aizdomas, šaubas, bažas

• aizdomas/šaubas

doubt about the eligibility of the costs declared \\ aizdomas šaubas par deklarēto izmaksu tiesīgumu // šaubas aizdomas par deklarēto izmaksu netiesīgumu

Kâ saka: domājam, ko runājam!

• bažas

bažas par bērnu :: bažas [?] par slepkavību

Par ko bažījas otrā reizē – ka notiks slepkavība vai ka tā neizdosies?

Ja bērns rūp un par bērnu raizējas, var būt bažas par bērnu (ka neatgadās kas slikts). Bet par ko ļaunu ir nelāga nojausma vai aizdomas.

Varbūt vairs nav vajadzīgi izvērstie radīt bažas, raisīt bažas, darīt bažīgu u. tml. – tīmeklī pulciņš ļaužu jau izteikušies par to, kas viņus bažī. Vārds atpakaļatvasināts (rederivēts) no bažīties. 

kopīgotā koplietošana

exchange ideas/know-how    dalīties domās/zinībās
share experience                   dalīties pieredzē
transfer knowledge               nodot tālāk zinības

Apmainoties ar idejām, idejas nezūd; nezūd arī citiem atklātā pieredze, un, daloties pieredzē, tā kopumā vairojas.

Lai zināšanu nodošana nenozīmētu atsavināšanu (piemēram, tehnoloģiju var atsavināt par atlīdzību), lai ir zināšanu tālāknodošana vai izplatīšana.

Angļu vārdam share ir vairākas nozīmes, un to pārprot arī anglofōni. Piemēram, we’ll share the money var nozīmēt: 1) naudā dalīsimies ar citiem, 2) naudu sadalīsim savā starpā. 

Latviešu valodā ir vairāk par vienu atbilsmi vārdam sharing. Ja ko kopīgojam, tad tajā dalāmies ar citiem vai to darām pieejamu vai lietojamu citiem. Bet koplietojam to, kas jau nodots kopīgai lietošanai.

Vārdu dalīt izsenis lieto divās nozīmēs, kas atbilst angļu share: 1. Amerikāņu studentiem parasts dalīt mitekli. 2. Dalīta bēda – pusbēda, dalīts prieks – divkāršs prieks.

Var arī gadīties, ka koplietošana jānošķiŗ no kopīgas vai kolektīvas lietošanas vai izmantošanas:

shared use             koplietošana; kopīga izmantošana; dalīšanās
collective use         kolektīva lietošana

salikteņi un stabili vārdu savienojumi

Salikteņa nozīmei vēlams atšķirties no līdzīga vārdu savienojuma nozīmes. Piemērs:

atkritumu gāze (enerģētikā izmantojama gāze, rodas izgāztuvēs)    EN landfill gas
atkritumgāze (lieka gāze, rodas ražošanā, „atlikumgāze”)                EN waste gas

Pieņemts uzskatīt, ka kaŗa kuģis var būt katrs mobilizēts kuģis, turpretim kaŗakuģis – tikai īpaši būvēts un apbruņots kuģis; kaŗa vīrs ir kaŗā kāvies vai kaŗam gatavs vīrs, bet kaŗavīrs ir amats vai kārta. Saliktenis var apzīmēt šaurāku kopu, kas ietilpst plašākā – ar vārdkopu apzīmējamā. 

Saliktenis diferencē un specificē: peldvieta asociējas ar vasaras peldei atvēlētu, pieskatītu, bojām norobežotu ūdens platību krasta tuvumā, bet peldu vieta ir vismaz gada siltākajā laikā apdzīvota vai plaši apmeklēta vieta pie ūdeņiem (kas var būt arī kūrvieta).

Saliktenis spēj arī neitralizēt stilistisku nozīmes pārnesumu, piemēram, Pareizrakstības vārdnīcā un LLVV minētais gaisakuģis (‘prāvāks lidaparāts’) nav nekāds „gaisa kuģis”, kâ to aizgrābti dēvē dažā iestādē.

Raizes sagādā paronīmiski salikteņi, kâ darbdiena un darbadiena. Tādos gadījumos nāk talkā pareizrakstības vārdnīca (kodolīgi) un skaidrojošā vārdnīca (miglaināk). Tomēr paronīmus jauc pat izglītoti cilvēki un gadās pretrunīgi norādījumi.

Vārdi izsenis saplūst salikteņos, ko iemācāmies kâ gatavus vārdus ar stabilu nozīmi. Bet jauns saliktenis parasti sastop pretestību. Pēc laba parauga un viegli uztveŗamas analōģijas darināti salikteņi gan jāuzņem atplestām rokām (tulkotājam vārdi allaž noder), bet pašmērķīga salikteņošana var nepanākt skaidru salikteņa pretstatu pazīstamam vārdu savienojumam.

Vajadzību veidot salikteni var radīt vēlēšanās teikumu padarīt vieglāk uztveŗamu. Piemēram, vārds vara ietilpst stabilās vārdkopās likumdevēja vara, izpildu vara, tiesu vara un valsts vara. Taču gaŗākos savienojumos grūti saprast, kuŗš vārds kuŗu apzīmē, piemēram, „valsts varas iestādes” bez konteksta var būt EN public authorities vai national authorities. Tāpēc mēģināts rakstīt varasiestāde. Taču vārdnīcās vai terminu krājumos nostiprināta salikteņa varasiestāde nav; varas iestāde paliek samērā brīvs salikums (tāpat kâ varas orgāni, varas struktūras). Tāpat valodas kolektīvs nezin vai pieņemtu un saprastu „valstsvaru” (lai gan pieņem valstsgribu, valstsnāciju, valstsvienību un pat valstspiederību).

Toties vārdkopa tiesību akts parasti nozīmē tikai likumus un likumpakārtotus (pirmējus un otrējus) likumdevēja aktus. Te nudien ērts liktos saliktenis tiesībakts; taču gaŗāks savienojums tik viegli saliktenī nepārietu: starptautiskās tiesības un attiecīgi starptautiski tiesībakti, Eirōpas Savienības tiesībakti, Latvijas tiesībakti izklausās labi, bet nozaŗu akti – bērnu tiesību akti, valststiesību akti vai cilvēktiesību akti – salikteņotājam tik lēti nedodas rokā.

Jāpiezīmē, ka latviešu valoda vairās no vairāk nekā 2 daļu salikteņiem. Parasti salikteņus nepagaŗinām un nesadzenam vienā saliktenī divus. Lai saistītos vairākas saknes, jābūt jūtamai robežai starp veco un jauno: pēcpusdiena ir pēc pusdienas, un saldskābmaize ir saldskābā maize. Varbūt Dienvidaustrumu Āzija var pastāvēt kâ „Dienvidaustrumāzija”. Pazīstamie salikteņi autōtransports un transportlīdzeklis šur tur tiek sakabināti „autōtransportlīdzeklī”, taču vārdnīcās tāds parādīties nesteidz.

Sistematizēšanas prasās apzīmējumi tulkojuma/tulkojumu valoda, tulkojumvaloda.

tulkojuma valoda

1. ‘atsevišķā tulkojumā lietotā valoda’ (kad vērtē tā valodas kvalitāti, īpatnības)

Tulkojuma valoda raita, mūsdienīga.

2. ‘valoda, kuŗā ir pārtulkots’

Oriģināla valoda ir angļu, tulkojuma – latviešu.

Otrajā nozīmē var labi lietot salikteni mērķvaloda ‘valoda, kuŗā tulko’.

tulkojumu valoda

1. ‘valoda, kādā veidoti tulkojumi’ (kad vērtē to valodas īpatnības)

2. ‘valodas paveids, kas raksturīgs tulkojumiem’

Otrajā nozīmē derētu saliktenis tulkojumvaloda (līdzās sarunvalodai, pidžinvalodai u. tml.); diemžēl izdevumā „Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca” (Rīga, LU LVI, 2007, red. V. Skujiņa) vārds tulkojumvaloda lietots par sinonīmu vārdam mērķvaloda.

mazā, klusā Betlēme un bļaustīgā Beitalahma

Vārds Betlēme šādā formā atspoguļo otrās un trešās zilbes patskaņu kontrahējumu par ē, varbūt arī oriģinālvalodas uzsvaru uz tālāku zilbi. Zilbes saglabājušās vācu Bet[h]lehem un, protams, grieķu Βηθλεέμ un latīņu Bethleem. To būs centušies atspoguļot mūsu „rakstu mācītāji”. Laikam tādēļ mums ir Betlēme.

Betlēmei dodama priekšroka kâ tradicionālam apzīmējumam līdzās Jeruzalemei, Jērikai u. c. Bez tam šā vārda arābu izruna, ko atrodam Vikipēdijā (https://en.wikipedia.org/wiki/File:ArBethlehem.ogg), maz atgādina sagudroto uzlabojumu „Bētleme”. Un kāpēc lai atveidotā arābu vārda galā būtu -e?

2021. gada Ziemassvētkos saklausīts:

Betlēme – arhibīskapa Jāņa sprediķī un pāvesta uzrunas latviskojumā LTV,

„Bētleme” – Bergmana filmas lajiskā tulkojumā turpat. 

"vēršu sugu dzīvnieki"

Nekārtība pavada apzīmējuma EN bovine[ animal]s un animals of the bovine species latviskošanu (muitas nomenklatūrā, veterinārijā un sanitārijā u. c.).

Daži tulkotāji stīvējas ap tādām virtenēm kâ „liellopu sugas / vēršu dzimtas / vēršveidīgie dzīvnieki”, bet citi noskalda: govslopi!

Kas ir šie „mistiskie” radījumi?

Te definīcija kāda Skotijas ministra rīkojumā: “bovine animal” means a domestic animal of the genus Bos or the species Bubalus bubalis or Bison bison.

Tā ir saimnieciska definīcija ar zoolōģijas terminiem (Bos ir vērši, Bison bison ir Amerikas bizons, bet Bubalus bubalis ir ūdens bifelis). Sistemātikā bovines (LA bovinae) nesniedzas tālāk par trim vēršu apakšdzimtas ģintīm, kuŗas „Vikipēdijā” jauki dēvētas vēršu cilts vārdā (LA bovini).

Atveidojot jāizmanto vienkāršs atveidojums: „liellops” ir vēršu ģints (Bos) vai sugas Bubalus bubalus vai Bison bison mājlops [aut. tulk.].

Šī un līdzīgas definīcijas praktisku iemeslu dēļ pie liellopiem pieskaita līdzīgi izmantojamos bizōnu un bifeli. Tāpēc vārda liellops nozīme lopkopībā nesakrīt ar šauro nozīmi zoolōģijā, ko tai piešķiŗ Vikipēdijas raksts „Vēršu apakšdzimta”. (LV sistemātiķa lōģika gan ir saprotama, un atbilstība Wikipedia EN rakstam ir panākta.)

Jāpiebilst, ka īpašības vārds bovine atsevišķi nozīmē ‘govju’ un to attiecina arī uz sugas un ģints vīrišķajiem īpatņiem. Tādējādi a bovine disease ir govju slimība. Tāpat kâ pazīstama mājputna sugas nosaukums ir vista, nevis gailis, varētu vēlēties, lai sugas taurs domesticētā pasuga liellops būtu govs. Pat ģints varētu būt govis. (LA bos var apzīmēt tiklab govi, kâ bulli vai vērsi, bet mums ir citādi: taksonōmisko sugu apzīmē viena vai otra dzimuma vārds. Iespējams, ka sistemātiķim traucē vārda govs attiecinājums uz citu dobradžu māti, piemēram, alneni.)

Kulinārijā turpretim smalki runā par vērša gaļu.

Bet EN bovine animal ir tāds kâ... birokrātisms. Tāpēc Wikipedia to pārsūta uz rakstu „Cattle”.

***

Visas brūnaļas un raibaļas ir Bos primigenius pēcteces. Tas ir tauŗa latīniskais nosaukums, un tā vārds taur[i]s ir mantots arī mums. Tauris jeb taurs (ar krītošu intonāciju) mūsu mežos sen vairs taurēdams nestaigā, taču atstājis pēdas: vietvārdus (Taurene, Taurkalne, Taurupe, Taurīši) un vārdus taure un tauriņš/taurenis; tauŗa vārdu uzrāda vietvārdi Lietuvā (Tauragė, Tauragnai, Taurai, Taurakiemis, Tauralaukis, Taurapilis), Igaunijā (Tarvastu, varbūt arī Tarbatu) u. c.

Jaunākos laikos tauŗa vārds lietots internacionālā formā taurs (ar stieptu intonāciju). (Tauŗa konkurentam sūbrim jeb sumbram lingvistiski klājies labāk, un tas arī izdzīvojis dažus gadsimtus ilgāk.)

vēl par „should”

[Smalkāk apcerēts https://atbilsmes.blogspot.com/2021/03/par-vajadzibas-izteiksmi-tiesibu-akta.html.]

Skolotājam grūti atbildēt uz jautājumu Kā angliski/latviski ir .. ?, ja vārdam nav tiešas, viennozīmīgas atbilsmes. Bet gandrīz neiespējami, pat augstskolā, ir atbildēt uz jautājumiem par modālajiem darbības vārdiem – jo to galvenā nozīme ir gramatiska.

Uz jautājumu par should, would, might, could un pat par subjunktīvu (that it be) skolotājs ātri atbild „vēlējuma izteiksme” un novēršas, labi zinādams, kâ atšķiŗas angļu un latviešu darbības vārda sistēma.

Kas skolotājam atliek? Pievērsties valodas paraugiem un piemēriem!

Piemērā angļu should neizsaka pieļāvumu vai vēlējumu (ko latviski izsaka vēlējuma izteiksme vai tās apvienojums ar vajadzības izteiksmi):

To be able to submit the answer, make sure it conforms to the word limits:

Your answer should not exceed n words

Your answer should be at least n words

Your answer should be between n1 and n2 words  \\

Lai atbildi varētu iesniegt, pārliecinieties, ka vārdu skaits ir noteiktajās robežās!

Atbilde nedrīkst pārsniegt n vārdus.

Atbildē jābūt vismaz n vārdiem.

Atbildē jābūt n1–n2 vārdiem.

Ja teikumi būtu vēlējuma formā (nedrīkstētu, būtu jābūt, sar. vajadzētu būt), klients skaitliskās vērtības uztvertu par draudzīgu aicinājumu; taču programma viņa atbildi neņemtu pretī, ja viņš limitu neievērotu kaut vai par 1.

Te īsti melīgs tulkojums:

Pursuant to Article 10a(5) of the Slot Regulation, the Commission should continuously monitor the air traffic and COVID-19 situation. \\ Saskaņā ar Laika nišu regulas 10.a panta 5. punktu Komisijai būtu pastāvīgi jāpārrauga gaisa satiksme un Covid-19 situācija.

Norādītajā 5. punktā skaidri noteikts: The Commission shall continuously monitor the situation.\\ Komisija pastāvīgi pārrauga situāciju.  

Uz tiesību normu atsaucoties, nevar mīkstināt Komisijai uzlikto pienākumu. (Te nevar lietot arī normā lietoto īstenības izteiksmi, kas izklausītos pēc konstatējuma: Komisija pārrauga.)

Cits „labs” piemērs ar atsauci uz tiesību normu:

In accordance with Article 13(1) of Directive 2002/15/EC, a report on the implementation of that Directive should be made by the Member States every 2 years. \\ Saskaņā ar Direktīvas 2002/15/EK 13. panta 1. punktu reizi divos gados dalībvalstis ziņo dalībvalstīm jāziņo par minētās direktīvas īstenošanu.

Šajos piemēros should atstāstot lietots tāpēc, ka normā lietots shall. Un shall lieto tikai normā (juridiskā stila prasība Eirōpas Savienības un dažu valstu tiesību sistēmā).

Prātīgs tulkojums no eur-lex.europa.eu (bez būtu):

as a deterrent to voting or standing as a candidate twice and to exercising the right to vote or stand despite being deprived of these rights, Member States of residence should take measures to ensure that violations of the obligations provided for by the Directive are subject to proper penalties \\ lai neviens nebalsotu vai nekandidētu divreiz un balsstiesības vai tiesības kandidēt neizmantotu, kad tās ir atņemtas, dzīvesvietas dalībvalstij ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka par direktīvas noteikumu pārkāpumiem piemēro pienācīgas sankcijas

ES tiesību aktos, kur tiek aprakstīti apstākļi (procedūra, cita noteikuma izpilde utt.), lieto arī have to, kas ir must gramatisks aizstājējs (nevis nozīmes „mīkstinātājs”). Sk. piemēru:

The dossiers submitted by applicants were evaluated and based on the evaluation a selection was made allowing to draw up a list of permanent members and a list for the pool of experts. To complete the selection procedure the Commission has to appoint new members of the group for a four-year mandate and to draw up a new pool list of candidates. \\ Pretendentu iesniegto dokumentāciju izvērtēja un, pamatojoties uz izvērtējumu, izveidoja izlasi, kas ļauj sagatavot pastāvīgo locekļu sarakstu un ekspertu kandidātu sarakstu. Lai atlasi pabeigtu, Komisijai uz četriem gadiem jāieceļ jauni grupas locekļi un jāizveido jauns kandidātu rezerves saraksts.

Lai gan have to un should liekas tuvi, Oksfordas mācībspēki tos nošķiŗ  (https://www.oxfordonlineenglish.com/must-have-to-should):

‘You can’t use should to talk about obligations or rules. When you say,

·  You should...

You mean that the person has a choice. You’re giving your opinion or some advice.’

Tomēr starptautiskos normatīvos un tehniskos aktos should tiek plaši izmantots, nosakot kārtību – pienākumus un normas, kas neatstāj izvēli.

Kāds vārds arī par stilistiski ierobežoto „vajadzēt + darbības vārds”.

Nākamajā tulkojumā (ne)vajadzību mēģināts izteikt ar vārdu vajag:

The legal framework on the protection of natural persons with regard to the processing of personal data, in particular Regulation (EU) 2016/679, should not be affected by this Regulation. \\ Uz fizisku personu aizsardzību persondatu apstrādē attiecas tiesiskais regulējums, kas galvenokārt noteikts Regulā (ES) 2016/679, un šai regulai to nevajadzētu ietekmē tas nav jāietekmē.

Taču jaunie noteikumi nekādi neietekmēs, neskars, nemainīs citu regulu – tiem nav jāaiztiek citi akti. Ja te ievieš vēlējuma elementu (būtu/vajadzētu), tiek pieļauts, ka kaut kāda ietekme varētu būt. Bet likumdevējs tâ nav domājis.

Iespējams, ka konstrukcijai ar vajag ir arī nozīmes nianse: nebūtu jāietekmē var saprast kâ ‘vēlams neietekmēt’, bet nevajadzētu ietekmēt –‘diezin vai ietekmēs; cerams, ka neietekmēs’. Atšķirībai jābūt, jo arī skaidra vajadzības izteiksme ir jāietekmē nenozīmē to pašu, ko savienojums vajag ietekmēt.

Jāatgādina, ka vēlējuma un vajadzības apvienojumu „būtu + vajadzības izteiksme” (vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidu) netiešā nozīmē lieto pieklājīgos teikumos, kuŗos gaida adresāta ieklausīšanos. Angliski tie var būt veidoti ar should vai ought to. Tajos „būtu + vajadzības izteiksme” jāsaprot kā priekšnieka, skolotāja u. tml. ieteikums, ko labāk ievērot.

Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveida tiešā nozīme ir nerealizēts vēlējumies. Piemēram, sabiedriskā apspriešanā mūs aicina izteikties par to, kas dzīvi darītu labāku:

Should information on air pollutant emissions appear on the EU energy label? \\ Vai ES energomarķējumā būtu jāiekļauj informācija par gaisa piesārņotāju izmešiem?

Ja lietotu tīro vajadzības izteiksmi, nebūtu, ko apspriest: jāiekļauj (tas jau noteikts, un citādi nevar). Tad tiktu jautāts par pastāvošo, nevis vēlamo kārtību.