2020. gada 25. okt.

radīgums

No divdabja ar -- neveido atvasinājumu ar -ums, kas lietvārdā vispārina īpašību.

Apspriežot termina EN creativity atveidi, Valentīna Skujiņa (amata kārtā)
ir ieminējusies par iespēju “darināt īpašības vārdu radīgs un no tā – lietvārdu radīgums”. „Latvijas Vēstnesī” 14.09.2004. publicētā TK lēmumā noraidīts izglītības apgāda “RaKa” ierosinājums izmantot darinājumu “radosme” un attaisnota veidojuma “radošums” pieļaušana pedagōģijas terminu vārdnīcā. Arī radīgums tomēr noraidīts: pietrūkstot “jēdzieniskās saites ar radošo darbību”, ko ietveŗot “termins radošums”.

Nevajadzēja akceptēt un pēcāk attaisnot neveiklību. Kas kaitē valodas sistēmai, tas kaitē lietotāju kolektīvam. Nu terminolōģijas robežas pārsniegtas – politikāņi neglīteni pagrābuši vispārējai EN creativity atveidošanai. Labticīgs deskriptīvisms to pat ielaidis tiešsaistes vārdnīcā līdzās kreativitātei.

Nelaime nenāk viena – apkārt jau rāpo klōnētais brālītis “saistošums”, kuŗā kādi gribētu nodēvēt tiesisku pienākumu vai rotaļas spēju aizraut. Citi neizprot EN inclusiveness, un tiem ir “iekļaujošums”.

Neiegrožota kalkošana degradē visvisādi: no nelaimju lādes veļas „kompetences” burtiski pārņemtā EN competenc[i]es dēļ, bet „apkaimi” aplami daudzina administratīvas teritōrijas nozīmē, lai tik būtu tieši EN neighbourhood.

Ja kā „pietrūkst”, tā ir laba valodas prakse un tās uzraudzība.


Bet ielūkosimies savas valodas apcirkņos!

Tiešām, neparasti, ka blakus vārdiem rast(ies) un radīt ir rasa, rasma, raža, rads, radība, radījums u. c., bet laiski tiek izmantots kārtni radies vārds radīgs. Modelis ir dabisks – ir daudz ar produktīvo -īg- atvasinātu īpašības vārdu, kas raksturo darītāja dabu: strādāt – strādīgs, gādāt – gādīgs, izdarīt – izdarīgs, runāt – runīgs, domāt – domīgs, zināt – zinīgs, censties – centīgs, apņemties – apņēmīgs, griezt – griezīgs, plēst – plēsīgs, kost – kodīgs, badīt – badīgs, dzīvot – dzīvīgs.

Pagātnes liecībās pārliecināmies, ka vārdu radīgs TK nevajadzēja “darināt” – tas pamaz izmantots, taču rakstos atrodams jau XIX gadsimtā. Mīlenbaha vārdnīcā vārda radīgs skaidrojumā (häufig, gedeihlich, ausgiebig, reichlich) redzamas nozīmes ‘sekmīgs; bagātīgs’, no piemēriem (lietus ir īsti radīgs; idejas .. ruotājas viņa radīgajā fantazijā) – nozīme ‘auglīgs’. Nozīme variējas – radīgs var būt arī tāds, kas rodas klāt. Konversācijas vārdnīca paskaidro radīgs ar līdzīgajiem rasmīgs, ražīgs (LLVV un MLVV skaidrot bīstas). Tautasdziesmā nozīme nav ‘ražīgs’: Maza, maza man zemīte, / Bet radīga labībiņa: / Man izauga divas vārpas / Viena salma galiņā. Vispār Jumis simbolizē auglību, te – radīgumu.

“Periodikā” atrodams radīgs gars 1901. gada “Mājas Viesa Mēnešrakstā”, sabiedriski radīgs darbs (partiju laika sociķu lapā), radīgs darbs (Zenta Mauriņa kaŗa laikā, vairāki autōri vēlāk trimdā), [bibliotēka kâ] aktīva, radīga līdzgaitniece un līdzcīnītāja (Hruščova laika propagandā), radīgā vara, no kuras viss nācis un radīgais talants (60.–70. gados trimdā), Mediņa radīgais gars (1987. gada “Padomju Jaunatnē”), radīgs klusums (gadtūkstošu mijas “Literatūrā un Mākslā Latvijā”), radīgs miers un radīgā dzīve tā paša laika “Laikā” u. c.). Vārdam ir pozitīva konotācija (līdznozīme), un tas ir vajadzīgs; rakstītājs var arī zinīgi neizmantot divdabi “radošs”. (Reizi “Periodikā” atrodas „radīgs”, kas saistīts ar radiem: par „radīgu audzēšanu” Sietiņsonu Jānis 1876. gadā “Baltijas Zemkopī” nosaucis selekciju, kuŗā pāro tuvi radniecīgus lopus.)

Darbs, kas rada daudz, ir ražīgs (EN productive). Tuvs ražas sinonīms ir rasma jeb rasme, un mazlietotais rasmīgs pozitīvi raksturo autōru, kurš rada daudz un labi (EN prolific).

Ir jāizceļ vārda radīgs nozīmes komponente, kas to atšķiŗ no vārda ražīgs. Tad ir labs pamats ierobežot “radošuma” vazāšanos kultūras telpā un apmierināt aktualizējušos vajadzību burtiskāk atveidot EN creative un tā atvasinājumus.

No piemēriem skaidrs, ka radīgs attiecas uz gara darbību. Radīgs ir tāds, kas palīdz kam rasties, no kā kaut kas iznāk, ceļas, kas dod ko jaunu. Šaurāku nozīmi saglabājis vārds radības radīgs cilvēks savu gara bērnu laiž pasaulē. Radīt ir rast kauzatīvs ­– radīgs cilvēks liek rasties, kâ viņam licis Radītājs (EN the Creator). Plašās nozīmes dēļ radīgi ir arī radīgā darbā (procesā) [sa]radušies projekti, daiļdarbi, dizaina un vides elementi.

Īpašības vārds radīgs ‘kas mēdz, tiecas radīt’ labi apzīmē to, kas rada pēc dabas, un tā darbu: radīgs cilvēks, radīgs gars/prāts, radīga enerģija, radīga profesija, radīgas domas, brīdi, kad kas top (radīgs [radīguma] mirklis), veicinošus apstākļus vai radītāja izjūtas (radīgs grūdiens, radīgs impulss, radīgs noskaņojums). Svarīgākais – jaunradīto kvalitāti.

Divdabis radošs ‘kas rada [īsākā vai gaŗākā brīdī, parasti vai periōdiski]’ lietojams precīzāk – kad ko darina, veido, producē, dibina. Īpašības vārda funkcijā – par to, kas rada, tā darbību vai ko tam piemītošu. Nav jālieto sovjetiskie “radošais atvaļinājums”, “radošā darbnīca”, “radošs darbs” produkta nozīmē, kas neko nerada. Ja “rada” (izraisa, uzdzen) galvassāpes, tās nav iecerētais (finansētais) iznākums. Lieks ir arī substantivējums „radošie”, kuŗā tīk dēvēties tiem, kas kalpo daiļajām mākslām vismaz kâ organizātōri – viņi vai nu ir, vai nav radītāji.

Daudz kur pietiek ar vārdiem daiļrade (mākslā) un jaunrade (arī tehnikā). Daudz kur vajadzīga izdoma. Plaši tiek cildināts novatōrisms, sevišķi jaunajā paveidā inovācija. (Var pat vārddares elementu -rade (vārdā asinsrade) paaugstināt par procesa vārdu rade. Senāk nebija arī vārdu eja, cīņa, griba, skate, mīla u. c.)

Pulciņš adjektivizēto aktīvo divdabju ar -- (spīdošs, žilbinošs, nospiedošs, salīdzinošs, arī piekrītošs, noraidošs u. c.) sev vietu ir izplēsuši, taču tādu tiesības atzīstamas likumīgās robežās (tiem nedod tiešo papildinātāju). Saprotam arī tādus, kas apzīmē darbību, kuŗa parasti nenotiek, bet kādā mirklī var izpausties (sprāgstošs, uzliesmojošs, nāvējošs). 

Cilvēku un viņa darbu var raksturot kā radošu – lai gan radīšana nenotiek katru esības mirkli. Radošais gars neapciemo visus un vienmēr. Laikam tāpēc nevar būt „īpašības” radošs un tās vispārinājuma.


Netipisks atvasinājums var būt okazionālisms (gadījumvārds), retu reizi termins, bet tam nav jākļūst par pilntiesīgu valodas vārdu. Nebūs taču „radījušuma”, „radīdamuma” utt.

Skolēnos nevairos „lasošumu”, „rēķinošumu” vai „dziedošumu”.

Par creativity atbilsmi pedagōģijā lai kalpo māka radīt, radītprasme, jaunrades spēja, jaunradīgums vai cits audzēknim apgūstamas un attīstāmas prasmes apzīmējums.

nodevumi

Oksfordas Angļu valodas vārdnīca (OED) īsti "neatzīst" lietvārda deliverable, taču kopš 2008. gada tas ir kandidātos: Chiefly in pl. Something which may be delivered or provided; spec. a tangible result of a development process. Divos piemēros tas likts pēdiņās – izjusts kâ neolōģisms vai žargōnisms.

Ir pāris jomu, kur EN deliverables lieto tik plaši, ka jau vajadzīga standartiska atbilsme.

Viena no tām tiešām ir standartizācija. EN standardisation mandate parasti ir standartizācijas pieprasījums. Standartizācijas iestādes/organizācijas uz to atsaucas un to apmierina (izpilda). Pilnvarojums izstrādāt standartus tām dots, tās nodibinot. Tās izstrādā un izdod standartus un citas standartizācijas publikācijas. Tie ir standartizācijas dokumenti. Atsevišķus standartus un citas publikācijas var apzīmēt ar vārdu izstrādnes. No procesa nosaukuma izstrāde jāatšķiŗ iznākums – izstrādne. (To prot izdarīt skolotāji, kas gatavo metodiskās izstrādnes, taču vēl neprot "Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca".)

Cita joma, kur iemīļoti deliverables, ir publiskais iepirkums. Tajā ir 3 līguma veidi: būvdarbu, pakalpojumu un piegādes līgums. Iepirkuma līguma priekšmets ir tas (uzbūvētais, sniegtais, piegādātais), kas tiek pasūtītājam. Tam atradies ierēdnieciski apmierinošs risinājums: „nodevums”. Ieceres brīdī par līguma priekšmetu runā kâ par pasūtījumu (90. gados vēl pastāvēja valsts pasūtījums), bet gatavības un rezultāta sasniegšanas brīdī tas tiek nodots pasūtītājam. „Publisko iepirkumu līgums” atturīgi runā tikai par iepirkuma rezultātiem, taču izpildē var būt vajadzīgs specificēt nodošanas aspektu.

Tâ kâ vārda nodot vispārīgajam atvasinājumam nodevums nav leksikogrāfiski atzītas īpatnas nozīmes, "vajag tikai pierast"!

Vēlamas arī citas EN deliverables atbilsmes, jo pirmāk minētie vārdi pauž EN deliverable nozīmi taustāmais’, ‘piegādājamais’, bet ne ‘iedzīvināmais, īstenojamais’.