Latvijai iesaistoties Rietumu organizācijās un
atjaunojot saimniekošanu Eirōpas stilā, latviešu valodu spēji un frontāli skārusi daudziem
vajadzīgā, bet tikai dažu labi apgūtā angļu valoda. Tā iespaido tulkojumu
valodu: vārdu krājums papildinās ar svešvārdiem, no kalkiem un citātiem
veidojas jauni izteicieni. Bet vai internacionalizācija prasa savas valodas „eirōpiskošanu”?
Eirōpā gandrīz katram valodas kolektīvam
ir izkopta rakstu valoda un rūp savas valodas skaidrība. Francūži cīņā pret
anglomāniju izdod nīdējamo anglicismu sarakstus, turpretim briti rūpējas par
angļu valodas saprotamību un smej par new English, kas kâ savdabīga lingua
franca kuplo kontinentā. Valodas eiropizācija drīzāk
ir savdabības apzināšana un godā celšana, nevis staipīšana pēc svešas liestes.
Eirōpa prasa arī latvisko saturu, un mūsu valodai kâ identitātes pamatfaktōram
atkal jāizvirzās priekšplānā. Iekļaušanās jaunajā Eirōpas telpā neliek nodot
aizmirstībai „veceirōpiešu”
Stendera, Manceļa, Fīrekera, Glika, Brašes, Bīlenšteina vai Ulmaņa veikumu
latviešu valodas druvā.
Attīstību kopsolī ar pārējo Eirōpu
vairākkārt pārmākusi rusifikācija, kuŗas sekas var konstatēt un likvidēt. Bet
vai valodas krievināšana jāaizstāj ar kārklueirōpību pseidoangliskā ietērpā?
Pēc ārējām pazīmēm mūsu valoda ir pavisam eirōpiska. Vēsturiskos laikos Eirōpas
dzīvi latvieši ir baudījuši Hanzas laikā — no tās valodā palicis simtiem
ģermānismu. Valodā daudz starptautiskas leksikas, sintaksē tā tuvinājusies
ģermāņu un Baltijas somu valodām. Līdzība ģermāņu valodām (aizguvumi, saliktās
darbības vārdu formas) ļauj latviešu valodā saskatīt tuvību vairākām Eirōpas valodām.
Svešvārdu uzņēmības slieksnis latviešiem ir zems un viegli pārvarams.
Mūsu valoda pirmā brīdī neliekas eirōpiska
persōnvārdu un vietvārdu atveidē — rakstos tos pārtaisām un piemērojam tiem
galotnes. Tomēr iedziļinoties atklājas, ka modernais latviešu alfabēts pašmāju
vajadzībām kalpo ne sliktāk kâ, piemēram, grieķiem grieķu alfabēts, ja vien
ievēro atveides noteikumus un no lasītāja nenobēdzina oriģinālrakstījumu.
Diemžēl Eirōpa maz lieto klasiskās
valodas. Ar savām deklinācijām esam patālu no Vakareirōpas, kur lielākoties
runā un raksta vienveidīgās romāņu un ģermāņu valodās ar vietām padilušu
gramatisko struktūru. Latviešu tulkotājam ne tikvien jānocīnās ar šo masu
valodu sazēlušo leksiku un klišejām, bet iznāk palauzīt galvu arī par to, kâ lieti
izmantot mūsu bagātīgo mantojumu: locījumus, divdabjus, izteiksmes u. c.
Lai šo uzdevumu mazliet atvieglinātu, te
aplūkoti daži risinājumi tulkošanā no angļu valodas, kas var noderēt
tulkotājiem un rediģētājiem, kuŗiem angļu valoda nav pirmā svešvaloda, nav
laimējies ar skolotāju vai kuŗi nav bijuši skolā, kad runāja par tulkošanu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru