uzbeki, kazbeki*

Valsts valodas centra 1998. gada izdevumā "Īpašvārdu rakstība" iekļauts saraksts "Starptautiski atzīto valstu un teritoriju nosaukumi", ko parakstījuši O. Bušs un I. Druviete. Dz. Hiršas patriōtiskā vadībā toreizējais VVC darbojās ne tikvien valodas statusa, bet arī kvalitātes aizstāvībai.

Valstu sarakstam bija jāatspoguļo pārmaiņas politiskajā kartē, ieskaitot Maskavas koloniālās sistēmas demontāžu un satelītvalstu ieviešanu Padomju republiku vietā. Netieši standartizēts valstu saraksts bija LVS ISO 4217:1995 tabulā "Valūtu un resursu kodi". Arī Eiropas Kopienu akšu (t. s. acquis) tulkošanai 1997. gadā izveidotajā Tulkošanas un terminoloģijas centrā tika sastādīts tulkošanai noderīgs valstu un teritoriju saraksts. (Saviesās arī nelielas atšķirības starp VVC sarakstu un sarakstu, kas tagad atrodams Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta rokasgrāmatā.)

Pēc krietna ceturtdaļgadsimta uz 90. gadu lēmumu varam atskatīties kā uz vēstures faktu.

Pievērsīsimies nostādnēm, kas likušas "mainīt tradīciju" par labu kādām "valodas īpatnībām un normām" (VVC materiāls nav izrediģēts, bet saprast var):

    ― Pirmajā nodalījumā atbalstīta lokāmība. Nākotnē vērstais "runāsim un rakstīsim" aktualizēja valstu nosaukumos jau daudz agrāk izmantoto (LKV, PZT, LVS..1995) principu. 

    ― Otrajā nodalījumā minēts "visā Vidusāzijas reģionā". Atskaitot Afganistānu, "visu reģionu" veido tikai 5 bijušās Padomju republikas (ar Kazahiju, no kuŗas Vidusāzijā ietilpa dienviddaļa). To nosaukumi (4 tirku un 1 āriešu valodā) ir ar afiksu -stān-, un tādā veidā tos popularizē lielvaras. 

Latviskie nosaukumi ar -ija tām darināti krietnu brīdi pirms Baltijas sovetizācijas. (Agrāk, ja Padomju Vidusāzijai vispār pievērsās, izmantoja aizgūtos, ar -stan-; vēl agrāk visu reģionu dēvēja par "Turkestanu".) To nosaukumi ar -ija ir veidoti latviešu tradīcijā un uzturēti par spīti citādam krievu paraugam, un kļuvuši plaši pazīstami. Ir to lietošanas tradīcija. Tad kā var runāt par "tradīcijām" un reizē nīdēt iesakņotu tradīciju?!

Par izskaņu -ija J. Endzelīns 1938. gada "Latviešu valodas skaņās un formās" raksta: "zemju vārdi kā Latvija u. c. ir samērā vēli jaunvārdi". Tajā laikā pasaulē bija ap 50 valstu. No tām Eiropā bija ap 20, citur ap 10 tādu, kuŗu latviskie nosaukumi beidzas ar -ija. Šo produktīvo vārddarināšanas elementu arī tagad izmanto LVEK, veidojot un pielabojot zemju nosaukumus. Tas sasaucas ar -ia vairāk nekā 30 angļu (arī ar dažiem -y) un -ie ap 30 franču nosaukumos, un ar -ija vairākās Austrumeiropas valodās; tāds starptautisks vārda nobeigums balstījis līdzīgas izskaņas izmantošanu pie mums.

Tradīcija veidot zemju nosaukumus ar -ija, kā redzams, ir lieliska. Tā sasaucas arī ar klasisko latīņu valodas fināli -ia (piem., Moldāvijas nosaukumā). No tautas nosaukuma atvasināts nosaukums ar -ija parasti ir ļoti skaidrs.

Vārdiem ar -stān- piebiedrojas valsts ar mākslīgo nosaukumu Pakistāna, bet tā ir Dienvidāzijā. Ir arī sapņu valsts Kurdistāna un autonōms Irākas reģions ar tādu nosaukumu, bet tas ir Vidējos Austrumos. Pilnākai ainai var pieminēt arī vairākus reģionu nosaukumus dažādās zemēs, piem., Dagestānu Krievijā, un vēsturiskus nosaukumus, kā Indostānu.

Izvilkums no Learn The Stans! || World Geography for Kids. (YouTube)

Jāpiekrīt sk. Urbanoviča aizrādījumam TV viktorīnā, ka reiz izveidots nosaukums jāpatur. Nosaukumi nav nepārtraukti jāveido. Tāda ir laba tradīcija. Citādi nav tradīcijas.

Lai kādus nosaukumus darinātu Vidusāzijā, tie neskaŗ darināšanu Latvijā. Ar -ija esam darinājuši arī vārdus Somija un Igaunija (arī Karēlija un Ingrija), lai gan šo zemju valodās tās nosauc bez izskaņas vai izmanto elementu -maa. Izskaņa -ija var attiekties uz visas pasaules zemēm (Austrālija, Patagonija); reizēm tādus vārdus aizgūst un asimilē, reizēm – darina.

Latviski noformētus Vidusāzijas republiku nosaukumus redzam Finanšu ministrijas izdevumā "Ekonomists" (1939. g. 1. XII):

Padomju Savienības latvieši Maskavas avīzē "Celtne" (likvidēta 1937. gadā) lietojuši ne tikai tādus vārdus kā Turkmenija, Uzbekija, bet arī Tatarija, Bašķirija.

Vēl kāda nianse: Vidusāzijas veidojumu krieviskie nosaukumi bija divējādi: blakus vārdam ar -stāna bija etnonīma salikums ar vārdu republika (piemēram, "Kazahu .. republika"). Atskaitot kādu neveiklu tulkojumu, otrajam tikpat kā nav pēdu latviešu valodā. 

Līdz Krievijas revolūcijai tādu zemju nosaukumu tikpat kā nebija, un vēl miera laikā attiecīgo tautu dzīve likās eksōtiska. 

VVC 90. gadu lēmumi bija auksta duša un spļāviens sejā Atmodas skartajiem: Moldāvija un Vidusāzijas republikas tika pārsauktas vārdos, kas tieši atbilst krieviskajiem. (Tolaik angļu valodu plaši neprata. Bet arī angļu valodā šie vārdi ir ņemti no krievu valodas.)

Nevajadzēja aiztikt labus vārdus, pie kuŗiem pus gadsimta laikā bijām pieraduši.

Neatradās arī titulēta lingvista, kas būtu aizrādījis par afiksa -stān- neproduktivitāti un neiederību (neesību) mūsu vārddarināšanas sistēmā. 

    ― Trešajā nodalījumā runāts par valodas ritmu. (Un atkal par "tradīcijām".)

Ritms runā un tekstā ir pazīstams, bet par ritmu vārdā zina tikai fonētiķi un cītīgākie "Latviešu valodas kultūras jautājumu" un "Valodas aktualitāšu" lasītāji un konferenču apmeklētāji. Vārda ritmu plaši izmanto tautasdziesmas: runa ir par skaņu gaŗumu, zilbju skaitu, uzsvaru un palīguzsvaru. Tajā būvēta trohajiskā un daktiliskā dzeja. 

Cits rakstītāju vietā būtu runājis par analoģiju ar dzimtās valodas vārdiem, proti, par to, kādas skaņas latvietis radis dzirdēt noteiktās pozīcijās, sevišķi izskaņās. Tas būtu arguments tur, kur vērojams, ka latvieši kādus vārdus runā un raksta citādi, nekā paredzēts agrākā normatīvā izdevumā. Ja viņi noraida "Pasaules zemēs un tautās" ierosināto Tobaga un vēlas "aizbraukt tālu un neatgriezties it nekad", tad ir vietā viņus izklaidēt ar Tobāgo u. tml. Te ritms ir tāds: uzsvērts patskanis reizēm prasās pēc gaŗuma. Tad ā varētu būt arī vārdā "Monāko", kur LVPPV aicina uzsvērt otro zilbi. (Kāds iedomājies, ka tā tas varētu skanēt; tam nav pamata, jo vietējā valodā, arī itāļu un vācu valodā Monaco ir pirmās zilbes uzsvars. Mōnako. Labāk būtu bijis Mōnaka, kā LKV un PZT.)

Latvietim var iepatikties fināle -āna, kas itāļu vārdos Milāna un Toskāna. Vārds Libāna viņam var atgādināt vārdu Lubāna. Bet tas nav iemesls vārda finālē vienmēr runāt -āna. Kas tas par "ritmu"?! Pārējie trīszilbīgie valstu nosaukumi, kuŗos var būt -ana/-āna, sarakstā beidzas ar -āna. Bet prasīt gaŗu ā vārdā Taivana nevar vārda cilmes dēļ (gan ķīniešu, gan vācu izruna ar īsu a). Un latviešu ritms ir labs arī tādos vārdos kā Marana vai Ragana. 

Trešās zilbes uzsvars var būt tādā vārdā kā Sanmarīno. Ja uzsvaru pārceltu uz sākumu, trešajā zilbē būtu palīguzsvars. Vārdā Trinidāda tāds ir. Tādā vārdā kā Kiribati 3. zilbes uzsvars ietekmē līdzskaņa gaŗumu, ko neapzīmējam.

Vārdā Kanāda gaŗais ā lietots patvaļīgi, un Amerikā vārds Canada līdzīgi netiek runāts ne angliski, ne franciski. "Pamats" ir krievu izruna ar uzsvaru 2. zilbē, kas motivē pagarināt. Vārdā Trinidāda gaŗumu attaisno gaŗš ā līdzīgā daudzu romāņu vārdu izskaņā. Bet vārdā Grenāda pamats ieviest ā ir vārda izruna vācu (ar [a:]) un angļu valodā (ar [ei]) ar uzsvērtu 2. zilbi.

Nez vai te darbojas "tradīcija", "ritms", "īpatnība" vai "norma". Drīzāk – vēlēšanās panākt labāku kārtību. Pati par sevi tā ir laba lieta. 

* Virsrakstā citēts folklorizējies kāda lielkrieva dots apzīmējums "nacionālo republiku" tautām, kas rāda, kā viņiem patiesībā "rūp" šo "brālīgo" tautu eksistence. Kazbeks ir virsotne Kaukāzā, un "Kazbek" ir papirosu marka. 

Pa to laiku Antiļās

Daži ģeogrāfiski nosaukumi ir īsti sāpju bērni.

Ar lokāmu Haitiju (neskaidrā Haiti vietā) būtu labi, ja būtu bijusi prakse. Vēl sakarīgāk nosaukums izskatās tad, ja to uzraksta ar ï, lai saprotams, ka vārds Haïti ir trīszilbīgs. Uzsvara vietu ar to parādīt nevar, un arī pēdējā patskaņa īsums paliek uz runātāja sirdsapziņas. Bet izklausās salinieciski. Kur 3 zilbes, varētu būt visas 4 un lokāms vārds Haïtija. Tikpat burtu, cik vārdā Itālija (par prieku tiem, kuŗiem lokāms variants vārdu briesmīgi pagarinot). 

Izrādās, ka Latviešu konversācijas vārdnīcā (LKV) jau ir Haïti. Bet... 1942. g. pareizrakstība iebilst: "Šķiŗamā zīme ¨ latviešu ortografijā nav lietojama: pietisms, stoiķis, altruisms." Tagad šo šķiŗamo zīmi smalki sauc par trēmu, bet tik un tā nelieto. 

Atliek paļauties uz LVPPV, kur parādīta Haiti izruna [ha-∙iti]. Defise rāda zilbju robežu (ka [ai] nav divskanis), punktiņš – sekošās zilbes uzsvaru (t. s. akcentu). 

Ja šo vārdu rakstītu grafiski labāk, interesentam nebūtu jāapmeklē vairāki avoti (jāsāk ar Tēzauru, bet var ievajadzēties LVPPV un ģeogrāfiskas vārdnīcas vai atlanta). 

Ir arī kāds sīkums, kam LVPPV nepievēršas: aiz uzsvara t pagarinās. Pagarinājums būtu nemanāms, ja pēdējais i būtu gaŗš. Te kaut kā trūkst... un tāds pats trūkums ir daudzos jo daudzos ģeogrāfiskos nosaukumos ar beigu i... Rimini un Bimini... Vai beigu i ir tik īss, cik to rakstām? Latviešu meitene, kuŗa rūpīgi pierunā pilnu forvo.com, tādu i izrunā gaŗi; tā ir parasta izruna, kas var būt nākusi līdzi vācu vārdam. Pēdējais i mums te netiek izrunāts tā, kā vārdā deniņi vai dzimtas uzvārdā Kokini. Šā paša iemesla dēļ Svazilendas vietā nākušās brīvvalsts nosaukuma Svatini izruna īpaši jāmāca. (Tas nebūtu jādara, ja LVEK nebūtu noraidījusi eksperta piedāvāto lokāmo Svatīnija.) Vārds var izskatīties pēc romāņu vārda un provocēt uzsvaru tālākā zilbē.

No tā tiekam pie nopietnāka sistēmas jautājuma. Kas ir i vārda beigās? Vai tas ir saprotams no uzrakstītā? Vīriešu dzimtes dsk. galotne daudzos nosaukumos: Brocēni, Limbaži, Viļāni. Aleksandra vārti jeb Zemitāni, jeb Oškalni. Helsinki, Saloniki. (Daudzskaitlis var būt arī sieviešu dzimtē: Kannas, Atēnas, Tēbas.) Bet Tbilisi, Kutaisi un Bordžomi? Un Taiti, un Kiribati?

LVPPV tādiem vienskaitliniekiem pieliek nelok. Pārējie vārdi, kuŗi beidzas ar i, tātad ir vīriešu dzimtes daudzskaitlī. Bet nav prāta darbs lasītāju dzenāt pa vairākiem avotiem, kas viņam nav viegli pieejami un kuŗu pastāvēšana viņam varbūt pat nav zināma.

Emirāti ir izņēmums. Valstu nosaukumi mums nemēdz būt vīriešu dzimtē (izņemot Vatikānu un kādu ordeni bez teritorijas). Pilsētu, miestu, ciemu, mikrorajonu – gan. Tāpēc lietas notiks Bordžomos, Kutaisos, Suhumos. Varbūt arī tepat Lahtos. Kāpēc mums ir "tradicionālie" Pērnava, Vīlande un Tērbata, ko krievi pataisa nelokāmus? Daļa no mūsu tradīcijas ir lokāmība. Tāpēc mums paliek Sāmsala (jeb "Sārema") un labāk ir Hījuma un Hāpsala, nevis nelokāmi vārdi, kas atsvešina.

Tajā pašā salā (Espaņolā) ir otra valsts, un ar to nav labāk. Antiļu salu kolonizātōriem: FR République dominicaine, ES República Dominicana, EN Dominican Republic, PT República Dominicana, NL Dominicaanse Republiek. Kaimiņiem: DE Dominikanische Republik, PL Republika Dominikańska, FI Dominikaaninen tasavalta. Visiem nosaukumā ir īpašības vārds! Tas bijis skaidrs LKV, kuŗā ir Dominikānā republika. Kas minētajā republikā ir "dominikāns"? Tas, ka labvēlība lūgta no Svētā Dominika. Tā paša, kuŗš pazīstams no ordeņa brāļiem dominikāņiem, kuŗiem šajā salā gan nav bijis darīšanas. Taču -āns ir reta un neproduktīva īpašības vārdu izskaņa (ir vārdos momentāns, humāns). 

Un tad kaut kas atgadījies PZT, kuŗā ir Dominikana, Dominikanas Republika (vēlākos materiālos tā ir ar gaŗu ā). Ja no Isla Española var dabūt latviešu lietvārdu Espaņola, tad no República Dominicana var izspiest lietvārdu Dominikāna? Tādu patvaļu attaisno mērķis šo nosaukumu nošķirt no turpat Antiļu salās esošās Dominikas ("Svētdienas") nosaukuma. Bet vai tad, piemēram, Terra Mariana (Māŗas zeme) ir "Mariāna"? 

Mariana (jeb Mariāna uzsvara vai amerikāniskās izrunas dēļ) ir Spānijas karaliene Austrijas Marija Anna. Viņas vārdā nosauca salas Klusajā okeānā. Ja salu grupu tās valdītāju valodā (prastrunā) apzīmē daudzskaitlī, pie mums tas kādiem ir formāls iemesls ieviest daudzskaitli. Par to gan ne valdītājiem, ne zemju iemītniekiem ne silts, ne auksts, toties mums sarodas daudzskaitliski nosaukumi ar nemotivētu pirmo vārdu, kā Marianu, Seišelu, Fereru utt. salas.

Mīļais latvietis allažiņ interesējies, kas darās plašā Dieva pasaulē. 

Bet lingvisti tagad labāki jūtas savās kabatas sistēmās. 

Grūti izskaidrot šādu šķirkli. Iznāk, ka divām valstīm ir viens iedzīvotāju kopums:

(momentuzņēmums 01.03.2026.)

Nomierinājumam pieliksim attēlus, kas rāda, ka Dominikas un Dominikānas piederīgajiem ir ne tikai atšķirīga koloniālā vēsture, bet arī valoda un politiskā orientācija: 

Dominikai ir viena pasaules čempione trīssolī telpās:

Dominikānai ir viena olimpiskā čempione un pasaules vicečempione 400 metros un pasaules čempione 400 m stafetē:

Tai ir arī vārdnīcas piemērā minētais "slavenais dominikānis": 

Dominikānas piederīgo diferencēšanai varētu iemēģināt vārdu dominikānieši; tie "startētu" pieklājīgi haitiešu, kubiešu un jamaiciešu sabiedrībā. Vārdiem ar -ānieši gan ir tieksme īsināties – amerikānieši sen kļuvuši par amerikāņiem. Liekas arī, ka Dominikānas tautu jau pazīst pēc vārda dominikāņi (un nejauc ar mūkiem). Tad cits priekšlikums: lai Dominikas tauta paliek kārtni dominicieši. Nav bēda, ja līdzās pēc cita parauga ir meksikāņi un puertorikāņi – Amerikā ir arī kanādieši, kolumbieši u. tml. (nevis "kanadiāņi" u. c.).

Jāoficializē jamaiciešu (pilns internets) un jāpopularizē dominiciešu vārds.

Leksikogrāfisks jautājums: vai vārdam dominikāņi ir 2 nozīmes (1 polisēmisks vārds), jeb ir 2 vārdi, kas formā sakrīt, bet katrs nozīmē ko citu (2 homonīmi)? Vai tie veidojušies atsevišķi, jeb vai attīstījusies vārda nozīme? Pareiza ir MLVV nostāja spāņu mūku un Karību salinieku nošķiršanā – tie ir atšķirīgi radušies vārdi.

Bet apspriežamajā (attēlā redzamā) vārda dominikāņi2 skaidrojumā taču arī saplūdināti 2 atšķirīgi jēdzieni: Dominikas iedzīvotāji un Dominikānas iedzīvotāji, pie tam atšķiŗas vārdu cilme (Dominika ir 'svētdiena', bet Dominikāna ir Sv. Dominika zeme (atrodas salā, ko pazīst arī kā Santodomingo). Arī te ir tikai sakritība. Gribētos redzēt šo šķirkli vienkāršotu – bez Dominikas pieminējuma.

Un pateicība Tēzauram, kas tautu un citādu grupu apzīmējumiem daudzskaitlī pieliek arī vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitli! Tautas (etnosi) un cilvēku grupas nav ne daudzskaitlinieki, ne parasti daudzskaitlī lietojami vārdi. Tiem var būt kas kopuma nozīmei līdzīgs (dsk. aptveŗ visus dominikāņus, nevis nenoteiktu skaitu), taču pirmām kārtām daudzskaitlis gramatiski rāda skaitu un visiem dominikāņiem ir galvenās katram dominikānim raksturīgās pazīmes.

Papuasija, Malija u. c. vietas

Pašlaik pasaulē  tādu vietu nav. Bet varētu būt.

Apskatīsim dažus no ģeogrāfiskajiem nosaukumiem, kas palikuši vai pataisīti nelokāmi, un pie reizes dažas fonētiskas savādības.

Latviešu lietvārds ir lokāms; deklinācija ļauj uztvert locījumu, dzimti un skaitli. Bet ir arī aizgūti nelokāmi vārdi, kuŗu dzimte un skaitlis jāuzmin no konteksta vai vārdnīcā īpaši jāuzrāda. Vārdnīcai vai nosaukumu sarakstam nav lielas jēgas, ja tajā, piemēram, neparāda, kā lietojams svešs vārds, kas beidzas ar -i: vai dots nelokāms vārds vienskaitlī (kā Kapri) vai lokāms vārds daudzskaitlī (kā Soči). 

Skaidrību dod lokāmi vārdi. Esam smējuši par kungiem, kuŗi atmet galotnes, neprazdami tās lietot. Tomēr paši ne katru svešu īpašvārdu esam spējuši izlocīt, pirms tas sastindzis. Ir daudz tādu romāņu un austrumnieku vārdu, gadās arī neizprasti somugru vārdi. 

Miera laikā mudināts vārdus cik iespējams locīt. Tas atbilst radniecīgai leišu valodas praksei. Vēlākā atkāpšanās par labu nelokāmībai asociējas ar sovetizāciju. Latviešu padomju prese smēlās krieviskos avotos, jo starptautiskā informācija tika apstrādāta Maskavā. Krievi lietvārdus loka, taču arī bijājas "smalku" svešzemju vārdu; bez tam vietas apzīmēšanai viņiem ir prievārdi, kas ļauj teikumā viegli uztvert arī nelocītu vārdu. Mums līdzīgos teikumos ir lokatīvs – locījums, kas dabiski piestāv vietvārdiem; protams, vajadzīga visa locīšanas paradigma.

Lokāmība ir latviska pretstatā vairāku izplatītu moderno valodu stingumam. Tā ir dabiska fleksīvo valodu pasaulē. (Fleksīvas ir valodas, kuŗās vārdiem mainās galotnes.)

Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas (PZT) iznāca 1978. gadā. Septiņi autōri un redaktōri – sēru rāmī. Acīmredzot izcīnītas ilgākas principiālas cīņas. PZT (12 000 šķirkļu, kuŗu liela daļa apraksta etnosus un rases) bija lieliska iespēja noteikt virzību uz vietvārdu plašāku lokāmību. Tāds princips aprakstīts PZT ievada paskaidrojumos un īstenots daudzos šķirkļos. 

Jau tolaik tas likās skarbs – piemēram, vārda beigu patskaņa o vai u nocirpšana un aizstāšana ar latviešu galotni, kā vārdā Montevidea. 

Tas bija valodiskai jaunradei izdevīgs laiks pēc koloniālo impēriju demontāžas, kad daudziem valstiskiem veidojumiem bija vajadzīgi jauni nosaukumi. Vilcināšanās dēļ 60. un 70. gados (presē) tomēr saradās arī nelāgi, grūti izlasāmi nosaukumi. Izdevība netika izmantota*, nācās aprast ar neveikliem risinājumiem. 

PZT savu sūtību neizpildīja arī citu īpatnību dēļ, piemēram, tādi leišu vārdi kā Ķēdaiņi, Ķelme tajā rakstīti ar K, nevis Ķ. Laika gaitā radās nesaskaņas ar dažiem (ne vienmēr labākajiem) norādījumiem par svešvalodu īpašvārdu atveidi.

Var apšaubīt, vai ir pareizi vienu nosaukumu atveidot divos veidos, lokāmu valsts vai štata nosaukumu nošķiŗot no nelokāma pilsētas vai upes nosaukuma: Džibutijas galvaspilsēta paliek nelokāma Džibuti, lai gan franču "oriģinālā" abas ir Djibouti; nelokāmiem upju vārdiem Misūri un Misisipi līdzās parādās Misūrija un Misisipija. Drusciņa lōģikas un parauga te ir (Tūnisa un Tūnisija, Maskava un Maskavija), bet tos nevar īstenot sistēmiski: netiek veidoti tādi valstu nosaukumi kā "Panamija", "Singapūrija" vai "Luksemburdzija".

Īpašvārdu pētniekiem (onomastiem**) jāpārzina attiecīgie procesi, tendences, projekti un ieteikumi. Uz tiem viņi atsaucas, laiku pa laikam ko iesakot vai nosakot. Ir arī mazas uzvaras, piemēram, dažu Āfrikas zemju (kā Džibutijas, Malāvijas, Burundijas) nosaukumu lokāmības nostiprināšana. 

Tā tomēr nav plaša taisnīguma atjaunošana, jo PZT (un senāk LKV) balstītā lokāmība tagadējiem lēmējiem noteikti ir zināma. No valstīm PZT lokāmas ir arī, piem., Malija, Haitija, tomēr pašlaik tādas vēl/atkal oficiāli neloka. 

Ģeogrāfiskā vārdnīca ir enciklopēdiska, nevis lingvistiska, un nav aicināta apcerēt izrunas īpatnības, kuŗas neatspoguļo parastā rakstība. Runa galvenokārt ir: 1) par uzsvara vietu un 2) par vārda beigām, kas var būt galotne, ja vārds ir lokāms, bet var būt nelokāma vārda pēdējais burts. 

Reizēm talkā nāk LVPPV, kuŗā ir apm. 5000 vietvārdu saraksts. Tā ir maza daļa no Lielajā pasaules atlantā uzņemtajiem 90 000 vietu nosaukumiem. Taču var uzzināt, kur o īstenībā ir ō, noskaidrot vārda uzsvara vietu un pārbaudīt lokāmību (pie nelokāmajiem rakstīts "nelok.").

Bet vai katrs gatavs tādam vingrinājumam? Kuŗam vienmēr pie rokas ir vajadzīgie avoti?

PZT neapraksta arī neparasti veidotu lietvārdu lietošanu (un locīšanu). Piemēram, valsts nosaukums parādās kā Papua-Jaungvineja. No šķirkļa teksta un no šķirkļa Papuas līcis redzams, ka vārdu Papua loka. (Šis princips gan nav bijis skaidrs pat kādiem PZT autōriem.) LVPPV pie šā vārda nav "nelok.", tātad runājam par Papuu-Jaungvineju.

Ja no citvalodas vārda Brunei var dabūt Bruneja (nekādas vainas), tad kā gan Jaungvinejas papuasu zemes nosaukums palicis vietējā, bet mums neērtā veidā? Tam bija vismaz 2 labi risinājumi: 1. Papuasi dzīvo arī salas rietumdaļā, kas ietilpst Indonēzijā. Kāpēc lai austrumdaļa nesauktos Papuasija-Jaungvineja – smukāk par franču Papouasie-Nouvelle-Guinée? 2. Lai izkliedētu patskaņu gūzmu, vārdu var papildināt ar j vai v, izveidojot lokāmu, labi izrunājamu fināli. Tas izmantots, piem., vārdā Bisava. Ja Papuva vai Papuja rādās nederam nesmukas asociācijas dēļ, var uzlikt gaŗumzīmi (Papūja, Papūva), kas attēlo otrās zilbes uzsvaru, kāds šim vārdam ir vairākās valodās. Tāpat Palau varētu būt Palava. 

Grūti nolasāmā Niue esot tuvāk Ņuē. Bet varētu būt lokāma Ņuve. Jokam.

Ģeogrāfiskai vārdnīcai vai enciklopēdijai arī nav jākrāj un jāiesaka apdzīvotu vietu iedzīvotāju nosaukumi. Vai Montevideā dzīvo "montevideāņi" vai "montevidieši"? 

Domāsim paši.

* Hruščova laika atkusni pa tam nomainīja Brežņeva laika stagnācija. "Pilnīgu krievu valodas dominanti" karšu izdošanā min Ojārs Kalniņš LPA priekšvārdā. 

** Onomatiķiem? Onomatolōgiem?

(PZT)

Eņģelis boļševiku dzirnās

1933. gadā amerikāņu lidotājs Džimijs Endžels (EN Jimmie Angel), lūkodams pēc derīgu izrakteņu pazīmēm augstkalnē Venecuēlas dienvidos, bija ieraudzījis ūdenskritumu, kas vēlāk izrādījās augstākais pasaulē (979 m jeb 3212 pēdu). 1937. gadā viņš kopā ar 3 ceļabiedriem mēģināja pie tā nolaisties, sabojāja šasiju un 11 dienas kājām kūlās atpakaļ pie civilizācijas.

Taču viņam pienākas atklājēja slava. Ūdenskritums nosaukts par Endžela ūdenskritumu. Daudzi atklājumi un objekti nosaukti atklājēja vārdā, piemēram, Magelāna šaurums, Kuka salas.

"Periodikā" atrodam īsu notikuma atreferējumu – 22.01.1938. "Jaunākās Ziņas" vēstī no Londonas:

"Atrasts 6000 pēdu augsts ūdenskritums

L. Londonā, 20. I. Amerikāņu lidotājs Endžels, kas nesen atgriezās Ņujorkā, paziņojis, ka atradis Venecuēlā augstāko ūdenskritumu pasaulē. Mežiem apaugušais apvidus pie Venecuēlas–Brazīlijas robežas vēl ļoti maz izpētīts un tur var nokļūt gandrīz vienīgi ar lidmašīnu. Apdzīvojot to puscivīlizētas indiāņu ciltis. Lidojot pār Aujantepujas kalnu grēdu, kas paceļoties 8000 pēdu augstumā, Endžels ieraudzījis ūdenskritumu. Lidmašīnai sabojājoties, lidotājs, kuru pavadījusi arī viņa laulātā draudzene, bijis spiests nolaisties un turpināt ceļu kājām. Viņš pārliecinājies, ka ūdens Aujantepujas kalnos krīt stāvus no 6000 pēdu augstuma. Tas ir augstākais ūdenskritums pasaulē."

Tâ vai citādi šis stāsts nonācis līdz mūsdienām. Latviešu konversācijas vārdnīcā ziņu par to nav, jo sējumi ar attiecīgajiem burtiem jau bija izdoti, par pasaules augstāko ūdenskritumu neko nezinot (20. gados), bet sējums ar šķirkli "Ūdenskritums" pēc boļševiku iebrukuma 1940. gadā nevarēja iznākt. 

30. gados arī citu persōnu angliskais uzvārds (vai pseidonīms) Angel atveidots Endžels/-a. Tagadējo atveides norādījumu autōrei nav ienācis prātā pārskatīt visus populārākos ģeogrāfiskos nosaukumus. Taču burtkopa -ange- uzsvērtā pozīcijā norādījumos atveidota ar -eindž-, un tas ļauj šo uzvārdu atveidot Eindžels (un ūdenskritums precīzāk dēvējams par Eindžela ūdenskritumu). 

Bet... Lūk, šķirklis ģeogrāfiskajā vārdnīcā "Pasaules zemes un tautas" (1978):

Šis gimalajietis ir dzīvelīgs, sastopams arī Lielajā pasaules atlantā.⁂ Tas var būt iegūlies skolu programmās.*

Džimijs Eindžels strādāja līgumdarbus kartogrāfijā, aerofotogrāfijā u. tml., izpildīja arī Venecuēlas valsts pasūtījumus. No tā par venecuēlieti viņš nekļuva. Jādomā, ka spāniski viņu sauca par Anhelu, un zināms, ka Venecuēlas valsts vadītājs ierosināja ūdenskritumu nosaukt atklājēja vārdā (valstij tika augstākā ūdenskrituma mājvietas gods). Citiem atklājēja vārds nav tālab jāspānisko. 

Ja spāņvalodīgā zemē būtu objekts ES Ángel, kas nozīmētu ko citu, nevis Džimija vārdā nosaukto ūdenskritumu, tas gan būtu latviski atveidojams vārdā Anhels. Ja tādam būtu simbōliska nozīme un citās valodās tas tiktu tulkots, tas varētu būt Eņģelis (vai attiecīgi Eņģeļa ūdenskritums). Bet tâ nav.

Mums ir iespējams objektus nosaukt bez "nomenklatūras" jeb "sugas" apzīmējuma kalns, ezers utt. (Gaiziņš, Kaņieris u. c.). Ar ūdenskritumiem tā nedarām (Pērses ūdenskritums, Abavas rumba utt.). Svešzemē varētu būt ūdenskritums "Anhels", bet tad "Anhela ūdenskritums" būtu tikpat liekvārdīgi kâ "Monblāna kalns". Bet šo sauc ES Salto Ángel, kur salto – 'ūdenskritums', Ángel – atklājēja uzvārds spāniskotā formā (ar Á)**.

Kļūdas cēlonis? Varbūt sovetiem ļoti ļoti nepatika ASV klātbūtne Venecuēlā. Bet varbūt trūka precīzas informācijas: uzrakstītu J. Angel varēja uztvert par hispanofonisku persōnvārdu, kas atveidojams "H. Anhels", un latvieši varēja paķert un pielāgot jau krieviski sagrozītu uzvārdu.***

Atveidošana no spāniskas formas nav korekta pret Džimiju Eindželu, kas vārdnīcā PZT turklāt pārtaisīts par venecuēlieti. Te ir avota kļūda vai tīšs sagrozījums. Uz tāda pamata radusies kļūda jāizlabo, bet apšaubāms pieņēmums vai meli jāatmasko. 

Te nevar taisnoties, ka Venecuēla ir oficiāli hispanofoniska un tāpēc katra objekta vārdam jāizklausās spāniskam.

_____________

⁂  LPA oriģinālnosaukumu sarakstā Angel ved tikai uz "Anhela" ūdenskritumu. Taču latviskojumu sarakstā ir arī "Eindžela" (gan ar norādi uz "Anhela" kā galveno apzīmējumu), un, pats galvenais, "Eindžela" (kā variants) ir iekļuvis arī Latīņamerikas ziemeļu kartē. 

* 70. gados iegūtās skolnieka ģeogrāfijas zināšanas konfrontējot ar citas persōnas zināšanām, kas iegūtas pirms boļševizācijas, objekta nosaukums nesaskanēja.

** Spāņu akūts (⸍) uz burta A norāda uzsvara vietu. Dažās valodās to ignorē. Latīņalfabētiskajās vārdu raksta Angel vai Ángel, bet lasa pēc savas izrunas, kur g var būt līdzīgs mūsu dž, g u. c. Līdzīgi notiek transliterācija citos alfabētos.

*** Tagadējā krievu Vikipēdija atklājēja vārdu atveido pareizi, bet ūdenskritumu turpina dēvēt par "Anhelu"; līdzīgi rīkojas padomju tautas sastāvdaļas baltkrievi, ukraiņi, armēņi, gruzīni, Vidusāzijas turktautas, tadžiki, leiši un latvieši. No krievu pasaules brīvi ir azerbaidžāņi, igauņi un Moldāvijas rumāņi. Bulgāri un grieķi katri savā alfabētā paši atveido pēc spāniskās izrunas. Maķedonieši transliterē g parastākajā veidā (Ангелски). Toties serbu valodā, kas persōnvārdus atveido fonētiski, ir Анђеоски водопад, kur burts ђ apzīmē balsīgu alveopalatālu afrikātu [d͡ʑ] (mīkstu dž, nevis g vai h).

Teic, kur zeme tā

Tēzaurā nav šķirkļa Gvajāna.

Vārds šādā izveidā nav atrasts nevienā leksikogrāfiskā vai enciklopēdiskā Tēzaura avotā. Tas ir korekti, jo Tēzaurs pirmām kārtām ir valodniecisks radījums, kuŗa milzu kuņģī nav grāmatnieka ģeogrāfisko nosaukumu sašķirošanai. 

Bet apciemosim sirmo māmuliņu Latviešu konversācijas vārdnīcu! Enciklopēdijas miesa ir raksti, nevis vārdi un definīcijas. Taču tajā ir arī šķirkļi, kas skaidro vai norāda. Tās 6. sēj. (11 069. slejā) ir šķirklis "Gvajāna, sk. G i ā n a". Skatām: "D. Amerikas apgabals starp Atlantijas ōkeanu, Amazoni un Orinoko. Vairāk kā 1 milj. kv. km., mazākā puse pieder eiropiešu kolōnijām, lielākā Brazilijai un Venesuelai."

Ar gribēšanu tēzaurieši varētu vārdu Gvajāna izlobīt no ģeogrāfiskajiem Gvajānas straume, Gvajānas zemiene, Gvajānas plakankalne un ornitoloģiskā Gvajānas klinškotings, kas viņiem pazīstami. Bet Tēzaura galvenais darbs ir aptvert, nevis definēt. 

Šī karte izstāsta Gvajānas kolonizāciju un parāda tās sekas:

Šie nosaukumi tagad ir vēsturiski. Kartēs, kas atspoguļoja stāvokli pirms neokoloniālisma (tas sākās 60.–70. gados), britu, holandiešu un franču valdījumiem jau bija specificēti nosaukumi, bet tiem pāri šķērsām bija vienojošs uzraksts Gva jā na.

Vai šīs atsevišķās zemes ir "Gvajānas"? Tā var šķist, ja par pamatu ņem spānisko formu, kuŗai lielāks vēsturisks pamats un kuŗa tādā veidā pie mums atceļojusi caur vācu valodu. Konversācijas vārdnīcā izraudzītā forma Giāna neatspoguļo šā vārda netipisko franču izrunu ar "u/v", tāpēc Gviāna ir tuvāk. Precīzāk būtu "Gvijana". Angļu daudzskaitlis The Guianas ir pazīstams arī citādā rakstībā.

Kopumā tās ir viena Gvajāna. Tas paliek fizioģeogrāfisks un vēsturisks apzīmējums.

Tagad pastāv suverēnas valstis Gajāna un Surinama, bet Franču Gvajāna inkorporēta vienotā Francijā kā Gviāna; tās nosaukumā vārds "Franču" [vairs] nav vajadzīgs.

Nostiprināšanai – arī šī karte no EN Vikipēdijas:

Pie visiem svētajiem

Ne visos mīļajam latvietim domātajos valstu un valdījumu sarakstos un norādījumos labi apzīmēta holandiešu Sintmārtena. 

Tā aizņem Svētā Mārtiņa salas dienviddaļu (ziemeļdaļā ir franču Senmartēna). Lielā pasaules atlanta sastādīšanas laikā (iznācis 2008. g.) tā ietilpst Nīderlandes Antiļu salās, un LPA to korekti atspoguļo. Mazajām Antiļu salām pat atvēlēta atsevišķa karte un sīkāks mērogs (vienā cm – 30 km). Sala visos virzienos ir vairākus kilometrus liela. Te fotoizvilkums:

Sintmārtenai tobrīd nav patstāvīga administratīva statusa kā franču Senmartēnai. Kartē labi saskatāma plati ieēnotā valdījumu sauszemes robeža. 

Valodu līdztiesība ievērota slīpinātajos fiziskās ģeogrāfijas apzīmējumos: Senmartēna/Sintmārtena. Lasītājs var izvēlēties. Bet kālab tādu izvēli radīt? Daudzi ģeogrāfiski nosaukumi taču ir tulkojami vai lokalizējami. Ir vismaz viena Ziemsvētku sala, Lieldienu sala un Debesbraukšanas sala, ir valdnieku, jūŗasbraucēju un citu personu vārdā nosauktas zemes un salas (Karalienes Šarlotes salas, Seišela salas, Franča Jozefa zeme u. d. c.). 

Sv. Mārtiņa salu Kolumbs ieraudzījis 1493. gada Mārtiņos. No tā nosaukums, kas kristiešu valodās tiek plaši tulkots. Pirmais elements variējas: pilns vārds vai saīsinājums. 

Izvilkumā redzamas arī divas citas salas, kuŗu nosaukumu nav prātīgi pielāgot svešvalodas skaņām – ne runājot par vēsturi, ne šodienu: Sv. Bērtuļa sala un Sv. Eistahija sala. Turpat Vestindijā un plašā pasaules okeānā tādu ir vēl. Svētās Helēnas sala laimīgi nav kļuvusi par "Senthelīnu", taču Svētās Lūcijas sala, Svētā Vincenta sala un Svētā Pāvila sala diemžēl angliskotas, Svētā Toma sala – portugāliskota. Miera laikā tā parasti nav darīts (spriežot pēc Latviešu konversācijas vārdnīcas).

Jāievēro gan, ka valdījuma administratīvajās robežās mēdz būt vairāk salu, arī sīku, un administratīvais nosaukums visas nenosauc. Politiskajā kartē mēdz būt vairāk fonētisku atveidojumu, kas var būt attaisnojami sevišķi tad, ja nav tradīcijas. Jāatceras arī tas, ka administratīva nosaukuma sastāvā tādi vārdi kā Sala un Zeme tagad tiek rakstīti ar lielu sākumburtu.

Ceļotāju aizbildņa Sv. Kristapa veikums (Jēzus bērniņa pārnešana pār upi) atbalsojas Sv. Kristapa salas nosaukumā (Kolumbs tai devis Kristobala vārdu, kas vēlāk britiem pārveidojies par Kristoferu) un folklorizējies Daugavas pārcēlāja Lielā Kristapa tēlā. Taču tagadējiem salas apdzīvotājiem tas saīsinājies līdz Sv. Kitss. Tādos apstākļos daudz nedomājot, salas nosaukums par jaunu atveidots Sentkitsa. Okupācijas laika Pasaules zemēs un tautās (1978) teritorijas nosaukums ir Sentkristofera-Nevisa. 

Antikrists-komunists bēg no krusta. Pēc valsts formālās atjaunošanas mums nekas nopietni netraucē kaitīgo uzslāņojumu atmest. Ir jāmāk svešu politisku ietekmi nošķirt no pašu valodas dabiskas attīstības.

***

2010. gadā "Nīderlandes Antiļas" tika pārformētas un Sintmārtena kļuva par atsevišķu Nīderlandes Karalistes "zemi". Atlantā tas nozīmētu arī politisku ierakstu pildītiem purpura burtiem. (Ja vēl poligrāfija tiktu līdzi kartogrāfiskajai domai...) 

***

Tālāk fragmentā saskatāms vājprāts, ko sarīkojis uzņēmums "Google LLC", atļaudams pasaules karti ķēpāt kuŗam katram. 

Holandieši savu salas pusīti ar peldu vietām, ruma darītavu un trako lidlauku var būt nodevuši anglofoniskiem intertūristiem un paši nesajēgt, kuŗā brīdī runā savā, kuŗā – tūristu valodā. Bet mums, kultūrtautai, gan vajadzētu saprast, kā funkcionāli un valodiski atšķiŗas izglītojošs pasaules atlants (kabinetā vai plauktā, literārā latviešu valodā) no ceļu kartes (mobilā ierīcē vai salokāmas lapas veidā, vietējā valodā).

remote [sensing etc.]

Ar EN remote apzīmētas tehniskas darbības un jomas sauc par tālvadību, tālizpēti, tālnoteikšanu, tālnolasi, tālzondēšanu, tāldiagnostiku utt. Daži vārdi izklausās neveikli, bet, ja tie ir pareizi veidoti, pie tiem pierod.

Vārddaļa tāl- ir arī agrākos terminos ar EN distant, kā tālmācība, un var būt līdzās aizgūtajai vārddaļai tele-. Piem., vārdu telemetrija lieto gk. komunālā patēriņa uzskaitei, bet tālmērīšana būtu termins visdažādāko lielumu noteikšanai no tālienes. Ierīce tālmērs būtu mērīšanai no attāluma (ar tālummēru mēra attālumu; šos praksē putro).

Labi saprotamais elements tāl- ir arī labi noslogots. Tas ir arī tādos vārdos kā tālbraucējs, tālšāvējs, tālmešana, tālsakari, tālsaruna, tālsatiksme, tāldarbība, tālmedicīna, kas parasti atbilst EN vārdiem ar long- (distance, range, haul). Vārds tāldarbs (darba organizācijas forma) aktualizējās 2020. gada vīruspasākumos — līdz ar tāldarbiniekiem, kas kantorī tikpat kā neiegriežas.

Tas ir produktīvs vārdu darināšanas un terminrades paraugs. Bet ir gadījumi, kad saliktenis ar tāl- nav ērts (pēc jēgas ir korekts, bet kāda iemesla dēļ nav pieņemams).

Tad jāuzdod jautājums: kāds pilns vārds ir tāl- vietā? Tā nozīmē galvenais nav liels ceļa gabals un attālums — tā ir nošķirtība, atstatums telpā un [ie]darbība no tālienes vai atstatuma, parasti bez redzamiem vai taustāmiem vadiem (radioviļņos, mikroviļņos u. tml.). Reizēm der vārds tāls, kā salikumos tālie luktuŗi, tālās brilles, kuŗiem gan ir sarunvalodas ekspresija.

Der arī attāls (termini.gov.lv tādu pilni) — ar niansi 'zināmā attālumā'. Daži termini ar attāls ir aiz matiem pievilkti, kur nav nepārprotamas norises krietnu gabalu no darbības veicēja. Taču var viegli iedomāties, ka speciālists kabinetā kustina sviras, lai kaut kur tālumā noritētu iedarbošanās uz kādu objektu.

Tālums vienmēr ir relatīvs. Tālu aizšaut var ar kaķeni un var ar raķeti. Cik tālu ir Tālie Austrumi, tik tālu nav tālais kosmoss.

Bet divdabis attālināts lietojams vienīgi tad, ja noticis attālināšanas akts. Ja kāds nonācis attālumā, tad attālinājies. Tur, kur [ie]darbības nosacījums ir attāluma vai atstatuma izveide, darbības objekts tiek attālināts. Tāds var būt arī darītājs vai viņa ierīce. Lai darbību varētu veikt, objektu attālina no sevis vai ierīces vai sevi vai ierīci attālina no objekta. Teiksim, fotogrāfs atvirza modeli vai atkāpjas, lai varētu glītāk nobildēt: attālinājies ir fotogrāfs, vai attālināts ir modelis. Taču nav "attālinātas fotografēšanas". Nekas nav "attālināts" tāpēc vien, ka pastāv attālums! Zemes objektus var mērīt no Mēness, un otrādi, taču te "attālināšanas" nav bijis kopš Saules sistēmas radīšanas.

Aiz vīruslaika apzīmējumiem ar "attālināt" slēpjas nejēdzība. Krieviem ir īpašības vārds, kas atbilst EN remote: "отдалённый прил. attāls". Tas nav darbības vārds divdabja formā. Bet krievināti latvietīši bazūnē pēc skaņas līdzīgo "attālināts" un vēl sataisa no tā apstākļa vārdu!* Tāda šīs kļūdas "eti[m]oloģija". 

Apstākli remotely pārtulkot vēl vieglāk: no tālienes, no attāluma, no atstatuma, pa gabalu (ne "attālināti"). Iespējams arī lietot apstākļa vārdu attāli; pie tā būtu jāpieradinās: vietas nozīmē ir vārds attālu, bet attāli būtu veida nozīmē; līdzīgu vārdu pāŗi valodā ir (augstu lidot :: augsti dziedāt).

Angļu remote atveidē var iemēģināt arī vārdu atstats. LLVV dod derīgu piemēru atstatā asimilācija (t. i., skaņu asimilācija nevis saskarē, bet atstatumā), un varētu būt arī atstatas tehniskas darbības. Iespējams regulāri izveidot apstākļa vārdu atstati; kādas darbības tad notiktu atstati. Variants — ģenitīvenis atstatu, bet labāks parasti ir lokāms vārds.

* Par neveiklo (strādāt) attālināti sk. rakstiņā Daži apstākleņi ar -i.

apstākļa vieta

Informatīva teikuma sākumā apstāklim ir laba vieta. Angļu valodā apstāklis teikuma sākumā savrupināms, parādot, ka tas īpaši izcelts.

Taču te „pasāža” no dokumenta, kuŗā ir vairāku darbību virkne ar diviem darītājiem:

The Commission informed the managing authority of the intended decommitment by letter of 25 June 2015.

On 7 September 2015, the managing authority declared the agreement with the amount.

The Commission informed the managing authority about the date of the decommitment (28 September 2015) by e-mail of 15 December 2015.

On 2 November 2015 and subsequently on 24 November 2015, the managing authority on behalf of all Member States submitted through the computer system for data exchange with the Commission a request for the revision of the operational programme.

Hronoloģiski dokumentējot (spriežot pēc EN oriģināla), LV tulkojumā pareiza ir šāda kārtība:

2015. gada 25. jūnija vēstulē Komisija informēja vadošo iestādi par paredzēto atcelšanu.

2015. gada 7. septembrī vadošā iestāde paziņoja par piekrišanu minētajai summai.

2015. gada 15. decembrī Komisija e-pastā informēja vadošo iestādi par atcelšanas datumu (2015. gada 28. septembri).

2015. gada 2. novembrī un vēlāk arī 2015. gada 24. novembrī vadošā iestāde visu dalībvalstu vārdā datorsistēmā datu apmaiņai ar Komisiju iesniedza pieprasījumu pārskatīt darbības programmu.

Ja tiek uzskatīts, ka jāatspoguļo divu iestāžu mijdarbība, tās var uzsvērt, ieceļot teikuma sākumā:

Komisija 2015. gada 25. jūnijā informēja vadošo iestādi par paredzēto atcelšanu.

Vadošā iestāde 2015. gada 7. septembrī paziņoja par piekrišanu minētajai summai.

Komisija 2015. gada 15. decembrī e-pastā informēja vadošo iestādi par atcelšanas datumu (2015. gada 28. septembri).

Vadošā iestāde 2015. gada 2. novembrī un vēlāk arī 2015. gada 24. novembrī visu dalībvalstu vārdā datorsistēmā datu apmaiņai ar Komisiju iesniedza pieprasījumu pārskatīt darbības programmu.

Taču tā nav dabiska latviešu teikuma locekļu secība. Parasti tādus teikumus nesāk ar darītāju; apstākli neatbīda uz beigām, ja to nav domāts izcelt. 

elipse

 

Valodniecībā par elipsi dēvē izlaidumu, kas tomēr saprotams vai secināms no pārējā teikuma vai konteksta. Eliptiska teikuma piemērs: Mudītei un Rudītei ir pa skaistam kaķim: Mudītes lien klēpī sildīties, bet Rudītes skrāpē. Ja vārdu kaķis katrreiz atkārtos, izklausīsies, ka runā ar tādu, kas valodu mācās.

Elipse ir arī vārdos, kas kalpo par terminiem. Latvijas brūnā ir pazīstama šķirne, un elidētais* vārds govs bez vajadzības nav klāt jākabina. Dalmācieši bez paskaidrojuma ir melnplankumainu suņu suga; igauņu dzinējs un latviešu dzinējs ir mazliet saīsināti dzinējsuņu apzīmējumi (elidēta daļa suns).

Bet te – kādi nopietni domāti ES termini, kuŗu jēgu bijis jāizvilina no dokumentu sacerētājiem. Latviskojums pirmā brīdī šķiet liekvārdīgs:

renewable projects          renewable deployment	atjaunīgo energoresursu izmantošanas projekti atjaunīgo resursu energoiekārtu ierīkošana // atjaunīgo energoresursu iekārtu ierīkošana
wind wind installation	vēja enerģija vēja enerģijas iekārta (parasti vējturbīna)
space	kosmosa apguve/izmantošana
quantum	kvantiskās tehnoloģijas

Angliski uzrakstītais neizsaka to, ko gribēts ielikt vārdos. Apzīmējumos tīšām izlaisti vārdi un atstāta tikai daļa no gaŗāka jēguma. Tie nav elidējumi, jo jēga nav noģiedama.

Pajautājot sacerētājiem par strupinājumiem space un quantum, atklājas, ka apzīmējumi tīšām īsināti, lai vajadzības gadījumā zem tiem varētu palikt vairāk. Tas, ko paliek, var būt vairāki miljardi eiru ES pētījumu un tehnoloģiju izstrādes finansēšanas programmās. Tas arī izrādās tāda īsa apzīmējuma "saturs". 

Ja tas ir virsraksts/rubrika, tulkot tiešām var ar vienu vārdu kosmoss un kvanti, jo jēgu** atsegs tālākais teksts.

Tādiem eliptiskiem terminiem pievēršama vislielākā uzmanība, un, kad vien iespējams, jāsazinās ar teksta autōru. 

Visbiežāk no trim angļu vārdiem tiek izlaists vidējais, bet nav retums, kad no diviem paliek tikai pirmais (sevišķi apzīmētāja funkcijā). 

* No grieķiem nākušajam lietvārdam elipse nav atbilstoša darbības vārda, tā vietā lieto latīnismu elidēt. Vārda izlaidumu vai izlaišanu sauc par elipsi, skaņas – par elīziju.

** Te var būt, piemēram, kosmiskās infrastruktūras ierīkošana un kvantiskās datošanas iekārtu būve.

reasonable

Angļu īpašības vārds reasonable ir starp "grūti tulkojamiem". 

Grūtumu nosaka vienveidīgas atbilsmes neesība. Tulkotājam iesācējam gribas, lai būtu viens "labs" vārds – universāls tulkojums, kas der visur. 

Ielūkosimies angļu vārda uzbūvē un nozīmē un apkoposim dažas "jēdzīgākās" un "saprātīgākās" atbilsmes!

Ar EN izskaņu -able pareizi atvasina no darbības vārda, un tā vispārīgi atbilst LV -ams. Tāpēc nekavēsimies pie lietvārda reason. Darbības vārds reason pamatā nozīmē 'spriest; pārdomāt'. Regulārais atvasinājums reasoning – 'spriešana; domu gājiens; pamatojums'. Atvasinājums reasonable vispārīgi nozīmē 'pareizā spriedumā balstīts' un nes līdzi niansi '[otram] saprotams'. 

Letonikas (sākotnēji "Avota") angļu-latviešu vārdnīca: 1. saprātīgs; reasonable being - saprātīga būtne; reasonable suspicions - pamatotas aizdomas 2. (par cenu) mērens; pieņemams. Vārdnīca "saprātu" nepārspīlē.* (Tā dara tie, kas pagrābj pirmo atbilsmi 'saprātīgs'.) 

Mūsu vārds saprātīgs ir atvasināts no lietvārda saprāts. Saprātīgs ir cilvēks, kas apveltīts ar saprātu, un saprātīga var būt viņa rīcība: piemēram, lēmums, risinājums. Bet saprāts nepiemīt termiņiem, cenām utt.; ja kāds tos raksturo kā "saprātīgus", tā ir uzslava cilvēkam, kas to noteikšanā klausījis saprātam, bet tā paliek sarunvalodas robežās. Bieži tas ir semantisks angļu vārda kalks (valodas kļūda).

Angļu vārda reasonable atveide ir atkarīga no konteksta – reasonable ir apzīmētājs, kas tulkojams kopā ar apzīmēto vārdu. Vārdu savienojuma nozīme ne vienmēr tieši atvedināma no tā locekļu nozīmes – tā atklājas vārdu savienojumā. Tādēļ vārdnīcas pilnas vārdu savienojumu un frāžu (paraugu), kas atsedz vārda plašāko nozīmi (un potenci). 

Tā atrodam virkni latviešu vārdu, kas tādos savienojumos var noderēt: pamatots, pārdomāts, dibināts, loģisks, prātīgs, jēdzīgs, sakarīgs, racionāls, mērens, paredzams, pietiekams, pieņemams, adekvāts.**

Jāievēro, ka reasonable pieder pie vārdiem ar pozitīvu konotāciju (nozīmes papildkomponentu). Tajā parasti ietverts vērtējums 'labs, pareizs, vēlams'. 

* "Avota" 2007. g. vārdnīca jau plašāk aptvērusi vārdu savienojumus.

** Labi rezultāti atrodami ES datubāzē IATE (https://iate.europa.eu/search/standard).

atvente

Čābiski, ka valodas kolektīva loceklis raksta un zvana Valodas konsultācijai, vaicādams, kā rakstāmi kādi vārdi. Ja nav "briesmīgi dārgās" Pareizrakstības vārdnīcas, tad taču ir Tēzaurs, kur palūkoties!

Bet reizēm nav tik vienkārši. Pastāv vārda deklinācijas (un dzimtes) varianti. Daudziem ir kļava, kādiem – kļavs. Kam nātre, kam – nātra. Citiem ir birzs, citiem – birze. Vieniem – sprands, otriem – spranda. Kādiem ir lenta, pārējiem – lente.

No "veclatviešu" avotiem un izlokšņu ("tautas dzīvās valodas") dotumiem valodas kopēji nu jau gadsimtiem kultivē rakstu valodu (literāro, standarta valodu). Daudz ir lemts par labu vienam vai otram variantam un slēgts kompromisu, varianti vairākkārt atzīti par līdzvērtīgiem vai pieļaujamiem. Reizēm ar tiem arī manipulēts (kā ar vārdu sāls).

Seno (mantoto) vārdu varianti rakstu valodā parasti ieviešas izlokšņu atšķirību dēļ. Deklinācijas varianti tomēr rodas arī svešvārdiem. Tā, process reiz bijis procese. Kādu laiku eholote bija eholots, līdz tika aizrādīts, ka tas ir saliktenis, kuŗa otrā daļā ir lote. Atzīts skaitās parters, tomēr daudz kas notiek parterī, nevis parterā.

Vārda dzimte "oriģinālvalodā" nenosaka aizguvuma dzimti latviešu valodā, bet to var ietekmēt aizguvuma avots. Tā, franču vārdi ar izskaņu -age (kā garage, bagage) ir vīriešu dzimtē, bet to atbilsmes latviešu valodā parasti ir sieviešu dzimtē (ar -āža); aizguvuma devēja ir vācu valoda, kur tie ir sieviešu dzimtē.

Variantu un paralēlformu gadījumā jautājums "Kā ir pareizi?" var būt briesmīgs. Ja redzi, ka tiek lietoti varianti, tad taču katram variantam ir lietotāji, kas to iecienījuši. Un ja tev pateiks – ko ar tādu zināšanu darīsi? Slānīsi tos, kas saka "nepareizi"? Labāk jau cienīt citus tavas valodas lietotājus.

Ap aizpagājušā gadsimta beigām bijuši akurāt tie paši tagadējie varianti advents un advente: piemēram, "Dryvā" lietots advents, "Baltijas Vēstnesī" – advente. Vai katoļi vairāk inspirējušies no latīņu vīriešu dzimtes adventus? Variants advents tomēr atrodams arī baltiešu izdevumos. Vīriešu dzimtē ir gan DE Advent, gan PL adwent.

• Ulmanim 1880. g. – advente.
• Vidiņam (ap 1900. g.) – advente.
• Dravniekam 1924. g. – advents.
• Konversācijas vārdnīcā – šķirklis advents. Bet turpat kāda periodiska izdevuma nosaukumā ir advente.
• Valodniecības nodaļas sēdē 1933. g. 23. martā: "Kā rakstīt „atvente”, „advente”, „advents”? Atb. – teologi piejēmuši „advents”, ģen. -ta, šī forma arī paturama."
• 1942. g. pareizrakstības vārdnīcā – advents.

Kultūra ar to beidzas – dodas trimdā. Endzelīns noklust. Paliek bastarda "advente". 

Formā "atvente" jūtama asociācija ar atnākšanu. Tā varējusi motivēt* uz variantu advente.

Šajā jautājumā meklējot jaunumus, atrodas labs publicistes raksts, kas neliktu sarkt arī valodniekam.

Korekti rīkojas Valodas konsultācija, uz jautājumu "Kā pareizi: advente vai advents?" atbildot aplinkus: "Ieteicams ir lietot .. ."

Tālākais gan priecīgo adventu padara par īstas jautrības laiku: LVA konsultācija iesaka lietot variantu advente, taču pievienotā saite ar VVC lapām aizved pie citāda atzinuma par pareizumu.

* Līdzīgi R. Grīsle: "Stendera 1789. g. vārdnīcā ir atvente, kam atšķirā no oriģināla ir siev. dzimte un ad- vietā at-. Svešvārds šķiet tuvināts latviskajam vārdam atnākšana, lai "tiem mīļiem latviešiem" vieglāk šo svešinieku izrunāt un saprast." (Labi nokārtoto neder pārkārtot. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", 2001. g. 27. I).

Bez tam variantā atvente atspoguļojas vācu Advent izruna [atˈvɛnt].

slīpsvītra /|\ šķērssvītra

Reizēm dzirdams, ka slīpsvītra nav labi "saprotama". 

Tā nudien nav parasta pieturzīme (ja neskaita to, ka mūsu drukas pirmsākumos to lietoja apmēram komata nozīmē).

LVA Konsultācija slīpsvītrai atsevišķu sadaļu neveltī, taču Ainas Blinkenas "Latviešu interpunkcijā" (otrais, pārstrādātais izdevums, Zvaigzne ABC, 2009) ar piemēriem aprakstītas slīpsvītras funkcijas. 

Tā, 416. lpp. raksturots samērā jauns slīpsvītras lietojums: "5. Ar slīpsvītru atdala vārdus, kas izsaka savstarpēji aizstājamus jēdzienus. Šajos gandrīz džungļos ierodas lugas/izrādes galvenais varonis Vilis Daudziņš. (KD) Tālrunis/fakss 63924000. (LAv.)"

Tas būs pārņemts starptautiskā vidē tulkotu tekstu iespaidā. Par piemēru – jautājums angļu valodā aptaujā par publisko iepirkumu: 

Is the Tenderer a Small and/or Medium Enterprise? .. Gaidīta atbilde: YES/NO (tulkojama JĀ/NĒ vai IR/NAV).

Jautājums nav gluži skaidrs, jo atsevišķs respondents nevar būt reizē small and medium  (mazs un vidējs). Kā viena, tā otra uzņēmumu kategorija īpašā lēmumā definēta pēc darbinieku skaita un maksimālā apgrozījuma; ir arī zināms, ka statistikas un atbalstes vajadzībām mazos un vidējos mēdz apvienot vienā kategorijā. 

Tulkojot palīdz “terminoloģizācija” ar noteikto galotni: mazajā uzņēmumā ir līdz 49, vidējā – līdz 249 darbinieku (un apgrozījums līdz 2 respektīvi 50 miljoniem).

Bez tam angļu nenoteiktais artikuls a ļauj jautājumu saprast tā: 

Vai pretendents ir viens no mazajiem un/vai vidējiem uzņēmumiem?

Tiešāka tulkojuma varianti:

1. Vai pretendents ir mazs vai vidējs uzņēmums? 2. Vai pretendents ir mazs/vidējs uzņēmums?

1. variantā var atbildēt JĀ vai IR (mazs vai vidējs, nepasakot, kāds tieši). Taču 1. variantu var saprast arī tā, ka atbildē ir jāspecificē (kāds tad – mazs vai vidējs), un tad nevar atbildēt JĀ vai IR. (Atbilde NĒ vai NAV problēmu šajā gadījumā noņem. Respondents var būt liela korporācija vai vispār nebūt uzņēmums.)

2. variantā var atbildēt JĀ vai IR (tiklab mazs, kā vidējs). 

Tātad šādā gadījumā rakstījums ar slīpsvītru izrādās pat drošāks. 

Šo slīpsvītras funkciju var labāk uztvert, ja teikumu domās pārveido, tajā iekļaujot 'gan.., gan' vai 'kā viens, tā otrs'. 

***

Pie reizes varētu mirkli pievērsties citai tastatūras zīmei – "\". Pirms gadiem 20 likām priekšā to dēvēt par šķērssvītru, jo tā ir šķērsa slīpsvītrai un pārējam tekstam. Tai pārsvarā tehniska funkcija. Šur tur atrodami verdziski pārtulkojumi atpakaļslīpsvītra vai atpakaļsvītra ar paskaidrojumu, ka domāta EN backslash. Tādus nostiprināt nevajag, jo vārdi ar atpakaļ- ietveŗ kustību vai vērsumu pretvirzienā. 

[28.11.2025. Konstatējams, ka kādos lietišķos dokumentos un aprakstos ar vārdu šķērssvītra domāta slīpsvītra. Varbūt tādas alternatīvzīmes nozīmē tie paliek sinonīmi.]

Arī "|" ir tehniska zīme, ieskaitot īpašu lietojumu matemātikā un lōģikā. EN vertical bar dotu taisnsvītra (pretstatā slīpsvītrai), stāvsvītra vai stateniskā svītra. 

Šo svītru ( \ un | ) nosaukumi varētu noderēt, skolā mācot programmēšanu. Par tām sk. arī šo "stāstiņu".