Šaumī

Pāris atveides jautājumu, kuŗos stabilitāte grūti panākama.

• "hjundai"

Hyundai ir korejiešu marka 현대 latinizētā veidolā. Pielāgotā angļu izruna ir "Hun-day" (precīzāk "Hyun-day"). Mums ir bijušas 2 iespējas: atdarināt angļu "handei" vai tuvināties oriģinālam IPA /çʌndɛ/, kas izklausās kā  "hjandē" (ar mīkstu h) vai "šandē". Cita korekta ceļa nav. Taču daudzi gājuši neceļu un ieguvuši "hjundai" – lasīdami latinizējumu kā prazdami. Kā nezinādami, ka austrumu valodu latinizējumi nesakrīt ne ar latīņu, ne latviešu burtu vērtībām. 

Tādu "hjundai" saprast var, bet tas īsti nav literāras valodas piederums. Ja kādam tāds braucamrīks ir, lai domā, kā to dēvēt, bet tālsaziņai ar autōdarbnīcu gan drošāk būs izmantot šo "hjundai".

Korejiešu zīmju gudrais tulks Džinsoks So nemāca, kā atveidojami "Latvijā pazīstamu zīmolu" un kāpostu nosaukumi, kuŗu starpā ir "Samsung (삼성) vai Hyundai (현대)". Viņš tiešām netaisa problēmu. Nevajag no /sʰɐmsʰʌŋ/ taisīt "Samsonu" vai no /çʌndɛ/ – "Hjondē" (ka nesajūk ar japāņu Hondu).

Rakstos un rakstu valodā figurē oficiālie latinizējumi – marku/zīmolu nosaukumi. Tiem nav piemērojami īpašvārdu atveides noteikumi. 

• "ksiaomi", "šjaomi", "šaōmī"

Xiaomi ir latinizēta (starptautiskota) ķīniešu marka 小米. Pielāgotā angļu izruna: IPA /ʃaʊˈmiː/, kur "xi" tiek pielīdzināts "sh" un "ao" tiek izrunāts "ow". To atdarinot, mums iznāk "Šaumī". Ja vēl solīdāk atveido ķīniešu (mandarīnu) IPA /ɕjaʊ.mi/, sanāk "Sjaumi".

Multihalle var iekšējām vajadzībām pabūt "Šaumī arēna" vai vienkārši "Šaumis". Oficiālo rakstu valodas formu tas neskaŗ. (Rādās, ka to turpinās saukt vienkārši par "Arēnu".) [30.08.2025. dzirdams, ka nosaukums folklorizēts līdz "Šoumī", to uztveŗot un "tautiski etimoloģizējot" kā angļu "Show Me".]

Lai ko cerētu kāds agresīvs skaidrotājs vai iksētājs, "Šaomi" nesanāk. Mums nav divskaņa [ao], tāpēc tāds rakstījums provocētu lieku zilbi, aplamu o uzsvaru un pagarinājumu.

 

• "huavei"

Ķīniešu 华为 piņjiņā (latinizējumā) top atveidots Huáwéi, angliski – bez diakritikas zīmēm un ar izrunu /ˈhwɑːweɪ/. Korekti būtu to arī latviskot divzilbīgu: "Hvāvei", bet drošāk atkal būs latinizējumu izrunāt tā, kā sanāk.

***

Atveide (latviskošana, lokalizācija) aizrauj.

Ir stāsts par maratōnistu Kitei Son, Japānas ķeizara padoto, kuŗš Japānai izcīnīja zeltu Berlīnes olimpiskajās spēlēs. Japāņa slava izskanēja pa visu civilizēto pasauli. Kaŗš diemžēl mainīja robežas: dažas valstis demokrātiskā pasaule kartē aizķēpāja un atdāvināja varmākām, citas sabombardēja ar aviobumbām vai atombumbām, citas uzbūra no impēriju drupām kā jaunu konfliktu aizmetņus (piemēram, Koreju). Izrādījās, ka krietnais "japānis" ir korejietis Sohn Kee-chung. Korejieši pret valsti izturas līdzīgi kā mēs, kas pie savējiem pieskaitām tautiešus krievu formastērpos pirms I un pēc II pasaules kaŗa. Sons kļuva par priekšzīmi: nacionālo varoni un olimpisko lāpnesi Seulas spēlēs.

Var minēt, ka viņa "latviešu vārds" ir Kidžongs Sons. (Džinsoks So nav iedomājies aplūkot sportistus, un atveide starptautiskajā presē izrādās jo komplicēta.) 

 

Avots – "Fiziskā kultūra un sports", Nr. 3, 01.03.1938.

Ogre, Engure un Angvila

Var būt briesmīgi, kad vēsturnieki vai novadpētnieki noņemas ar vietvārdu izcelsmi, bet neprasa padoma valodniekiem (etimologiem, onomastiem) un savus "atklājumus" anonīmi bazunē Vikipēdijā un citos interneta "avotos" (vai duļķu straumēs). 

Ogres upes un pagasta nosaukums ticami saistās ar zuša seno nosaukumu – pirmbaltu *angurjas. Prūšiem tas ir angurgis; leišiem ungurys, kur un ir pārveidots an. Kādās vietās zuša vārds varbūt ieviesās lēni – Vidzemē ir daudz mājvārdu ar Ogr-. Savienojums an latviešu valodā pārveidojās par uo, tāpēc zuša vārds kādu laiku varēja būt "uoguris", "uogriņš" v. tml. (te būtu etimologs vajadzīgs). Nevar arī zināt, vai tas vienmēr apzīmējis zuti – varbūt ko citu garenu, lokanu (Endzeliņš Ogres vārdu saista ar vingrs).

Bet jābūt alternatīvām smadzenēm, lai laistu publikā nostāstu, ka Ogrei vārdu Katrīnas I laikā devuši krievu zaldāti, kas taujājuši pēc zušiem. Krieviski zutis ir ugor'. Vikipēdijas dzimtcilvēku funktieris: atbrauca labā ķeizariene un deva vārdu Ogres pilsētai, Ogres upei visā 188 km gaŗumā, tās pietekai Ogrītei un pie viena vairākām Ogriņu mājām Vidzemē un uzvārdam Ogriņš, kā arī vāciskajam upes un pilsētas nosaukumam Oger. 

Aizguvumos no krieviem u nepārveidojas par uo – ir ūda, ukazs, ubags, nevis uoda utt. Ogres vārds nav aizguvums.

(Līdzīgi fantazējot: Pēteŗa I agrākā piegulētāja Marta būtu varējusi pati noskaidrot, kur labākie zuši, jo, lai gan Glika aizgādnībā palikusi bez kārtīgas izglītības, vietējās valodās gan jau buldurēja.)

Slāvu valodas izveidojušās no aizvēsturiska baltu valodu atzara. Krieviem senais an pārveidojies par u. Ja zaldāti taujāja pēc "ūgru" upes, latvieši varēja saklausīt Ogres vārdu (daži krievu vārdi atgādina mūsu austrumu izlokšņu vārdus, kā rūka, golva) un parādīt ceļu. Veco zuša vārdu var sazīmēt arī rietumslāvu vārdos węgorz, úhoř, dienvidslāvu jegulja, rutēņu vuhor. Tas ir arī rekonstruēts indoeiropiešu pirmvalodā. 

***

Engures ezera, upes un ciema vārds nāk no lībiešu vārda aņgõrz 'zutis'. Līdzīgs tas arī citās t. s. Baltijas somu valodās un aizgūts no baltiem sen sen. Bet Engures gadījumā vārds atnācis pie latviešiem atpakaļ.

Te jāpiemin, ka Tukuma zintnieki lībiešu vārdu uzrādījuši formā "angern". Lībiešu vārdnīca gan tāda nepazīst. Toties par vārdu zuš lībiešu vārdnīca ļauj domāt, ka tas ieņēmis senākā vārda vietu līdzīgi kā vārds zutis izskaudis agrāko vārdu latviešu valodā.

Vārda zutis izcelsme vai nu ir skaidra kā Endzeliņam – saistīta ar vārdu zivs, zivtiņa, vai neskaidra – iespējams, no igauņu izlokšņu vārda sutt, kas nozīmē nēģi jeb zutiņu un var būt aizgūts no skandināviem. Par skaņu [z], kas nākusi [s] vietā, varētu neuztraukties: piemēram, igauņu uzvārds Sepp 'Kalējs' mums izplatīts kā Zeps (igauņu vājais s mums var izlikties kā z).

***

Mazo Antiļu Vējpuses salu pašos ziemeļos atrodas Angvila – tāda paša nosaukuma Britu aizjūŗas teritorijas lielākā sala. Britu īpašuma nosaukums latviski jāatveido tā, kā tā iedzīvotāji to dēvē angļu valodā. Latviešu konversācijas vārdnīcā tā arī darīts: Angvila.

Krievi Angvilas nosaukumu atveido pēc safantazētas izrunas. Okupācijas laikā tas pats ieviests latviešu materiālos: "Angilja". Tulkošanas un terminoloģijas centrā uz to gadsimta sākumā norādīts konsultantam prof. Ojāram Bušam, taču mācītiem vīriem netīk vienā reizē labot pārāk daudz un nav ērti atzīt laikabiedru kļūdas. Vietvārdu eksperti sovjetismus lēti neatceļ – laikam uzskatīdami, ka nav jājaucas "mazsvarīgās" lietās, valodnieka galvenais uzdevums ir aprakstīt, nevis pamācīt, un ne viss, kas publicēts miera laikā, ir tieši turpināms. 

Nosaukumu Anguilla salai devis Kolumbs (latīņu anguīlla 'zutis'), un tas tiek skaidrots ar zutim līdzīgo salas formu. Salas nosaukums gandrīz visās Eiropas valodās figurē līdzīgā veidā (bet ne ar "-ilja"). Salas spāņu nosaukums ir Anguila, kuŗā burtu l nekādi nevar izrunāt kā ļ vai j. Spāņiem Angvilā bijis tik vien darīšanas, kā kopā ar karībiem izdeldēt iedzimtos aravakus. No 1650. gada salu kolonizējuši briti. 

Citu nodarījumu atspoguļo Angvilas galvaspilsētas nosaukums "Veli". Kundze, kam 60. gados bija uzticēts izstrādāt angļu īpašvārdu atveidi, izveidoja pārsmalcinātu kārtību, kas skaitās spēkā vēl šobaltdien. Taču tajā ir nedabiski paņēmieni. Daudzi atveidojumi ir nelokāmi – tas gandē uztveŗamību un nepatīkami atsvešina no leišu valodas, kur cenšas locīt katru lietvārdu. Tie balstīti pieņēmumā, ka latviešu valodā esot maz pilsētvārdu ar -ija (pretstatā daudzajiem persōnu vārdiem un valstu nosaukumiem) un tādus nevajagot vairot. Bet kālab jāvairo neveiklība? Ja saka, piemēram, "Koventrija" vai "Sitija", šos nosaukumus saprotam un ērti lietojam. 

Angvilas administratīvais centrs oriģinālā ir The Valley. "Bijām Veli. Ko zināt par Veli?"

Te var lasīt L. Ceplīša aizrādījumu (spāņu īpašvārdu atveides noteikumos 1961. g.) par to, kuŗi nosaukumi uzskatāmi par spāņu īpašvārdiem:

Un te – ekspertu pulciņā aplūkot karti, kur rādīta valodu izplatība Vestindijā: