vajadzētu tā kā

Ir dažas lietas, ko neievēro starptautisku tiesībaktu tulkotāji, un tādā veidā radušās kļūdas pārņem tiesībaktu transponētāji un piemērotāji.

Tālāk daži principi, kas tiek pārkāpti.

1. Darbības vārdu vajadzēt vai nu nelieto ar otru darbības vārdu, vai lieto citādi nekā vajadzības izteiksmi (formas ar jā-). 

Ja to tomēr lieto ar darbības vārdu, stils nav solīds – kur nu vēl lietišķs vai juridisks. Tas var būt barbarisks, ja vajag prasti lieto krievu nado vietā. 

2. Literārajā sarunvalodā vajadzēt vēlējuma izteiksmē (vajadzētu) izsaka vēlēšanos (vajadzētu sameklēt sēnes bez tārpiem) vai ieteikumu (jums vajadzētu aiziet pie ārsta). Tam ir arī vērtējuma/minējuma nozīme tādos teikumos kā tam vajadzētu izdoties vai tur vajadzētu būt 6 pudelēm.

Frāze būtu jādara un neformālā runā lietotā frāze vajadzētu darīt pēc nozīmes ir aptuveni sinonīmiskas. Taču stilistiski tās nav savstarpēji aizvietojamas.

Tiesību normā vārda vajag formām un atvasinājumiem īstā vieta ir kopā ar lietvārdu. 

3.  Vajadzības izteiksme izsaka to, uz ko spiež apstākļi (mērce cauri – jāēd tupeņi bez pavalga). Šie apstākļi retos gadījumos var būt likumdevēja griba; sk. šo Satversmes pantu: 5. Kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem. Teikuma pirmajā daļā tiek aprakstīta situācija, kur vajadzīgs tiesas lēmums, bet otrajā tiek noteikta tiesas rīcība. Līdzīgi vajadzības izteiksme lietota Civillikumā.

Jaunākos laikos pavēlošās u. c. normas izsaka īstenības izteiksmes tagadne darāmajā kārtā, piem.: prasītājs iesniedz pieteikumu, kas atbilst paraugam. Dibinošas un izpildošas normas var izteikt ciešamajā kārtā, parasti tad, kad darbību jau izdara pats likumdevējs: ar šo tiek nodibināts. 

Obligātumu izsaka arī pienākas, tiek prasīts, divdabis ar -am/ām- u. c.

4. Vajadzības izteiksmes t. s. vēlējuma paveids (būtu jādara) apvieno divas izteiksmes jeb mōdus – pievieno vēlējuma izteiksmes nerealitāti un atņem vajadzības izteiksmei obligātumu. (Darāmajam ir nosacījumi, kuŗu neizpilde liedz darbību paveikt.)

Ir pavisam neprofesionāli vairīties no paradigmatiskām saliktām formām bija bijis, būtu bijis jābūt u. c. (Ko tad lai saka anglofōni, kam iespējamas tādas konstrukcijas kā had had vai has had to have?) Bet kāda ES Padomes "juriste lingviste" vēlējusi būtu jābūt aizstāt ar "vajadzētu būt" – tas neatbilst ne būt locīšanas paradigmai, ne lietišķam stilam, ne izteikuma nozīmei! Desmitiem tādu pašu neprašu to uzklausījuši un multiplicējuši.

Ir jāsaprot, ka ES iestādēs daudzi iemaldās mobilitātes, nevis profesionalitātes dēļ. Egila Levita pieņēmums, ka "juristi lingvisti" ir juristi, kuŗi tiek galā arī ar valodniecību, ir tālu tālu no īstenības. Tiem objektīvi trūkst attiecīgas izglītības. (Līdzīgi gadās, kad par "lingvistu" darbam ar latviešu valodu ieceļ ģermānistu, kuŗš nepārzina latviešu valodas kultūru un pat nav studējis Latvijā.)

Tā nu ES likumdevēju akta preambulā vajadzības–vēlējuma formas ar būtu labāk lasīt bez būtu. Un neliterārais vajadzētu būt jālasa kā jābūt. 

5. Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidam ir arī "pārnesta" nozīme: to lieto oficiālās vēstulēs, pieklājīgi izsakot norādījumu, piemēram, pārskats Jums būtu jāiesniedz divu nedēļu laikā. Tāda izteiksme jāuztveŗ kā stingrs aizrādījums. (Tiešā nozīmē adresāts var nodomāt, ka iesniegšana divu nedēļu laikā nav reālistiska, un nereaģēt.)

Tāda nenoteiktība (nedarīšanas pieļāvums) saviešas, netiekot galā ar angļu modālo darbības vārdu should. Tā izplatās arī mediju ziņās, arī nopietnos pašradītos rakstos. Piemēram, š. g. 7. VIII LTV ziņu raidījumā izskanēja šāds oksimorōns: "Likums stingri nosaka, ka šie noteikumi būtu jāievēro." Iespējams, redaktōri nejaudā visu pārskatīt. 

vēl par „should”

[Smalkāk apcerēts https://atbilsmes.blogspot.com/2021/03/par-vajadzibas-izteiksmi-tiesibu-akta.html.]

Skolotājam grūti atbildēt uz jautājumu Kā angliski/latviski ir .. ?, ja vārdam nav tiešas, viennozīmīgas atbilsmes. Bet gandrīz neiespējami, pat augstskolā, ir atbildēt uz jautājumiem par modālajiem darbības vārdiem – jo to galvenā nozīme ir gramatiska.

Uz jautājumu par should, would, might, could un pat par subjunktīvu (that it be) skolotājs ātri atbild „vēlējuma izteiksme” un novēršas, labi zinādams, kâ atšķiŗas angļu un latviešu darbības vārda sistēma.

Kas skolotājam atliek? Pievērsties valodas paraugiem un piemēriem!

Piemērā angļu should neizsaka pieļāvumu vai vēlējumu (ko latviski izsaka vēlējuma izteiksme vai tās apvienojums ar vajadzības izteiksmi):

To be able to submit the answer, make sure it conforms to the word limits:

Your answer should not exceed n words

Your answer should be at least n words

Your answer should be between n1 and n2 words  \\

Lai atbildi varētu iesniegt, pārliecinieties, ka vārdu skaits ir noteiktajās robežās!

Atbilde nedrīkst pārsniegt n vārdus.

Atbildē jābūt vismaz n vārdiem.

Atbildē jābūt n1–n2 vārdiem.

Ja teikumi būtu vēlējuma formā (nedrīkstētu, būtu jābūt, sar. vajadzētu būt), klients skaitliskās vērtības uztvertu par draudzīgu aicinājumu; taču programma viņa atbildi neņemtu pretī, ja viņš limitu neievērotu kaut vai par 1.

Te īsti melīgs tulkojums:

Pursuant to Article 10a(5) of the Slot Regulation, the Commission should continuously monitor the air traffic and COVID-19 situation. \\ Saskaņā ar Laika nišu regulas 10.a panta 5. punktu Komisijai būtu pastāvīgi jāpārrauga gaisa satiksme un Covid-19 situācija.

Norādītajā 5. punktā skaidri noteikts: The Commission shall continuously monitor the situation.\\ Komisija pastāvīgi pārrauga situāciju.  

Uz tiesību normu atsaucoties, nevar mīkstināt Komisijai uzlikto pienākumu. (Te nevar lietot arī normā lietoto īstenības izteiksmi, kas izklausītos pēc konstatējuma: Komisija pārrauga.)

Cits „labs” piemērs ar atsauci uz tiesību normu:

In accordance with Article 13(1) of Directive 2002/15/EC, a report on the implementation of that Directive should be made by the Member States every 2 years. \\ Saskaņā ar Direktīvas 2002/15/EK 13. panta 1. punktu reizi divos gados dalībvalstis ziņo dalībvalstīm jāziņo par minētās direktīvas īstenošanu.

Šajos piemēros should atstāstot lietots tāpēc, ka normā lietots shall. Un shall lieto tikai normā (juridiskā stila prasība Eirōpas Savienības un dažu valstu tiesību sistēmā).

Prātīgs tulkojums no eur-lex.europa.eu (bez būtu):

as a deterrent to voting or standing as a candidate twice and to exercising the right to vote or stand despite being deprived of these rights, Member States of residence should take measures to ensure that violations of the obligations provided for by the Directive are subject to proper penalties \\ lai neviens nebalsotu vai nekandidētu divreiz un balsstiesības vai tiesības kandidēt neizmantotu, kad tās ir atņemtas, dzīvesvietas dalībvalstij ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka par direktīvas noteikumu pārkāpumiem piemēro pienācīgas sankcijas

ES tiesību aktos, kur tiek aprakstīti apstākļi (procedūra, cita noteikuma izpilde utt.), lieto arī have to, kas ir must gramatisks aizstājējs (nevis nozīmes „mīkstinātājs”). Sk. piemēru:

The dossiers submitted by applicants were evaluated and based on the evaluation a selection was made allowing to draw up a list of permanent members and a list for the pool of experts. To complete the selection procedure the Commission has to appoint new members of the group for a four-year mandate and to draw up a new pool list of candidates. \\ Pretendentu iesniegto dokumentāciju izvērtēja un, pamatojoties uz izvērtējumu, izveidoja izlasi, kas ļauj sagatavot pastāvīgo locekļu sarakstu un ekspertu kandidātu sarakstu. Lai atlasi pabeigtu, Komisijai uz četriem gadiem jāieceļ jauni grupas locekļi un jāizveido jauns kandidātu rezerves saraksts.

Lai gan have to un should liekas tuvi, Oksfordas mācībspēki tos nošķiŗ  (https://www.oxfordonlineenglish.com/must-have-to-should):

‘You can’t use should to talk about obligations or rules. When you say,

·  You should...

You mean that the person has a choice. You’re giving your opinion or some advice.’

Tomēr starptautiskos normatīvos un tehniskos aktos should tiek plaši izmantots, nosakot kārtību – pienākumus un normas, kas neatstāj izvēli.

Kāds vārds arī par stilistiski ierobežoto „vajadzēt + darbības vārds”.

Nākamajā tulkojumā (ne)vajadzību mēģināts izteikt ar vārdu vajag:

The legal framework on the protection of natural persons with regard to the processing of personal data, in particular Regulation (EU) 2016/679, should not be affected by this Regulation. \\ Uz fizisku personu aizsardzību persondatu apstrādē attiecas tiesiskais regulējums, kas galvenokārt noteikts Regulā (ES) 2016/679, un šai regulai to nevajadzētu ietekmē tas nav jāietekmē.

Taču jaunie noteikumi nekādi neietekmēs, neskars, nemainīs citu regulu – tiem nav jāaiztiek citi akti. Ja te ievieš vēlējuma elementu (būtu/vajadzētu), tiek pieļauts, ka kaut kāda ietekme varētu būt. Bet likumdevējs tâ nav domājis.

Iespējams, ka konstrukcijai ar vajag ir arī nozīmes nianse: nebūtu jāietekmē var saprast kâ ‘vēlams neietekmēt’, bet nevajadzētu ietekmēt –‘diezin vai ietekmēs; cerams, ka neietekmēs’. Atšķirībai jābūt, jo arī skaidra vajadzības izteiksme ir jāietekmē nenozīmē to pašu, ko savienojums vajag ietekmēt.

Jāatgādina, ka vēlējuma un vajadzības apvienojumu „būtu + vajadzības izteiksme” (vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidu) netiešā nozīmē lieto pieklājīgos teikumos, kuŗos gaida adresāta ieklausīšanos. Angliski tie var būt veidoti ar should vai ought to. Tajos „būtu + vajadzības izteiksme” jāsaprot kā priekšnieka, skolotāja u. tml. ieteikums, ko labāk ievērot.

Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveida tiešā nozīme ir nerealizēts vēlējumies. Piemēram, sabiedriskā apspriešanā mūs aicina izteikties par to, kas dzīvi darītu labāku:

Should information on air pollutant emissions appear on the EU energy label? \\ Vai ES energomarķējumā būtu jāiekļauj informācija par gaisa piesārņotāju izmešiem?

Ja lietotu tīro vajadzības izteiksmi, nebūtu, ko apspriest: jāiekļauj (tas jau noteikts, un citādi nevar). Tad tiktu jautāts par pastāvošo, nevis vēlamo kārtību.