tāds tādam

Bijis daudz centienu piemeklēt burtisku atbilsmi EN vārdam peer, kas ietilpst dažos bieži lietotos savienojumos, taču labs iznākums bijis tikai tad, kad atveidota katra savienojuma būtība.

EN peer pamata nozīme: 'kāds, kas ir no tās pašas kārtas, šķiras, kopas, ir tāds pats pēc stāvokļa, statusa, ranga'. LV vārdnīcā ir tikai viena atbilsme: līdzinieks.

Laikam no skaidrojuma vārdnīcās (vārda rank) datōrikā tapis ģenitīvenis vienādranga vairākos vārdkopterminos. Tas ir labs – datōrikā.

Tas iedzīvojies arī EN-LV tīmekļvārdnīcā (kuŗas kurss ir derīgās masas audzēšana):

EN peer-to-peer architecture inf.
LV vienādranga arhitektūra

EN peer-to-peer communications inf.
LV vienādranga sakari
LV vienādranga komunikācija

EN peer-to-peer network inf.
LV vienādranga tīkls

Kāds (laikam vikipēdists) nolēmis, ka var īsāk:

EN peer protocol inf.
LV vienranga protokols

Un "Tilde" savādi nolēmusi, ka uz datōrterminu pamata sanāk atsevišķs peer-to-peer šķirklis plašlietošanas vārdnīcā:

peer-to-peer a vienranga, vienādranga

Citās jomās (kas nav datōrika jeb informātika), EN peer-to-peer taču ir citāda atbilsme! Piemēram, finansēs peer-to-peer lending (person-to-person lending) nav runas par "rangu" (drīzāk par "savstarpēju kreditēšanu").

Vēl pāris vārdkopu ar peer:

• peer learning     mācīšanās no līdziniekiem/līdzīgajiem

Vārdam līdzbiedrs* te nav jābūt, jo ar to apzīmē tuvākos biedrus, kolēģus, partneŗus, bet peers var būt attāli – galvenais, ka tādi paši.

• peer review    recenzēšana, recenzija (zinātnē, izdevējdarbībā)

Pārdomām var noderēt TK darinājums (arī no datorikas, bet ar citu piegājienu):

EN peer review inf.
LV profesionālapskate

Tas rāda, ka "apskate" jāveic profesionāļiem, t. i., speciālistiem. Taču ar review reti domāta apskate jeb vizuāla inspicēšana – parasti tā ir profesionāla izskatīšana un izvērtēšana (vai specifiski recenzēšana). 

* Līdzās vārdiem līdzpilsonis, līdzcilvēks u. c. kritizētiem līdz salikteņiem ar lietvārdu, kas tomēr noderējuši un ieviesušies. 

comply / compliance

Daudz lietots un viegli saprotams EN vārds, kuŗa tekstuālā LV atbilsme reizēm nedodas rokā.

Lietvārdu compliance bieži tulko ar vārdu atbilstība.

Taču darbības vārdu comply parasti nevar tulkot ar vārdu atbilst, ja tas saistīts ar darītāju, kas ir persona.

Piemērā labi izmantoti ar tiešo papildinātāju lietojamie vārdi izpildīt un ievērot:

For the preparation and adoption of each delegated directive concerning the evaluation of an application for exemptions, a number of steps have to be carried out to comply with the requirements of the Directive and the Better regulation principles. \\ Lai sagatavotu un pieņemtu katru deleģēto direktīvu par atbrīvojuma pieteikuma izvērtēšanu, ir jāveic vairāki pasākumi nolūkā izpildīt minētās direktīvas prasības un ievērot labāka regulējuma principus.

Citi risinājumi:

panākt atbilstību prasībām un principiem

pakļauties prasībām un principiem

daži apstākleņi ar -i

Gandrīz katru īpašības vārdu (un par īpašības vārdu kļuvušu divdabi) var pārveidot par apstākļa vārdu – atvasināt apstākļa vārdu ar -i. Parasti tas ir veida apstākļa vārds un teikumā izmantojams par veida apstākli. Atvasinājums saglabā īpašības vārda galveno nozīmi un kalpo par laipiņu starp vārdšķirām – no nominālas frāzes uz verbālu, piemēram: katastrofālas beigas :: beidzas katastrofāli; neatliekama palīdzība :: jāpalīdz neatliekami (jāuzliek sistēma, jāoperē).

Latviešu literārās valodas vārdnīca parasti jau dod attiecīgo apstākļa vārdu (vienā šķirklī ar īpašības vārdu). Piemēram:

iekšējs -ais; s. -a, -ā
iekšēji apst.

Reizēm tāds nav dots. Tad ir jautājums: vai var brīvi darināt apstākļa vārdu? Piemēram, tūlītēji no īpašības vārda tūlītējs? LLVV taču ir normatīva: ko tajā neatrod, var uzskatīt par "neliterāru": perifērisku, okazionālu vai pārāk retu.

Varbūt šim vārdam apstākļa vārda nav blakus tāpēc, ka tas jau pats nāk no apstākļa vārda tūlīt. Reizēm nudien pareizs ir tūlīt blakus tūlītējs: reaģēja tūlīt :: tūlītēja reaģēšana. 

Taču tūlīt ir laika nozīmē. Var būt jāraksturo darbības veids: reaģēja tūlītēji (sevišķi, ja tūlītēja reaģēšana ir viens no reaģēšanas veidiem); tūlītēji izmantojama informācija ir tāda, ko pēc saņemšanas uzreiz, nekavējoties, neapstrādājot var izmantot, nevis tāda, kas tūlīt jāizmanto.

