mazā, klusā Betlēme un bļaustīgā Beitalahma

Vārds Betlēme šādā formā atspoguļo otrās un trešās zilbes patskaņu kontrahējumu par ē, varbūt arī oriģinālvalodas uzsvaru uz tālāku zilbi. Zilbes saglabājušās vācu Bet[h]lehem un, protams, grieķu Βηθλεέμ un latīņu Bethleem. To būs centušies atspoguļot mūsu „rakstu mācītāji”. Laikam tādēļ mums ir Betlēme.

Betlēmei dodama priekšroka kâ tradicionālam apzīmējumam līdzās Jeruzalemei, Jērikai u. c. Bez tam šā vārda arābu izruna, ko atrodam Vikipēdijā (https://en.wikipedia.org/wiki/File:ArBethlehem.ogg), maz atgādina sagudroto uzlabojumu „Bētleme”. Un kāpēc lai atveidotā arābu vārda galā būtu -e?

2021. gada Ziemassvētkos saklausīts:

Betlēme – arhibīskapa Jāņa sprediķī un pāvesta uzrunas latviskojumā LTV,

„Bētleme” – Bergmana filmas lajiskā tulkojumā turpat. 

"vēršu sugu dzīvnieki"

Nekārtība pavada apzīmējuma EN bovine[ animal]s un animals of the bovine species latviskošanu (muitas nomenklatūrā, veterinārijā un sanitārijā u. c.).

Daži tulkotāji stīvējas ap tādām virtenēm kâ „liellopu sugas / vēršu dzimtas / vēršveidīgie dzīvnieki”, bet citi noskalda: govslopi!

Kas ir šie „mistiskie” radījumi?

Te definīcija kāda Skotijas ministra rīkojumā: “bovine animal” means a domestic animal of the genus Bos or the species Bubalus bubalis or Bison bison.

Tā ir saimnieciska definīcija ar zoolōģijas terminiem (Bos ir vērši, Bison bison ir Amerikas bizons, bet Bubalus bubalis ir ūdens bifelis). Sistemātikā bovines (LA bovinae) nesniedzas tālāk par trim vēršu apakšdzimtas ģintīm, kuŗas „Vikipēdijā” jauki dēvētas vēršu cilts vārdā (LA bovini).

Atveidojot jāizmanto vienkāršs atveidojums: „liellops” ir vēršu ģints (Bos) vai sugas Bubalus bubalus vai Bison bison mājlops [aut. tulk.].

Šī un līdzīgas definīcijas praktisku iemeslu dēļ pie liellopiem pieskaita līdzīgi izmantojamos bizōnu un bifeli. Tāpēc vārda liellops nozīme lopkopībā nesakrīt ar šauro nozīmi zoolōģijā, ko tai piešķiŗ Vikipēdijas raksts „Vēršu apakšdzimta”. (LV sistemātiķa lōģika gan ir saprotama, un atbilstība Wikipedia EN rakstam ir panākta.)

Jāpiebilst, ka īpašības vārds bovine atsevišķi nozīmē ‘govju’ un to attiecina arī uz sugas un ģints vīrišķajiem īpatņiem. Tādējādi a bovine disease ir govju slimība. Tāpat kâ pazīstama mājputna sugas nosaukums ir vista, nevis gailis, varētu vēlēties, lai sugas taurs domesticētā pasuga liellops būtu govs. Pat ģints varētu būt govis. (LA bos var apzīmēt tiklab govi, kâ bulli vai vērsi, bet mums ir citādi: taksonōmisko sugu apzīmē viena vai otra dzimuma vārds. Iespējams, ka sistemātiķim traucē vārda govs attiecinājums uz citu dobradžu māti, piemēram, alneni.)

Kulinārijā turpretim smalki runā par vērša gaļu.

Bet EN bovine animal ir tāds kâ... birokrātisms. Tāpēc Wikipedia to pārsūta uz rakstu „Cattle”.

***

Visas brūnaļas un raibaļas ir Bos primigenius pēcteces. Tas ir tauŗa latīniskais nosaukums, un tā vārds taur[i]s ir mantots arī mums. Tauris jeb taurs (ar krītošu intonāciju) mūsu mežos sen vairs taurēdams nestaigā, taču atstājis pēdas: vietvārdus (Taurene, Taurkalne, Taurupe, Taurīši) un vārdus taure un tauriņš/taurenis; tauŗa vārdu uzrāda vietvārdi Lietuvā (Tauragė, Tauragnai, Taurai, Taurakiemis, Tauralaukis, Taurapilis), Igaunijā (Tarvastu, varbūt arī Tarbatu) u. c.

Jaunākos laikos tauŗa vārds lietots internacionālā formā taurs (ar stieptu intonāciju). (Tauŗa konkurentam sūbrim jeb sumbram lingvistiski klājies labāk, un tas arī izdzīvojis dažus gadsimtus ilgāk.)