Iekārtojums

Valodas materiāls vispārīgi kārtots pa vārdšķirām, pēc parādībām, kuŗu atveidē vērojamas grūtības. Piemēri domāti kâ paraugs; dažviet rādīts, kâ ir nepareizi nav pareizi, pārsvītrojot melnrakstus. Beigās iztirzātas dažas latviešu valodas prakses problēmas. Vērība veltīta arī citu valodu elementiem, kas palīdz nepārspīlēt angļu valodas lomu internacionalizācijas apstākļos.

Par „atbilsmēm” (en. equivalent) te dēvētas valodas vienības, ko tulkojumā nostatīt pretim oriģināla vienībām. Tās ir dažādas — leksiskas (vārdi), frazeolōģiskas (izteicieni), gramatiskas (vārdu savienojumu, teikumu uzbūve) u. tml. Vārds „atbilsmes” līdzīgā nozīmē lietots Tulkošanas un terminolōģijas centrā[1], kur no 1997. gada noritējusi Eirōpas Kopienu un citu iestāžu juridisko tekstu tulkošana. Maniem līdzgaitniekiem TTC (tulkotājiem, redaktōriem, terminolōgiem) pienākas pateicība, sevišķi — par materiāliem, kas ļauj tiekties pēc arvien labākiem risinājumiem.

Piemēros dots daudz juridisku frāžu, kas atsedz tulkošanas problēmas un valodas iespējas. Eirōpas Savienības „teksti” nav tikai klauzulas — tajos ir arī daiļruna un profesionāls žargōns, un tie plaši aptveŗ materiālo kultūru. Aplūkojot Eirōpas reālijas, vērība gan veltīta formālajiem elementiem — valodas līdzekļiem. Valodu nosaukšanai lietoti ISO divburtu apzīmējumi[2] (galā gan likts punkts).

Izmantota galvenokārt LVPPV[3] atspoguļotā ortogrāfija ar dažiem pazīstamiem papildinājumiem: ō, kur to runā[4], ŗ savā vietā un â vārdos tâ un kâ, lai novērstu homogrāfiju ar vietniekvārdu formām.

---

[1] Inkorporēts Valsts valodas centrā. Eirōpas tiesību aktu tulkošanu turpina Eirōpas Savienības iestāžu darbinieki un līgumtulkotāji.

[2] http://www.loc.gov/standards/iso639-2/php/code_list.php

[3] „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīca" (1995). Avotu un saīsinājumu sarakstu sk. atsevišķi.

[4] LVKJ 1985. gadā publicēts pārskats par vārdiem un vārdu daļām, kur runājams ō. No 1995. gada Latvijā iznāk LVPPV, kas normē o un ō (un ar o apzīmētā divskaņa ) izrunu. Bet 2002. gadā izdotajā PPR ir ap 1,5 tūkstošu vārdu saraksts ar o/ō tâ, kâ tiem būtu jāizskatās rakstos. Līdz XX gs. 90. gadiem ō vairumā okupētās Latvijas tipogrāfiju bija iznīcināts; taču tas labi noder vārdos, kas citādi sakristu ar vārdiem, kuŗos ir divskanis o vai īsais o, un svešzemju īpašvārdu atveidē. Tāda ō izmantošana nesakrīt ar prof. Endzelīna vadībā izstrādāto ortogrāfiju, kas atspoguļota, piem., 1942. gada pareizrakstības vārdnīcā, kuŗa latviešus dresē patskaņu gaŗumus svešvārdos lietot tâ, kâ avotvalodā — nerēķinoties ar latviešu valodas ritmu.