Par “Īslandi” gaŗāks stāsts

Pasaules valstu, tautu un valodu apzīmējumi ir sakārtoti, un attiecīgie saraksti (tabulas) ir gandrīz uzticams uzziņas avots.

Tomēr savādā kārtā vairākas kļūmes un pat kādas aplamības gadiem netiek labotas. Iespējams, nelabošanas iemesls ir iestāžu saziņas gausums.

Daudzpusīgs, starptautiskā pieredzē balstīts valstu un teritoriju saraksts atrodams Eirōpas Savienības iestāžu izdevniecības vietnē: http://publications.europa.eu/code/lv/lv-5000500.htm#fn-um1.

Tas pa brīdim tiek atjaunināts. Galvenā satura ziņā to var salīdzināt ar 2006. gada oficiālo publikāciju Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem… - Latvijas Vēstnesis, kur uzrādītas arī atšķirības no valsts standarta LVS ISO 3166-1:1997, un tās 2018. gada atjauninājumu Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem… - Latvijas Vēstnesis.

Par autoritatīvu (ar sīkām iebildēm) jāuzskata arī Lielais pasaules atlants, sevišķi tā izcilais pielikums – svešvalodu-latviešu un latviešu-svešvalodu alfabētiskais ģeogrāfisko nosaukumu saraksts. Redakcijas valodnieciskais veikums ir apbrīnojams. (Izmaiņas tajā gan iespējamas tikai ar pārlabotu izdevumu.)

Daži aizrādījumi un jautājumi. To nolūks – uzlabot sistēmiskumu un izlabot nevērību, kā arī noraidīt dažus lēmēju pārsteidzības radītus jauninājumus.

Laika gaitā ir uzlabota arābu vietvārdu atveide, sevišķi patskaņu kvantitātes ziņā. Taču arī vārdos Tūnisa un Tūnisija ir jābūt ū. Avots – Norādījumi XV. Arābu valodas īpašvārdi. Rīga, 1982. (Sk. attēlu beigās.)

American Samoa nav "ASV Samoa". Ar ASV var ievadīt teritoriju nosaukumus, kuŗi angliski sākas ar US. Bet Amerikāņu Samoa nosaukums nāk no koloniālisma laikmeta – tāpat kâ teritorijām ar vārdiem Britu, Franču u. c. Tādi nosaukumi nemainās no tā, ka mainījusies metropoles politika. Angļu apzīmējumiem ar American, British, French atbilstošajos latviskajos jābūt Amerikāņu, Britu, Franču. Koloniju un protektorātu vidū bijuši arī citu valstu valdījumi (kā Spāņu, Portugāļu, vienulaik arī Vācu).

Nav labi pārtulkots Saint Helena, Ascension and Tristan da Cunha. Lai gan tagad administratīvi vienota, tā nav salu grupa ar trīskāršu nosaukumu. Jābūt nosaukumu virknei Svētās Helēnas Sala, Debesbraukšanas Sala un Tristana da Kuņas Salas*.

Nav vienoti apzīmēta viena no Holandes sastāvdaļām – Sintmārtena. Tā atrodas Senmartēnas salas dienviddaļā (ziemeļdaļā ir franču "aizjūras kolektivitāte" Senmartēna). LPA sastādīšanas laikā tā ietilpusi Holandiešu Antiļās.

Bet nav jau nemitīgi jāatveido un jāizgudro. Daudzas lietas ir tikai jāzina. Tad nebūs jāsasauc eksperti.

Bez šīm nepilnībām ir arī vispārīgi jautājumi. Var vaicāt, kāpēc ir Virdžīnas un Seišelas bez vārda Salas, bet nav tādu pašu Bahamu un Bermudu; kāpēc ir nelokāms Svatini, ja par lokāmiem nesen padarīti Malāvijas un 3 citu Āfrikas valstu nosaukumi. Vai vajadzīgs "Franču" pirms "Gviāna", ja ir tikai viena "Gviāna" – Franču Gvajānas vietā (līdzīgi agrākās Britu Gvajānas vietā ir Gajāna)? Vai vārds Francijas vārda Gviāna priekšā nav lieks (franču nosaukumā ir tikai vārds Guyane)?

Var turpināt vaicāt, kāpēc Taivana rakstīta ar gaŗo patskani. Lai izklausītos līdzīgi uzvārdam Taivāns? Vai vārdi būtu jāpārveido pēc paraduma izskaņās runāt ā? Pareizrakstības vārdnīcā ir Taivana, un tas ir 90. gadu, nevis Staļina laika izdevums. Ķīniešu nosaukumi tiek atveidoti no zilbēm ar īsiem patskaņiem, un aizguvuma avots ir vācu Taiwan, kur tāpat ir īss patskanis.

Nav saprotams, kāpēc eksperti oficializē Ālandu Salu pārveidi par spocīgo “Olandi”, kas parādījusies šā gadsimta sākumā. Lai kam, bet šim reģiōnam gan ir tradicionāls nosaukums.**

Eksperti būtu varējuši ieskatīties Pareizrakstības vārdnīcā. Valsts valodas centrā tādai jābūt.

Jārevidē arī eiroierēdņu veidotais ES oficiālo valodu saraksts http://publications.europa.eu/code/lv/lv-5000800.htm.

Katram filologam ir zināms, ka viena no runātāju skaita ziņā lielākajām ģermāņu valodām ir holandiešu valoda. Apzīmējums "nīderlandiešu valoda"*** (reizēm pat "nēderlandiešu") ir voluntārs un neprecīzs un netiek iekļauts autoritatīvos avotos. Pareizu valodas nosaukumu sk. Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem… - Latvijas Vēstnesis (vestnesis.lv).

Arābu vārdu atveides fragments:

* Atlantā sala/Sala variējas: fiziskās ģeogrāfijas nosaukumos raksta mazo burtu, administratīvu teritoriju nosaukumos – lielo. Līdzskanis nh portugāļu vārdos atveidots ar ņ. 

** LVKJ 21. laidienā (1985, 100. lpp.) Solveiga Elsberga rakstījusi:

Ap to laiku arī Selma Lāgerlēva parādījās tagadējā veidolā. Taču Holgersons toreiz izglābās. Tā vajadzēja atstāt.

*** Par Holandi sk. atbilsmes.blogspot.com/2023/02/nederzeme-zemzeme.html.

Ir XXI gadsimts

 

Rīgā, XXIX.XI.MMXXIII

Kopš kristīgās ēras MM gada kļuvis vieglāk izburtot romiešu gadskaitļus, kas tradicionāli parādās dažās jaunākās filmās un iespiedizdevumos. Nav pazuduši arī vecie gadskaitļi namu stūŗakmeņos un fasādēs.

Vairāk nekā tūkstoš gadu romiešu skaitļi bijuši katra lasītpratēja zināšanu vācelītē, līdz tos sākts aizstāt ar t. s. arābu cipariem.

Daudz kas palicis līdz mūsu dienām un īsti nav aizstājams ar arābu cipariem. Piemēram, ja Anglijas karali un Šekspīra varoni nodēvētu par "Indriķi 8.", to laikam uzskatītu par normas pārkāpumu.

Romiešu skaitļu lietošana ir starptautiska. Taču ir arī tradicionālas atšķirības, piemēram: gadsimtu apzīmēšanā romiešu skaitļus plaši lieto Spānijā un Francijā, mazāk – Vācijā, pavisam maz – Britu salās. Kopš angļu valodas lomas palielināšanās Latvijā gadsimtu numerācijā vērojama plaša arābu ciparu lietošana.

Ap XIX/XX gadsimta miju latviešu presē gadsimtus rakstīja ar arābu cipariem, romiešu cipariem vai burtiem. Pārkrievošanas laikā krievu paraugs lietot romiešu skaitļus, kas savukārt pārņemts no franču valodas, varēja latviešus ietekmēt, taču romiešu skaitļi nav retums arī vācu tradīcijā: piemēram, 1894. gadā “Düna Zeitung” vairāki gadsimti rakstīti ar romiešu cipariem kādā korespondenta ziņojumā no Vācijas.

Daudz kur romiešu un arābu ciparus izmanto diferencēti – vizuālai (kontekstuāli arī semantiskai) nošķiršanai. Tâ, ja grāmatā ir vairāki teksta dalījuma līmeņi (daļa, sadaļa, nodaļa, iedaļa), var būt prātīgi daļas un nodaļas apzīmēt ar romiešu, bet sadaļas un iedaļas – ar arābu cipariem; ja slimnīcā ir numurētas gan nodaļas, gan to palātas, tad var būt, piemēram, VIII nodaļas 3. palāta. Līdzīgi lieto skaitļus ar gadsimtiem un gadu desmitiem, piem., XXI gs. 20. g., vai datumā ar romiešu skaitli apzīmē mēnesi: 29.XI.2023.

Romiešu skaitļus izmanto par kārtas skaitļa vārdiem. Punkts aiz romiešu skaitļa nav liekams – ne tâ, kâ dara vācu valodā un kâ darīts latviešu valodā vēl pagājušā gadsimta sākumā (sk. attēlu). Aiz tā punkts var nonākt tikai tad, ja skaitlis ir pašās teikuma beigās vai ja skaitlis izmantots par numerācijas elementu, aiz kuŗa ar lielu burtu sākas virsraksts vai nosaukums.

Valdīšanas kārtas skaitļus reizēm puspajokam lieto par sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kuŗi paaudzēs nes vienu vārdu un uzvārdu, piem., Harijs Vītoliņš III un Andrievs Niedra V.

Nobeigumā tabuliņa ar romiešu skaitļu paraugiem:

Raksturīgs piemērs	Nozare, apzīmējamais	Piezīmes
24. VI	mēnesis, parasti aiz dienas ar arābu skaitli	I­­–XII
MMXXIII	gads (reti tekstā)
XXI gs.	gadsimts
I g. t. pr. Kr.	gadu tūkstotis
I kvartāls	kvartāli plānošanā un grāmatvedībā	I–IV
I asinsgrupa I konjugācija	kategōrijas un grupas klasifikācijā
I palāta	telpas slimnīcās
VI Latvju vispārējie dziesmu svētki	regulāri pasākumi un sarīkojumi (festivāli, konkursi, dziesmu svētki, konferences)
IV kvadrants	kvadranti matemātikā	I–IV
hroma(IV) oksīds	elementa vērtība; grupa periōdiskajā tabulā	I–VII
Kārlis III Jānis XXIII	valdnieka vai pāvesta regnālais numurs	uz monētām IV vietā bieži IIII
I daļa I nodaļa	grāmatas, pētījuma, līguma u. tml. teksta vienības numurs
I ceturksnis I semestris	mācību gada periōdi izglītībā	ceturkšņi (I–IV), pusgadi, semestŗi (I–II)
VIb klase	klase vai kurss izglītības programmā	I–XII
V stāvs II korpuss	ēku vai ēku grupu daļas
I	nedēļas diena darbalaika grafikā	I–VII
VI	pulksteņa stunda ciparnīcā (reti tekstā)	IV vietā parasti IIII
I. II)	numerācijas elements (parasti virsrakstā)

Sīkāk par romiešu ciparu vēsturi Eirōpā un īpatnībām dažās valodās sk. https://en.wikipedia.org/wiki/Roman_numerals.

 

geli, ģēļi u. c.

Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca (LVPPV) rāda, ka vārds gels ir rakstāms ar īsu e un attiecīgi runājams, un valodas kultūras un pareizības aspektā tas ir aksiomātiski. Kārtīgam literārajam redaktōram un korektōram ar redaktōra pilnvarām tas dod tiesības labot nepareizu uzrakstījumu ar ē.

Ja vārda gels vietā un nozīmē ir uzrakstīts gēls, tā ir kļūda. To pārlabo un labojumu (un tā pamatu LVPPV) dara zināmu rakstītājam.

Dažu iemeslu dēļ tā nav uzskatāma par jēgas kļūdu vai pārrakstīšanos. Tā ir tipiska kļūda, un tādām mēdz būt pamats (agrākas pareizrakstības normas, izrunas prakse u. c.).

LVPPV nenormē vārda nozīmi, bet vietām tajā ir paskaidrojumi par vārdu nozīmes atdalīšanu ar pareizrakstības līdzekļiem. Nebūtu nācis par ļaunu tajā uzņemt vārdu gēli (kas apzīmē skotus, kuŗi dzīvo Skotijas malienēs un parasti arī pieprot ķeltisko gēlu valodu).

Te runājam par vielām, ko dēvē par geliem. To vidū ir hidrogeli, aerogeli u. c. Geli ir pazīstami koloīdķīmijā līdzās koloīdu grupai soli, kas var būt gelu izejviela. Gelu klasika ir želatīns, kas devis vārdu visiem pasaules geliem.

Geliem nav tikai zinātniska nozīme – ieguvuši noturīgu gelu, varam izstrādāt medikamentus un kosmētiskus līdzekļus, kas nešķīst (piem., kontaktlēcas), nenotek kâ šķidrums un nenotraipa kâ krēms. Laikam var runāt par gelu kâ zāļu formu līdzās ziedei, šķīdumam u. c.

Arī želejas (recekļi, zilces, studiņi) ir geli – hidrogeli. Ne katrs gels ir želeja, tāpēc būtu vajadzīga nozīmes un lietojuma atdalīšana: šobrīd želejas visvairāk ir pārtikā (augļu recekļi un gaļas un zivju galerti), bet geli – ķīmijā, farmācijā, kosmētikā un attiecīgās patēriņa precēs.*

Nesenākā vēsturē (pag. gs. otrajā pusē) gela vārds jau lietots zinātnē un epizōdiski arī tehniskā periōdikā, bet želejas vārds kādu laiku noturējies arī zinātnē un kosmētikā (par to sk. LLVV). Paralēla lietošana un nozīmes pārklāšanās vienā dienā nepāriet.

Vārds gels no vismaz 80. gadiem (arī rakstītā EN gel iespaidā) ieviešas tirdzniecībā, sludinājumos un sadzīvē (ne kulinārijā) vārda želeja vietā un vispārīgā nozīmē nostiprinās zinātnē (kur vārda želeja nozīme sašaurināta).

LVPPV uzņemts LLVV (70. gados) vēl nepazītais gels, un uz to nesen atsaukušies Valsts valodas centra** lingvisti. Te jāaizrāda, ka jau 90. gados rakstforma gēls bijusi sastopama biežāk nekā "dažkārt" un arī XXI gs. 20. gados nav sastopama tikai dažkārt.

Rakstības un izrunas formu gēls, var domāt, ietekmē DE Gel. No vāciem bieži pārņemts patskaņa pagarinājums latīņu cilmes vārdos: mēdiji, doms, roze u. c. (Lai gan LA medium, domus, rosa ir ar īsu saknes patskani, dažu iemeslu dēļ līdz mums tādi vārdi var nonākt ar gaŗu.)

Ja kāds lūko pēc nesaistoša atsevišķa viedokļa, tad vēlamā rakstforma būtu "gēls" (un "ģēļi" Skotijā). Tāds sastopams gan lietpratēju, gan laju vidū. Tēzaurs par šo rakstformu izsakās tâ: "lieto retāk".

Lai lemtu par "pareizumu", ir arī jāskatās, kâ ar tādu "pirmatnīgu" vārdu veidojas atvasinājumi. Tādi vārdi kâ gelōze, gelācija, gelefekts laikam tiek pārņemti kâ gatavi salikteņi. Labi pamanāms ir vārds gelveidīgs***, kam līdzās plaukst rakstforma ar ē.  Arī salikteņa beigu daļā tiek prasīts -gels, piemēram, silikagels, bet arī to bieži raksta ar ē.

Daudz kas atbalsta formas ar e. Bet jāatceras, ka patskaņu kvantitāte (parasti īsums un gaŗums) svešvārdos nebūt nav "pareizi" noregulēta un ka vienveidību jauc gan aizguvuma avotu atšķirības, gan runātāju izrunas paradumi.

* Jau 2003. gadā lietojumu mēģināts diferencēt terminoloģijā:

Sk. LZA Terminoloģijas komisija (akadterm.lv).

** VVC skaidrojums nostiprina literāro normu:

*** Katrs valodas lietotājs var izvēlēties tīkamāko no buķetes recekļveidīgs, galertveidīgs, želejveidīgs, gelveidīgs.

Īslandes īssāga

Īslandes īssāga sākās ar kādas raganas pasaku, ka Islandi esot pareizi dēvēt par "Īslandi", un ekspertu piekrišanu klusuciešot. Neticamu, jo vēl bija dzīvs godājamais Ojārs Bušs, kas konsultēja par daudzu valodu vietvārdiem, un Universitātē pastāvēja onomastika (īpašvārdu pētniecība).

Saindētā ābola lomā bija nostāsts, ka islandiešu burts Í esot gaŗš, taču Austras zemes iedzimtie to nepareizi runājot īsi. Un iedzimtie uz burvju mājienu iekodās tieši saindētajā pusē.

Jaungudrības straume aprāvās tikai 2011. gada vasarā, kad bija nosēdušies Eijafjadlajegidla izvirduma dūmi un tvaiki, kas bija apmākuši skaidrību. Pienāca apkārtraksts:

"Valsts valodas centrs vēlas informēt, ka Ārlietu ministrija ir atbalstījusi Latviešu valodas ekspertu komisijas ierosinājumu atcelt Islandes rakstības formu „Īslande”. Turpmāk oficiālajā un neoficiālajā saziņā tiks lietots vecais nosaukums – „Islande”."

Par Saulvedi bija izrādījies kāds multilingvists, kuŗš gadu nodzīvoja Islandē, iemācījās islandiešu valodu un pārradies zināja teikt: "Tas I ir īss!"

Ragana atzinās maldos un tika visžēlīgi palaista. 

Bet sāgas ātri neaizmirstas, jo sāgas, pasakas un teikas mēdz būt spilgtākas par zinātniskiem, dokumentāliem un saprātīgiem argumentiem.

Īslandisms paguva ieperināties "Lielajā pasaules atlantā", kam iegadījās dienasgaismu ieraudzīt sāgas skaļākajā punktā – 2008. gadā. Gaŗumzīmes izskrāpēšana nu katra eksemplāra turētāja rokās.

Nav vienkārši. Piemēram, uzņēmuma "Google" meklētājprogramma "Google Search" netic, ka latviešu valodā vēl nav nostabilizējušies Eiropas valstu nosaukumi, un izmet pastāstu "Īslande". 2007. gadā cietusi arī čaklā "Letonikas" Latviešu-lietuviešu vārdnīca. 

Par ko irōnija? Par to, ka uzreiz vajadzēja kost ābola skaistajā nesaindētajā pusē.

Aizgūtam vārdam ir aizgūšanas ceļš jeb cilme. Vārda izcelsme var būt grūti izsekojama, taču ikkatrs valodnieks zina, kas aizguvumam ir avots – tas ir vārds tajā valodā, no kuŗas vārds pārņemts. 

Mūsu valodā nav grūti noteikt, kuŗi ģeogrāfiski nosaukumi pārņemti no vācu valodas. To vidū ir Islande – no DE Island. Nu jau turpat 2 gs. lietojam vārdu Islande, kas atbilst DE rakstu formai, bet ne gluži DE izrunai ar pagaŗu I. Piemēram: "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" 21.06.1834.:

"Periodika" tomēr atklāj arī mēģinājumu ar nepārprotamu rakstību vārda izrunu tuvināt ģermāniskajai, piem., "Latviešu Avīzes" 07.08.1874.:

Tas nav ieviesies. Varam minēt, ka drukātajā vārdā Islande lasīts īss [i] – kā vārdā istaba. Centieni rakstību un izrunu uzlabot bija arī pārejā uz jauno ortogrāfiju, kas vilkās visu neatkarības laiku. Bet varam iztēloties, ka vārdā "Īslande" patskanis [iː], ko lasīja kā vārdā īss, raisīja tādu pašu jautrību kā mums XXI gs. un kā jaunlatviešu lasītājiem bija raisījis XIX gs.

Mūsu rakstība nerāda zilbes intonāciju. Un nav droši, ka atzinību iemantotu "Īslande" ar stiepumu (augstu toni).

Citādi var palūkoties uz 1942. gadā prof. J. Endzelīna redakcijā iznākušo Latviešu pareizrakstības vārdnīcu, kur ir vārds īslandieši. Tajā laikā modē bija svešvārdu tuvināšana gan klasisko, gan moderno valodu formai, un autōri varēja IS Í atveidot ar LV Ī atbilstoši dāņu valodnieka Raska XIX gs. pirmajā pusē aprakstītajai islandiešu valodas vēsturiskajai fonētikai (kam vismaz vārdā Ísland islandiešu tagadējā izruna neatbilst). Tādēļ Īslande bijusi līdzi arī trimdā. 

Bet jāpriecājas, ka īssāga nav skārusi tagadējo Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcu.

Esam kopā ar somiem, igauņiem un leišiem: Islanti, Island un Islandija ir ar [i]. 

smirdmērs

Kas būtu odometrs? Ierīce mērīšanai, bet kāda?

Neapstiprinās bažas, ka tas būtu smakas mērītājs (no EN odour).

Toties "Letonikas" krājumi ļauj atrast vārdu odometrs pat ar paskaidrojumu: 'aparāts spiedes pārbaudei gruntī'. Tāda ierīce lietojama ģeoloģijā un celtniecībā.

Taču internetā atklājas, ka par "odometru" bieži dēvē arī ierīci automobilī, kuŗa parasti ir kopā ar tahometru un spidometru un īstenībā ir hodometrs.

Skaidrojumu atrodam Svešvārdu vārdnīcā: 'ierīce nobrauktā attāluma mērīšanai (riteņu transportlīdzeklī)'. Vārds iekļauts arī Latvijas un ES terminu krājumos. Pareizrakstības vārdnīcā hodometrs atrodams starp hodogrāfu un hodoskopu.

Arī ar etimolōģiju viss ir kārtībā: pirmā daļa nāk no sengrieķu hodos, kas nozīmē 'ceļš'. Ar to veidoti tādi vārdi kā hodofobija 'bailes ceļot' un hodonīms 'ceļa nosaukums'.

Bet kāpēc sajukums? Vai daži latvieši vēl lasa vecajā ortogrāfijā un burtu h neprot izrunāt?😄

Ir arī dzirdēts, ka lieli, stipri mehāniķi tā baidās no krieviem, ka saliktenī saskata krievu vārdu hod un braši atkrievinās. Ja tā, tad pārsteidzas: krievu vārds tikai kopīgas indoeiropiskas izcelsmes dēļ atgādina sengrieķu vārdu, kas rakstāms ὁδός un nozīmē 'ceļš'. Latīņu alfabētā to transkribē hodos un izmanto tehniskos terminos.

Nelaime tik tāda, ka dažās valodās pazūd sengrieķu skaņa [h], ko apzīmē ar dvesmas zīmi* virs o. Tāpēc ir FR odomètre un EN odometer. Bet DE ir Hodometer (braucamrīkos parasti Kilometerzähler).

Te drīzāk jārunā par neveselīgu atkarību no angļu valodas. 

Un kļūda jālabo.

* Angliski rough breathing, Unicode U+0314 ̔ COMBINING REVERSED COMMA ABOVE 
◌̔

erāre humānum est pidirallā

Errare humanum est, perseverare diabolicum. 

Pazīstamā maksima nākot no Cicerona. Patiesībā Cicerons, īstenībā Kikero, esot teicis tā: "Kļūdās katrs, bet tikai muļķis kļūdas neatzīst."

Muļķība nav bijusi sveša arī Rainim: "Gudrībai ir robežas, muļķībai nav."

Kad 80. gadu beigās okupētajā Latvijā kastu kastēm plūda lādzīgu cilvēku sūtīti šampūni, kafijas filtri, košļenes un citas lietas, Terminolōģijas komisija to nodēvēja par humāno palīdzību. Un smēja par tiem, kas to sauca par humanitāru – vārdam humanitārs esot pavisam citāda nozīme nekā angļu humanitarian. 

Mans draugs, filolōģijas students, saņēmis grāmatu sūtījumu, šķelmīgi noteica: "Lūk, īsta humanitāra palīdzība!"

Tiktāl viss likās kārtībā. Palīdzēt ir humāni, un palīdzības sniedzēju un saņēmēju svešvārdu nozīmes maz interesē.

Bet būtu vajadzējis rēķināties ar negaisa mākonīti, kas jau 70. gados bijis noslēpts LLVV šķirklī humanitārs:

Humanitārā intervence – ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija.

Darbība ar citas valsts civilistiem nolūkā mainīt dzīvi valstī nav izteikti humāna. Šis "humanitārisms" neatbilst LLVV nozīmei 'saistīts ar zinātnēm, kas pētī sabiedrību un cilvēku kā sabiedrisku būtni'. Tomēr 80. gadu beigās mākonītis tika mālēts "sarkans" un ignorēts.*

Vīrusam pietiek ar vienu nesēju. Ja humanitarian aid tulko humānā palīdzība un to vēl uzspiež, nav brīnums, ka ar LV humāns tiek atražota virkne terminu, kuŗos ir EN humanitarian. Tos neuzrādīsim – par tiem nokaunēties var Latvijas Nacionālajā terminolōģijas portālā.

Sliktāk, ka uz kļūdu uzstāj (perseverat) Latviešu valodas aģentūra:

https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/718
https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/920

Vai tiešām humanitārā izglītība neļauj saskatīt, ka no vārda human līdz vārdam humanitarian var nonākt tikai caur vārdiem humanity un humanitary? Vai grūti saprast, ka LV humāns īsti atbilst tikai EN humane?

Paldies Dievam, (ne vairs mucā) aug jauni latvieši, studē tieslietas un politiku un zinības nes tautā. Turpmāk vārdu humāns lieki nespraudīs jēdzienos, ko angliski apzīmē humanitarian rights, humanitarian tasks, humanitarian needs, humanitarian crisis u. d. c. Inerce gan tik drīz nerimsies, un kādiem var būt grūti aptvert tādus salikumus kā humanitārā krīze un humanitārie uzdevumi, tāpēc var manipulēt ar vārdu humānisms, piemēram, palīdzība humānisma vārdā vai humānisma krīze. Var izmantot arī vārdu humānistisks.

Humanitārā palīdzība tiek aprakstīta kā vajadzību izraisīta palīdzība (reaģēšana) ar mērķi glābt dzīvību, novērst vai mazināt ciešanas un saglabāt cilvēcīgumu, ja vietējie atbildīgie ir pārmākti vai nespēj vai nevēlas rīkoties (militāras darbības vai kataklizmas dēļ).

* Uz to, ka latviešu vārdam humanitārs ir arī nozīme, kuŗa angļu valodā pirmā, profesionālā sarunā norādījis Aldis Lauzis, piebilzdams, ka senāk tā lietota plašāk.