Vietvārdi

Vietvārdi (ģeogrāfiskie nosaukumi)

Atšķirībā no persōnvārdiem, kas ir vienādi gandrīz visās Eirōpas valodās, kuŗas lieto latīņu alfabētu, daudzu vietvārdu nosaukumi nesakrīt. Katrai valodai te savas tradīcijas, kuŗu nezināšanas dēļ parādās „ģeogrāfiski atklājumi”, kâ „Gotenburga” Gēteborgas, „Lieģe” Lježas vai „Brūge” Briges vietā vai Ķelnes (Vācijā) putrošana ar Kolonu (Panamā).

Latviešu valodā atveide skaŗ visus citzemju vietvārdus. Daudzu fiziskās ģeogrāfijas objektu, valstu un valdījumu (teritōriju) latviskos nosaukumus var sameklēt divvalodu vārdnīcu pielikumos; daudziem pareizrakstību un pareizrunu var pārbaudīt LVPPV. Tāpat kâ persōnvārdu, arī vietvārdu atveidi palīdz normēt NCĪ; un tāpat mēdz būt atšķirīgi norādījumi: tâ, spāņu saliktos vietvārdus atveidē raksta kopā, taču līdzīgus itāļu vārdus ieteikts rakstīt šķirti, piem., es. Puerto Varas ir lv. Puertovarasa, bet it. Porto Torres – lv. Porto Torresa.

Daudzu ģeogrāfisku objektu nosaukumi pēc tradīcijas tulkojami dažādās valodās, piem., la. mare Mediterraneum (de. Mittelmeer) – lv. Vidusjūŗa; en. Great Belt (da. Storebælt) – lv. Lielais Belts; en. Little Belt (da. Lillebælt) – lv. Mazais Belts; en. Cape of Good Hope (de. Kap der guten Hoffnung, fr. Cap de Bonne Esperance) – lv. Labās Cerības rags, en. Leeward Islands (fr. îles Sous-le-Vent) – lv. Aizvēja salas, en. Windward Islands (fr. îles du Vent) – lv. Vējpuses salas; en. Ivory Coast (fr. Côte-d’Ivoire, de. Elfenbeinküste) – lv. Ziloņkaula Krasts; en. Rocky Mountains (de. Felsengebirge, fr. Montagnes Rocheuses) – lv. Klinšu kalni; en. Virgin Islands (de. Jungferninsel, fr. Iles Vierges) – lv. Jaunavu, tagad arī „Virdžīnu” salas; en. West Indies (tagad bieži „korektāk” Caribbean Islands), fr. Indes occidentales – lv. Rietumindijas salas. Dažreiz latviski tulko citu valodu oriģinālus, ko lieto en. tekstos, piem., en., fr. Alpes Maritimes – lv. Jūŗas Alpi, en., fr. Cape Verde – lv. Zaļā Raga salas, en., pt. Agulhas – lv. Adatas rags.

Daudzus nosaukumus pēc tradīcijas lietojam no vācu rakstiem patapinātā lokalizētā formā, piem., Kopenhāgena, Dublina, Griniča, Parīze. Jūŗas šaurums starp Dāniju un Zviedriju, kas savieno Kategatu ar Baltijas jūŗu – Zunds (en. the Sound, de. der Sund, nl. de Sont) – nav jāpārsauc pēc skandināvu valodām, nesanāk – mēģināts Erezuns, Eresuns, Ēresunns, Ēresuns, Ērezunds, Ēresunds, bet DNZS nav pat mēģināts to atveidot no zviedru valodas (lai gan Zviedrijā ir gan Ēres upe, gan Erebrū lēne). Dažos nosaukumos ir franču tradīcija, piem., Ženēva (nevis „Genfa”); citi aizgūti no latīniskām formām vai darināti ar izskaņu -ija, piem., ir Bavārija (de. Bayern), Pomerānija (de. Pommern), Silēzija, nevis „Šlēzija”, „Sleska” vai „Šlonska”, Lacija, nevis „Lacio”, Sardīnija, nevis „Sardeņa”, Akvitānija, nevis „Akitēna”, Kastīlija, nevis „Kastiļa”; sistēmiskāk izklausās arī Moldāvija, ne Moldova, Karintija, ne Kerntene, Karēlija, ne „Karjala”. Bretaņa (en. Brittany) mums pa vācu tradīcijai ir franču modē (fr. Bretagne), bet Lielbritānija (en. Great Britain, fr. Grande-Bretagne) lokalizēta. Reizēm politiskas konjunktūras dēļ nosaukumu maina tradīcijai par sliktu, piem., Pilzenes vietā tagad ir „Plzeņa” (cs. Plzeň), Dancigas – „Gdaņska” (pl. Gdańsk), bet Austrijai atņemtajā Dienvidtirolē (Alto-Adidžē, „Augšadidžē”) Bocenes vietā ir „Bolcāno” (it. Bolzano). Vairāki apzīmējumi veidoti atšķirīgās formās, latviešu vidū nekļuvuši uzreiz plaši pazīstami.

Persōnvārdu lokalizēšana un adaptēšana var rūpēt persōnām, bet vietvārdu atveide nevienu tieši neaizskaŗ. Tai ir nopietnas tradīcijas un pamats. Saistītā tekstā būtu atveidojams ikkatrs vietvārds, pēc vajadzības pievienojot nosaukumu arī attiecīgās zemes valodā. Taču jāapdomā, cik lietderīga būtu ceļiniekam domāta karte „skaidrā” latviešu valodā – ceļa rādītāji spītīgi rādītu tikai oriģinālu.

Vairāki ģeogrāfisku objektu nosaukumi, kuru angliskās formas nav vienīgās, un to atveidojumi:

en.	Citi oriģināli un atveidojumi	lv.
Alsace, Alsatia	de. Elsass	Elzasa
Antwerp	nl. Antwerpen, fr. Anvers	Antverpene
Apulia	it. Puglia	Apūlija
Azores	pt. Açores	Azoru salas
Basle	de. Basel, fr. Bâle	Bāzele
Bavaria	de. Bayern	Bavārija
Bienna	de. Biel, fr. Bienna	Bīle
Black Forest, the	de. Schwarzwald, fr. Forêt-Noire	Švarcvalde
Brittany	fr. Bretagne	Bretaņa
Bruges	nl. Brugge	Brige
Burgundy	fr. Bourgogne	Burgundija
Castile	es. Castilla	Kastīlija
Catalonia	ca. Catalunya, es. Cataluña	Katalōnija
Channel Islands, the	fr. îles anglo-normandes	Normandijas salas
Cologne	de. Köln	Ķelne
Copenhagen	da. København	Kopenhāgena
Corsica	fr. Corse	Korsika
Danube, the	de. Donau, it. Danubio	Donava
Dolomites, the	it. Alpi Dolomitiche, de. Dolomiten	Dolomītalpi
Dover	fr. Douvre	Duvra
Dunkirk	fr. Dunkerque, nl. Duinkerke, de. Dünkirchen	Denkerka
English Channel, the	fr. La Manche, de. Ärmelkanal	Lamanšs
Flanders	nl. Vlaanderen	Flandrija
Florence	it. Firenze	Florence
Fyn	de. Fünen	Fīna
Geneva	de. Genf, fr. Genève, it. Ginevra	Ženēva
Genoa	it. Gènova	Dženova
Ghent	nl. Gent, fr. Gand	Ģente
Gothenburg	sv. Göteborg	Gēteborga
Hague, The	nl. Den Haag, fr. La Haye	Hāga
Heligoland	nl. Helgoland	Helgolande
Iberian Peninsula, the	es., pt. Península Ibérica, de. Pyrenäenhalbinsel	Pireneju pussala
Jutland	da. Jylland	Jitlande
Lake Constance	de. Bodensee	Bōdenezers
Lake Geneva	it. Lemano, de. Genfer See	Ženēvas ezers
Lake Maggiore	it. Lago Maggiore	Lagomadžore
Leghorn	it. Livorno, fr. Livourne	Livorna
Liège	nl. Luik, de. Lüttich	Lježa
Lisbon	pt. Lisboa	Lisabōna
Lorraine, Lotharingia	de. Lothringen	Lotringa
Lower Saxony	de. Niedersachsen	Lejassaksija
Luxembourg	de. Luxemburg	Luksemburga
Mecklenburg-Western Pomerania	de. Mecklenburg-Vorpommern	Mēklenburga-Priekšpomerānija
Meuse/Maas, the	de. Maas	Māsa
Milan	it. Milano, de. Mailand	Milāna
Mons	nl. Bergen	Monsa
Mosel/Moselle, the	de. Mosel	Mōzele
Munich	de. München	Minhene
Naples	it. Nàpoli, de. Neapel, el. Νεάπολις	Neapole
Nice	fr. Nice, de. Nizza	Nica
North Rhine-Westphalia	de. Nordrhein-Westfalen	Ziemeļreina-Vestfālene
Nuremberg	de. Nürnberg	Nirnberga
Oporto	pt. Porto	Portu
Ostend	nl. Oostende	Ostende
Padua Piedmont	it. Padova it. Piemonte	Paduja Pjemonta
Rhine, the	de. Rhein, fr. Rhin, nl. Rijn	Reina
Rhineland-Palatinate	de. Rheinland-Pfalz	Reinzeme-Pfalca
Rome	it. Roma	Roma
Sardinia	it. Sardegna	Sardīnija
Saxony	de. Sachsen	Saksija
Scheldt	fr. Escaut, nl. Schelde	Šelda
Seville	es. Sevilla	Seviļa
Sicily	it. Sicilia	Sicīlija
Strait of Dover	fr. Pas de Calais	Padekalē
Styria	de. Steiermark	Štīrija
Swabia	de. Schwaben	Švābija
Tagus, the	es. Tajo, pt. Tejo	Tahō
Thuringia	de. Thüringen	Tīringene
Tiber, the	it. Tevere	Tibra
Turin	it. Torino	Turīna
Tuscany	it. Toscana	Toskāna
Venice	it. Venèzia	Venēcija
Vienna	de. Wien	Vīne
West Friesian Islands	nl. Waddeneilanden	Rietumfrīzu salas
Zealand	da. Sjælland	Zēlande

Grieķu vietvārdu atveidē angļu valodā ievēro tradicionālos nosaukumus, bet mazāk zināmus vārdus transliterē (pārraksta) latīņu alfabētā. Transkribējot latviešu valodā, jāievēro jaungrieķu fonētikas īpatnības (sk. lapu Persōnvārdi). Bieži gan priekšroka dodama zemju, pilsētu, salu utt. tradicionālajiem nosaukumiem, kas kļuvuši plašāk pazīstami latinizētās formās; latviešu valodā grieķu vārda forma piedevām var būt ģermanizēta, piem., s vietā z, īsa patskaņa vietā gaŗš. Latviešu valodā ir mēģināts vietvārdus tuvināt grieķu klasiskajai izrunai (līdzīgi kâ antīko persōnu vārdus), tomēr rets šķiet tādā veidā iegājies.

Daži piemēri:

en.	el.	lv.
Aegean Islands	Νησιά Αιγαίου	Egejas salas
Athens	Αθήνα	Atēnas
Attica	Αττική	Atika
Chios	Χίος	Hija
Corfu	Κέρκυρα	Korfu/Kerkira
Crete	Κρήτη	Krēta
Cyclades	Κυκλάδες	Kiklādu salas
Egina/Aegina	Αιγίνα	Ejina/Aigīna
Epirus	‘Ηπειρος	Ēpeira
Euboea	Εύβοια	Evija/Eiboja
Greece	Ελλάδα	Grieķija
Heraklion/Iraklion	Ηράκλειο	Hērakleja
Ionian Islands	Ιόνια νησιά	Jonijas salas
Lesbos	Λέσβος	Lesba
Macedonia	Μακεδονία	Μaķedōnija
Mount Athos	Aθός	Atōna kalns
Nicosia	Λευκωσία	Nikōzija
Peloponnese	Πελοπόννησος	Peloponēsa
Pindus Mountains	Πίνδος	Pinda kalni/Pinds
Piraeus	Πειραιάς	Pireja
Samos	Σαμος	Sama
Thebes	Θήβα	Tēbas
Thessaly	Θεσσαλία	Tesālija
Thrace	Θράκη	Trāķija

Grieķu īpašvārdu atveidē jāsargās iespaidoties no „bizantiskās” tradīcijas, kur izmanto citas burtu atbilsmes (piem., t vietā f un b vietā v).

Eirōpas ģeogrāfisko nosaukumu sakarā der atgādināt:

1. Maķedonija ir gan province Grieķijā, gan slāvu maķedoniešu valsts, kas piekritusi saukties Ziemeļmaķedonija.

2. Province Limburga ir gan Nīderlandē, gan Beļģijā.

3. Luksemburga ir gan valsts Luksemburgas Lielhercogiste (kuŗas galvaspilsēta ir Luksemburga), gan province Beļģijā.

4. Kastīlija ir vēsturisks spāņu novads, taču tagad ir provinces Kastīlija-Lamanča un Kastīlija un Leona.

5. Estremadura ir Spānijas province, bet Portugāles Eštremadura ir vēsturiska province.

6. Ziemeļbrabante ir Nīderlandē, bet Flāmu Brabante un Valoņu Brabante – Beļģijā.

7. Gibraltārs ir AK teritorija, bet pilsēta tajā ir Gibraltāra, lidosta – Gibraltāras lidosta.

8. Moldāvija ir viena no Rumānijas daļām un PSRS okupācijas laikā lietots tagadējās valsts Moldovas nosaukums.

Debespuses

Debespuses apzīmējums mēdz būt teritoriālas, administratīvas, ģeopolitiskas u. tml. vienības daļa (pirms apzīmējamā vārda), ar lielo sākumburtu, kâ the North – Ziemeļanglija. Latviešu valodā tas bieži iekļaujas saliktenī, taču saliktie debespušu nosaukumi labāk izklausās atsevišķā vārdā, piem., Dienvidaustrumu Āzija. Ja apzīmētājs nav oficiāla nosaukuma daļa (teritōrija nav administratīva vienība), apzīmējumu var invertēt: northern France – Francijas ziemeļi, nevis Ziemeļfrancija; southern Africa – Āfrikas dienvidi.

Central and Eastern European countries	Viduseirōpas un Austrumeirōpas valstis
East Berlin	Austrumberlīne
East Timor	Austrumtimōra
North Atlantic Ocean	Ziemeļatlantija / Atlantijas okeāna ziemeļdaļa
Northern Ireland	Ziemeļīrija
North-West Africa	Ziemeļrietumu Āfrika
South Africa	Dienvidāfrika
West Indies	Rietumindija
Western Thrace	Rietumtrāķija

NB.

 

1. French Southern territories (Franču Dienvidu teritorijas) nav vis Rivjēra vai Pireneji, bet attālas salas Dienvidjūŗās un Antarktīdas tuvumā.

2. [East] Indies šur tur dēvētas (kalkotas) par "Austrumindiju", taču dabā tās tagad ≈ Indijas subkontinents un Dienvidaustrumu Āzija. Toties Autrumindija ir Indijas reģiōns, kas aptveŗ četrus štatus Indostānas pussalas ziemeļaustrumos pie Bengālijas līča un divas salu grupas, kas to norobežo no Andamanu jūŗas.