Abi — lauksaimniecība un zemkopība — ir kultūrvārdi, kas atbilst DE Landwirtschaft (MEV). No to sastāva izlobāms, ka lauksaimniecība apzīmē saimniekošanu laukos, bet zemkopība — zemes kopšanu (arī EN vārdā agriculture ir LA vārds cultura 'kopšana').
Divvārdība rada izpratnes un lietojuma neviendabību. Valodas kolektīvam ir tiesība nozīmi diferencēt. Šie divi vārdi netiek pretstatīti, taču tiek izprasti viens par otru šaurāk vai plašāk: viena nozīmes laukā tiek iekļauts otrs, turklāt gan uz vienu, gan otru pusi.
Praktiski lauksaimniecība vai nu ir sinonīms zemkopībai, vai raksturo citu aspektu — saimniekošanu laukos (vai klajā laukā pretstatā mežam) jeb lauku apsaimniekošanu un pārziņu (līdzīgi kā ir namsaimniecība, mājsaimniecība utt.). Strīdus iemesls ir aspekta atšķirība: dziļāka taisnība ir tiem, kuŗi zemkopībā saskata visādu zemes izmantošanu pārtikas ieguvei un visa tāda vairošanai, kas uz zemes izaug, lopus ieskaitot.
Senatnē cilvēki varēja būt zemkopji, nevis lauksaimnieki.
Izglītības ministrijas mēnešrakstā 1923. gadā „lauksaimniecības priekšmetos” paredzēti kursi „zemkopībā, piensaimniecībā, biškopībā, dārzkopībā u. c.”.
1924. gadā Saeimas sēdē A. Alberings (ZS): „lopkopība pieder pie zemkopības. Zemkopība ir viens un lopkopība ir cits. Un zemkopība un lopkopība kopā saņemtas ir lauksaimniecība.” (Runa ir par nodokli, kas atkarā no vārdu izpratnes būtu uzliekams šaurākai vai plašākai bāzei — „visai lauksaimniecībai” vai „tikai zemkopībai”.)
Taču 30. gadu valsts administrācijā redzam „Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības pārvaldi”.
Sovetu laikā (to atspoguļo LLVV) vārda lauksaimniecība izpratni atkal paplašināja (tas atgādina attiecīgu krievu vārdu). Palika zemkopība = zemes ierīkošana + laukkopība + dārzkopība + augkopība − lopkopība; lauksaimniecība = laukkopība + lopkopība.
Labi nomenklatūras vārdi izrādās laukkopība, lopkopība, zivkopība, arī putnkopība, vistkopība utt. (nevis „lopsaimniecība”, „vistsaimniecība” utt.).
Atveidojot EN rural economy, labi der lauksaimniecības vārds.
Latvijā lauksaimniecību (arī mežsaimniecību) atkal pārvalda Zemkopības ministrija. Tāds nosaukums varbūt jāuzskata par vēsturisku. (Aizsardzības ministrija gan savu vēsturisko nelieto.)
Eirōpas Savienībā runā atsevišķi par agriculture un forestry. Līgumā par Eiropas Savienību par agriculture teikts tā: ‘Agricultural products’ means the products of the soil, of stockfarming and of fisheries and products of first-stage processing directly related to these products (Article 38). Tas pārtulkots šādi: „Lauksaimniecības ražojumi” nozīmē zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības ražojumus un pirmapstrādes produktus, kas ar tiem tieši saistīti.”
(At)veidojot jaunākus vārdus, piem., EN aquaculture, jāievēro, ka kopt un saimniekot ir dažādas darbības un aspekti. Ja kopj ūdeņus, labāks vārds ūdeņkopība, ja dzīvniekus un augus ūdenī (tāda ir vārda jēga) – ūdenssaimniecība pēc analoģijas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību. Tomēr ūdenssaimniecība tiek uztverta ‘ūdeņu apsaimniekošanas’ nozīmē, tāpēc ūdens augu un dzīvnieku audzēšanai kalkots nesistēmiskais akvakultūra. (Vārdi agrikultūra, hortikultūra u. c. vispār eksistē, taču tālā perifērijā.) Bet LV ūdenssaimniecība atbilst EN water sector.
