Japāņu vārdu rakstījumi ar latīņu burtiem ļauj pieņemt, ka japāņu valoda ir no šīs pašas pasaules, un gaŗo patskaņu burti Ō un Ū to pat mīļi tuvina mūsu valodai. Japāņi gudri izveidojuši vienkāršotu savas valodas skaņu atveidu, kas ļauj latīņu alfabēta pazinējiem aptuveni uzzināt japāņu vārdu izrunu, bet japāņi paši māk tajā uzrakstīt, piemēram, savu vārdu un adresi (un pastnieki – piegādāt). Šo sistēmu vispārīgi dēvē JA rōmaji ‘latīņu rakstzīmes’, un ir bijuši vairāki latinizācijas projekti.
Taču starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir nepielūdzams: vairākas japāņu valodas skaņas stipri atšķiŗas no mūsu valodas un pazīstamāko Eirōpas valodu skaņām. To transkripcijā IPA izmanto simbōlus, kuŗus reti izmanto mūsu reģiōna skaņu attēlošanai vai kuŗu nemaz nav IPA patskaņu un līdzskaņu tabulās.
Japāņi ir izvēlējušies aptuvenas atbilsmes latīņu rakstzīmju vērtībām angļu valodā. (Viņiem palīdzējis kāds anglofōns.) Taču tas nenozīmē, ka attēlotās japāņu valodas skaņas ir tādas pašas. Un tas galīgi nenozīmē, ka mums jāatveido anglicizējumi. Mums japāņu vārdi ir jāatveido iespējami tuvu izrunai japāņu valodā. Tāda atveide jau pastāv.*Tātad – JA latinizējums Fukushima un IPA transkribējums [ɸɯ̥kɯꜜɕima]... Visvairāk mūs interesē [ɕ] – alveolāri palatāls berzenis, kas atgādina mīkstu s. Latviešu valodā tādas skaņas nav, taču to var iztēloties kā stipri mīkstinātu svelpeni s' no mūsu austrumu izloksnēm, kuŗās ir palatalizācija. Bet tas neskan kâ š [ʃ], kāds latviešu valodā ir – postalveolārs divcentru šņācenis. IPA: “it is primarily the shape of the tongue rather than its position that distinguishes the fricatives [ʃ ʒ], [ɕ ʑ], and [ʂ ʐ]”. Reizēm tiek mācīts japāņu skaņu [ɕ] izrunāt kā "s" kopā ar "h".
EN Fukushima nuclear accident tātad tulkojam LV Fukusimas kodolkatastrofa. Salikteņu daļa -sima ir arī jau senāk zināmajos vārdos LV Cusima un Hirosima.
Līdzīgi arī latīņu alfabēta burtam J japāņu vārdos ir citāda vērtība nekā angļu rakstībā. Tas ir nevis “dž”, bet apmēram mīksts dz, un Fudzi kalns – JA Fuji-san, IPA [ɸɯ̟ᵝʑisã̠ɴ] – stāv kâ stāvējis.
Šī jaukā persōna izrunā Fuji-san tik skaidri, ka “dž” tajā nevar saklausīt pie labākās gribas: 
.
Varam s un dz japāņu vārdos mīkstināt (kâ reizēm jokaini mīkstina līdzīgas skaņas kādos slāviskos vārdos), taču bez kārtīgas mācīšanās nespēsim šīs skaņas ticami atdarināt.
Japāņu vārdu atveidē nevajag ar s un dz apzīmējamām skaņām pretstatīt (kādu fonolōģisku vai pozicionālu iemeslu dēļ) skaņas, ko apzīmētu ar š un dž, tāpēc š un dž ir lieki.
Sugasvārdi nav atveidojami – tos aizgūst. Te parasti darbojas cits faktōrs – aizguvuma valoda. Aizguvumi ir līdzīgi attiecīgajiem aizguvuma dēvējas valodas vārdiem. Raksturīgākais piemērs: EN sushi, ko nav vajadzības akadēmiski "japanizēt". Tas paliek LV suši (daudzskaitlinieks, ko vēlams locīt; vēlams arī vienskaitlis susis). Nevajag uzlabot ieviesušos japāņu firmu, marku un preču zīmju atveidojumus un izrunu.
Bet japāņu dakteŗa Isiharas izstrādātais krāsu redzes tests cienīgi jādēvē viņa vārdā bez angliskojuma. (Japāņi, kuŗi sacer beletristiku angliski, lai dzīvo savā amerikāņu sapnī.)
To (un Eglītes skaidrojumu) nebūtu nācis par ļaunu izlasīt Lielā pasaules atlanta sastādītājiem, kas pareizu atveidi laikam uzskatījuši par "tradicionālu". Citādi nav izskaidrojams, kāpēc atlantā pareizi lietoti tikai plaši pazīstami objektu apzīmējumi un izjaukta sistēma – kāpēc blakus Fudzi kalnam ir Fudži pilsēta un upe, un kāpēc ir Hirosima ar s, bet Fukušima ar š.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru