Starptautiska tiesību aktu preambula pauž likumdevēja nolūku, kas tās apsvērumos konstatējumu un mērķu veidā tiek izklāstīts pirms pavēlošiem, dibinošiem u. c. noteikumiem normatīvās daļas pantos. Preambulas apsvērumi parasti ir saikļa tā kā (angļu whereas) ievadīti cēloņa apstākļa teikumi, kas pamato, kādēļ akts tiek izdots un kam vajadzīga akta normatīvā daļa.
Apsvērumos aprāda arī objektīvos iemeslus, kas liek izdot tiesību normas. Piemēram: pēc jauna akta pieņemšanas ir jāgroza vecā normas vai tas jāatceļ; ar jaunām normām ir juridiski jāatspoguļo tehnikas attīstība; ir jānoliek jauns datums kādas normas ieviešanai; ir sarīkota apspriešana un izstrādāts ietekmes novērtējums, kur noskaidrojies, kāds risinājums noteiktajos apstākļos vajadzīgs; ir aprēķināta summa, kas jāizmaksā vai jāpiedzen.
Ar darbības vārdu izteikta vajadzība mēdz būt vajadzības izteiksmē. Tā pauž likumdevēja ieskatā nepieciešamo īstenību – jābūtību. MLLVG[1] teikts: "760. §. Verbs vajadzības izteiksmē izsaka darbību (procesu, stāvokli), kas nenovēršami realizējama vai ko vajag realizēt. [..] 765. §. Vajadzības izteiksmes formas lieto nepieciešamības izteikšanai." Tiesību normas nenovēršamas dara apstākļi – tās nevar nepieņemt. Piemēram, ANO Bērnu tiesību konvencijas[2] preambulā minētās vajadzības: ģimenei ir jāsaņem nepieciešamā aizsardzība un atbalsts; bērniem jāaug ģimenē; īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, kas dzīvo ārkārtīgi grūtos apstākļos. Angļu oriģinālā tās izsaka should ar verbu, franču – devoir ar verbu.
Citādu viedokli pauž aizrādījums kādos starptautisku aktu izstrādes padomos:
"7. Angļu valodas modālais darbības vārds "should" - Apsvērumu daļā to nekādā gadījumā nedrīkst atveidot ar vajadzības izteiksmi ( kā kļūdaini norādīts TTC rokasgrāmatas iepriekšējās versijās), tātad - nevis "jādara", bet "būtu jādara" - un nevis " būtu jābūt", bet "vajadzētu būt" .."[3]
Pēc tāda negluda izpauduma gan nav veidojama juridiskās tulkošanas prakse.
Latviešu vajadzības izteiksme un tās paveidi (izteiksmju apvienojumi) ir gramatiska modalitāte, kuras lietošanai nav parauga citās valodās. Tā, vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids – "būtu jādara" – nepieciešamību izsaka īpašā veidā. MLLVG: "762. §. Verba vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids izsaka iespējamu vai vēlamu darbību, kas īstenībā nerealizējas, bet kam zināmos nosacījumos vai apstākļos būtu jārealizējas." LVG[4]: "Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids ietver gan vajadzības, gan vēlējuma izteiksmes nozīmi un norāda uz iespējamu vai vēlamu darbību, kam noteikti būtu nepieciešams risināties." Vajadzības izteiksmes attieksmi pret īstenību "tā vajag" tas attālina, padara noteiktajos apstākļos nereālu. Šis paveids der mudinājumiem, iecerēm, un tā īstā vieta ir "vēlmes, nolūki un deklarācijas .. paziņojumā vai ieteikumā, kas seko attiecīgajam aktam"[5], kā arī diplomātiski korektas vēstules.
ES oficiālo valodu sastatījumā atklājas normatīvās valodas gramatiskā daudzveidība, konkrēti – modālo verbu pārpilnība angļu valodā un verba izteiksmju (modu) bagātība latviešu valodā. Iezīmējas to atbilsmes, taču tās nav tik vienkāršas kā, piemēram, terminu leksiskās atbilsmes. Lai ieskatāmies ES iestāžu Kopējās praktiskās rokasgrāmatas 2. pamatnostādnē: "2.3.1. Darbības vārdu un laiku izvēle dažādos tiesību aktu veidos un dažādās valodās, kā arī apsvērumos un pamatdaļās ir atšķirīga (sk. 10. un 12. pamatnostādni). 2.3.2. Saistošu tiesību aktu pamatdaļās franču valodā lieto tagadni, turpretim angļu valodā parasti lieto palīgdarbības vārdu shall, kam seko darbības vārds nenoteiksmē. Abās šajās valodās būtu pēc iespējas jāizvairās no nākotnes formas lietošanas. Latviešu valodā saistošu tiesību aktu pamatdaļās attiecīgi lieto īstenības izteiksmes vienkāršo tagadni, kas izsaka pastāvīgu darbību. 2.3.3. Turpretim nesaistošos tiesību aktos nedrīkst lietot pavēles formas vai konstrukcijas, vai noformējumu, kas pārāk līdzinās saistošos tiesību aktos lietotajam."[6]
Vajadzības izteiksme īstenības izteiksmei nelīdzinās – to pretstats apmierina minēto prasību un der nesaistošu izteikumu nošķiršanai no saistošiem.
Ja iedomātos, ka vēlējuma paveids "mīkstina" vajadzības izteiksmi tāpat, kā angļu modālais should "mīkstina" shall, pēc apsvērumos lietota vēlējuma paveida būtu jālieto vajadzības izteiksmes pamatveids pamatdaļā. Bet tā taču nedara! Tad nav arī iemesla noraidīt vajadzības izteiksmes pamatveidu tiesību akta apsvērumos.
Īstenībā angļu should jāaplūko kā ought to sinonīms un atturīgs must / have to obligātuma izteicējs[7]. Gribējumā (desire) būtu, piem., verbs ar konjunktīvu (the Commission wishes that the Member State transpose the Directive) vai modālais would (it would rather have a global legal system), turpretim should izsaka pamācību, norādījumu, kam nav jābūt runātāja gribai, vēlmei vai vēlamam iznākumam[8].
Citā nozīmē vēlējuma paveids iederas sarakstē: Latvijai būtu jāpanāk minētās prasības izpilde. Tas nudien vēlams abām pusēm, lai Komisijai nav jāsāk Līgumā paredzētā procedūra un Latvijai nav jāmaksā. Bet tiesību akta apsvērumos vēlējuma paveids nav nepieciešama should atbilsme. Te vajadzība nav jāizsaka vēlamības veidā. Nav vajadzības izteiksmes neīstenībai jāpiejauc vēlējuma izteiksmes neīstenība. Vēlējuma modalitātes atkārtošanās arī rada nenoteiktības (“kā būtu, kā ne”) vai nevarības iespaidu (“būtu jau būtu, bet…”).
Izteikuma kategoriskumu lai nosaka runātāja attieksme: vai darbība vēlama, taču tai brīdī nerealizējama, vai skaidri nepieciešama. Vēlējuma paveidā var labi tulkot angļu frāzes ar desirable, recommended, preferable. Bet vēlējuma paveids neder, ja apsvērums atsaucas uz spēkā esošu normu, piem.: ja saskaņā ar pastāvošu direktīvas pantu dalībvalstīm jāziņo par tās īstenošanu, tad dalībvalstīm būtu jāziņo skan kā nepiepildīta vēlēšanās.
Vajadzības izteiksme nav vienīgais vajadzības izteikšanas līdzeklis. MLLVG 623. lpp. atzīst: "ļoti izplatīts leksiski sintaktisks nepieciešamības, vajadzības izpausmes veids ir modālo verbu vajadzēt un nākties lietošana kopā ar nenoteiksmi". Turpat norādīts uz J. Endzelīna atzinumu: "759. §. [..] „Vajag(a)” savienojums ar infinitīvu apzīmē kaut ko par nepieciešamu, par cik tas ir derīgs, kamēr dēbitīvs izsaka objektīvo nepieciešamību; tâ, piem., tev jàdzeŗ tēja bez sukura (jo pašreiz sukura nav) blakus tev vajag(a) tēju bez sukura dzert (jo sukurs tev būtu kaitīgs)."[9] Pusgadsimtu vēlāk LVG rezumē: "Jāatzīst, ka mūsdienu latviešu valodā vajadzības izteiksme un konstrukcija vajadzēt + nenoteiksme funkcionē kā morfoloģiski varianti bez īpašas nozīmes atšķirības. Taču iespējams runāt par stilistisku atšķirību – vajadzēt + nenoteiksme vairāk orientēta uz sarunvalodu, kamēr vajadzības izteiksme lietojama visos valodas paveidos. Par to liecina, piem., ieteikums lietišķos tekstos konstrukcijas vajadzēt + nenoteiksme vietā lietot vajadzības izteiksmi (Skujiņa 1999: 64)."[10]
Par juridiska teksta lietišķumu nav īpaši jāatgādina.[11]
Citētais mudinājums aizstāt būtu jābūt ar vajadzētu būt nav pieņemams – būtu jābūt ir starp desmitām gramatisko formu, kas veido darbības vārda locīšanas paradigmu (tāpat kā bija bijis, būs būts u. c.). Izpaužas arī mudinātāja vājums lingvistikā – paradigmas neizpratne. Gramatikā neizglītotai personai nav jādod norādījumi citiem, bet citiem tie nav jāuzklausa. Tas var iedragāt nepārliecinātu tulkotāju izteiksmi un iebradāt ceļu neprecīzai[12] angļu formu ar should atveidei tekstos.
Vispārīgā attieksme starp preambulas apsvērumiem un akta normatīvo daļu ir nevis "tā kā tas būtu labi, to dara", bet "tā kā to vajag un tas ir jādara, to dara tā". Vajadzība vēlējuma formā nevedinātu noteikumam saskatīt stingru pamatu, ko domā ielikt likumdevējs.
Lai apsvērumi neizklausītos pēc noteikumiem, tajos parasti nelieto tiesību normās plaši sastopamo[13] divdabi ar -am/ām-, kas izsaka prasību un kam tiesiskā kontekstā ir nepārprotama normatīva funkcija[14].
Angļu should pēc tulkotāja ieskata var atveidot ar tagadni, divdabi ar -am/ām- vai vajadzības izteiksmi (ne vēlējuma paveidā) citos tekstos, kur tas lietots līdzīgi ES tiesību aktu shall – kārtības, procesa, procedūras izklāstā, instrukcijā u. tml.
Tāpat kā angļu valodā līdzās should ar verbu ir citi vajadzības izteicēji, latviešu valodā lieto arī pienākas, piederas, prasa, liek, nākas, ir būtiski/svarīgi/vietā, ir saistoši, ir obligāti u. c. Kur apsvērumos svarīga nevis norise (pieņemšana, ieviešana, nodibināšana), ko apzīmē darbības vārds, bet objekti (noteikumi, iestādījumi, satvars), ko apzīmē lietvārds, vajadzību nosauc ar vajadzīgs.[15] Ja kā vajag, tad lai tā skan arī apsvērums, piem.: direktīvas izpildei dalībvalstīm vajag vairāk laika.
Vajadzības izteiksme gadās arī tiesību normā, piem., ja īstenības izteiksme atgādinātu konstatējumu, nevis noteicamo kārtību. To tagad parasti nelieto normas priekšraksta daļā, bet citur to var prasīt apstākļu loģika. Piemēram, kāda norma ir nosacījums jaunai: ja jāveic pārbaude, inspektors to veic tālāk noteiktajā kārtībā (kādā tā veicama); ja akts ir jāratificē (shall be subject to ratification), ratifikācija ir nosacījums pilnīgai akta darbībai, bet nav pienākums. Dibinošā normā vajadzības izteiksme neder: ja ar aktu tiek izveidota iestāde, tad jāizveido iestāde nav noteikums.
[1] Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I sējums. Rīgā, 1959.
[2] "Latvijas Vēstnesis", 237 (5297), 28.11.2014. (https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150).
[3] Eiropas Savienības Padomes aktu izstrādes rokasgrāmata, 2015, 216. lpp.
[4] Latviešu valodas gramatika. LU Latviešu valodas institūts, 2015.
[5] Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopējā praktiskā rokasgrāmata Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē iesaistītajām personām. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2015, 38. lpp. (http://eur-lex.europa.eu/content/techleg/LV-Tiesibu-aktu-izstrades-rokasgramata.pdf)
[6] Turpat, 12. lpp.
[7] https://en.wikipedia.org/wiki/English_modal_verbs#Shall_and_should: It can be used to give advice or to describe normative behavior, though without such strong obligatory force as must or have to. Thus You should never lie describes a social or ethical norm. It can also express what will happen according to theory or expectations: This should work. In these uses it is equivalent to ought to.
[8] Vienā no should lietojumiem Oksfordas Universitāte (https://en.oxforddictionaries.com/definition/should) min vēlama stāvokļa apzīmēšanu: "1 Used to indicate obligation, duty, or correctness, … 1.1 Indicating a desirable or expected state. ‘by now pupils should be able to read with a large degree of independence’." Runa ir par mērķa objektīvo vēlamību (pareizību), nevis runātāja attieksmi pret saturu. Iespējams, ka latvieši should asociē ar vēlējuma izteiksmi tāpēc, ka tai atbilst izteikumi ar citiem modālajiem verbiem "pagātnē", kā could you, it would be fine, it might work, kas izsaka pieļāvumu, nosacījumu, vēlēšanos.
[9] J. Endzelīns. Latviešu valodas gramatika. LVI, Rīgā, 1951. Vajadzības izteiksme J. Endzelīnam saucas debitīvs, bet tas, ko tā izsaka – vajadze.
[10] Citātā atsauce uz V. Skujiņas "Latviešu valoda lietišķajos rakstos", Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.
[11] "Normatīva teksta stilistiskā savdabība iekļaujas lietišķā stila specifikā, kam latviešu valodā ir senas un stabilas tradīcijas." (V. Krūmiņa, V. Skujiņa. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga, 2002) (http://www.jurisprudence.geek.lv/Tiesibu%20teorija/norm.aktu%20izstr.rokasgr.pdf)
[12] Piemēram, tehniskos noteikumos nelieto shall, bet tā nozīmē lieto should. Atsaucoties uz normu, kas izteikta ar shall, lieto should, kas nemaina normas jēgu un stingrību. Aplamība var atstāt neglītas pēdas mašīntulkošanā, kas balstās uz ES tiesību aktu tekstu kopumu.
[13] Piem., summa ir atskaitāma; kārtība, kādā nosakāms naudas sods. Preambulā tas var būt atsaucē, piemēram., palīgteikumā: jāievēro pienākumi, kas pildāmi saskaņā ar 1. pantu.
[14] Ja nams ir uzceļams divos gados ('divos gados namu var uzcelt'), attiecīgs noteikums, visticamāk, liek to uzcelt. Šā divdabja nelietošana tulkotos noteikumos var liecināt par juridiskā stila nepārvaldīšanu, divu valodu gramatikas neadekvātu sastatījumu vai neizmantotu valodas potenciālu. Īstenības izteiksmes vienkāršā tagadne kā vienīgais jābūtības izteicējs akta pamatdaļā var neaptvert visas atveides vajadzības (piem., franču tekstos līdztekus "normatīvai" tagadnei izmanto vienkāršo nākotni vai verbu devoir, vācu tekstos tai līdztekus izmanto modālos sollen, müssen).
[15] Ir vajadzīgs un ir nepieciešams vajadzības izteiksmes vietā pie nenoteiksmes var būt kalks (krievu neobhodimo, nado, nužno).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru