Numerācijas elementi
en. kārtas skaitļa vārdus raksta ar ciparu un burtu kombināciju (1st, 2nd, 3rd, 20th vai 1st, 2nd, 3rd, 20th utt.). Latviešu kārtas skaitļa vārda pazīme rakstos ir punkts aiz cipara vai romiešu cipars.
Latviešu juridiskajos tekstos bijis pieņemts skaitļus 1–9 rakstīt burtiem, pārējos – cipariem (piem., 10. panta otrajā punktā). Taču vienā teikumi dažādi rakstīti skaitļi, kas ir vienlīdzīgi teikuma locekļi, izskatās dīvaini. Ja skaitli, pat kārtas skaitli ar punktu galā, pareizi formatētā tekstā iznāk lietot teikuma sākumā, tas nevar sajukt ar numerācijas elementu. Ja divas atšķirīgas normas sāktos ar "1. Janvārī stājas spēkā jauna kārtība" un "1. janvārī stājas spēkā jauna kārtība", pirmā būtu skaidri numurēta, otrā – nenumurēta; pareizi numurētas būtu arī "1. 1. janvārī stājas spēkā jauna kārtība", "1.1. 1. janvārī stājas spēkā jauna kārtība." utt. Atsevišķā gadījumā teikumu var formulēt tâ, lai skaitlis nebūtu sākumā, vai uzrakstīt datumu ar burtiem; taču laika apstāklis ir latviešu valodai raksturīgs teikuma sācējs, arī teksta lōģika var prasīt skaitli novietot sākumā, tāpēc šur tur dzirdētais aizliegums teikumu sākt ar skaitli ir jāignorē.
Angļu valodā sīkāku teksta dalījumu, lappušu u. c. numerācijai par romiešu cipariem bieži izmanto mazos burtus i, ii, iii, iv, …ix, x u. c. Ja tos atveido lv. tekstā, aiz tiem pa latviešu paradumam liekot iekavu:
var sajukt, piem., i) apakšpunkts ar sīkāku i) nodalījumu, kur „i)” lietots burta nozīmē (tā vietā tādēļ angļu tekstos mēdz būt „ij)”). Lai to pārvarētu, aiz plāna punktu apzīmējumiem uzskaitījumā var likt punktu, tâpat kâ ar romiešu cipariem:
Jaunākos laikos Latvijas tiesībaktu numerācijā reizēm lieto pilnas iekavas punkta sākumā, piem., (9) .. (10). Tamlīdzīgs risinājums te var noderēt:
Ar romiešu cipariem latvieši apzīmē gadsimtus (tāpat kâ franči); gadsimta gadu desmitus apzīmē ar arābu cipariem un punktu (bez locījumu galotnēm!), piem.:
Aiz romiešu cipara liek punktu, ja tas ir pirms plāna punkta vai numurētas teksta daļas virsraksta. Atsaucē uz tādu numerācijas elementu punktu neliek.
Saīsinātā pierakstā ar romiešu cipariem apzīmē arī mēnešus, piem.:
Latviešu rakstos saīsinājumi „kv. m.” (m²), „kub. m.” (m³), „gr.” (g) nav pareizi; „st.” (h), „min.” (min) un „sek.” (s) nav vēlami tehniskā tekstā; diennakti var apzīmēt ar d. vai starptautisko d (bez punkta); gadu saīsina g. (nejūk ar g – grams); en. tekstos litra apzīmēšanai lieto gan l, gan L, jo mazais burts dažos šriftos atgādina ciparu 1 vai burtu I; kilo saīsinājumu k angliski bieži raksta kâ lielo K, piem., en. kcal/Kcal atbilst lv. kcal.
Modīgie daudzskaitļa indikātōri dd. ‘dienas’, gg. ‘gadi’ u. tml. nav vajadzīgi, jo saīsinājums d. vai g. attiecas uz visām locījumu un skaitļu formām.
NB. Tradicionālā en. ton ir tilpuma, nevis masas vienība; metriskajā sistēmā masas apzīmēšanai lieto francisko rakstījumu tonne; nav jātulko vārds metric apzīmējumā metric ton ‘tonna’; 1 t = 1000 kg = 2204,6 mārc. Mārciņu saīsinājums lbs. laikam jāatveido lb.
Angļu tekstos bieži izmanto binary digit kontrahējumu bit un attiecīgi Kbit, Mbit, Gbit utt., bet lv. tekstos ieteikts lietot tikai saīsinājumus b, kb, Mb, Gb utt. Datu pārraides ātruma apzīmējumi, piem., Mbps = Mbit/s, jāatveido Mb/s u. c.
Aiz punkta, kas ir aiz kārtas skaitļa vārda cipariem, liek tukšumzīmi (ja
neseko cita pieturzīme).
Tūkstošus un lielākus skaitļus ik pa trim zīmēm nodala ar starpu jeb „tukšumzīmi” (nevis ar apostrofu, kâ kādreiz mācīts skolās), bet četrzīmju 1000–9999 raksta kopā:
1500, 4000, 6599, 15 000, 40 000, 65 599, 4 000 000, 6 599 000 000
NB. Pastāvot atšķirīgām nomenklatūrām, en. billion bieži nenozīmē vis biljōnu (1012), bet gan miljardu (109) – tâ arī ANO angļu tekstos. Tādēļ skaidrības labad lieto tādus izteikumus kâ a thousand million – tas nenozīmē burtiski ‘tūkstoti miljōnu’, bet ‘miljardu’ – piem., en. tekstā ir nepārprotami 5 000 million „piectūkstoš miljōnu”, jo billion var nozīmēt gan ‘miljardu’, gan ‘biljōnu’; latviski to tulko: 5 miljardi (5 000 000 000).
Decimāldaļskaitļu apzīmējumos latviešu valodā lieto komatu, nevis punktu, kâ parasts en. rakstos. Arvien biežāk en. tekstos parādās komats šādā „kontinentālā” nozīmē. Tradicionāli ar komatu nodalīti tūkstoši:
Norēķinu un valūtas vienības
Eirōpas Kopienu valstu savstarpējiem norēķiniem ieviesto Eirōpas norēķinu vienību (en. EUA) 70. gados nomainīja ECU, kas atgādināja ISO valūtu trīsburtu apzīmējumus USD, GBP u. c. (ECU apzīmējums pēc ISO 4217:1995 bija XEU). Nosaukums „ekijs” gan bija ērts, taču nekorekts – ekijs īstenībā ir sena franču monēta (fr. écu). Kopš 1999. gada 1. janvāŗa vairāku Eirōpas Savienības valstu norēķinu vienība ir EUR – „eira” (ES oficiālajās valodās euro, de. Euro, el. ευρω).
Eirai kļūstot par Latvijas naudu, simbols € lv. tekstos nācis Ls vietā; norēķinu vienības apzīmējumu (piem., $, ¥, £, €, Ls jeb USD, JPY, GBP, EUR, LVL) ierasts rakstīt summas priekšā; to lasa „pieci miljoni eiru”, nevis „EUR pieci miljoni”.
Proporcijas apzīmējumi „%, ‰” ir vārdi, un tos latviski raksta un lasa
atsevišķi no pārējiem; en.
tekstos nav jābūt tukšumam starp skaitli un procentu zīmi.
Tâ kâ procenti ir lietvārds, tam var būt apzīmētājs, parasti masas %, tilpuma %. Dažreiz % raksta kopā ar skaitli, domājot to kâ saliktu īpašības vārdu, piem., 100% [simtprocentīgs] spirts.
Vārda % pārvaldījums var būt bez no (tāpat kâ puse, ceturtdaļa (kā)):
LR likumos bieži skaidrības labad raksta ar burtiem „procenti” un „promiles”. Tâ var darīt arī tulkojumā, izņemot tabulas un formulas, kur zīme % vai ‰ lietota kopā ar citiem simboliem.
Gramatisku iemeslu dēļ sastopamas svārstības ar procentiem saistīto jēdzienu tulkošanā. Angļu percent, per cent burtiski nozīmē ‘no simta’. Lietvārdu percentage var tulkot ‘procents’, ‘daļa procentos’, ‘procentuālā daļa’, vai ‘proporcija (procentos)’.
Bet angļu percentage points tulkošanai ieviesies „procentu punkti” jeb „procentpunkti”, kas ir procentos izteikto skaitļu starpība (ja salīdzina no dažādiem skaitļiem parasti citā laikposmā iegūtus procentus, „procentu” vārdu neizmanto); pēdējais no piemēriem atspoguļo procentu un „procentpunktu” atšķirību:
(from) .. to
en. tekstā izmanto prievārdus (from)…to, retāk – domuzīmi; turpretim lv. tekstā domuzīme ir parastākais rakstījums; lasot tās vietā ir pauze, un tās jēga – ‘visi nogriežņa punkti’.
Reizēm en. teksta iespaidā tādu teikumu veido ar no .. līdz, tomēr tas neizklausās dabiski. Var būt vajadzība līdz rakstīt ar burtiem, ja līdzīgā zīme „−” tekstā apzīmē mīnusu, piem., „−5 līdz −10 ºC” (−5–−10 ºC). Un līdz neaizstāj
ar domuzīmi, ja sākumā no jau ar burtiem: no 14.00 līdz 15.00 (nevis „no 14.00–15.00”).
Bez tam no .. līdz nevar lietot, ja pirms skaitļa ir cits prievārds: „palielināt parno
1 līdz–3 %”;
vai, piem.:
NB. Šajā funkcijā lieto īso domuzīmi jeb vienotājzīmi „–” bez starpām.
Ar lielo burtu Nr. raksta tad, ja tas ir virsraksta pirmais (vienīgais) vārds kādā tabulas ailē v. tml. Nav pareizi rakstīt Nr., ieraugot en. No (raksta ar lielu burtu, lai nejuktu ar no ‘neviens’) vai de. Nr., kas ir Nummer saīsinājums, vai iztēloties Nr. par aizstājēju zīmei №. Eirōpas Savienības dokumentu nosaukumos reizēm atrodamais n° ir fr. numéro saīsinājums. Diemžēl Nr. rakstīšana ar lielo burtu sērgas veidā izplatās pat it kâ solīdās redakcijās. Piem., nosaukumā Regula Nr. 2000/2000 izceļamais vārds jau ir Regula un nav lielas vajadzības izcelt arī nr.
Arī saīsinājumi p. (pants), pk. (punkts), d. (daļa), lpp. (lappuse) u. c. ir rakstāmi ar mazajiem burtiem.
Saīsinājumus t. i., t. s., u. c., u. tml. u. t. jpr. raksta ar starpu1.
Organizāciju, iestāžu un to struktūrvienību, institūtu, programmu u. c. aktu
un dokumentu nosaukumu saīsinājumi meklējami interneta datubāzēs2 un pēc labiem
paraugiem darināmi no jauna.
Ja vērojams, ka vairākās svešvalodās lieto vienu un to pašu akronīmu neatkarīgi no sākotnējās cilmes (fr., en., de., es. vai citas), to patur lv. valodā.
Ja akronīms katrā valodā citāds, arī lv. valodā jābūt savam akronīmam:
Latvijai iesaistoties NATO un ES, sākts veidot pašmāju akronīmus to struktūru apzīmēšanai. Vērojama tendence latviskot akronīmus, kas pusgadsimtu lietoti angliskā formā, bet nu kļuvuši aktuāli (piem., WHO, IMO, ILO un IMF vietā nāk PVO, SJO, SDO un SVF). Nevajag lietot en. akronīmus tādu organizāciju kâ BJVP (Baltijas jūras valstu padome, en. CBSS) apzīmēšanai.
Ja en. tekstā minēts pilns nosaukums, pilns nosaukums rakstāms arī latviski; tāpat ir ar saīsinājumiem:
Pieļaujams tulkojumā saīsinājuma vietā rakstīt pilnu nosaukumu saīsinājumu sablīvējumos vai tad, ja vārdu sakari draud kļūt nesaprotami; akronīmu grūti uztvert vairākos locījumos, sevišķi datīvā un lokatīvā. Izrunāt gan vēlams pilnu nosaukumu: „ES” lasa „Eirōpas Savienība”, „ECB” – „Eirōpas Centrālā banka” u. c. Ja akronīms izdevies viegli izrunājams, tad to var lasīt arī publiskā runā, jo akronīmu izveides mērķis ir ērtums. Tâ kâ pilnie nosaukumi mēdz būt neveikli, akronīmam reizēm jādod priekšroka; tagad daudzus nosaukumus veido, jau domājot, kâ izskanēs to akronīms; piem., „EBKA” (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai) nav ērti saistīt ar citiem teikuma locekļiem, un arī citās valodās jau pārņemts saīsinājums OLAF (fr. Office européen de lutte antifraude).
Angļu valodā akronīmus principā raksta ar lielajiem burtiem (en. EEC, NATO, ACP, EMU u. c.). Tagad bieži ar lielo sākumburtu raksta tādus vārdus kâ Taric (Integrated Tariff of the European Communities, no fr. Tarif Intégré Communautaire), Taiex (Technical Assistance Information Exchange Office), tos praktiski pielīdzinot īpašvārdiem. Eirōpas Komisijas Tulkošanas ģenerāldepartamentā ir pieņemts angļu tekstos lielu rakstīt tikai sākumburtu (en. Unesco, Esprit), ja burti veido izrunājamu vārdu, kam ir vismaz seši burti (izņemot Tacis un Phare, kam tikai pieci); ja akronīms nav izlasāms kâ vārds, to raksta ar lielajiem burtiem.
Latviešu valodā reizēm nedomājot ārēji pārņem tādu rakstību, nezinot „principu”: pēc tā būtu jābūt „Tacim”, „Fārei” utt. Latviešu akronīmi jālieto tâ, kâ tie iegājušies; retais no tiem ir lokāms vārds; piem.:
Nav prātīgi ar okazionāliem lv. akronīmiem atveidot nosacītos angliskas cilmes divu, trīs, četru vai vairāk burtu saīsinājumus, kas apzīmē starptautiskas organizācijas, programmas, slimības, medikamentu grupas, materiālus utt. Šādi nosacīti apzīmējumi nav svešķermeņi un nav jāslīpina kâ citvalodu elementi.
Nav jāmaina akronīmi, kas ir labi ieviesušies un plaši pazīstami tulkotā formā, piem., DNS (dezoksiribonukleīnskābe) – en. DNA (deoxyribonucleic acid).
Ja atsevišķā tekstā tomēr lieto nevis starptautiskai saziņai domāto akronīmu, piem. ATC (air traffic control), bet latviskojumu, pirmajā reizē iekavās jāieraksta izraudzītais pilnais lv. nosaukums: GSV (gaisa satiksmes vadība). Labāk tomēr nemistrot starptautiskos akronīmus ar pašdarinātiem lokalizējumiem; „GSV” var nebūt lasītājam pazīstams, un, meklējot avotos, atradīsies, piem., Grumman Submersible Vehicle, kam ar civilo aviāciju maz sakara. Nav nemaz tik viegli atšķirt latviskošanu no šaurām aprindām saprotama žargōna veidošanas.
Ne vienmēr saīsinājums lietojams gan en., gan lv.
tekstā. Jāievēro arī, ka en.
tekstos gan daudz raksta latīņu saīsinājumus, taču tos izrunā kâ pilnus en. vārdus, piem., i. e.
lasa “that is” (par latīnismiem sk. lapā "Latīnismi un
gallicismi").
Jāievēro, ka pirms en. etc. parasti ir komats, bet pirms lv. saīsinājumiem u. tml., utt., u. c. – nav; u. tml. attiecas uz īpašību (la. cētera nozīmē ‘atlikušie, pārējie, citi’).
Daži piemēri:
en. abreviatūrām (co., vol., inc.) galā parasti liek punktu, bet kontrahējumiem, kur burti izlaisti pa vidu (Mr, Ms, Ltd, St), punktu neliek, ja paturēts pilna vārda pēdējais burts; lv. saīsinājumiem parasti liek punktu (nr., sk., utt.), ja vien tie nav mērvienību u. tml. apzīmējumi, kam punktu neliek (ha, m, h utt.).
Piemēram/piem. ir komatos liekams iesprauduma ievadītājs. Var arī, sevišķi vienlaidu tekstā, rakstīt pilnu piemēram/par piemēru.
Jāievēro, ka „t. i.” kâ iesprauduma ievadītājs liekams komatos (ja iekavās – tad aiz tā komats)!
1 LVPPV.
2 Labs uzziņas avots: http://www.abbreviations.com.
3 Sastopami tādi aizgūti iestāžu nosaukumi kâ Eirostats, Eirokontrōle, Eirobarometrs, kas veido savdabīgu īpašvārdu grupu.
en. kārtas skaitļa vārdus raksta ar ciparu un burtu kombināciju (1st, 2nd, 3rd, 20th vai 1st, 2nd, 3rd, 20th utt.). Latviešu kārtas skaitļa vārda pazīme rakstos ir punkts aiz cipara vai romiešu cipars.
Annex 2 shall enter into force
on the 20th day following its publication
|
2. pielikums stājas spēkā 20. dienā pēc publicēšanas |
Latviešu juridiskajos tekstos bijis pieņemts skaitļus 1–9 rakstīt burtiem, pārējos – cipariem (piem., 10. panta otrajā punktā). Taču vienā teikumi dažādi rakstīti skaitļi, kas ir vienlīdzīgi teikuma locekļi, izskatās dīvaini. Ja skaitli, pat kārtas skaitli ar punktu galā, pareizi formatētā tekstā iznāk lietot teikuma sākumā, tas nevar sajukt ar numerācijas elementu. Ja divas atšķirīgas normas sāktos ar "1. Janvārī stājas spēkā jauna kārtība" un "1. janvārī stājas spēkā jauna kārtība", pirmā būtu skaidri numurēta, otrā – nenumurēta; pareizi numurētas būtu arī "1. 1. janvārī stājas spēkā jauna kārtība", "1.1. 1. janvārī stājas spēkā jauna kārtība." utt. Atsevišķā gadījumā teikumu var formulēt tâ, lai skaitlis nebūtu sākumā, vai uzrakstīt datumu ar burtiem; taču laika apstāklis ir latviešu valodai raksturīgs teikuma sācējs, arī teksta lōģika var prasīt skaitli novietot sākumā, tāpēc šur tur dzirdētais aizliegums teikumu sākt ar skaitli ir jāignorē.
Angļu valodā sīkāku teksta dalījumu, lappušu u. c. numerācijai par romiešu cipariem bieži izmanto mazos burtus i, ii, iii, iv, …ix, x u. c. Ja tos atveido lv. tekstā, aiz tiem pa latviešu paradumam liekot iekavu:
requirements imposed in (b) (i)
and (ii)
|
b) apakšpunkta i) un ii) nodalījuma nosacījumi, |
var sajukt, piem., i) apakšpunkts ar sīkāku i) nodalījumu, kur „i)” lietots burta nozīmē (tā vietā tādēļ angļu tekstos mēdz būt „ij)”). Lai to pārvarētu, aiz plāna punktu apzīmējumiem uzskaitījumā var likt punktu, tâpat kâ ar romiešu cipariem:
(iii) Article 5 (d) (iii)
|
iii. 5. panta d) punkta iii apakšpunkts |
Jaunākos laikos Latvijas tiesībaktu numerācijā reizēm lieto pilnas iekavas punkta sākumā, piem., (9) .. (10). Tamlīdzīgs risinājums te var noderēt:
| (iii) 5. panta d) punkta (iii) apakšpunkts |
Ar romiešu cipariem latvieši apzīmē gadsimtus (tāpat kâ franči); gadsimta gadu desmitus apzīmē ar arābu cipariem un punktu (bez locījumu galotnēm!), piem.:
21st century
|
XXI gadsimts |
in
1950-ies
|
|
Average
productivity growth fell from 2% a year in the 1980s and the second half of
the 1990s, to 1% in the 1996-2001 period.
|
Vidējais ražīguma
pieaugums |
Aiz romiešu cipara liek punktu, ja tas ir pirms plāna punkta vai numurētas teksta daļas virsraksta. Atsaucē uz tādu numerācijas elementu punktu neliek.
Saīsinātā pierakstā ar romiešu cipariem apzīmē arī mēnešus, piem.:
22 October 1962
|
1962. g. 22. X |
Mērvienības
Starptautiskās mērvienības – SI vienības, no
tām atvasinātās, kâ arī citas (mm, cm, cm², m, m², m², km, km², mg, g, kg,
t, ml, l, hl, ha, s, min, h, A, cd, Hz, V, W, kW, MW, kWh, GWh, °C, J, TJ, n,
N, tkm; bar, tex, dyn, Bq u. tml.) en. un lv. tekstos parasti lieto
korekti – vienādi. Tomēr en. tekstos bieži atrodami citi rakstījumi, piem.:
bcm, Bcm
bcm/a cc |
mljrd. m³ mljrd. m³ g. cm³ |
sq. m
sq. km |
m² km² |
sec., sec
|
s |
hr
|
h |
mcg
|
μg |
db.
|
dB |
muCi
|
μCi |
Latviešu rakstos saīsinājumi „kv. m.” (m²), „kub. m.” (m³), „gr.” (g) nav pareizi; „st.” (h), „min.” (min) un „sek.” (s) nav vēlami tehniskā tekstā; diennakti var apzīmēt ar d. vai starptautisko d (bez punkta); gadu saīsina g. (nejūk ar g – grams); en. tekstos litra apzīmēšanai lieto gan l, gan L, jo mazais burts dažos šriftos atgādina ciparu 1 vai burtu I; kilo saīsinājumu k angliski bieži raksta kâ lielo K, piem., en. kcal/Kcal atbilst lv. kcal.
Modīgie daudzskaitļa indikātōri dd. ‘dienas’, gg. ‘gadi’ u. tml. nav vajadzīgi, jo saīsinājums d. vai g. attiecas uz visām locījumu un skaitļu formām.
NB. Tradicionālā en. ton ir tilpuma, nevis masas vienība; metriskajā sistēmā masas apzīmēšanai lieto francisko rakstījumu tonne; nav jātulko vārds metric apzīmējumā metric ton ‘tonna’; 1 t = 1000 kg = 2204,6 mārc. Mārciņu saīsinājums lbs. laikam jāatveido lb.
Angļu tekstos bieži izmanto binary digit kontrahējumu bit un attiecīgi Kbit, Mbit, Gbit utt., bet lv. tekstos ieteikts lietot tikai saīsinājumus b, kb, Mb, Gb utt. Datu pārraides ātruma apzīmējumi, piem., Mbps = Mbit/s, jāatveido Mb/s u. c.
Tūkstoši, starpas u. c.
Article 54 (3) (g)
|
54. panta 3. punkta |
Tūkstošus un lielākus skaitļus ik pa trim zīmēm nodala ar starpu jeb „tukšumzīmi” (nevis ar apostrofu, kâ kādreiz mācīts skolās), bet četrzīmju 1000–9999 raksta kopā:
1500, 4000, 6599, 15 000, 40 000, 65 599, 4 000 000, 6 599 000 000
NB. Pastāvot atšķirīgām nomenklatūrām, en. billion bieži nenozīmē vis biljōnu (1012), bet gan miljardu (109) – tâ arī ANO angļu tekstos. Tādēļ skaidrības labad lieto tādus izteikumus kâ a thousand million – tas nenozīmē burtiski ‘tūkstoti miljōnu’, bet ‘miljardu’ – piem., en. tekstā ir nepārprotami 5 000 million „piectūkstoš miljōnu”, jo billion var nozīmēt gan ‘miljardu’, gan ‘biljōnu’; latviski to tulko: 5 miljardi (5 000 000 000).
The
capital of the Bank shall be ECU 62 013 million
|
Bankas kapitāls ir ECU |
€
1.1 bn
|
€ 1,1 mljrd. |
Decimāldaļskaitļu apzīmējumos latviešu valodā lieto komatu, nevis punktu, kâ parasts en. rakstos. Arvien biežāk en. tekstos parādās komats šādā „kontinentālā” nozīmē. Tradicionāli ar komatu nodalīti tūkstoši:
62,013 million = 62,013,000,000
|
62,013 miljardi = 62 013 000 000 |
Norēķinu un valūtas vienības
European
unit of account, EUA
|
Eirōpas norēķinu
vienība, ENV |
European
currency unit, ECU
|
Eirōpas valūtas
vienība, ECU |
euro,
EUR, €
|
eira, EUR, € |
Eirōpas Kopienu valstu savstarpējiem norēķiniem ieviesto Eirōpas norēķinu vienību (en. EUA) 70. gados nomainīja ECU, kas atgādināja ISO valūtu trīsburtu apzīmējumus USD, GBP u. c. (ECU apzīmējums pēc ISO 4217:1995 bija XEU). Nosaukums „ekijs” gan bija ērts, taču nekorekts – ekijs īstenībā ir sena franču monēta (fr. écu). Kopš 1999. gada 1. janvāŗa vairāku Eirōpas Savienības valstu norēķinu vienība ir EUR – „eira” (ES oficiālajās valodās euro, de. Euro, el. ευρω).
Eirai kļūstot par Latvijas naudu, simbols € lv. tekstos nācis Ls vietā; norēķinu vienības apzīmējumu (piem., $, ¥, £, €, Ls jeb USD, JPY, GBP, EUR, LVL) ierasts rakstīt summas priekšā; to lasa „pieci miljoni eiru”, nevis „EUR pieci miljoni”.
Procenti, promiles u. c.
10%
of the declared content for declared contents of less than 15%
|
10 % no deklarētā
satura, ja deklarētais saturs ir mazāks par 15 % |
an
actual alcoholic strength by volume exceeding 1,2% vol., but not exceeding
13% vol.
|
faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 1,2 tilp. %, bet nepārsniedz 13 tilp. % |
Tâ kâ procenti ir lietvārds, tam var būt apzīmētājs, parasti masas %, tilpuma %. Dažreiz % raksta kopā ar skaitli, domājot to kâ saliktu īpašības vārdu, piem., 100% [simtprocentīgs] spirts.
Vārda % pārvaldījums var būt bez no (tāpat kâ puse, ceturtdaļa (kā)):
aromatic bitters of an actual
alcoholic strength from 44,2 to 49,2 % vol., containing from 1,5 % to 6
% by weight of gentian, spices and other aromatic ingredients and from 4 to
10 % by weight of sugar, delivered in containers holding 0,2 litres or less
of product
|
aromātiskās rūgtvielas, kuŗu faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 44,2–49,2 tilp. %, 1,5–6 % masas ir genciāns, garšvielas un citi aromatizātōri un 4–10 % masas ir cukurs, un kuŗu piegādā 0,2 l vai mazāka tilpuma traukos |
LR likumos bieži skaidrības labad raksta ar burtiem „procenti” un „promiles”. Tâ var darīt arī tulkojumā, izņemot tabulas un formulas, kur zīme % vai ‰ lietota kopā ar citiem simboliem.
Gramatisku iemeslu dēļ sastopamas svārstības ar procentiem saistīto jēdzienu tulkošanā. Angļu percent, per cent burtiski nozīmē ‘no simta’. Lietvārdu percentage var tulkot ‘procents’, ‘daļa procentos’, ‘procentuālā daļa’, vai ‘proporcija (procentos)’.
Bet angļu percentage points tulkošanai ieviesies „procentu punkti” jeb „procentpunkti”, kas ir procentos izteikto skaitļu starpība (ja salīdzina no dažādiem skaitļiem parasti citā laikposmā iegūtus procentus, „procentu” vārdu neizmanto); pēdējais no piemēriem atspoguļo procentu un „procentpunktu” atšķirību:
the
amount of income shall decrease by at least 12 percentage points in each
subsequent financial year
|
ienākumu summu katrā
nākamā saimnieciskajā gadā samazina vismaz par 12 procentu punktiem |
rate
of inflation does not exceed 1.5 percentage points
|
inflācijas līmenis
nepārsniedz 1,5 procentu punktus |
The
Community industry’s production remained practically stable between 2002 and
2005, increasing by 5% in 2003 and decreasing by the same percentage in 2004.
In 2005 a small increase of respectively 2% and 1 percentage point was
registered.
|
Kopienas ražošanas nozares produkcijas apjoms praktiski palika stabils no 2002. līdz 2005. gadam, palielinoties par 5 % 2003. gadā un par tādu pašu procentu samazinoties 2004. gadā. Neliels pieaugums tika reģistrēts 2005. gadā – attiecīgi 2 % un 1 procentu punkts. |
Pie procentiem der pieminēt arī citas masas
daļas, kuŗās parasti izsaka vielas koncentrāciju:
%
|
procents
|
‰
|
promile
|
‱
|
„prodecimile”
|
‱0
|
„procentimile”
|
ppm
|
μg/g
|
ppb
|
ng/g
|
ppt
|
pg/g
|
ppq
|
fg/g
|
(from) .. to
en. tekstā izmanto prievārdus (from)…to, retāk – domuzīmi; turpretim lv. tekstā domuzīme ir parastākais rakstījums; lasot tās vietā ir pauze, un tās jēga – ‘visi nogriežņa punkti’.
Article 1 to 3a
|
1.–3.a pants |
2 to 3 %
|
2–3 % |
Reizēm en. teksta iespaidā tādu teikumu veido ar no .. līdz, tomēr tas neizklausās dabiski. Var būt vajadzība līdz rakstīt ar burtiem, ja līdzīgā zīme „−” tekstā apzīmē mīnusu, piem., „−5 līdz −10 ºC” (
Bez tam no .. līdz nevar lietot, ja pirms skaitļa ir cits prievārds: „palielināt par
the person is not entitled to any of
the facilities laid down in Articles 224 to 229
|
persōna nav tiesīga saņemt nevienu no 224.–229. pantā noteiktajiem atvieglojumiem |
NB. Šajā funkcijā lieto īso domuzīmi jeb vienotājzīmi „–” bez starpām.
Numuru u. c. saīsinājumi
Vārdu numur latviski parasti saīsina nr.,
piem.:
LATVIJAS
REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS
Noteikumi nr.
310
Rīgā (prot. nr. 49 8.)
Ar lielo burtu Nr. raksta tad, ja tas ir virsraksta pirmais (vienīgais) vārds kādā tabulas ailē v. tml. Nav pareizi rakstīt Nr., ieraugot en. No (raksta ar lielu burtu, lai nejuktu ar no ‘neviens’) vai de. Nr., kas ir Nummer saīsinājums, vai iztēloties Nr. par aizstājēju zīmei №. Eirōpas Savienības dokumentu nosaukumos reizēm atrodamais n° ir fr. numéro saīsinājums. Diemžēl Nr. rakstīšana ar lielo burtu sērgas veidā izplatās pat it kâ solīdās redakcijās. Piem., nosaukumā Regula Nr. 2000/2000 izceļamais vārds jau ir Regula un nav lielas vajadzības izcelt arī nr.
Arī saīsinājumi p. (pants), pk. (punkts), d. (daļa), lpp. (lappuse) u. c. ir rakstāmi ar mazajiem burtiem.
Saīsinājumus t. i., t. s., u. c., u. tml. u. t. jpr. raksta ar starpu1.
Akronīmi (lielo burtu saīsinājumi) un
zilbju salikteņi
Ja vērojams, ka vairākās svešvalodās lieto vienu un to pašu akronīmu neatkarīgi no sākotnējās cilmes (fr., en., de., es. vai citas), to patur lv. valodā.
en.
|
lv. |
ECOFIN
(Economic and Financial Affairs Council)
|
ECOFIN |
DIN
(Deutsches Institut für Normung)
|
DIN |
OIML
(Organisation internationale de métrologie légale)
|
OIML |
Ja akronīms katrā valodā citāds, arī lv. valodā jābūt savam akronīmam:
en. IRCC, fr.
CICR, de. IKRK
|
SSKK (Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja) |
en. IBRD, fr.
BIRD
|
SRAB (Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka) |
en. JRC, fr.
CCR, de. GFS
|
KPC (Kopīgais pētniecības centrs) |
Latvijai iesaistoties NATO un ES, sākts veidot pašmāju akronīmus to struktūru apzīmēšanai. Vērojama tendence latviskot akronīmus, kas pusgadsimtu lietoti angliskā formā, bet nu kļuvuši aktuāli (piem., WHO, IMO, ILO un IMF vietā nāk PVO, SJO, SDO un SVF). Nevajag lietot en. akronīmus tādu organizāciju kâ BJVP (Baltijas jūras valstu padome, en. CBSS) apzīmēšanai.
Ja en. tekstā minēts pilns nosaukums, pilns nosaukums rakstāms arī latviski; tāpat ir ar saīsinājumiem:
en.
|
lv. |
European Union, EU
|
Eirōpas Savienība, ES |
European Coal and Steel Community,
ECSC
|
Eirōpas Ogļu un tērauda kopiena, EOTK |
European Atomic Energy Community,
Euratom, EAEC
|
Eirōpas Ātōmenerģijas kopiena, EURATOM, EAEK |
Pieļaujams tulkojumā saīsinājuma vietā rakstīt pilnu nosaukumu saīsinājumu sablīvējumos vai tad, ja vārdu sakari draud kļūt nesaprotami; akronīmu grūti uztvert vairākos locījumos, sevišķi datīvā un lokatīvā. Izrunāt gan vēlams pilnu nosaukumu: „ES” lasa „Eirōpas Savienība”, „ECB” – „Eirōpas Centrālā banka” u. c. Ja akronīms izdevies viegli izrunājams, tad to var lasīt arī publiskā runā, jo akronīmu izveides mērķis ir ērtums. Tâ kâ pilnie nosaukumi mēdz būt neveikli, akronīmam reizēm jādod priekšroka; tagad daudzus nosaukumus veido, jau domājot, kâ izskanēs to akronīms; piem., „EBKA” (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai) nav ērti saistīt ar citiem teikuma locekļiem, un arī citās valodās jau pārņemts saīsinājums OLAF (fr. Office européen de lutte antifraude).
Angļu valodā akronīmus principā raksta ar lielajiem burtiem (en. EEC, NATO, ACP, EMU u. c.). Tagad bieži ar lielo sākumburtu raksta tādus vārdus kâ Taric (Integrated Tariff of the European Communities, no fr. Tarif Intégré Communautaire), Taiex (Technical Assistance Information Exchange Office), tos praktiski pielīdzinot īpašvārdiem. Eirōpas Komisijas Tulkošanas ģenerāldepartamentā ir pieņemts angļu tekstos lielu rakstīt tikai sākumburtu (en. Unesco, Esprit), ja burti veido izrunājamu vārdu, kam ir vismaz seši burti (izņemot Tacis un Phare, kam tikai pieci); ja akronīms nav izlasāms kâ vārds, to raksta ar lielajiem burtiem.
Latviešu valodā reizēm nedomājot ārēji pārņem tādu rakstību, nezinot „principu”: pēc tā būtu jābūt „Tacim”, „Fārei” utt. Latviešu akronīmi jālieto tâ, kâ tie iegājušies; retais no tiem ir lokāms vārds; piem.:
| Benelux | Benilukss (lokāms zilbju saliktenis, darināts no België, Nederland, Luxemburg pirmajām zilbēm) |
| Euratom | EURATOM [euratom] |
| Phare | PHARE [fāre] (sarunvalodā lokāms) |
| Unesco | UNESCO [ju·neskō] |
| AIDS | AIDS [aits] |
| Taric | TARIC [tarik] |
| Europol | Eiropols (pēc Interpola parauga)3 |
Nav prātīgi ar okazionāliem lv. akronīmiem atveidot nosacītos angliskas cilmes divu, trīs, četru vai vairāk burtu saīsinājumus, kas apzīmē starptautiskas organizācijas, programmas, slimības, medikamentu grupas, materiālus utt. Šādi nosacīti apzīmējumi nav svešķermeņi un nav jāslīpina kâ citvalodu elementi.
| CEEC | Central and Eastern European Countries | Viduseirōpas un Austrumeirōpas valstis |
| PET | polyethylene terephthalate | polietilēntereftalāts |
| PVC | polyvinyl chloride | polivinilhlorīds |
TNT
|
trinitrotoluene
|
trinitrotoluōls
|
| SOI | silicon-on-insulator | silīcijs uz izolātōra |
| STD | sexually transmissible disease | dzimumceļā pārnesama slimība |
COC
|
combined oral contraceptive
|
kombinēts iekšķīgs pretapaugļošanās
līdzeklis
|
Nav jāmaina akronīmi, kas ir labi ieviesušies un plaši pazīstami tulkotā formā, piem., DNS (dezoksiribonukleīnskābe) – en. DNA (deoxyribonucleic acid).
Ja atsevišķā tekstā tomēr lieto nevis starptautiskai saziņai domāto akronīmu, piem. ATC (air traffic control), bet latviskojumu, pirmajā reizē iekavās jāieraksta izraudzītais pilnais lv. nosaukums: GSV (gaisa satiksmes vadība). Labāk tomēr nemistrot starptautiskos akronīmus ar pašdarinātiem lokalizējumiem; „GSV” var nebūt lasītājam pazīstams, un, meklējot avotos, atradīsies, piem., Grumman Submersible Vehicle, kam ar civilo aviāciju maz sakara. Nav nemaz tik viegli atšķirt latviskošanu no šaurām aprindām saprotama žargōna veidošanas.
Saīsinājumi (abreviatūras) kâ teksta
elementi
| bn | mljrd./mld. |
| c., ca. | apm., ap |
| cf. = compare | sal. |
| Dr | dr. |
| Drs | doktori |
| e.g. = for example | piem. („piemēram”) |
| et al. = and others (par cilvēkiem) | u. c. |
| et seq. = and the following | un nāk. [lpp.]; un tālākie/sekojošie |
| etc. = and the rest, and so forth/on | u. tml., utt., u. c. |
| HE | Viņa(s) Ekselence |
| HRH | Viņa(s) Karaliskā Augstība |
| HSH | Viņa(s) Gaišība |
| i.e. = that is | t. i. (lasa: „tas ir”); (reizēm) jeb |
| ib., ibid. = in the same place | turpat |
| Messrs | k-gi |
| m, M, mio, mn | mlj. |
| Miss | j-kdze |
| Mr | k-gs |
| Mrs | k-dze |
| Ms | k-dze |
| N.B., NB: | NB. |
| op. cit. = in the work quoted | turpat |
| p.; pp. | lpp. |
| Prof | prof. |
| Profs | profesōri |
| q. v. = see | sk. |
| Rev. = Reverend (par garīdznieku) | cienīgtēvs |
| Rt. hon. = Right Honourable; Hon. = Honourable | „augsti godājamais”, „godājamais, cienīgais”, taču labāk Rt. hon. un Hon. netulkot |
| St | Sv. |
| v. | pret |
| viz. = namely = that is to say | proti |
| vs. | pretstatā |
Jāievēro, ka pirms en. etc. parasti ir komats, bet pirms lv. saīsinājumiem u. tml., utt., u. c. – nav; u. tml. attiecas uz īpašību (la. cētera nozīmē ‘atlikušie, pārējie, citi’).
Daži piemēri:
make-up powders, hygienic powders, etc.
|
dekoratīvie pūdeŗi, higiēniskie pūdeŗi utt. |
A specific social group normally
comprises persons from the same background, with the same customs or the same
social status, etc.
|
Īpaša sociālā grupa parasti sastāv no persōnām, kam ir vienādi sociālie
apstākļi, vienādas parašas vai vienāds sociālais stāvoklis utt. |
everything that children have
obtained by their personal work or by independently working in an occupation,
industry or trade, etc.
|
viss, ko bērni ieguvuši ar savu persōnisko darbu vai patstāvīgi
nodarbojoties kādā arodā, rūpniecībā vai tirdzniecībā u. tml. |
the right to ask advice from experts
on particular issues, e.g. a medical issue
|
tiesības lūgt ekspertu padomu konkrētos jautājumos, piem.,
medicīniskos jautājumos |
suitable administrative procedures to
be followed prior to the marketing of appliances should be introduced, viz.
EC type-approval, EC type-examination, EC verification and EC self-certification
|
ir jāievieš piemērotas administratīvas procedūras, kas izpildāmas pirms ierīces tirdzniecības, proti, EK modeļa apstiprināšana, EK modeļa pārbaude, EK verifikācija un EK pašsertifikācija |
en. abreviatūrām (co., vol., inc.) galā parasti liek punktu, bet kontrahējumiem, kur burti izlaisti pa vidu (Mr, Ms, Ltd, St), punktu neliek, ja paturēts pilna vārda pēdējais burts; lv. saīsinājumiem parasti liek punktu (nr., sk., utt.), ja vien tie nav mērvienību u. tml. apzīmējumi, kam punktu neliek (ha, m, h utt.).
Piemēram/piem. ir komatos liekams iesprauduma ievadītājs. Var arī, sevišķi vienlaidu tekstā, rakstīt pilnu piemēram/par piemēru.
the times and places of intermediate
stops and transport connections as well as details of the place to be
occupied by the traveller, e.g. cabin or berth on ship, sleeper
compartment on train
|
pieturu un pārsēšanās laiki un vietas, kâ arī ceļotājam paredzētās vietas apraksts, piem., kajīte vai koja kuģī, kupeja vilcienā |
Jāievēro, ka „t. i.” kâ iesprauduma ievadītājs liekams komatos (ja iekavās – tad aiz tā komats)!
force majeure, i.e.
unusual and unforeseeable circumstances beyond the control of the party by
whom it is pleaded, the consequences of which could not have been avoided
even if all due care had been exercised
|
nepārvarama vara, t. i., neparasti, neparedzami apstākļi,
kas nav tās puses varā, kuŗa uz to atsaucas, un kuŗu sekas nebūtu
varēts novērst pat tad, ja būtu darīts viss iespējamais |
hazardous waste (i.e. waste to which
Directive 91/689/EEC applies) |
bīstamie atkritumi (t. i., atkritumi, uz kuŗiem attiecas Direktīva 91/689/EEK) |
1 LVPPV.
2 Labs uzziņas avots: http://www.abbreviations.com.
3 Sastopami tādi aizgūti iestāžu nosaukumi kâ Eirostats, Eirokontrōle, Eirobarometrs, kas veido savdabīgu īpašvārdu grupu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru