zeme un Zeme

Internetā klimst joks par to, ka somu vārda maa "pārtulkošanai" angliski vajadzīgi kādi 8­ vai vairāk angļu vārdi. (Sk. attēlu beigās.) Tas rāda, cik uzburbusi ir angļu leksika.

Taču kārtīgi anglofōni sīksti turas pie katra vārda specifiskās nozīmes. Zinātāji angļu valodā izsakās precīzi. Tās īpatnība ir latīniskas vai hellēniskas cilmes īpašības vārdu lietošana līdzās ģermāniskas, reizēm normāniskas, cilmes lietvārdiem.* Tas ļauj nosaukt daudz daudz lietu.

Kad zemiešu kosmiskie aparāti nonāk uz Marsa, tie metas vākt paraugus. Tas, ko tie ievāc, ir EN soil. Bet ko lasām LV presē? Esot ievākti augsnes paraugi... Ir, IR dzīvība uz Marsa!? Tas gan neapstiprinās. Apstiprinās dažu tulkojušo un angļu valodas “pratēju” švaukstība. Mūsu valodā ir jādomā, ko runā: augsne ir augiem augšanai. Uz Marsa ir zeme un zemes, nevis “marsa” paraugi (un tāpat ģeogrāfija, nevis “marsogrāfija”).

Kopš Zemes mākslīgo pavadoņu sākumiem mūsu planēta un tās apkaime kļuvusi slavena sakaru pasaulē. Angļu vārdu communications, networks, broadcasting u. tml. priekšā bieži redzami apzīmētāji ground[-based] un terrestrial, reizēm land[-based]. Ir reizes, kad tulkojot jālieto gan Zemes-, gan zemes-. Tas parasti saistīts ar 1) kosmiskiem sakariem un pavadoņsakaru līnijām, kur Zeme figurē kā debess ķermenis, un 2) zemes virsu, gar kuŗu lodā mums noderīgie viļņi.

Var būt, piemēram, apraide no torņiem (zemes televīzija) pretstatā televīzijai caur pavadoņiem un pa kabeļiem (satelīttelevīzijai un kabeļtelevīzijai). Zemes televīziju reizēm smieklīgi nodēvē par “virszemes televīziju”, bet sakarnieki gan to neļauj: kabelis (kabeļkanāls) var būt zemē un iekļauties apakšzemes komunikācijās, taču parasti nav “pazemes/apakšzemes sakaru”, kam būtu pretstatāmi “virszemes sakari”.

Pēc vārdu piejūŗas-, piepilsētas- u. tml. parauga var radīt vārdu piezemes-, kas kādos terminos atveidotu EN terrestrial.

Retāk sakaros runa par cietzemi vai sauszemi pretstatā ūdeņiem. Tas var gadīties, kad jānodrošina sakari uz kuģa, neizraisot traucējumus citiem sakaru veidiem.

Daži piemēri:

ground-based broadband system    zemes platjoslas sistēma

ground-based networks    uz zemes bāzēti tīkli

ground-based and space-based SST sensors    uz zemes un kosmosā esoši SST sensori

land station    sauszemes stacija

coastal or land-based station    krasta vai sauszemes radiostacija

terrestrial station    zemes stacija

terrestrial mobile network    zemes mobilais tīkls

digital terrestrial television    zemes ciparu televīzija

terrestrial radiocommunication    zemes radiosakari

earth station    Zemes stacija

ground earth station / land earth station    Zemes sauszemes stacija

low earth orbit    zema orbīta

* Daži apkopoti rakstā Atbilsmes. Īpašības vārdi un lokāmie divdabji.

 

pup[iņ]as

Cik liela ir pupa, un cik maza ir pupiņa?

Ir zināms, ka ķirbis ir oga, bet mellene – auglis. Izmēriem nav nozīmes – visu nosaka morfolōģija.

Latviešu valodā un līdz ar to terminolōģijā morfolōģija (gramatika vārdā) tiek izmantota plaši. Viens no tās līdzekļiem ir deminutīva izskaņa ar -īt- vai -iņ-.

Labs piemērs ir putnu sugu apzīmējumi. Valodā pastāvošie deminutīvi var liecināt par putna relatīvo lielumu, taču, ja ornitolōģijā ģints ir zīlīte (Parus), tad arī lielajai zīlītei jābūt zīlītei (lai cik tā labi barota un lai kâ gribas to dēvēt par zīli). Tas izmantots plašāk, arī šķīrumam: piemēram, ķauķis un ķauķītis ir atšķirīgi “uzvārdi” (parasti – ģints apzīmējumi binominālā sugas apzīmējumā) un sugu enciklopēdijā “Latvijas daba” atrodam kādus 5 ķauķus (Acrocephalus) un gandrīz tikpat ķauķīšu (Phylloscopus).

Akurāt tāpat botānikā un agronomijā no pupām (Vicia) tiek šķirtas pupiņas (Phaseolus) (Terminoloģija 9. Agronomijas terminu vārdnīca. Rīga, Zinātne, 1973). Sadzīvē un kulinārijā pirmās parasti ir cūku jeb lauka pupas, otrās ­– kāršu jeb turku pupiņas. (Nosaukumu abējām ir vairāk.)

LLVV tikko jaušami atspoguļo šo šķīrumu un norāda uz plašāku lietojumu: pupas (ne pupiņas) mēdz būt arī citu pārtikas augu, gk. tauriņziežu, sēklas, bet pupiņas (ar nozīmes pārnesumu) ir arī kafijas un kakao sēklas.

Tāda brangāka pupiņa var būt lielāka par sīksēklu pupu, taču to atšķiŗ garenā forma. Un viena otra pupa var būt mazāka par kārtīgu zirni.

Attēlā: Limas pupiņa (Phaseolus lunatus L.) un sīksēklu pupa (Vicia faba L. var minor (Peterm.) Bull.)

Te jāpiebilst, ka Limas pupiņas angliski dēvē arī par butter beans, un te ir jauns viltusdraugs. Pie mums par sviesta pupiņām mēdz saukt pākšu pupiņas, sevišķi dzeltenās.

Kā šajā kompānijā jūtas soja (Glycine)? Savvaļā tā adventīva, un tās biotopa apraksts “Latvijas dabā” prasīties prasās citēšanas: “Atsevišķi eksemplāri gar dzelzceļiem, nezālienēs un izgāztuvēs.” Kultivētās sojas pākstis atgādina pupas, bet sēklas – mazliet saspiestus zirņus. Atšķirībā no vairākām citām valodām latviski augu apzīmē soja bez pup[iņ]u vārda, taču sēklas kaut kâ jānosauc, un tās ir pupas.

Tas atbilst LLVV skaidrojumam un piemēram, kâ arī šiem lietojumiem dažādos laikos (ko reiz sagādājuši ES terminolōgi):

Š-us plaši lieto tauku un eļļu rūpniecībā, piem., eļļu ekstrahēšanai no dažādiem dabas produktiem (sojas pupas, palmu kodoli u.c.), sevišķi benzinu, trichloretilenu u.c., Latviešu konversācijas vārdnīca. 163. burtn. (1927)

Eļļa, kokosa Huile de coco . 1 012 915 1 170 970 r. a, palmkodolu Huile de noix d'lnde . 245 236 263 239 •• c a. sojas pupu Huile de fèves de soya Latvijas statistiskā gada grāmata = Annuaire statistique de la Latvia (1939)

1981. gadā grupa rūpnīcas darbinieku izstrādāja jaunu eļļas iegūšanas tehnoloģiju no sojas pupām. Liepājas eļļas ekstrakcijas rūpnīcai - 100 gadu (1983)

Mūsdienu tehnoloģija dod iespēju no sojas pupām iegūt ne tikai eļļu, bet arī olbaltumvielu koncentrātus (Lauksaimniecības ražojumu uzglabāšana un pārstrāde (1988))

Sojas pupas (Pārtikas ķīmija (2008))

Vikipēdists rakstā “Soja” nav rediģēts, nezina par pupu un pupiņu atšķirībām un sojas sakarā pupiņojas.