No kāda 2014. gada arī oficiālos tekstos atrodams īpašības vārds vidisks:
vidiski ieguvumi
vidiska nozīme
vidiska ietekme
vidisks kaitējums
Tas ir regulārs atvasinājums no XX gadsimta vārda vide: vidisks ir ‘tāds, kas attiecas uz vidi’. Tas pamazām ieietas, taču jāuzmanās, lai to nepalaistu neceļos.
Problēmas, kas ir vidiskas, nav „vides problēmas”
– vide ir mūsu konstrukcija un arī problēmas ir mūsu. Arī mūsu
krīzes mēdz būt saimnieciskas, finansiālas, vidiskas – tās nav „saimniecības/finanšu/vides krīzes”. Un mums ir arī vidiskas tiesības*.
Var lietot salikumu vidisks izvērtējums. Plānu/projektu varam izvērtēt vidiski: ko tas dos videi, ko nodarīs videi. Ja tomēr izvērtējam pašu vidi, ir vides izvērtējums.
Ja vide ietekmē mūs, ir vides ietekme. Ja esam ietekmējuši vidi, ir vides ietekmējums un tā mērs vides ietekmētība.
Vai salikums vidiska ietekme pārvar grūtības, ko rada EN environmental impact assessment neparocīgais atveidojums „ietekmes uz vidi novērtēšana”? Laikam gan. Plāna vai projekta gaidāmā vai jau sajustā ietekme tiek skatīta vidiski, tiek noteikta ietekme gan vidē, gan mūsos. (Līdzīgi attiecīgā rakursā tiek skatīta ekonomiska un finansiāla ietekme.) Atbilsme vides ietekmējuma novērtēšana var izrādīties vienpusīga.
Līdzās vārdam vidisks, kas norāda uz saistību ar vidi, gadījies arī vārds *videstīgs, kas apzīmē draudzību un labestību pret vidi:
videstīga politika
videstīga tehnolōģija
Lietvārds *videsti ‘vidiski rūpesti’ izsaka vienu no vārda ekolōģija aspektiem.
Vārds ekolōģisks desmitiem gadu lietots par EN environmental atbilsmi – jo kam gan ekolōģija vajadzīga, ja ne sadzīvošanai ar vidi un izdzīvošanai. Tās priekšmets ir vide un mēs paši. Taču pareizi arī norādīts, ka viena lieta ir vides zinātne, otra – centieni vidi no sevis pasaudzēt, un atšķirībai jāparādās atšķirīgos vārdos.
Aktīvi lieto, piemēram, šādas vārdkopas:
ekolōģiskā analīze/ekspertīze
ekolōģiskā laboratōrija
ekolōģiskā kvalitāte
ekolōģiskas prasības
Vārda ekolōģisks papildnozīme var būt ‘videi labvēlīgs’, bet tās nav tādā salikumā kâ „ekolōģisks kaitējums/noziegums”, kur nodarījums drīzāk ir vidisks (parasti arī saimniecisks un mantisks).
Laikam arī „ekolōģiskas katastrōfas” ir vidiskas (cik skaŗ mūsu vidi; dabas vidi parasti skaŗ dabas katastrōfas, bet par tām zina Dabas māte).
Izcilais valodas pētnieks, tulkotājs un redaktōrs Aldis Lauzis:
* Pazīstamas arī kâ „vides tiesības”. Dr. Silvijas Meieres darbā „Vides tiesību izaicinājumi 21. gadsimtā” minēta, piem., tiesību dzīvot labvēlīgā vidē ietveršana Satversmē. Tās ir mūsu vidiskās tiesības, kas no ekocentriskām kļuvušas par antropocentriskām.
