daži apstākleņi ar -i

Gandrīz katru īpašības vārdu (un par īpašības vārdu kļuvušu divdabi) var pārveidot par apstākļa vārdu – atvasināt apstākļa vārdu ar -i. Parasti tas ir veida apstākļa vārds un teikumā izmantojams par veida apstākli. Atvasinājums saglabā īpašības vārda galveno nozīmi un kalpo par laipiņu starp vārdšķirām – no nominālas frāzes uz verbālu, piemēram: katastrofālas beigas :: beidzas katastrofāli; neatliekama palīdzība :: jāpalīdz neatliekami (jāuzliek sistēma, jāoperē).

Latviešu literārās valodas vārdnīca parasti jau dod attiecīgo apstākļa vārdu (vienā šķirklī ar īpašības vārdu). Piemēram:

iekšējs -ais; s. -a, -ā
iekšēji apst.

Reizēm tāds nav dots. Tad ir jautājums: vai var brīvi darināt apstākļa vārdu? Piemēram, tūlītēji no īpašības vārda tūlītējs? LLVV taču ir normatīva: ko tajā neatrod, var uzskatīt par "neliterāru": perifērisku, okazionālu vai pārāk retu.

Varbūt šim vārdam apstākļa vārda nav blakus tāpēc, ka tas jau pats nāk no apstākļa vārda tūlīt. Reizēm nudien pareizs ir tūlīt blakus tūlītējs: reaģēja tūlīt :: tūlītēja reaģēšana. 

Taču tūlīt ir laika nozīmē. Var būt jāraksturo darbības veids: reaģēja tūlītēji (sevišķi, ja tūlītēja reaģēšana ir viens no reaģēšanas veidiem); tūlītēji izmantojama informācija ir tāda, ko pēc saņemšanas uzreiz, nekavējoties, neapstrādājot var izmantot, nevis tāda, kas tūlīt jāizmanto.

Citiem no apstākļa vārda atvasinātiem īpašības vārdiem jauns apstākļa vārds ar -i jāuzskata par gadījuma vārdu vai pat neveiklību. Piemēram, grūti iedomāties, kādos apstākļus būtu vajadzīgs no vārda toreiz veidotā toreizējs tālāks atvasinājums "toreizēji". Varbūt šādi: Ļautiņi toreizēji naïvi ticēja nacionālkomunistu un Rietumu aģentu solījumiem atjaunot neatkarīgo demokrātisko valsti (t. i., tā, kā toreiz bija parasts). 

***

Par apstākļa vārdiem ar -i, kas izveidoti no divdabja ar -ts, maz ko teikt. Tos lieto ļoti specifiskai izteiksmei: Kucēns nopērti klusē. Meitene iepriecināti smaida. Skaidrs, ka labāki ir teikumi ar pašu divdabi pareizā formā (nopērts, iepriecināta). Var būt vajadzīgs šāds teikums: Sistēmas darbojas saistīti. Vārds saistīti iekļauts LLVV pie saistīts.

Apstākļa vārds attālināti saņēmis pārmērīgu labvēlību lingviski mazattīstītu politiķu un žurnālistu vidū un nepietiekamu noraidījumu lingvistu aprindās. Salikums strādāt/mācīties attālināti nebūtu vairs aktivizējams ne tikai gramatiskās neveiklības, bet arī nozīmes neprecizitātes dēļ: cilvēkus taču neattālina ne no kantoŗa, ne paša darba. Viņus nelaiž kantorī. Viņi strādā no tālienes, no attāluma, pa gabalu, attāli, tāldarbā.

Pāris sadomātu piemēru, kas raksturo konstrukcijas nenopietnumu: Likumpaklausīgais sapotēti gaidīja blaknes. Mājkvernē ieslēgti dzejnieks nespēja sagudrot vārsmas, kas viņam labi nāca galvā pastaigā ar suni izlaisti. 

tiesība neklusēt

 

Lasot vai tulkojot angļu, vācu, franču u. c. juridiskus tekstus, viegli pamanīt, ka skaitāma lietvārda nozīmē vārds a right, ein Recht, un droit 'tiesība', arī atbilstošie leišu teisė un igauņu õigus ir lietoti gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī (ar attiecīgu artikulu, galotni utt.). 

Latviešu valodā vienskaitlis labi pamanāms Satversmē un Civillikumā, bet aizstāts ar daudzskaitli to pēcpadomju grozījumos (izraisot nekārtību) un lietots jaunos likumos.

LLVV piemēros atspoguļota prakse lietot daudzskaitli, tomēr šķirkļa vārds minēts arī vienskaitlī. Tas nav daudzskaitlinieks! Tas ir vārds, ko parasti lieto daudzskaitlī.

Te nav ko apspriest un atliek tikai ievērot loģiku un izmantot literārās valodas iespējas. 

Loģika ir tāda, ka tiesību nozaŗu un apakšnozaŗu apzīmējumos lietojam daudzskaitli, bet katras atsevišķas tiesības nosaukšanai – vienskaitli. Tiesība var būt vai nu definēta kā jēdziens (princips), vai dota normā ar vārdiem ir tiesība, ir tiesīgs, drīkst u. c.

Shēmiņā redzams, ka bērna tiesība uz ģimeni ietilpst Bērnu tiesību aizsardzības likuma noteiktajās bērna pamattiesībās kā atsevišķa pamattiesība. Ar sarkanu – loģiski pareizā forma:

Daudzskaitlis tiesības sevišķi neskaidrs kļūst kontekstā, kur līdzās minēta kāda brīvība. Kā lai zina, cik tiesību minēts šajā izteikumā: vārda brīvība un tiesības uz taisnu tiesu? Nekā, iekams nepārveido iegājušos nepamatoto praksi. 

Latviešu terminologi (agrāk AkadTerm, vēlāk Termini.gov) visai konsekventi reģistrē terminus ar vārdu tiesība vienskaitlī. To jau vairāk par 80. Tiesa, ir ap 130 terminu ar daudzskaitli, taču tikai retos var uzminēt, vai domāta atsevišķa tiesība (ein Recht), vai tiesību kopums vai uzskaitījums (Rechte).

Izteikties par vārda tiesība skaitli aicināts šajā publikācijā:
Gailīte D. "Tiesība" un "tiesības". Jurista Vārds, 17.09.2019., Nr. 37 (1095), 2. lpp., 
Žurnāls: "Tiesība" un "tiesības" – Jurista Vārds (juristavards.lv).

Tur arī mazliet aprakstīta vārda lietošanas vēsture XX gs. 

Taču jāsaprot, ka LLVV autori desmitiem gadu nevarēja atsaukties uz Latvijas tiesību aktiem. Kad Atmodas jausmās radās iespēja vairāksējumu LLVV izdošanu pabeigt, pēdējā sējumā tika iekļauti trimdas rakstnieku citāti, taču viss materiāls pārstrādāts un no jauna saskaņots ar nozaŗu speciālistiem acīmredzot nekad netiks.

Ogre, Engure un Angvila

Var būt briesmīgi, kad vēsturnieki vai novadpētnieki noņemas ar vietvārdu izcelsmi, bet neprasa padoma valodniekiem (etimologiem, onomastiem) un savus "atklājumus" anonīmi bazunē Vikipēdijā un citos interneta "avotos" (vai duļķu straumēs). 

Ogres upes un pagasta nosaukums ticami saistās ar zuša seno nosaukumu – pirmbaltu *angurjas. Prūšiem tas ir angurgis, leišiem ungurys, kur un ir pārveidots an. Kādās vietās zuša vārds varbūt ieviesās lēni – Vidzemē ir daudz mājvārdu ar Ogr-. Savienojums an latviešu valodā pārveidojās par uo, tāpēc zuša vārds kādu laiku varēja būt "uoguris", "uogriņš" v. tml. (te būtu etimologs vajadzīgs). Nevar arī zināt, vai tas vienmēr apzīmējis zuti – varbūt ko citu garenu, lokanu.

Bet jābūt alternatīvām smadzenēm, lai laistu publikā nostāstu, ka Ogrei vārdu Katrīnas I laikā devuši krievu zaldāti, kas taujājuši pēc zušiem. Krieviski zutis ir ugor'. Vikipēdijas dzimtcilvēku funktieris: atbrauca labā ķeizariene un deva vārdu Ogres pilsētai, Ogres upei visā 188 km gaŗumā, tās pietekai Ogrītei un pie viena vairākām Ogriņu mājām Vidzemē un uzvārdam Ogriņš, kā arī vāciskajam upes un pilsētas nosaukumam Oger... 

Aizguvumos krievu u nepārveidojas par uo – ir ukazs, ubags, ukrainis, nevis uokazs utt. Ogres vārds nav aizguvums. (Līdzīgi fantazējot: Pēteŗa I agrākā piegulētāja Marta būtu varējusi pati noskaidrot, kur labākie zuši, jo, lai gan Glika aizgādnībā palikusi bez kārtīgas izglītības, vietējās valodās gan jau buldurēja.)

Slāvu valodas izveidojušās no aizvēsturiska baltu valodu atzara. Krieviem senais an pārveidojies par u. Ja zaldāti taujāja pēc "ūgru" upes, latvieši varēja saklausīt Ogres vārdu (daži patskaņu pārveidojumi krievu vārdos atgādina mūsu austrumu izloksnes, piem., rūka, golva) un parādīt ceļu. Veco zuša vārdu var sazīmēt arī rietumslāvu vārdos węgorz, úhoř, dienvidslāvu jegulja, rutēņu vuhor. Tas ir rekonstruēts arī indoeiropiešu pirmvalodā. 

Engures ezera, upes un ciema vārds nāk no lībiešu vārda aņgõrz 'zutis'. Līdzīgs tas arī citās t. s. Baltijas somu valodās un aizgūts no baltiem sen sen, kad attiecīgo tautu valodas bija vairāk vienotas un arī baltu valodas bija vairāk vienotas. Bet Engures gadījumā vārds atnācis pie latviešiem atpakaļ.

Te jāpiemin, ka Tukuma "zintnieki" lībiešu vārdu uzrādījuši formā "angern". Lībiešu vārdnīca gan tāda nepazīst. Toties par vārdu zuš lībiešu vārdnīca ļauj domāt, ka šis vārds ieņēmis senākā vārda vietu līdzīgi kā latviešu valodā vārds zutis.

Vārda zutis izcelsme vai nu ir skaidra kā Endzeliņam – saistīta ar vārdu zivs, zivtiņa, vai neskaidra – iespējams, no igauņu izlokšņu vārda sutt, kas nozīmē nēģi jeb zutiņu un var būt aizgūts no skandināviem. Par skaņu [z], kas nākusi [s] vietā, varētu neuztraukties: piemēram, igauņu uzvārds Sepp 'Kalējs' mums izplatīts kā Zeps (igauņu vājais s mums var izlikties kā z). 

Mazo Antiļu Vējpuses salu pašos ziemeļos atrodas Angvila – tāda paša nosaukuma Britu aizjūŗas teritorijas lielākā sala. Britu īpašuma nosaukums latviski jāatveido tā, kā tā iedzīvotāji to dēvē angļu valodā. Latviešu konversācijas vārdnīcā tā arī darīts: Angvila.

Krievi Angvilas nosaukumu atveido pēc safantazētas izrunas. Okupācijas laikā tas pats ieviests latviešu materiālos: "Angilja". Tulkošanas un terminoloģijas centrā uz to gadsimta sākumā norādīts konsultantam prof. Ojāram Bušam, taču mācītiem vīriem netīk vienā reizē labot pārāk daudz un nav ērti atzīt laikabiedru kļūdas. Vietvārdu eksperti sovjetismus lēti neatceļ – laikam uzskatīdami, ka nav jājaucas "mazsvarīgās" lietās, valodnieka galvenais uzdevums ir aprakstīt, nevis pamācīt, un ne viss, kas publicēts miera laikā, ir tieši turpināms. 

