2023. gada 3. jūn.

japāņi un atveide


Japāņu vārdu rakstījumi ar latīņu burtiem ļauj pieņemt, ka japāņu valoda ir no šīs pašas pasaules, un gaŗo patskaņu burti Ō un Ū to pat mīļi tuvina mūsu valodai. Japāņi gudri izveidojuši vienkāršotu savas valodas skaņu atveidu, kas ļauj latīņu alfabēta pazinējiem aptuveni uzzināt japāņu vārdu izrunu, bet japāņi paši māk tajā uzrakstīt, piemēram, savu vārdu un adresi (un pastnieki – piegādāt). Šo sistēmu vispārīgi dēvē JA rōmaji ‘latīņu rakstzīmes’, un ir bijuši vairāki latinizācijas projekti.

Taču starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir nepielūdzams: vairākas japāņu valodas skaņas stipri atšķiŗas no mūsu valodas un pazīstamāko Eirōpas valodu skaņām. To transkripcijā IPA izmanto simbōlus, kuŗus reti izmanto mūsu reģiōna skaņu attēlošanai vai kuŗu nemaz nav IPA patskaņu un līdzskaņu tabulās.

Japāņi ir izvēlējušies aptuvenas atbilsmes latīņu rakstzīmju vērtībām angļu valodā. (Viņiem palīdzējis kāds anglofōns.) Taču tas nenozīmē, ka attēlotās japāņu valodas skaņas ir tādas pašas. Un tas galīgi nenozīmē, ka mums jāatveido anglicizējumi. Mums ir japāņu vārdi jāatveido iespējami tuvu izrunai japāņu valodā. Tāda atveide jau pastāv.*

Tātad – JA latinizējums Fukushima un IPA transkribējums [ɸɯ̥kɯꜜɕima]... Mūs interesē [ɕ] – alveolāri palatāls berzenis, kas atgādina mīkstu s. Latviešu valodā tādas skaņas nav, taču to var iztēloties kā stipri mīkstinātu svelpeni s' no mūsu austrumu izloksnēm, kuŗās ir palatalizācija. Bet tas neskan kâ š [ʃ]kāds latviešu valodā ir – postalveolārs divcentru šņācenis. IPA: “it is primarily the shape of the tongue rather than its position that distinguishes the fricatives [ʃ ʒ], [ɕ ʑ], and [ʂ ʐ]”.

EN Fukushima nuclear accident tātad tulkojam LV Fukusimas kodolkatastrofa. Salikteņu daļa -sima ir arī jau senāk zināmajos vārdos LV Cusima un Hirosima.

Līdzīgi arī latīņu alfabēta burtam J japāņu vārdos ir citāda vērtība nekā angļu rakstībā. Tas ir nevis “dž”, bet apmēram mīksts dz, un Fudzi kalns – JA Fuji-san, IPA [ɸɯ̟ᵝʑisã̠ɴ] – stāv kâ stāvējis.

Šī jaukā persōna izrunā Fuji-san tik skaidri, ka “dž” tajā nevar saklausīt pie labākās gribas: .

Varam un dz japāņu vārdos mīkstināt (kâ reizēm jokaini mīkstina līdzīgas skaņas kādos slāviskos vārdos), taču bez kārtīgas mācīšanās nespēsim šīs skaņas ticami atdarināt.

Japāņu vārdu atveidē nevajag ar s un dz apzīmējamām skaņām pretstatīt (kādu fonolōģisku vai pozicionālu iemeslu dēļ) skaņas, ko apzīmētu ar š un dž, tāpēc š un dž ir lieki.



* Tā labi izskaidrota Gunas Eglītes rakstā “Japāņu valodas skaņu kopu problemātiskie atveides gadījumi latviešu valodā” Valsts valodas aģentūras 2008. gada izdevumā “Valodas aktualitātes”, kur norādīts arī uz kļūdām, kas rodas, ietekmējoties no japāņu vārdu atdarinājumiem angļu valodā. Lasītāja uzmanība vērsta uz skaņu kopu, nevis atsevišķu skaņu vai zilbju atveidi.

Citādu viedokli pauž kāds vikipēdists, atsaukdamies uz Latvijas Universitātē pieņemtu atveides kārtību (laikam jau nesenu), taču atstādams sev atkāpšanās ceļu. Laikus atkāpties būtu korekti, jo nevar taču turēt par muļķiem latviešu lasītājus, kas par Austruma zemēm interesējušies jau tad, kad organizētas orientālistikas nebija. 

Te iederas citāts no izdevuma "Kadets", Nr. 9 (01.09.1934.), kur cita starpā aizrādīts par angliskotu izrunu un noraidīta atveide "Cušima":