kopīgotā koplietošana

exchange ideas/know-how    dalīties domās/zinībās
share experience                   dalīties pieredzē
transfer knowledge               nodot tālāk zinības

Apmainoties ar idejām, idejas nezūd; nezūd arī citiem atklātā pieredze, un, daloties pieredzē, tā kopumā vairojas.

Lai zināšanu nodošana nenozīmētu atsavināšanu (piemēram, tehnoloģiju var atsavināt par atlīdzību), lai ir zināšanu tālāknodošana vai izplatīšana.

Angļu vārdam share ir vairākas nozīmes, un to pārprot arī anglofōni. Piemēram, we’ll share the money var nozīmēt: 1) naudā dalīsimies ar citiem, 2) naudu sadalīsim savā starpā. 

Latviešu valodā ir vairāk par vienu atbilsmi vārdam sharing. Ja ko kopīgojam, tad tajā dalāmies ar citiem vai to darām pieejamu vai lietojamu citiem. Bet koplietojam to, kas jau nodots kopīgai lietošanai.

Vārdu dalīt izsenis lieto divās nozīmēs, kas atbilst angļu share: 1. Amerikāņu studentiem parasts dalīt mitekli. 2. Dalīta bēda – pusbēda, dalīts prieks – divkāršs prieks.

Var arī gadīties, ka koplietošana jānošķiŗ no kopīgas vai kolektīvas lietošanas vai izmantošanas:

shared use             koplietošana; kopīga izmantošana; dalīšanās
collective use         kolektīva lietošana

salikteņi un stabili vārdu savienojumi

Salikteņa nozīmei vēlams atšķirties no līdzīga vārdu savienojuma nozīmes. Piemērs:

atkritumu gāze (enerģētikā izmantojama gāze, rodas izgāztuvēs)    EN landfill gas
atkritumgāze (lieka gāze, rodas ražošanā, „atlikumgāze”)                EN waste gas

Pieņemts uzskatīt, ka kaŗa kuģis var būt katrs mobilizēts kuģis, turpretim kaŗakuģis – tikai īpaši būvēts un apbruņots kuģis; kaŗa vīrs ir kaŗā kāvies vai kaŗam gatavs vīrs, bet kaŗavīrs ir amats vai kārta. Saliktenis var apzīmēt šaurāku kopu, kas ietilpst plašākā – ar vārdkopu apzīmējamā. 

Saliktenis diferencē un specificē: peldvieta asociējas ar vasaras peldei atvēlētu, pieskatītu, bojām norobežotu ūdens platību krasta tuvumā, bet peldu vieta ir vismaz gada siltākajā laikā apdzīvota vai plaši apmeklēta vieta pie ūdeņiem (kas var būt arī kūrvieta).

Saliktenis spēj arī neitralizēt stilistisku nozīmes pārnesumu, piemēram, Pareizrakstības vārdnīcā un LLVV minētais gaisakuģis (‘prāvāks lidaparāts’) nav nekāds „gaisa kuģis”, kâ to aizgrābti dēvē dažā iestādē.

Raizes sagādā paronīmiski salikteņi, kâ darbdiena un darbadiena. Tādos gadījumos nāk talkā pareizrakstības vārdnīca (kodolīgi) un skaidrojošā vārdnīca (miglaināk). Tomēr paronīmus jauc pat izglītoti cilvēki un gadās pretrunīgi norādījumi.

Vārdi izsenis saplūst salikteņos, ko iemācāmies kâ gatavus vārdus ar stabilu nozīmi. Bet jauns saliktenis parasti sastop pretestību. Pēc laba parauga un viegli uztveŗamas analōģijas darināti salikteņi gan jāuzņem atplestām rokām (tulkotājam vārdi allaž noder), bet pašmērķīga salikteņošana var nepanākt skaidru salikteņa pretstatu pazīstamam vārdu savienojumam.

Vajadzību veidot salikteni var radīt vēlēšanās teikumu padarīt vieglāk uztveŗamu. Piemēram, vārds vara ietilpst stabilās vārdkopās likumdevēja vara, izpildu vara, tiesu vara un valsts vara. Taču gaŗākos savienojumos grūti saprast, kuŗš vārds kuŗu apzīmē, piemēram, „valsts varas iestādes” bez konteksta var būt EN public authorities vai national authorities. Tāpēc mēģināts rakstīt varasiestāde. Taču vārdnīcās vai terminu krājumos nostiprināta salikteņa varasiestāde nav; varas iestāde paliek samērā brīvs salikums (tāpat kâ varas orgāni, varas struktūras). Tāpat valodas kolektīvs nezin vai pieņemtu un saprastu „valstsvaru” (lai gan pieņem valstsgribu, valstsnāciju, valstsvienību un pat valstspiederību).

Toties vārdkopa tiesību akts parasti nozīmē tikai likumus un likumpakārtotus (pirmējus un otrējus) likumdevēja aktus. Te nudien ērts liktos saliktenis tiesībakts; taču gaŗāks savienojums tik viegli saliktenī nepārietu: starptautiskās tiesības un attiecīgi starptautiski tiesībakti, Eirōpas Savienības tiesībakti, Latvijas tiesībakti izklausās labi, bet nozaŗu akti – bērnu tiesību akti, valststiesību akti vai cilvēktiesību akti – salikteņotājam tik lēti nedodas rokā.

Jāpiezīmē, ka latviešu valoda vairās no vairāk nekā 2 daļu salikteņiem. Parasti salikteņus nepagaŗinām un nesadzenam vienā saliktenī divus. Lai saistītos vairākas saknes, jābūt jūtamai robežai starp veco un jauno: pēcpusdiena ir pēc pusdienas, un saldskābmaize ir saldskābā maize. Varbūt Dienvidaustrumu Āzija var pastāvēt kâ „Dienvidaustrumāzija”. Pazīstamie salikteņi autōtransports un transportlīdzeklis šur tur tiek sakabināti „autōtransportlīdzeklī”, taču vārdnīcās tāds parādīties nesteidz.

Sistematizēšanas prasās apzīmējumi tulkojuma/tulkojumu valoda, tulkojumvaloda.

tulkojuma valoda

1. ‘atsevišķā tulkojumā lietotā valoda’ (kad vērtē tā valodas kvalitāti, īpatnības)

Tulkojuma valoda raita, mūsdienīga.

2. ‘valoda, kuŗā ir pārtulkots’

Oriģināla valoda ir angļu, tulkojuma – latviešu.

Otrajā nozīmē var labi lietot salikteni mērķvaloda ‘valoda, kuŗā tulko’.

tulkojumu valoda

1. ‘valoda, kādā veidoti tulkojumi’ (kad vērtē to valodas īpatnības)

2. ‘valodas paveids, kas raksturīgs tulkojumiem’

Otrajā nozīmē derētu saliktenis tulkojumvaloda (līdzās sarunvalodai, pidžinvalodai u. tml.); diemžēl izdevumā „Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca” (Rīga, LU LVI, 2007, red. V. Skujiņa) vārds tulkojumvaloda lietots par sinonīmu vārdam mērķvaloda.