pārtraukums nav beigas

temporary cessation of fishing activities – zvejas darbības [pagaidu] pārtraukšana
permanent cessation of fishing activities – zvejas darbības [pilnīga] izbeigšana

commitment to phase out fossil fuel subsidies – apņemšanās pakāpeniski izbeigt izrakteņu kurināmā subsidēšanu

production definitely discontinued – ražošana pilnīgi izbeigta

Piemēros lielākoties ir runa par "galīgu izbeigšanu" – beigām.

Pārtraukt (pārstāt) var pats, ar nodomu atsākt/turpināt, un pārtraukt (pārraut, apturēt) var cits, iejaucoties no malas.

Ja futbola spēlē ir pārtraukums, vēl nav jāiet mājās. Ja spēli pārtrauc, tā nav izbeigta; ir bijis, ka tālāk spēlē citudien, un ir bijis, ka vēlāk spēli izziņo par pabeigtu. Pārtrauktu lietu (prāvu, izskatīšanu) var atsākt vai turpināt. Arī pārtrauktu izrādi var pēc pārtraukuma atsākt. Plānotu izrādes pārtraukumu sauc par starpbrīdi.

Var pārtraukt dzimumaktu un vēlāk to (ne)turpināt.

Nevar pārtraukt grūtniecību.

LLVV piesardzīgi definē pārtraukt nozīmes tâ, lai būtu skaidra apturēšana, nevis beigšana, un tās pēkšņums. MEV dod unterbrechen ‘pārtraukt, apturēt’ (Duden: unterbrechen ‘eine Tätigkeit o. Ä., die noch nicht zu Ende geführt ist, vorübergehend nicht mehr weiterführen’ – nepabeigtu darbību neturpināt pārejoši, t. i., kaut kad tomēr turpināt vai pabeigt).

Te piemērs analīzei:

"airBaltic" plāno līdz nākamā gada beigām pārtraukt izmantot "Boeing 737" lidmašīnas (TVNET/LETA)

Pārprotamais virsraksts nebūtu tik traks (pārtraukt var uz ilgu laiku), taču komplektā ar laika apstākli var domāt, ka pārtraukums būs līdz nākamā gada beigām un tad izmantošana atsāksies.

Koriģēt varētu tâ:

"airBaltic" plāno līdz nākamā gada beigām neizmantot "Boeing 737" lidmašīnas – ja neizmantos tikai nākamgad un vēlāk izmantošanu atsāks

"airBaltic" plāno pēc nākamā gada // no aiznākamā gada vairs neizmantot "Boeing 737" lidmašīnas – ja izmantos vairs tikai nākamgad (šis arī vēlāk izrādījās atbilstam iecerētajam ziņas saturam)

Pārtraukšanas jaukšana ar beigšanu ir pa daļai nevērība (pārtraukumu taču nejauc ar beigām), pa daļai semantisks kalks – krievu prekratite ‘beidziet’ skaniski asociējas ar pārtrauciet.

Ko darīt? Nelietot pārtraukt, ja domāts beigt, un lietot pārtraukt, ja domāts pārtraukt, un drošības pēc pielikt paskaidrojošu vārdu (pagaidu kārtā, uz kādu laiku vai pilnīgi, galīgi, uz visiem laikiem) – kâ darīts piemēros.

publika, sabiedrība, vispārība, atklātība : publisks, sabiedrisks

LV vārds publika tiek uztverts kâ pasākuma apmeklētāju vai iespieddarba lasītāju kopums, reizēm – mediju adresāts (auditōrija).

Īpašības vārdi publisks un sabiedrisks nedzīvo ciešā saistībā ("korelācijā") ar lietvārdiem publika un sabiedrība, un sabiedrisks var būt arī EN social un societal atbilsme. 

Dažos locījumos un savienojumos lieto EN lietvārda public atbilsmes atklātība un vispārība, taču arī tiem blakus nav specifiska īpašības vārda. (Vārds vispārisks noderētu; to reiz lietojusi Aspazija.) Vajadzīgi ir tādi salikumi kâ parādīties atklātībā un vispārības intereses, kuŗos vārds sabiedrība liktu domāt par cilvēka “iziešanu no alas” (parādīties/iziet sabiedrībā) vai attiecīgi par uzņēmuma vajadzībām (sabiedrības/uzņēmuma intereses).

Vārds sabiedrība tiesiski nozīmē saimnieciskas darbības organizāciju (EN company u. c.), tādēļ tekstos par komerciālām sabiedrībām ir prātīgi izvairīties no tā lietošanas plaša cilvēku kopuma apzīmēšanai. Taču sabiedrība ir galvenais society atveidojums tekstos, kur ir runa par plašo kopumu. Vārds vispārība to nespēj aizstāt – nav, piemēram, “Latvijas/vietējās vispārības”.

Tālāk ieskicētas dažas vārdu asociācijas:

general interest – vispārības intereses

general public / public in general – vispārība; [plaša] sabiedrība

broader/wider public – plašāka sabiedrība

distribution to the public – publiska izplatīšana

make public – nodot atklātībai; publiskot

disclose to the public – darīt publiski zināmu; nodot atklātībai

disclose to public view – nodot publiskai apskatei; parādīt publikai

become public – nonākt/parādīties atklātībā

available for the public; publicly available – pieejams atklātībā; publiski pieejams

make available to the public – darīt publiski pieejamu; publiskot

members of the public – sabiedrības locekļi; apkārtējie

information becomes public – ziņas nonāk atklātībā

public space – sabiedriskā telpa

public place – sabiedriska vieta

public life – sabiedrības dzīve

public services – 1. publiskie pakalpojumi 2. sabiedriskie pakalpojumi*

public library – publiska bibliotēka

public hospital – publiska slimnīca

public building – sabiedriska ēka**

public opinion – sabiedriskā doma

public roads – sabiedriskie autōceļi

public transportation – sabiedriskais transports

public consultation – sabiedriska apspriešana

public acceptance – sabiedrisks atbalsts; sabiedrības akcepts

public interest – sabiedrības interese

public interests – sabiedriskās intereses; vispārības intereses

public objective – sabiedrisks mērķis

public authority – 1. publiskā vara 2. publiskās varas iestāde

public policy – 1. publiskā politika*** 2. sabiedrības pārvalde

social services – sociālie dienesti/pakalpojumi

social affairs – sociālās lietas, sociāllietas

social norm – sabiedriska norma

social life – sabiedriskā dzīve, sadzīve

social network – sabiedrisks tīkls****

societal problem – sabiedrības problēma

societal actor – sabiedrisks darbinieks

events of major importance for society – sabiedriski svarīgākie notikumi

 

Piezīmes

* Publiskie pakalpojumi ir publiskā sektōra iestāžu apstiprinājumi, reģistrējumi, izziņas utt. Turpretim sabiedriskie pakalpojumi ir valstiski pakalpojumi svarīgās sabiedriskās dzīves jomās (ieskaitot komunālos pakalpojumus), kuŗus parasti regulē “sabiedrisko pakalpojumu regulātōrs” (mums daudzās jomās – SPRK).

** Par celtnēm/ēkām saka sabiedriskas. Publiskais nams labā literatūrā ir eifēmisks meitu mājas apzīmējums.

*** Salikums publiskā politika ir saprotams publisko tiesību sakarā, kur publisks attiecas uz publiku=sabiedrību (nevis publiskumu=atklātumu). Valsts mērogā tā ir valsts politika, taču Eirōpas Savienība daudzās jomās piekopj pārvalstisku publisko politiku, subsidiāri atmetot valstīm, reģiōniem un pašvaldībām kompetenci tiem tuvākās lietās; šie visi ir publiskās varas līmeņi.

**** “Sociālais tīkls” ir kalks, ja ar to apzīmē tādus veidojumus kâ “Facebook” vai “Twitter”. Kādai biedrībai, draudzei vai pašvaldībai var būt sociālais tīkls cilvēku sociālo vajadzību apmierināšanai. Turpretim sabiedriskie tīkli apmierina dažas sabiedriskās vajadzības, to vidū valstu un pārvalstisku korporāciju ideolōģiskās un propagandiskās vajadzības. Latvijā par “sabiedriskajiem medijiem” nodēvēti publiskie mediji – valsts radio un televīzija.

 

Daži piemēri no īstiem tulkojumiem:

content of extranets and intranets, that is to say, websites that are only available for a closed group of people and not to the general public as such \\ ārtīklu un iekštīklu, tas ir, tikai slēgtai cilvēku grupai, nevis vispārībai, pieejamu vietņu saturs

the confidential information or documents become public through other means than a breach of the confidentiality obligations \\ konfidenciālā informācija vai dokumenti nonāk atklātībā citādi, nevis konfidencialitātes pienākuma neievērošanas dēļ

advisors are able to act independently and in the public interest \\ padomdevēji spēj rīkoties neatkarīgi un vispārības interesēs

Par EN īpašības vārda public savienojumiem arī te: https://atbilsmes.blogspot.com/p/dazi-ipasi-ipasibas-vardi.html.

par nevienlīdzību

The report pointed to a number of weaknesses associated with the optional nature of the decentralised pillar, which might result in diverse patterns of use and a fragmentation of the internal market.

Tulkojums tulkotāja ērtības labad uzrakstīts ar diviem vienlīdzīgiem apzīmētāja palīgteikumiem: „Ziņojumā norādīts uz daudziem trūkumiem, kuri saistīti ar decentralizētā pīlāra fakultatīvumu un kuru dēļ var rasties atšķirīgi izmantošanas modeļi un iekšējā tirgus sīkgabalainība.”

Angļu teikumā nav izmantoti līdzvērtīgi vārda weaknesses apzīmētāji. Konstrukcijas nav gramatiski vienādas: viena ir piekļauta apzīmētāja frāze, otra – palīgteikums.

Drošības pēc nebūtu bijis par nelaimi tulkojumā parādīt gramatisko atšķirību: „Ziņojumā norādīts uz daudziem ar decentralizētā pīlāra fakultatīvumu saistītiem trūkumiem, kuru dēļ var rasties atšķirīgi izmantošanas modeļi un iekšējā tirgus sīkgabalainība.”

Ieskatoties teikuma uzbūvē un uzrakstījumā (which aiz komata), redzams, ka palīgteikumu var uztvert par „relatīvu” – par patstāvīgu domu, ko pamato pirmā daļa.

Nejuridiskā paziņojumā aptuveno jēgu var izteikt brīvāk. Taču jāatveido politiskā jēga: „Katrs dara citādi, tāpēc vajadzīgas vienādojošas ES normas.” Ekonomiskā jēga: protams, tirgus.

Vēlreiz palūkojoties uz angļu teikumu, top pavisam skaidrs, ka trūkumos vainīgs ir fakultatīvums:

Ziņojumā norādīts uz daudziem trūkumiem, ko izraisa decentralizētā pīlāra fakultatīvums, kura dēļ var rasties atšķirīgi izmantošanas modeļi un iekšējā tirgus sīkgabalainība.

Ko no tā mācīties?

Izlasīt oriģināla teikumu līdz beigām un aptvert tā uzbūvi. Indoeiropiešu valodu gramatiskajā noformējumā mēdz būt savdabības, taču gramatiska daudzveidība oriģinālā var signalizēt, ka variējama arī atbilsme.

Angļu reducētais apzīmētāja palīgteikums (reduced relative clause) var atbilst ar divdabja vārdkopu izteiktam latviešu apzīmētājam (weaknesses associated with... – ar .. saistīti trūkumi) vai apzīmētāja palīgteikumam (... – trūkumi, kas saistīti ar ..).

Taču apzīmētāja pārmešana pie cita apzīmējamā vārda ir aušība.

 

Uzziņai: https://www.perfect-english-grammar.com/

 

 

nosaka vai paredz

“Ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 saskaņo bīstamo vielu un maisījumu klasificēšanas kritērijus un marķēšanas noteikumus.” 

Vai tiešām kritērijus un noteikumus saskaņo ar regulu? Nē! EN oriģināls: Regulation (EC) No 1272/2008 harmonises the criteria for the classification and the rules on labelling and packaging for hazardous substances and mixtures.

Bildums, ka tiesību akti paši neko nedarot, bet darot tikai cilvēki, gandē dažu tulkotāju izteiksmi. Katram skaidrs, ka minētā regula saskaņo kritērijus un normas. Tā darbojas. Tālab tā pieņemta. Protams, var ciešamā kārtā teikt, ka kritēriji un normas regulā saskaņotas.

Juridiskā valodā frāze likums nosaka/prasa ir parasta.

Lai pievēršamies vārdu paredz un nosaka attieksmei! To lietošanā ir nianses, ko valodas lietotājs reizēm neievēro (un nepamana LLVV).

Likums paredz to, ko tajā iekļāvis un izklāstījis likumdevējs. Bet atsevišķa norma skaidri nosaka; ja tiesību akta norma nevis nosaka, bet tikai paredz ko noteikt, to var būt plānots noteikt ar citu aktu (citā normā). Likumā vai pamataktā ir paredzēti likumpakārtoti akti, izpildes kārtība u. c., ko noteiks pēcāk.

Likums paredz sodu, bet pats to nepiespriež (neuzliek). Likumā var būt noteikta sankcija, bet to pēc vajadzības piemēro tiesa vai pārvaldes iestāde. Tāda sankcija tātad ir likumā paredzēta, un tur arī noteikts tās apmērs, pēc kā vadās, piespriežot vai uzliekot sodu.

Tiesību normas paredz darbības/pasākumus, ko var veikt vai kas var paši notikt. Bet tas, ko tās nosaka, uzreiz ir tieši normēts/nolikts. Likumā var paredzēt, ka kaut kas tiks pieņemts vai nodibināts vai notiks (piemēram, direktīvā ir paredzēti īstenošanas akti, pabalsti, sodi utt.). Cilvēka un ES pilsoņa tiesības, piemēram, ir noteiktas.

Angļu vārds provide (for) var nozīmēt, ka tālākais ir paredzēts: 

Article 218(9) of the Treaty on the Functioning of the European Union (TFEU) provides for decisions establishing the positions to be adopted on the Union’s behalf in a body set up by an agreement. \\ Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā.

Tas nozīmē, ka lēmumu vēl nav – tie tikai paredzēti. Taču ir jau noteikts to veids.

Angļu vārda provide (no LA providere 'redzēt uz priekšu') galvenā nozīme ir 'pagādāt, sarūpēt, dot'. To dara likumdevējs, nevis pareģis, un aktos ir noteikumi, nevis paredzējumi. Šajā nozīmē LLVV par paredzēt:

2.3. Noteikt, nosacīt (ko) — par likumiem, noteikumiem u. tml.

• «Mēs gribam reģistrēties dzimtsarakstu nodaļā. Likums tā kaut ko paredz. Bez baznīcas.» 
• Es [saimnieks] par ēdienu tev neatrēķinu, kaut likums par to paredz divdesmit vienu marku. 
• Noteikumi paredz, ka sabiedriskās vietās suņus bez tiem [uzpurņiem] nedrīkst vest.

Un tikai. Ne par likumdevēju! 

Tātad, ir normas, kurās vajadzīgais jau izdarīts – noteikts, nolikts, izveidots, nodibināts, ieviests, atcelts, aizliegts, labots, grozīts utt. Uz tām norādot, sakām akts nosaka, izveido, aizliedz, prasa, liek u. tml., sevišķi pasīvā: aktā noteikts/prasīts, ar aktu izveidots, [tas un tas,] kas noteikts aktā u. c. Un varam teikt aktā paredzēts, ja tajā iztirzāta turpmāka rīcība vai norise.

Par to, kas jau noteikts vai paveikts ar dibinošu, atceļošu v. tml. normu, nevajag teikt, ka to "paredz" vai ka tas "paredzēts". Par likumdevēju nevar teikt, ka tas ko paredzējis, ja tas to jau noteicis.

Nekārtība skaidrojama arī ar pārkrievotību: latviešu postsovieticus vārdā paredz iebāž krievu vārdus predusmatrivaet un predvidit.

Ticami, ka ielūkošanās 100 gadu vecā periōdikā, kas atspoguļo Krievijas impērijā 30 gadus ilgušo atklāto pārkrievošanu, atklātu līdzīgu ainu.