Nosaukumu Anguilla salai devis Kolumbs (latīņu anguīlla 'zutis'), un tas tiek skaidrots ar zutim līdzīgo salas formu. Salas nosaukums gandrīz visās Eiropas valodās figurē līdzīgā veidā (bet ne ar "-ilja"). Salas spāņu nosaukums ir Anguila, kuŗā burtu l nekādi nevar izrunāt kā ļ vai j. Spāņiem Angvilā bijis tik vien darīšanas, kā kopā ar karībiem izdeldēt iedzimtos aravakus. No 1650. gada salu kolonizējuši briti. 

Citu nodarījumu atspoguļo Angvilas galvaspilsētas nosaukums "Veli". Kundze, kam 60. gados bija uzticēts izstrādāt angļu īpašvārdu atveidi, izveidoja pārsmalcinātu kārtību, kas skaitās spēkā vēl šobaltdien. Taču tajā ir nedabiski paņēmieni. Daudzi atveidojumi ir nelokāmi – tas gandē uztveŗamību un nepatīkami kontrastē ar leišu valodu, kur cenšas locīt katru lietvārdu. Tie balstīti pieņēmumā, ka latviešu valodā esot maz pilsētvārdu ar -ija (pretstatā daudzajiem persōnu vārdiem un valstu nosaukumiem) un tādus nevajagot vairot. Bet kālab jāvairo neveiklība? Ja saka, piemēram, "Koventrija" vai "Sitija", šos nosaukumus saprotam un ērti lietojam. 

Angvilas administratīvais centrs oriģinālā ir The Valley. "Bijām Veli. Ko zināt par Veli?"

Te var lasīt L. Ceplīša aizrādījumu (spāņu īpašvārdu atveides noteikumos 1961. g.) par to, kuŗi nosaukumi uzskatāmi par spāņu īpašvārdiem:

Un te – ekspertu pulciņā aplūkot karti, kur rādīta valodu izplatība Vestindijā:

nedaspraustais

The ineffectiveness of the current certification schemes is unlikely to be solved in the absence of EU intervention. \\ “Pašreizējo sertifikācijas shēmu neefektivitātes problēma visticamāk netiks atrisināta bez ES iejaukšanās.”

Problēmas nerisina vairāk vai mazāk ticami. Laikam domāts vērtējošs iespraudums:

Pašreizējo sertifikācijas shēmu neefektivitātes problēma, visticamāk, netiks atrisināta bez ES iejaukšanās.

Līdzīgs piemērs:

In the absence of action, the market fragmentation is very likely to increase in the short-medium term with the emergence of new certification schemes. \\ “Ja nebūs darbības, īsā līdz vidējā termiņā, parādoties jaunām sertifikācijas shēmām, tirgus sadrumstalotība visdrīzāk kļūs aizvien lielāka.”

Bez komatiem visdrīzāk izlasa kā apstākļa vārdu (‘pavisam drīz’), bet te ir prognōze:

Ja nebūs darbības, īsā līdz vidējā termiņā, parādoties jaunām sertifikācijas shēmām, tirgus sadrumstalotība, visdrīzāk, kļūs aizvien lielāka.

Oriģinālā iesprauduma nav. EN [un]likely nav obligāti jāatveido ar sliktai preses valodai raksturīgiem klaudzošiem iespraudumiem, kuŗos rakstītājs atkratās no atbildības par informācijas patiesumu.

Tādus teikumus var veidot ar ticams, iespējams, domājams, gaidāms u. tml., bet var arī vērtējumu izteikt darbības vārdā (šķist, likties, izskatīties, rādīties), piemēram:

maz ticams, ka bez iejaukšanās problēma atrisināsies,

problēma neliekas atrisināma bez iejaukšanās;

rādās, ka sadrumstalotība palielināsies,

gaidāma sadrumstalotības palielināšanās.