodā tiem pašiem vārdiem mēdz būt vairāk nozīmju. (Sk. arī „Svešvārdu atbilsmju sarakstus”.)