Kultūrtrēģerismi?

Pirms gadiem simt rakstu valodas attīrīšana no "vācu vārdiem" (ģermānismiem) un "savu" (to vidū jaunu) vārdu saviešana bija uzņēmusi pamatīgus apgriezienus. Kampaņa jūtama līdz šai dienai – nopietni tiek vajāti tādi vārdi kā deķis, ķēķis u. c. Ja kādi ģermānismi tiešām bijuši tikai pilsētnieku vai kalpu runā un to vietā tagad iedzīvojušies izlokšņu vārdi vai jaundarinājumi, tad šie ģermānismi nav vajadzīgi. Formālā stilā tie pat nav pieņemami.

Tie paliek mīļumam pret vecvecomītēm un senāku literatūru (un jauniešu ķircināšanai).

Tomēr paliek frāzes, vārdu savienojumi, situācijas, kur "vācu vārds" īsti nav aizstājams ar "latviešu vārdu". Vai lupatu deķa vietā arī pārnestā nozīmē ir lupatu sega? Vai virtuve aizstāj ķēķi salikumos ķēķa durvis un ķēķa sarunas?

Ir arī vārdi, kuŗu vietā neatrodas vai neieviešas ērts letōnisms, piem., duršlaks (caurduris?), stellatslēga (regulējama uzgriežņu atslēga?). Tie varētu pastāvēt līdzās simtiem citu iesakņojušos ģermānismu. Nav runas par švaukstiskām ciferblatēm, ceijeriem, šteknādelēm, ko var nolaist ausgusē, kad mums ir ciparnīcas, rādītāji, kniepadatas un izlietnes. Bet vai nav redzams, piemēram, ka blakus senajam vārdam vaŗš, ko lieto ķīmijā un daiļamatniecībā, tehnikā tiek lietots kapars? Vai nav gadījumi, kur vārdi vieta un telpa neaizstāj vārdu rūme? 

Vai nebūtu laiks paraudzīties dziļāk un tālāk: vai mums tiešām (pat ar legalizētajiem aizguvumiem) pietiek vārdu visu svarīgāko jēdzienu izteikšanai, un kāpēc daudzi (stilistiski marķēti) ģermānismi negrib un negrib pagaist.

Kā angļu valodā var būt tik daudz vārdu? Vienkārši – valodas kolektīvs ir uzņēmīgs pret aizguvumiem. Daudzi citu valodu vārdi nevis paliek īpatnēji svešvārdi, bet asimilējas vispārlietojamā leksikā un, tāpat kā neoloģismi un kolokviālismi, pāriet neitrālajā vārdu krājumā. Ģermānisko angļu valodu ilgus gadus runāja "šmucīgi ļautiņi". "Kungi" runāja franciski (normāņu variantā), garīdznieki un zinātnieki runāja latīniski. Kad angļi izglītojās un pārņēma teikšanu, viņi savā valodā ielaida visdažādākos vārdus. Tā tas turpinājies.

Angļu valodā ir arī vācu vārdi specifisku jēdzienu apzīmēšanai, kur "angļu" vai "franču" vārds nav atradies, piem., angst, urheimat, kindergarten, sauerkraut. Arī vācu valodā daudz vecu aizguvumu, pārsvarā latīnismu, ko vācieši nav centušies galīgi izdeldēt pat liela tautiskuma uzplūdos.

Iespējams, esam lieki atmetuši vārdus, kuru vietā cerēts izlīdzēties ar "saviem". Reizēm sanāk lāpīšanās un beigu beigās vārdu nepietiek. Tas vislabāk redzams tulkotājiem. 

Daži ģermānismi noderētu plašākai lietošanai – kur tie diferencē vai precizē.

Tas var notikt organiski, ņemot vērā ilgās saites ar viduslejasvācu, vēlāk literāro augšvācu valodu un to ietekmi dažādos valodas aspektos, ieskaitot terminolōģiju. Daudz tādu vārdu atbīdīts sarunvalodā, kur tie tomēr plaši saprotami.

Cik jauki agrāk pratām vārdus patapināt! Dēlis, āmurs, nagla, skrūve, zāģis, tapa, āķis... Stelles, spēles... Daudzi pat nenojauš, ka tie ir ģermānismi (Hanzas "klaiņvārdi"). Tie izrādījušies nepieciešami kultūrvārdi.

Ar aklu latvināšanu gadās pārspīlēt. Kad vajadzēja latviskot angļu vārdu smart (kur tas attiecas uz ierīcēm un tehnolōģijām, kas izrāda ko līdzīgu prātam), tika meklēts "latvisks" apzīmējums un muļķīgi tika pagrābts vārds vieds. Ar viedumu neizcēlās ne tie, kas to ieteica, ne atbildīgie valodnieki, kas to pieļāva; šī kompānija ar vārda vieds modernizāciju nokavējās par gadsimtu, jo tam nostabilizējusies cita nozīme. Tagad viņu dēļ rodas pārpratumi un vārda nozīmes tiek konfrontētas.

Te lai veidojas saraksts, kas apstiprinātu vai atspēkotu pirmākos pieņēmumus! Lai padomājam, kādēļ ģermānismus tomēr lieto!

1. Kliņķis. Tā vienā vārdā precīzi apzīmē loga vai durvju vērtnes rokturi. Kāds rokturis var būt daudz kam, bet tas vienmēr jāspecificē, piem., spieķa rokturis. 
2. Vaktēt, uzvaktēt, vaktnieks, vakts. Šī virkne precizētā nozīmē iekļautos kādās situācijās, kur izlīdzas ar neveiklu monitorēšanu vai dežūru.
3. Drāklēt. Var sadiegt, piediegt, bet vai šim vārdam ir specifiskā nozīme, kas vārdam drāklēt? LLVV to neaplūko, un Tēzaurā tas parādās pie slendzismiem.
4. Kunde varētu palikt pastāvīga mazumtirdzniecības pircēja vai pasūtītāja (reizēm arī grūti izrunājamā klients) vietā.
5. Boksterēšana ir tas, kas angliski spelling out 'nosaukšana pa burtam'.
6. Bilde, bildēt. MLVV "leģitimizē" lietvārdu bilde, kas LLVV šķitis tikai sarunvalodai derīgs, toties darbības vārds bildēt, ko LLVV "nepazīst", MLVV uzskatīts par sarunvalodas vārdu. Leksikogrāfija valodas praksei seko nesteidzīgi.
7. Knipsis, [no]knipsēt. Klaji ģermānismi bez mantota analōga, bet ar precīzu nozīmi (kameras knikšķis un ar to saistītā attēla iegūšana). Varētu būt arī ekrān[a ]knipsis. Jo kas tad ir EN shot? Knipsis!
8. Pumpis, pumpēt. Sūkņu stacijas, sūkņu telpas, degvielas sūknis, gaisa sūknis, sūkņa aka. Sūknis un sūknēt ir izcils darinājums iesūces, sūknēšanas un pārsūknēšanas aprakstam. Bet vai katras regulāras, parasti manuālas darbības? Vai ir svarīgāk, ka riepā iesūknē atmosfēras gaisu, vai ka riepu piepumpē? Vai kapos, gribēdami aplaistīt puķes vai nomazgāt rokas, taujājam pēc "sūkņa"? MLVV malacīgi iet tālāk par LLVV un piezīmi "sar." atmet. Bet kāpēc pavisam? Pareizi lietota vārda sūknis vietā pumpis paliek barbarisms.
9. Strīķēt, nostrīķēt. LLVV šo ģermānismu ierobežo 2. un 2.1. nozīmē, atzīstot par "novec.". MLVV to atjaunina, taču iedzen aplociņā "sarunvaloda". Bet virtuvē turpina kalpot tilpuma mērs strīķēta ēdamkaŗote.
10. Druka, drukāt. Strauji, bez ierunām guvuši otru elpu perifēriskas iespiedierīces un tās funkcijas (un rezultāta izdrukas) apzīmēšanā. Kā vecs ģermānisms paliek driķēt.
11. Drāts. Ar vārdu stieple tā aizdzīta tālā perifērijā (un vienkāršrunā), saglabājusies retos terminos un salikteņos. Tagad retāk runā par tramvaja u. tml. drātīm – šajā nozīmē vārdu drāts aizstāj vads.
12. Zapte. Krietni īsāk nekā ievārījums (kas var nemaz nebūt salds). Līdzās vēl nelatviskākajiem džemam un želejai tā var savā nišā pastāvēt (MLVV to uzskata par sarunvalodas piederumu).
13. Pletēt. Novecojis, kā saka vārdnīcas, un to aizstāj gludināt. Un pletīzeri aizstāj gluddzelz(i)s jeb gludeklis. Arī vārds pletkrekls esot novecojis – bet kas tad aizstāj to?
14. Šprice, špricēt. Injicēšanas rīka un akta nozīmē šie vārdi vismaz literārajā sarunvalodā tiek lietoti neizdevušos šļirce un šļircēt vietā (sprice un spricēt – mazliet zemākā stilā). MLVV leģitimizē šo un vēl pāris vārda špricēt nozīmes (aptuveni 'šļakstīt, slacīt, šķiest'), pret kuŗām LLVV bijusi par bargu. Jaunu nozīmi vārds šprice aizgūst no angļu ģermānisma spritz, ko lieto par kāda rūgtā [liķieŗa] šļuku ar dzirkstvīnu un zelteri.
    
15. Knaps. Adverbs knapi bieži aizstājams ar [tik] tikko, kas gan nav tik ekspresīvs un var nozīmēt arī nupat nupat. Bet knaps var būt šaurs, īss, sīks, trūcīgs, vājš utt. pēc pasūtījuma. Nav aizstājams.
16. Lufte. Tehnikā tā nozīmē lieku tukšumu vai spraugu starp detaļām – vaļīgumu, kas ļauj tām staigāt vai dod brīvgājienu, izraisot troksni un nolietošanos. Pozitīva nozīme – kad vajadzīga kustībai pietiekama sprauga. Angļu valodā tai atbilst play, ko Politehniskā vārdnīca tulko ar vārdam lufte līdzīgu maskaļu ģermānismu, DE Spiel un LV brīvgājiens. Taču Spiel nozīmē brīvkustību, bet Luft – spraugu vai atstatumu. Skaidrojošā vārdnīca un terminu krātuve šīs luftes nepazīst. 
17. Riktes, riktēt u. c. Jokainais aprīkot, aprīkojums ir saviesies un izpleties, vairoties no apriktēšanas (bet motivējoties no līdzīga maskaļu vārda). Vai ir prātīgi atmest sakni rikt-, ar kuŗu mūsu pašu valodā izveidojušies vairāki atvasinājumi? No ME atspoguļotās aprīkot nozīmes nav viegli tikt līdz tagadējai; LLVV (vismaz elektroniskajā) vārda aprīkot nav; MLVV, kam nu jādefinē pašai, skaidro nevis ar vārdu rīks vai ierīce, bet no beigām – ar atvasinājumu aprīkojums. Būtu vieglāk, ja blakus "supervārdam" aprīkot brīvā lietošanā būtu uzriktēt, ieriktēt, parikte (arī uzstellēt, iestellēt) u. c.
18. Musturs. Rokdarbnieki un amatnieki to plaši lieto vārdam raksts līdzīgā nozīmē. Citur to cenšas izteikt ar paraugs, modelis, zīmējums, taču tie neatbilst vācu Muster nozīmēm ārpus rokdarbiem un nepietiekami atbilst angļu pattern (uzvedībā, valodā). Diemžēl musturs tajās lietots reti.
    

...

Tas, kas jaunlatviešiem bija milzu intriga, mierlaika censoņiem – kalpošana valodas druvā, tad – pretestība maskaļu varai un apliecināšanās, tagad pārgājis pašsterilizācijā.

Pēc valodas stāvokļa neizklausās, ka "trešā atmoda" vispār bijusi.

caur

Details of projects funded through the framework programme and other research funding mechanisms are available through the Community Research and Development Information Service. \\ „Sīkāka informācija par projektiem, kurus finansē ar pamatprogrammas palīdzību un citiem pētniecības finansēšanas mehānismiem, ir pieejama ar Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienesta starpniecību.”

Angļu teikumā nav vārdu, kas liktu domāt par „palīdzību” (help, assist, aid v. c.) vai „starpniecību” (mediation, brokerage, intervention, proxy v. c.). Tādus ieviešot tulkojumā, patvaļīgi maina jēgu, ja palīdzība nav pozitīva ietekmētāja nozīmē un starpniecība – saskares veidotāja, sekmētāja nozīmē. Ir arī briesmas, ka lasītājs nodomās, ka plānota palīdzība vai organizēta starpniecība. 

Gadās, ka tulkotājs, ko sabiedējuši vētraini valodas glābēju fantazējumi, izslēdz through atbilsmi caur, jo vienīgais, ko uztvēris: „Caur ir nepareizi!”. Bet var taču domāt pats.

Rīgas–Valmieras autobuss iet caur Straupi, nesastopot šķēršļus vai pretestību, kas LLVV izpratnē raksturīgi darbībām caur kaut ko. Var dzīvot mežā un staigāt pa mežu, bet reizēm ceļš no punkta uz punktu ved caur mežu. Nav jāskrien virsū kokiem. Līdzīgi – maršruta vai shēmas nozīmē – finansējums no ES pie saņēmēja nonāk caur programmām un iestādēm. Daudzu dienestu informāciju var dabūt caur kādas vietnes vai platformas lapām bez kādas palīdzības un starpniecības.

Vienu otru reizi caur nav nepareizs līdzekļa (LLVV: veicinātāja) nozīmē. Pirms nieka pusotra gadsimta atspirgšana nāca caur dziedāšanu un mīlība caur Laimas likumu. Itin kā tagad mēs tādu nozīmi nesaprastu. Rakstītu vēsti joprojām var nodot un saņemt caur laipnu roku. 

Kad hokejā uzbrucējs spēlē caur aizsargu, viņš nudien necenšas ripiņu dabūt cauri aizsarga ķermenim. 

Iespējams, ka caur nemaz nav vajadzīgs, ja tas ne sekmē, ne traucē:

Sīkāka informācija par projektiem, kurus finansē pamatprogramma un citi pētniecības finansēšanas mehānismi, ir pieejama Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienestā. // Sīkākas ziņas par pamatprogrammas un citu pētniecības finansēšanas mehānismu finansētajiem projektiem var saņemt no Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienesta.