2022. gada 30. apr.

vēl par „should”

[Smalkāk apcerēts https://atbilsmes.blogspot.com/2021/03/par-vajadzibas-izteiksmi-tiesibu-akta.html.]


Skolotājam grūti atbildēt uz jautājumu Kā angliski/latviski ir .. ?, ja vārdam nav tiešas, viennozīmīgas atbilsmes. Bet gandrīz neiespējami, pat augstskolā, ir atbildēt uz jautājumiem par modālajiem darbības vārdiem – jo to galvenā nozīme ir gramatiska.

Uz jautājumu par should, would, might, could un pat par subjunktīvu (that it be) skolotājs ātri atbild „vēlējuma izteiksme” un novēršas, labi zinādams, kâ atšķiŗas angļu un latviešu darbības vārda sistēma.

Kas skolotājam atliek? Pievērsties valodas paraugiem un piemēriem!


Piemērā angļu should neizsaka pieļāvumu vai vēlējumu (ko latviski izsaka vēlējuma izteiksme vai tās apvienojums ar vajadzības izteiksmi):

To be able to submit the answer, make sure it conforms to the word limits:

Your answer should not exceed n words

Your answer should be at least n words

Your answer should be between n1 and n2 words  \\

Lai atbildi varētu iesniegt, pārliecinieties, ka vārdu skaits ir noteiktajās robežās!

Atbilde nedrīkst pārsniegt n vārdus.

Atbildē jābūt vismaz n vārdiem.

Atbildē jābūt n1–n2 vārdiem.

Ja teikumi būtu vēlējuma formā (nedrīkstētu, būtu jābūt, sar. vajadzētu būt), klients skaitliskās vērtības uztvertu par draudzīgu aicinājumu; taču programma viņa atbildi neņemtu pretī, ja viņš limitu neievērotu kaut vai par 1.


Te īsti melīgs tulkojums:

Pursuant to Article 10a(5) of the Slot Regulation, the Commission should continuously monitor the air traffic and COVID-19 situation. \\ Saskaņā ar Laika nišu regulas 10.a panta 5. punktu Komisijai būtu pastāvīgi jāpārrauga gaisa satiksme un Covid-19 situācija.

Norādītajā 5. punktā skaidri noteikts: The Commission shall continuously monitor the situation.\\ Komisija pastāvīgi pārrauga situāciju.  

Uz tiesību normu atsaucoties, nevar mīkstināt Komisijai uzlikto pienākumu. (Te nevar lietot arī normā lietoto īstenības izteiksmi, kas izklausītos pēc konstatējuma: Komisija pārrauga.)

Cits „labs” piemērs ar atsauci uz tiesību normu:

In accordance with Article 13(1) of Directive 2002/15/EC, a report on the implementation of that Directive should be made by the Member States every 2 years. \\ Saskaņā ar Direktīvas 2002/15/EK 13. panta 1. punktu reizi divos gados dalībvalstis ziņo dalībvalstīm jāziņo par minētās direktīvas īstenošanu.

Šajos piemēros should atstāstot lietots tāpēc, ka normā lietots shall. Un shall lieto tikai normā (juridiskā stila prasība Eirōpas Savienības un dažu valstu tiesību sistēmā).

Prātīgs tulkojums no eur-lex.europa.eu (bez būtu):

as a deterrent to voting or standing as a candidate twice and to exercising the right to vote or stand despite being deprived of these rights, Member States of residence should take measures to ensure that violations of the obligations provided for by the Directive are subject to proper penalties \\ lai neviens nebalsotu vai nekandidētu divreiz un balsstiesības vai tiesības kandidēt neizmantotu, kad tās ir atņemtas, dzīvesvietas dalībvalstij ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka par direktīvas noteikumu pārkāpumiem piemēro pienācīgas sankcijas


ES tiesību aktos, kur tiek aprakstīti apstākļi (procedūra, cita noteikuma izpilde utt.), lieto arī have to, kas ir must gramatisks aizstājējs (nevis nozīmes mīkstinātājs). Sk. piemēru:

The dossiers submitted by applicants were evaluated and based on the evaluation a selection was made allowing to draw up a list of permanent members and a list for the pool of experts. To complete the selection procedure the Commission has to appoint new members of the group for a four-year mandate and to draw up a new pool list of candidates. \\ Pretendentu iesniegto dokumentāciju izvērtēja un, pamatojoties uz izvērtējumu, izveidoja izlasi, kas ļauj sagatavot pastāvīgo locekļu sarakstu un ekspertu kandidātu sarakstu. Lai atlasi pabeigtu, Komisijai uz četriem gadiem jāieceļ jauni grupas locekļi un jāizveido jauns kandidātu rezerves saraksts.


Lai gan have to un should liekas tuvi, Oksfordas mācībspēki tos nošķiŗ  (https://www.oxfordonlineenglish.com/must-have-to-should):

‘You can’t use should to talk about obligations or rules. When you say,

·  You should...

You mean that the person has a choice. You’re giving your opinion or some advice.

Tomēr starptautiskos normatīvos un tehniskos aktos should tiek plaši izmantots, nosakot kārtību pienākumus un normas, kas neatstāj izvēli.


Kāds vārds arī par stilistiski ierobežoto „vajadzēt + darbības vārds”.

Nākamajā tulkojumā (ne)vajadzību mēģināts izteikt ar vārdu vajag:

The legal framework on the protection of natural persons with regard to the processing of personal data, in particular Regulation (EU) 2016/679, should not be affected by this Regulation. \\ Uz fizisku personu aizsardzību persondatu apstrādē attiecas tiesiskais regulējums, kas galvenokārt noteikts Regulā (ES) 2016/679, un šai regulai to nevajadzētu ietekmē tas nav jāietekmē.

Taču jaunie noteikumi nekādi neietekmēs, neskars, nemainīs citu regulu – tiem nav jāaiztiek citi akti. Ja te ievieš vēlējuma elementu (būtu/vajadzētu), tiek pieļauts, ka kaut kāda ietekme varētu būt. Bet likumdevējs tâ nav domājis.

Iespējams, ka konstrukcijai ar vajag ir arī nozīmes nianse: nebūtu jāietekmē var saprast kâ ‘vēlams neietekmēt’, bet nevajadzētu ietekmēt –‘diezin vai ietekmēs; cerams, ka neietekmēs’. Atšķirībai jābūt, jo arī skaidra vajadzības izteiksme ir jāietekmē nenozīmē to pašu, ko savienojums vajag ietekmēt.


Jāatgādina, ka vēlējuma un vajadzības apvienojumu „būtu + vajadzības izteiksme” (vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidu) netiešā nozīmē lieto pieklājīgos teikumos, kuŗos gaida adresāta ieklausīšanos. Angliski tie var būt veidoti ar should vai ought to. Tajos „būtu + vajadzības izteiksme” jāsaprot kā priekšnieka, skolotāja u. tml. ieteikums, ko labāk ievērot.

Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveida tiešā nozīme ir nerealizēts vēlējumies. Piemēram, sabiedriskā apspriešanā mūs aicina izteikties par to, kas dzīvi darītu labāku:

Should information on air pollutant emissions appear on the EU energy label? \\ Vai ES energomarķējumā būtu jāiekļauj informācija par gaisa piesārņotāju izmešiem?

Ja lietotu tīro vajadzības izteiksmi, nebūtu, ko apspriest: jāiekļauj (tas jau noteikts, un citādi nevar). Tad tiktu jautāts par pastāvošo, nevis vēlamo kārtību.


Kur tevi aprakt, kad nosprāgsi?

Vai daudziem tāds jautājums liktos neitrāls? Nez vai.

Sprāgst un aprakti tiek krituši lopi. Maitas.

Mirušo apglabā vai apbedī, un tikai Lutera dziesmas tulkojumā aprakšana parādās cerīgā gaismā:

            Nu gribam aprakt mirušo,
            To segt ar zemi svētīgo,
            Bet stāvot drošā ticībā,
            Ka nāves vara salauzta.

Bet kāpēc vairākos oficiālos tekstos atrodama „atkritumu apglabāšana”? 

Tāpēc, ka muļķīgu joku uztvēruši par risinājumu.

Tas ir necienīgi pret cilvēku, un tā ir tulkotāja un ierēdņa nabadzības apliecība.

EN waste disposal ir atkritumu aizvākšana – to saka arī vārdnīca. Aizvākšana no acīm vai no vides.

Sadzīves atkritumus var specifiski iestrādāt izgāztuvē, sadedzināt vai pārpelnot īpašā krāsnī. Vai pārdot uz ārzemēm. Tik un tâ disposal ir aizvākšana.

Arī kodolatkritumus neapglabā kâ mironi – tos var ievietot īpašās nišās Norvēģijas kalnos, kur tie tiek (noteiktā veidā un vietā) noglabāti jeb ieglabāti. Turklāt „Euratom” līguma 35. pants paredz galīgu aizvākšanu jebkādā veidā, nevis specifisku „apglabāšanu” (kâ reizēm nejēdzīgi tulkots). Tā nenozīmē arī „likvidēšanu” (kâ tulkots citur).

Atkritumus varētu iebedīt, bet var arī bez tāda vārda iztikt.