Senatnē bija, piemēram, āriskas pļavas (labā āra vietā). Zirdziski smiekli droši vien parādījās tad, kad centās piejaucēt zirgu. Īpašības vārda atvasināšanu ar -isk- no lietvārda (sakara vai raksturīgas pazīmes izteikšanai) paturam arī internacionālismos (psihisks, ritmisks).
Mantotais internacionālais piedēklis -isk- ir produktīvs un aktīvs. Ir tādi pašu vārdi kâ valodisks (lietošanā ap 100 gadu) vai jaunie vidisks, nozarisks, un tādi no svešvārdiem darināti kâ sistēmisks, datōrisks, robotisks, intelektisks. Šis piedēklis nav universāls, taču īpašības vārdu nepārprotami nošķiŗ no lietvārda.
Kādreiz pat ieteikts ar -isk- paplašināt īpašības vārdus, lai tie nesakrīt ar lietvārdu, piem., absurds – absurdisks, hibrīds – hibrīdisks. "Latviešu literārās valodas vārdnīca" gan atzīst tikai īpašības vārdus absurds un hibrīds. Tomēr, ja dzird autobuss ir hibrīds, var iztēloties, piemēram, autobusa un trolejbusa krustojumu; bet izteikums autobuss ir hibrīdisks apraksta iezīmi: ar diviem motōriem vai divējādu piedziņu. Tas ir skaidrāk.
Dažiem īpašības vārdiem, kâ perifēr(isk)s, ambulatōr(isk)s, izotrop(isk)s, ir paralēlformas. Te īsums nerada sajukumu ar lietvārdu (perifērija, ambulance, izotropija). Sistēmiskums gan vēlams.
Par piemēru vārdi, kas šūpojas (lietvārds – īpašības vārds):
motōrs – motōrisks
sensōrs – sensōrisks
aerōbs – aerōbisks
anglofōns – anglofōnisks
patogēns – patogēnisks
vegāns – vegānisks
Skaidrs, ka, piemēram, organisma funkciju traucējumi ir nevis “motōri”, bet motōriski. Ciešanu izraisītājs ir patogēns, bet tā vide ir patogēniska, utt.
Te īsināšana nāk no svešas ietekmes. Krievu īpašības vārdam var būt piedēklis -n-, kas ietilpst izskaņā -nyj. Daži tāda īsuma jūsmināti latvieši īsina īpašības vārdus, iegūdami nejaukus hibrīdus. Citi pat noīsina reālistisks līdz reāls, piešķirdami vārdam reāls pirmā nozīmi. Īsināšana, kas laupa jēgu, nav ekonōmiska.
Minētajam krievu -n- atbilst -(e/a)n-, kam cita nozīme (niansēt īpašības vārdu, kâ gurds – gurdens, sarks – sarkans). Ar lietvārdu tas draudzējas retāk (slava – slavens, galva – galvens). Ekonōmiskais īpašības vārds, kas atšķiŗas no reāls, tad būtu "reālens" – ja vien tas nenozīmētu 'pareāls'. (Reiz ieteiktais reālisks tad labāks.)
Mums nav universāla piedēkļa, kas izteiktu tikai īpašības sakaru ar lietvārdu. Nav vajadzējis tādu vārdu kâ "jūrisks", "pilsētisks", "galvisks", "prātisks" utt. Tas nenozīmē, ka to nav – tie var būt latenti un ieslēgties kâ gēni: piemēram, laukos ieviešas pilsētiska vide. Svešvārdos mēdz būt arī piedēklis -āl-, kas nav jāaizstāj ar -isk-. Piemēram, ir anabōliskie steroīdi, bet steroidāli hormōni un hormonāla terapija; ir lietvārds ekstrēms un īpašības vārds ekstremāls, lietvārds koloīds un īpašības vārds koloidāls.
Mums ir arī daudz ģenitīv(eņ)u un daudz lietvārda celmu, kuŗi iesaistās salikteņos. Tâ, trolli, kas braukā ar nolaistām stangām un purkšķina, sauc par hibrīdbusu. Šo vārdu tam gan draud atņemt buss, kuŗam nevajag ne stangu, ne drāšu.
Vēl pāris ģenitīva piemēru: ir absurda drāma, nevis absurd(isk)ā; var būt analōgu (t. p. analōgās) iekārtas. Lietvārda ģenitīvam ir arī sakara vai pazīmes (pielikuma, piederuma u. c.) nozīme, kâ salikumos nejēgas puika vai ganu bērni. Uz tāda pamata leģitīms var būt savienojums hibrīda transportlīdzeklis, taču ģenitīvā hibrīda- grūti pazīt "nelokāmo īpašības vārdu" ģenitīveni – tāpēc priekšroka salikumam hibrīdisks transportlīdzeklis.
Plašāka īpašības vārdu atvasināšana un izmantošana (tiklab sacerējumos, kâ tulkojumos) rada daudz daudz sakarīguma un skaidrības.
