Par “Īslandi” gaŗāks stāsts

Pasaules valstu, tautu un valodu apzīmējumi ir sakārtoti, un attiecīgie saraksti (tabulas) ir gandrīz uzticams uzziņas avots.

Tomēr savādā kārtā vairākas kļūmes un pat kādas aplamības gadiem netiek labotas. Iespējams, nelabošanas iemesls ir iestāžu saziņas gausums.

Daudzpusīgs, starptautiskā pieredzē balstīts valstu un teritoriju saraksts atrodams Eirōpas Savienības iestāžu izdevniecības vietnē: http://publications.europa.eu/code/lv/lv-5000500.htm#fn-um1.

Tas pa brīdim tiek atjaunināts. Galvenā satura ziņā to var salīdzināt ar 2006. gada oficiālo publikāciju Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem… - Latvijas Vēstnesis, kur uzrādītas arī atšķirības no valsts standarta LVS ISO 3166-1:1997, un tās 2018. gada atjauninājumu Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem… - Latvijas Vēstnesis.

Par autoritatīvu (ar sīkām iebildēm) jāuzskata arī Lielais pasaules atlants, sevišķi tā izcilais pielikums – svešvalodu-latviešu un latviešu-svešvalodu alfabētiskais ģeogrāfisko nosaukumu saraksts. Redakcijas valodnieciskais veikums ir apbrīnojams. (Izmaiņas tajā gan iespējamas tikai ar pārlabotu izdevumu.)

Daži aizrādījumi un jautājumi. To nolūks – uzlabot sistēmiskumu un izlabot nevērību, kā arī noraidīt dažus lēmēju pārsteidzības radītus jauninājumus.

Laika gaitā ir uzlabota arābu vietvārdu atveide, sevišķi patskaņu kvantitātes ziņā. Taču arī vārdos Tūnisa un Tūnisija ir jābūt ū. Avots – Norādījumi XV. Arābu valodas īpašvārdi. Rīga, 1982. (Sk. attēlu beigās.)

American Samoa nav "ASV Samoa". Ar ASV var ievadīt teritoriju nosaukumus, kuŗi angliski sākas ar US. Bet Amerikāņu Samoa nosaukums nāk no koloniālisma laikmeta – tāpat kâ teritorijām ar vārdiem Britu, Franču u. c. Tādi nosaukumi nemainās no tā, ka mainījusies metropoles politika. Angļu apzīmējumiem ar American, British, French atbilstošajos latviskajos jābūt Amerikāņu, Britu, Franču. Koloniju un protektorātu vidū bijuši arī citu valstu valdījumi (kā Spāņu, Portugāļu, vienulaik arī Vācu).

Nav labi pārtulkots Saint Helena, Ascension and Tristan da Cunha. Lai gan tagad administratīvi vienota, tā nav salu grupa ar trīskāršu nosaukumu. Jābūt nosaukumu virknei Svētās Helēnas Sala, Debesbraukšanas Sala un Tristana da Kuņas Salas*.

Nav vienoti apzīmēta viena no Holandes sastāvdaļām – Sintmārtena. Tā atrodas Senmartēnas salas dienviddaļā (ziemeļdaļā ir franču "aizjūras kolektivitāte" Senmartēna). LPA sastādīšanas laikā tā ietilpusi Holandiešu Antiļās.

Bet nav jau nemitīgi jāatveido un jāizgudro. Daudzas lietas ir tikai jāzina. Tad nebūs jāsasauc eksperti.

Bez šīm nepilnībām ir arī vispārīgi jautājumi. Var vaicāt, kāpēc ir Virdžīnas un Seišelas bez vārda Salas, bet nav tādu pašu Bahamu un Bermudu; kāpēc ir nelokāms Svatini, ja par lokāmiem nesen padarīti Malāvijas un 3 citu Āfrikas valstu nosaukumi. Vai vajadzīgs "Franču" pirms "Gviāna", ja ir tikai viena "Gviāna" – Franču Gvajānas vietā (līdzīgi agrākās Britu Gvajānas vietā ir Gajāna)? Vai vārds Francijas vārda Gviāna priekšā nav lieks (franču nosaukumā ir tikai vārds Guyane)?

Var turpināt vaicāt, kāpēc Taivana rakstīta ar gaŗo patskani. Lai izklausītos līdzīgi uzvārdam Taivāns? Vai vārdi būtu jāpārveido pēc paraduma izskaņās runāt ā? Pareizrakstības vārdnīcā ir Taivana, un tas ir 90. gadu, nevis Staļina laika izdevums. Ķīniešu nosaukumi tiek atveidoti no zilbēm ar īsiem patskaņiem, un aizguvuma avots ir vācu Taiwan, kur tāpat ir īss patskanis.

Nav saprotams, kāpēc eksperti oficializē Ālandu Salu pārveidi par spocīgo “Olandi”, kas parādījusies šā gadsimta sākumā. Lai kam, bet šim reģiōnam gan ir tradicionāls nosaukums.**

Eksperti būtu varējuši ieskatīties Pareizrakstības vārdnīcā. Valsts valodas centrā tādai jābūt.

Jārevidē arī eiroierēdņu veidotais ES oficiālo valodu saraksts http://publications.europa.eu/code/lv/lv-5000800.htm.

Katram filologam ir zināms, ka viena no runātāju skaita ziņā lielākajām ģermāņu valodām ir holandiešu valoda. Apzīmējums "nīderlandiešu valoda"*** (reizēm pat "nēderlandiešu") ir voluntārs un neprecīzs un netiek iekļauts autoritatīvos avotos. Pareizu valodas nosaukumu sk. Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem… - Latvijas Vēstnesis (vestnesis.lv).

Arābu vārdu atveides fragments:

* Atlantā sala/Sala variējas: fiziskās ģeogrāfijas nosaukumos raksta mazo burtu, administratīvu teritoriju nosaukumos – lielo. Līdzskanis nh portugāļu vārdos atveidots ar ņ. 

** LVKJ 21. laidienā (1985, 100. lpp.) Solveiga Elsberga rakstījusi:

Ap to laiku arī Selma Lāgerlēva parādījās tagadējā veidolā. Taču Holgersons toreiz izglābās. Tā vajadzēja atstāt.

*** Par Holandi sk. atbilsmes.blogspot.com/2023/02/nederzeme-zemzeme.html.

Nederzeme Zemzeme

Tautas, valodas un valsts nosaukumam nav ideāli jāsaskan. Tiem tikai jābūt pareiziem.

Trešo lielāko ģermāņu valodu dēvējam par holandiešu valodu, zemi, kuŗā to lieto – par Holandi, tautu, kas tajā runā – par holandiešiem. Mums ir vieglāk nekā anglofōniem, kam iespējams trejsakņu kalamburs: The Hollanders live in the Netherlands, and speak Dutch.

Holandes oficiālais nosaukums tradicionāli atšķiŗas no triviālā. Dažās valodās to tulko (apmēram “Zemās Zemes”), bet citās lieto vārdu, kas atgādina holandiešu vārdu Nederland. Tâ arī mums oficiālā (augstākā) stilā ir Nīderlandes Karaliste. Taču tas neskaŗ neitrālā nosaukuma Holande lietošanu.

Aizguvuma devēja bijusi vācu valoda. Tas izskaidro vārda Nīderlande līdzību vācu vārdam Niederlande. Caur vācu valodu pie mums nonākuši daudzi vietvārdi un etnonīmi (Holande, Islande, Šveice, Venecuēla, francūzis, norvēģis u. c.).

Kur vārdi jau ir, tie nav jāizdomā. Var tikai nožēlot vikipēdistu, kuŗš izgudrojis “nīderlandiešu valodu”, ko dēvējot arī par “flāmu valodu” – sajaukdams visu, ko var sajaukt. Tādas nejēdzības izplatīšana nostāda muļķa lomā, piemēram, sporta komentētāju, kuŗš, Holandi dabiski nosaucis par Holandi, sevi “pārlabo”, itin kâ viņu klausītos daudzi miljoni dusmīgu holandiešu.* Acīmredzot televīzijā kāds(-a) dod nekvalitatīvus norādījumus.

Joks “nīderlandiešu valoda” nav smieklīgs. Zinātniski** tā ir fikcija – nav dialektu kopuma, ko runātu Holandē (Nīderlandes karaļa padotie), bet nerunātu Flandrijā (beļģu karaļa padotie). Zināma jēga ir apzīmējumam “flāmu valoda” (lielākoties politiska vai nacionāli romantiska) – tā ir ar flāmiskām īpatnībām Flandrijā runāta holandiešu valoda. Standarta (literārā) valoda abām zemēm viena. (Tāpat parasti nerunājam par “austriešu valodu” vai “amerikāņu valodu” utt., kā kāds gribētu tāpēc, ka attiecīgās valstis nav Vācija vai Anglija.)

Termins nīderlandiešu valoda ģermānistikā (tikai valodu vēsturē) apzīmē "lejzemnieku" valodu, aptveŗot visus lejasvācu un holandiešu dialektus. Tas lietojams tikai šajā nozīmē un tikai par attiecīgiem gadsimtiem. Tagad tās aplūko kā atsevišķas valodas.

Holandiešu vārds cēlies no provinces, kas saukusies Holclande (apmēram “Kokzeme”). Tagad tur tiek runāts viens no holandiešu valodas dialektiem (to varētu nosaukt par “holandu dialektu”).  

Aritmētiski varētu teikt tâ: holandiešu valoda = Flandrijas dialekti + Holandes dialekti + valoda Holandes aizjūŗas teritorijās. Aiz mīnusa varētu likt būru valodu, kas holandiešiem saprotama tikai par kādiem 80 %.

Līdzīgi latviešu valoda un valsts ieguvusi nosaukumu no latvjiem (vācisko Letten – no Vidzemes letiem); angļu valodas un zemes nosaukums nāk no ģermāņiem angliem (EN the Angles) un viņu zemes Englijas (EN Anglia), kas krietni mazāka par tagadējo Angliju; par Igauniju un igauņiem dēvējam visu tagadējo Igaunijas Republiku un tās tautu – lai gan agrāk vārds attiecās tikai uz Ugandiju un ugauņiem (tagadējiem veriešiem).

P r o t a m s, ne valodu, ne tautu nosaukumi nav jāpielāgo vai jāpiekārto valstu nosaukumiem – ne konjunktūras, ne sadomātas “pareizības” vai “precizitātes” vārdā. Tas var izrādīties maldi, ja nezina, par ko runā. Mūsu pašu Eirōpā...

Laimīgā kārtā mums juridiski saistoši ir:

1. Līgums par Eiropas Savienību;

2. EEK regula Nr. 1 (OV 17, 6.10.1958.)*** par Eiropas Kopienu valodām.

To latviešu redakcijā redzams, ka starp 4 sākotnējām oficiālajām Eiropas Kopienu valodām bijusi (un starp tagadējām 22 ES valodām palikusi) holandiešu valoda. 

Te aplūkojami visi oficiālie pasaules valodu nosaukumi.

* Daži holandieši dusmojoties, ka viņus angliski sauc par Dutch – tas viņus pielīdzinot vāciešiem (DE Deutschen, NL Duitsers); īstenībā angliski tas nozīmē tikai holandiešus (un vācamerikāņus, kuŗi ieceļoja Pensilvānijā XVII gs. beigās). Mēs attiecīgo vārdu nelietojam ne par vāciešiem, ne holandiešiem; mums ir seni vārdi Vāca, Vāczeme, vācieši (kas var būt senāk attiecināti uz dažādiem Baltijas jūŗas piekrastes iedzīvotājiem, kuŗi nav leiši, prūši, poļi un runā [lejas]vācu valodai līdzīgās valodās – holandiešiem, frīziem, varbūt skandināviem, varbūt sākumā tikai gotlandiešiem).

** Apzīmējums “nīderlandiešu valoda” ir kaitīgs arī politiski. Flāmi gadsimtiem ir beļģu karaļa padotie (labākā pasaulē dzīvotu brīvā Flandrijā), taču ar tādu apzīmējumu viņu dzimtā valoda latviski tiek nosaukta vārdā, kas ģeogrāfiski attiecas uz viņu kaimiņiem holandiešiem, un var tikt apšaubīta flāmu autonōmija.

*** Regula izdota 1958. gadā, latviski tulkota XX gs. beigās: