Kādas jubilejas sakarā jāizlabo nepilnība, ko reiz kādā nodarbībā pieļāva kāds mācīts filolōgs.
Uz jautājumu, kāpēc saīsināti ir Im. Kalniņš, speciālists atteica, ka tā esot Imanta Kalniņa iegriba un pareizi esot „I. Kalniņš”.
Jautātāja varēja nezināt, ka Imanta Kalniņa darbības sākumā mūzikā nopietna vieta jau bija Indulim Kalniņam – teātŗa un kīnō mūzikas, „Silavas valša” autōram – un vismaz no 60. gadiem muzikogrāfijā ir Ind. Kalniņš un Im. Kalniņš. Tā ir kultūras iegriba. Un kultūras turpinājums – zinām arī Alfr. un Ald. Kalniņu.
Varētu arī zināt brāļu J., Jāz. un Jēk. Mediņu vārdu saīsinājumus. Filolōgs noteikti varētu zināt literātus Andr. Eglīti un Anšl. Eglīti. Varētu arī iedomāties, ka Kr. Barona vārds 20.–30. gados īsināts nevis „vecmodīgi”, bet atšķirīgi no viņa dēla, dakteŗa K. Barona vārda.
Ja nāktu jauns komponists Graubiņš, kuŗa priekšvārds sākas ar J, būtu iemesls „Daudz baltu dieniņu” autōru Jēkabu Graubiņu apzīmēt par Jēk. Graubiņu. Taču „Jēk.” nav parasts katra Jēkaba vārda saīsinājums. Tāpat ir J. Vītols, nevis „Jāz. Vītols”.
Īpašos saīsinājumus lieto gk. muzikogrāfiskās, bibliogrāfiskās u. c. kartotēkās, sarakstos, lai nošķirtu vienas jomas darbiniekus, kuŗu iniciālis un uzvārds sakrīt. Bet tie nav vajadzīgi visur.
Pastāv arī tradicionāli saīsinājumi, kas iniciāļa vietā labi izskatās ielas nosaukuma plāksnē un kartēs – „Kr. Valdemāra iela” acij ir tīkamāk nekā pilnais nosaukums saspiestā šriftā:
Ierēdņiem ir sava taisnība/pareizība „saistošu noteikumu” veidā, taču Krišjāņus un Kristapus tāds „Kr.” joprojām atšķiŗ no Kārļiem, Kurtiem u. c.
Sk. arī piebildes komentāros!