2021. gada 27. marts

savu vai cita

Gadās, ka rakstītājs teikuma beigās neatminas, kas noticis teikuma sākumā.

Piemēri no tulkojumiem, ar paskaidrojumu. Morāle beigās.


When registering, apart from their personal details, young people can indicate their skills, experiences, availabilities, preferences, and motivation, as well as upload their CVs, which helps organisations to find the most suitable candidates for their projects. \\ Reģistrējoties jaunieši līdzās ziņām par sevi var uzrādīt savas prasmes, pieredzi, pieejamību, prioritātes un motīvus, kā arī ielādēt savu autobiogrāfiju, un tas ļauj organizācijām sameklēt to saviem projektiem piemērotākos kandidātus.

Teikuma beigās saviem attiecas uz organizāciju, bet to attiektos uz kandidātiem, kuŗu pēdējā darbība šajā teikumā bijusi savas autobiogrāfijas ielādēšana.

 

By taking part in this contest, participants agree that their name, country of residence, their video and pictures/videos of the possible visit to Malta may be published online. \\ Piedaloties šajā konkursā, dalībnieki piekrīt sava viņu vārda, dzīvesvietas valsts, videoieraksta un varbūtējā Maltas apmeklējuma video un attēlu publicēšanai internetā.

Dalībnieki paši nepublicēs savus datus un nevar iebilst, ka citi publicē savus


Workers have the right to have their personal data protected in the employment context. \\ Darba ņēmējiem ir tiesības uz savu viņu persondatu aizsardzību darba sakarā.

Viņu datus sargā darba devējs. Nav domāts atgādināt, ka arī pašam jāsargā savi dati, vai ierobežot tiesības sargāt savus datus


The Agency provides the secretariat to the CSIRTs Network, and it is also called on to assist the Cooperation Group in the execution of its tasks. \\ Aģentūra nodrošina sekretariātu CSIRT tīklam, un tai tiek arī uzdots palīdzēt Sadarbības grupai pildīt tās savus uzdevumus.

Sadarbības grupa pilda savus uzdevumus, un Aģentūra tai tos palīdz pildīt. Bez tam te ir 2 sieviešu dzimtes lietvārdi, uz kuŗiem var attiekties , un vajag precizēt.


The Member States may address the Agency and receive a reply in the official language of the institutions of the Union of their choice. \\ Dalībvalstis var vērsties pie Aģentūras un saņemt atbildi jebkurā Eiropas Savienības iestāžu oficiālajā valodā pēc to savas izvēles.

Valodu te izvēlas dalībvalstis, nevis iestādes.


...requires Member States to help ECS providers to regularly upgrade their networks to the latest, most efficient technology \\ dalībvalstīm ir pienākums palīdzēt elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem regulāri modernizēt to savus tīklus atbilstīgi jaunākajām, efektīvākajām tehnoloģijām

Modernizētājs būs sniedzējs, un tas modernizēs savus tīklus, nevis dalībvalstu tīklus.


Piederības vietniekvārdi, kas atbilst 1. un 2. persōnai vienskaitlī, ir divi:

es mans

tu tavs.

Pārējās persōnas piederības vietniekvārda vietā lieto ģenitīvu:

viņš viņa

viņa viņas

mēs mūsu

jūs jūsu

viņi viņu.

Arī atgriezeniskajam vietniekvārdam atbilst piederības vietniekvārds:

sev savs,

bet tas bez persōnas un skaitļa izšķirības attiecas uz pašu darītāju.

Tas ir citādi nekā ģermāņiem un romāņiem, kam viņš mīl viņa sievu parasti nozīmē 'viņš mīl savu sievu'.


Rakstītais paliek.

Runas piemērus ik vakaru var „baudīt” valsts televīzijā. Kāds, piemēram, grib pārdot sev piederošu govi... Vai govs pieder pati sev vai saimniekam, to izlems govs, taču civiltiesiska persōna var pārdot tikai viņai piederošu kustoni.

dažāda gaŗuma svītras

Interpunkcija nošķiŗ defisi „-” (īsu) no domuzīmes (gaŗas). Taču   cik gaŗa ir domuzīme?

Unicode tabulā ir vairākas par defisi gaŗākas horizontālas svītras. Fontā TimesNewRoman tās izskatās šādas:

1. „‒” figure dash (kōds 2012) cipara platumā

2. „–” en dash (2013), kas pēc skata no pirmās neatšķiŗas

3. „—” em dash (2014), ko EN neglīti raksta bez starpām

4. „―” horizontal bar (2015) gandrīz em dash gaŗumā, taču biezāka

5. „− minus sign (2212), kam jābūt „+” horizontālās svītras augstumā

Šajā fontā rakstzīme 2013 gan ir īsāka par N platumu un rakstzīme 2014 ir gaŗāka par M platumu.


Šriftiem kļūstot par „fontiem”, zaudēta kāda agrāk parasta domuzīme. Palikusi ir nepietiekami gaŗā svītra „–” (der par vienotājzīmi, piemēram, Bolderāja–Parīze) un pārmērīgi gaŗā „—”:

nosebojušiem kauli (2013)

nosebojušiem kauli (2014)

Samērīgāka domuzīme saglabājusies šriftos, kas bija pirms Unicode, piemēram, vecajā labajā „Times garnitūrā”. Attēlā (EN Wikipedia) redzams, ka īstā domuzīme dažos fontos nav pār mēru izstiepta un smaga:

Metāla burtu komplektus, ja arī sameklētu, nevarētu iemānīt datōrā. Arī pagājušā gadsimta fonti (pirms Unicode) vairs nav plašā apritē, un attēlojot tos pārmāc jaunie.


Ko darīt estētam? Var lāpīties – samazināt rakstzīmes augstumu un pacelt rakstzīmi augstāk:

nosebojušiem kauli (domuzīme samazināta no 12 pt uz 9 pt, pacelta par 1 pt),

var lietot kādu no pieejamiem fontiem, kuŗos domuzīme samērīga:

nosebojušiem — kauli (Calibri),

var domuzīmi aizņemties no cita fonta:

nosebojušiem kauli (domuzīme no Calibri),

var abās pusēs en dash ievietot platāku tukšumu (en space):

nosebojušiem – kauli (TimesNewRoman).


Taču to grūti iekļaut ikdienā... Jāizvēlas mazākais trūkums.

Ja strādā ar serifu fontiem, lai izvēle krīt uz en dash:

nosebojušiem kauli (Times New Roman)

nosebojušiem kauli (Garamond)

nosebojušiem kauli (Bookman Old Style)

Tā ir svītra, ko parasti ievada ar ctrl + „-”.

Serifi ir perpendikulāras kājiņas līniju galos, kas burtu padara acij labāk izšķiŗamu. Bezserifu šriftus lieto virsrakstos, transparentos u. tml., taču tie nav domāti vienlaidu tekstam. Dažos bezserifu šriftos var lietot gaŗāko svītru:

nosebojušiem kauli (Calibri)

nosebojušiem — kauli (Arial)

Tā ir tā, ko parasti ievada ar ctrl + alt + „-”.

2021. gada 14. marts

Par vajadzības izteiksmi tiesību akta apsvērumos un pantos

Starptautiska tiesību aktu preambula pauž likumdevēja nolūku, kas tās apsvērumos konstatējumu un mērķu veidā tiek izklāstīts pirms pavēlošiem, dibinošiem u. c. noteikumiem normatīvās daļas pantos. Preambulas apsvērumi parasti ir saikļa tā kā (angļu whereas) ievadīti cēloņa apstākļa teikumi, kas pamato, kādēļ akts tiek izdots un kam vajadzīga akta normatīvā daļa.

Apsvērumos aprāda arī objektīvos iemeslus, kas liek izdot tiesību normas. Piemēram: pēc jauna akta pieņemšanas ir jāgroza vecā normas vai tas jāatceļ; ar jaunām normām ir juridiski jāatspoguļo tehnikas attīstība; ir jānoliek jauns datums kādas normas ieviešanai; ir sarīkota apspriešana un izstrādāts ietekmes novērtējums, kur noskaidrojies, kāds risinājums noteiktajos apstākļos vajadzīgs; ir aprēķināta summa, kas jāizmaksā vai jāpiedzen.

Ar darbības vārdu izteikta vajadzība mēdz būt vajadzības izteiksmē. Tā pauž likumdevēja ieskatā nepieciešamo īstenību – jābūtību. MLLVG[1] teikts: "760. §. Verbs vajadzības izteiksmē izsaka darbību (procesu, stāvokli), kas nenovēršami realizējama vai ko vajag realizēt. [..] 765. §. Vajadzības izteiksmes formas lieto nepieciešamības izteikšanai." Tiesību normas nenovēršamas dara apstākļi – tās nevar nepieņemt. Piemēram, ANO Bērnu tiesību konvencijas[2] preambulā minētās vajadzības: ģimenei ir jāsaņem nepieciešamā aizsardzība un atbalsts; bērniem jāaug ģimenē; īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, kas dzīvo ārkārtīgi grūtos apstākļos. Angļu oriģinālā tās izsaka should ar verbu, franču – devoir ar verbu.

Citādu viedokli pauž aizrādījums kādos starptautisku aktu izstrādes padomos:

"7.   Angļu valodas modālais darbības vārds "should" - Apsvērumu daļā to nekādā gadījumā nedrīkst atveidot ar vajadzības izteiksmi ( kā kļūdaini norādīts TTC rokasgrāmatas iepriekšējās versijās), tātad - nevis "jādara", bet "būtu jādara" - un nevis " būtu jābūt", bet "vajadzētu būt" .."[3]

Pēc tāda negluda izpauduma gan nav veidojama juridiskās tulkošanas prakse.

Latviešu vajadzības izteiksme un tās paveidi (izteiksmju apvienojumi) ir gramatiska modalitāte, kuras lietošanai nav parauga citās valodās. Tā, vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids – "būtu jādara" – nepieciešamību izsaka īpašā veidā. MLLVG: "762. §. Verba vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids izsaka iespējamu vai vēlamu darbību, kas īstenībā nerealizējas, bet kam zināmos nosacījumos vai apstākļos būtu jārealizējas." LVG[4]: "Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids ietver gan vajadzības, gan vēlējuma izteiksmes nozīmi un norāda uz iespējamu vai vēlamu darbību, kam noteikti būtu nepieciešams risināties." Vajadzības izteiksmes attieksmi pret īstenību "tā vajag" tas attālina, padara noteiktajos apstākļos nereālu. Šis paveids der mudinājumiem, iecerēm, un tā īstā vieta ir "vēlmes, nolūki un deklarācijas .. paziņojumā vai ieteikumā, kas seko attiecīgajam aktam"[5], kā arī diplomātiski korektas vēstules.

ES oficiālo valodu sastatījumā atklājas normatīvās valodas gramatiskā daudzveidība, konkrēti – modālo verbu pārpilnība angļu valodā un verba izteiksmju (modu) bagātība latviešu valodā. Iezīmējas to atbilsmes, taču tās nav tik vienkāršas kā, piemēram, terminu leksiskās atbilsmes. Lai ieskatāmies ES iestāžu Kopējās praktiskās rokasgrāmatas 2. pamatnostādnē: "2.3.1. Darbības vārdu un laiku izvēle dažādos tiesību aktu veidos un dažādās valodās, kā arī apsvērumos un pamatdaļās ir atšķirīga (sk. 10. un 12. pamatnostādni). 2.3.2. Saistošu tiesību aktu pamatdaļās franču valodā lieto tagadni, turpretim angļu valodā parasti lieto palīgdarbības vārdu shall, kam seko darbības vārds nenoteiksmē. Abās šajās valodās būtu pēc iespējas jāizvairās no nākotnes formas lietošanas. Latviešu valodā saistošu tiesību aktu pamatdaļās attiecīgi lieto īstenības izteiksmes vienkāršo tagadni, kas izsaka pastāvīgu darbību. 2.3.3. Turpretim nesaistošos tiesību aktos nedrīkst lietot pavēles formas vai konstrukcijas, vai noformējumu, kas pārāk līdzinās saistošos tiesību aktos lietotajam."[6]

Vajadzības izteiksme īstenības izteiksmei nelīdzinās – to pretstats apmierina minēto prasību un der nesaistošu izteikumu nošķiršanai no saistošiem.

Ja iedomātos, ka vēlējuma paveids "mīkstina" vajadzības izteiksmi tāpat, kā angļu modālais should "mīkstina" shall, pēc apsvērumos lietota vēlējuma paveida būtu jālieto vajadzības izteiksmes pamatveids pamatdaļā. Bet tā taču nedara! Tad nav arī iemesla noraidīt vajadzības izteiksmes pamatveidu tiesību akta apsvērumos.

Īstenībā angļu should jāaplūko kā ought to sinonīms un atturīgs must / have to obligātuma izteicējs[7]. Gribējumā (desire) būtu, piem., verbs ar konjunktīvu (the Commission wishes that the Member State transpose the Directive) vai modālais would (it would rather have a global legal system), turpretim should izsaka pamācību, norādījumu, kam nav jābūt runātāja gribai, vēlmei vai vēlamam iznākumam[8].

Citā nozīmē vēlējuma paveids iederas sarakstē: Latvijai būtu jāpanāk minētās prasības izpilde. Tas nudien vēlams abām pusēm, lai Komisijai nav jāsāk Līgumā paredzētā procedūra un Latvijai nav jāmaksā. Bet tiesību akta apsvērumos vēlējuma paveids nav nepieciešama should atbilsme. Te vajadzība nav jāizsaka vēlamības veidā. Nav vajadzības izteiksmes neīstenībai jāpiejauc vēlējuma izteiksmes neīstenība. Vēlējuma modalitātes atkārtošanās arī rada nenoteiktības (“kā būtu, kā ne”) vai nevarības iespaidu (“būtu jau būtu, bet…”).

Izteikuma kategoriskumu lai nosaka runātāja attieksme: vai darbība vēlama, taču tai brīdī nerealizējama, vai skaidri nepieciešama. Vēlējuma paveidā var labi tulkot angļu frāzes ar desirable, recommended, preferable. Bet vēlējuma paveids neder, ja apsvērums atsaucas uz spēkā esošu normu, piem.: ja saskaņā ar pastāvošu direktīvas pantu dalībvalstīm jāziņo par tās īstenošanu, tad dalībvalstīm būtu jāziņo skan kā nepiepildīta vēlēšanās.

Vajadzības izteiksme nav vienīgais vajadzības izteikšanas līdzeklis. MLLVG 623. lpp. atzīst: "ļoti izplatīts leksiski sintaktisks nepieciešamības, vajadzības izpausmes veids ir modālo verbu vajadzēt un nākties lietošana kopā ar nenoteiksmi". Turpat norādīts uz J. Endzelīna atzinumu: "759. §. [..] „Vajag(a)” savienojums ar infinitīvu apzīmē kaut ko par nepieciešamu, par cik tas ir derīgs, kamēr dēbitīvs izsaka objektīvo nepieciešamību; tâ, piem., tev jàdzeŗ tēja bez sukura (jo pašreiz sukura nav) blakus tev vajag(a) tēju bez sukura dzert (jo sukurs tev būtu kaitīgs)."[9] Pusgadsimtu vēlāk LVG rezumē: "Jāatzīst, ka mūsdienu latviešu valodā vajadzības izteiksme un konstrukcija vajadzēt + nenoteiksme funkcionē kā morfoloģiski varianti bez īpašas nozīmes atšķirības. Taču iespējams runāt par stilistisku atšķirību – vajadzēt + nenoteiksme vairāk orientēta uz sarunvalodu, kamēr vajadzības izteiksme lietojama visos valodas paveidos. Par to liecina, piem., ieteikums lietišķos tekstos konstrukcijas vajadzēt + nenoteiksme vietā lietot vajadzības izteiksmi (Skujiņa 1999: 64)."[10]

Par juridiska teksta lietišķumu nav īpaši jāatgādina.[11]

Citētais mudinājums aizstāt būtu jābūt ar vajadzētu būt nav pieņemams – būtu jābūt ir starp desmitām gramatisko formu, kas veido darbības vārda locīšanas paradigmu (tāpat kā bija bijis, būs būts u. c.). Izpaužas arī mudinātāja vājums lingvistikā – paradigmas neizpratne. Gramatikā neizglītotai personai nav jādod norādījumi citiem, bet citiem tie nav jāuzklausa. Tas var iedragāt nepārliecinātu tulkotāju izteiksmi un iebradāt ceļu neprecīzai[12] angļu formu ar should atveidei tekstos.

Vispārīgā attieksme starp preambulas apsvērumiem un akta normatīvo daļu ir nevis "tā kā tas būtu labi, to dara", bet "tā kā to vajag un tas ir jādara, to dara tā". Vajadzība vēlējuma formā nevedinātu noteikumam saskatīt stingru pamatu, ko domā ielikt likumdevējs.

Lai apsvērumi neizklausītos pēc noteikumiem, tajos parasti nelieto tiesību normās plaši sastopamo[13] divdabi ar -am/ām-, kas izsaka prasību un kam tiesiskā kontekstā ir nepārprotama normatīva funkcija[14].

Angļu should pēc tulkotāja ieskata var atveidot ar tagadni, divdabi ar -am/ām- vai vajadzības izteiksmi (ne vēlējuma paveidā) citos tekstos, kur tas lietots līdzīgi ES tiesību aktu shall – kārtības, procesa, procedūras izklāstā, instrukcijā u. tml.

Tāpat kā angļu valodā līdzās should ar verbu ir citi vajadzības izteicēji, latviešu valodā lieto arī pienākas, piederas, prasa, liek, nākas, ir būtiski/svarīgi/vietā, ir saistoši, ir obligāti u. c. Kur apsvērumos svarīga nevis norise (pieņemšana, ieviešana, nodibināšana), ko apzīmē darbības vārds, bet objekti (noteikumi, iestādījumi, satvars), ko apzīmē lietvārds, vajadzību nosauc ar vajadzīgs.[15] Ja kā vajag, tad lai tā skan arī apsvērums, piem.: direktīvas izpildei dalībvalstīm vajag vairāk laika.

Vajadzības izteiksme gadās arī tiesību normā, piem., ja īstenības izteiksme atgādinātu konstatējumu, nevis noteicamo kārtību. To tagad parasti nelieto normas priekšraksta daļā, bet citur to var prasīt apstākļu loģika. Piemēram, kāda norma ir nosacījums jaunai: ja jāveic pārbaude, inspektors to veic tālāk noteiktajā kārtībā (kādā veicama); ja akts ir jāratificē (shall be subject to ratification), ratifikācija ir nosacījums pilnīgai akta darbībai, bet nav pienākums. Dibinošā normā vajadzības izteiksme neder: ja ar aktu tiek izveidota iestāde, tad jāizveido iestāde nav noteikums.



[1] Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I sējums. Rīgā, 1959.

[2] "Latvijas Vēstnesis", 237 (5297), 28.11.2014. (https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150).

[3] Eiropas Savienības Padomes aktu izstrādes rokasgrāmata, 2015, 216. lpp.

[4] Latviešu valodas gramatika. LU Latviešu valodas institūts, 2015.

[5] Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopējā praktiskā rokasgrāmata Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē iesaistītajām personām. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2015, 38. lpp. (http://eur-lex.europa.eu/content/techleg/LV-Tiesibu-aktu-izstrades-rokasgramata.pdf)

[6] Turpat, 12. lpp.

[7] https://en.wikipedia.org/wiki/English_modal_verbs#Shall_and_should: It can be used to give advice or to describe normative behavior, though without such strong obligatory force as must or have to. Thus You should never lie describes a social or ethical norm. It can also express what will happen according to theory or expectations: This should work. In these uses it is equivalent to ought to.

[8] Vienā no should lietojumiem Oksfordas Universitāte (https://en.oxforddictionaries.com/definition/should) min vēlama stāvokļa apzīmēšanu: "1 Used to indicate obligation, duty, or correctness, … 1.1 Indicating a desirable or expected state. ‘by now pupils should be able to read with a large degree of independence’." Runa ir par mērķa objektīvo vēlamību (pareizību), nevis runātāja attieksmi pret saturu. Iespējams, ka latvieši should asociē ar vēlējuma izteiksmi tāpēc, ka tai atbilst izteikumi ar citiem modālajiem verbiem "pagātnē", kā could you, it would be fine, it might work, kas izsaka pieļāvumu, nosacījumu, vēlēšanos.

[9] J. Endzelīns. Latviešu valodas gramatika. LVI, Rīgā, 1951. Vajadzības izteiksme J. Endzelīnam saucas debitīvs, bet tas, ko tā izsaka – vajadze.

[10] Citātā atsauce uz V. Skujiņas "Latviešu valoda lietišķajos rakstos", Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.

[11] "Normatīva teksta stilistiskā savdabība iekļaujas lietišķā stila specifikā, kam latviešu valodā ir senas un stabilas tradīcijas." (V. Krūmiņa, V. Skujiņa. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga, 2002) (http://www.jurisprudence.geek.lv/Tiesibu%20teorija/norm.aktu%20izstr.rokasgr.pdf)

[12] Piemēram, tehniskos noteikumos nelieto shall, bet tā nozīmē lieto should. Atsaucoties uz normu, kas izteikta ar shall, lieto should, kas nemaina normas jēgu un stingrību. Aplamība var atstāt neglītas pēdas mašīntulkošanā, kas balstās uz ES tiesību aktu tekstu kopumu.

[13] Piem., summa ir atskaitāma; kārtība, kādā nosakāms naudas sods. Preambulā tas var būt atsaucē, piemēram., palīgteikumā: jāievēro pienākumi, kas pildāmi saskaņā ar 1. pantu.

[14] Ja nams ir uzceļams divos gados ('divos gados namu var uzcelt'), attiecīgs noteikums, visticamāk, liek to uzcelt. Šā divdabja nelietošana tulkotos noteikumos var liecināt par juridiskā stila nepārvaldīšanu, divu valodu gramatikas neadekvātu sastatījumu vai neizmantotu valodas potenciālu. Īstenības izteiksmes vienkāršā tagadne kā vienīgais jābūtības izteicējs akta pamatdaļā var neaptvert visas atveides vajadzības (piem., franču tekstos līdztekus "normatīvai" tagadnei izmanto vienkāršo nākotni vai verbu devoir, vācu tekstos tai līdztekus izmanto modālos sollen, müssen).

[15] Ir vajadzīgs un ir nepieciešams vajadzības izteiksmes vietā pie nenoteiksmes var būt kalks (krievu neobhodimo, nado, nužno).


period

EN vārda periodic nozīme ir vairāk sazarota nekā LV vārdam periōdisks. Ir arī kāds klupšanas akmens – periodic var būt ‘tāds, kas notiek brīžiem, laiku pa laikam; epizōdisks; sporādisks; neregulārs’.

Mobilo sakaru viesabonentu ērtībai īstenojot principu „[vies]abonē kā mājās” (t. i., šķērsojis robežu, neko nedari, paliec pie sava operātōra un maksā tikpat, cik maksātu savā zemē, un saņem tādu pašu apkalpošanu), labumi pienākas tad, ja citās zemēs atrodies nepastāvīgi – kādu laiku.

Tāpēc EN periodic travelling – LV ceļošana laiku pa laikam; neregulāra braukāšana. Tâ kâ LV periōdisks asociējas ar regularitāti, atkārtošanos (LLVV), periodic travelling ar to nevar tulkot.

minims

Ja EN minumum lieto lietvārda priekšā, tas parasti ir īpašības vārds ar nozīmi 'minimāls' (sk. OED): minimum requirements ir minimālās prasības.

LV tulkošanas praksē EN īpašības vārds minimum reizēm atveidots ar vārdu obligāts. Taču, piemēram, obligātas prasības nozīmē prasības, kas noteikti izvirzāmas, nevis to, kas domāts ar EN minimum requirements – pašas zemākās prasības.

EN īpašības vārdu minimal lieto retāk un ar niansi 'iespējami mazākais'.

EN lietvārds minimum tulkojams ar lietvārdu minimums. EN minimum of requirements var būt prasību minimums, t. i., tik maz prasību, cik iespējams ("maksimāli maz").

(Rakstos un ieteikumos atrodams arī LV minims, taču LLVV un Pareizrakstības vārdnīca to nav atcerējušās. Žēl.)