Citiem no apstākļa vārda atvasinātiem īpašības vārdiem jauns apstākļa vārds ar -i jāuzskata par gadījuma vārdu vai pat neveiklību. Piemēram, grūti iedomāties, kādos apstākļus būtu vajadzīgs no vārda toreiz veidotā toreizējs tālāks atvasinājums "toreizēji". Varbūt šādi: Ļautiņi toreizēji naïvi ticēja nacionālkomunistu un Rietumu aģentu solījumiem atjaunot neatkarīgo demokrātisko valsti (t. i., tā, kā toreiz bija parasts). 

***

Par apstākļa vārdiem ar -i, kas izveidoti no divdabja ar -ts, maz ko teikt. Tos lieto ļoti specifiskai izteiksmei: Kucēns nopērti klusē. Meitene iepriecināti smaida. Skaidrs, ka labāki ir teikumi ar pašu divdabi pareizā formā (nopērts, iepriecināta). Var būt vajadzīgs šāds teikums: Sistēmas darbojas saistīti. Vārds saistīti iekļauts LLVV pie saistīts.

Apstākļa vārds attālināti saņēmis pārmērīgu labvēlību lingviski mazattīstītu politiķu un žurnālistu vidū un nepietiekamu noraidījumu lingvistu aprindās. Salikums strādāt/mācīties attālināti nebūtu vairs aktivizējams ne tikai gramatiskās neveiklības, bet arī nozīmes neprecizitātes dēļ: cilvēkus taču neattālina ne no kantoŗa, ne paša darba. Viņus nelaiž kantorī. Viņi strādā no tālienes, no attāluma, pa gabalu, attāli, tāldarbā.

Pāris sadomātu piemēru, kas raksturo konstrukcijas nenopietnumu: Likumpaklausīgais sapotēti gaidīja blaknes. Mājkvernē ieslēgti dzejnieks nespēja sagudrot vārsmas, kas viņam labi nāca galvā pastaigā ar suni izlaisti. 

tiesība neklusēt

 

Lasot vai tulkojot angļu, vācu, franču u. c. juridiskus tekstus, viegli pamanīt, ka skaitāma lietvārda nozīmē vārds a right, ein Recht, un droit 'tiesība', arī atbilstošie leišu teisė un igauņu õigus ir lietoti gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī (ar attiecīgu artikulu, galotni utt.). 

Latviešu valodā vienskaitlis labi pamanāms Satversmē un Civillikumā, bet aizstāts ar daudzskaitli to pēcpadomju grozījumos (izraisot nekārtību) un lietots jaunos likumos.

LLVV piemēros atspoguļota prakse lietot daudzskaitli, tomēr šķirkļa vārds minēts arī vienskaitlī. Tas nav daudzskaitlinieks! Tas ir vārds, ko parasti lieto daudzskaitlī.

Te nav ko apspriest un atliek tikai ievērot loģiku un izmantot literārās valodas iespējas. 

Loģika ir tāda, ka tiesību nozaŗu un apakšnozaŗu apzīmējumos lietojam daudzskaitli, bet katras atsevišķas tiesības nosaukšanai – vienskaitli. Tiesība var būt vai nu definēta kā jēdziens (princips), vai dota normā ar vārdiem ir tiesība, ir tiesīgs, drīkst u. c.

Shēmiņā redzams, ka bērna tiesība uz ģimeni ietilpst Bērnu tiesību aizsardzības likuma noteiktajās bērna pamattiesībās kā atsevišķa pamattiesība. Ar sarkanu – loģiski pareizā forma:

Daudzskaitlis tiesības sevišķi neskaidrs kļūst kontekstā, kur līdzās minēta kāda brīvība. Kā lai zina, cik tiesību minēts šajā izteikumā: vārda brīvība un tiesības uz taisnu tiesu? Nekā, iekams nepārveido iegājušos nepamatoto praksi. 

Latviešu terminologi (agrāk AkadTerm, vēlāk Termini.gov) visai konsekventi reģistrē terminus ar vārdu tiesība vienskaitlī. To jau vairāk par 80. Tiesa, ir ap 130 terminu ar daudzskaitli, taču tikai retos var uzminēt, vai domāta atsevišķa tiesība (ein Recht), vai tiesību kopums vai uzskaitījums (Rechte).

Izteikties par vārda tiesība skaitli aicināts šajā publikācijā:
Gailīte D. "Tiesība" un "tiesības". Jurista Vārds, 17.09.2019., Nr. 37 (1095), 2. lpp., 
Žurnāls: "Tiesība" un "tiesības" – Jurista Vārds (juristavards.lv).

Tur arī mazliet aprakstīta vārda lietošanas vēsture XX gs. 

Taču jāsaprot, ka LLVV autori desmitiem gadu nevarēja atsaukties uz Latvijas tiesību aktiem. Kad Atmodas jausmās radās iespēja vairāksējumu LLVV izdošanu pabeigt, pēdējā sējumā tika iekļauti trimdas rakstnieku citāti, taču viss materiāls pārstrādāts un no jauna saskaņots ar nozaŗu speciālistiem acīmredzot nekad netiks.

Ogre, Engure un Angvila

Var būt briesmīgi, kad vēsturnieki vai novadpētnieki noņemas ar vietvārdu izcelsmi, bet neprasa padoma valodniekiem (etimologiem, onomastiem) un savus "atklājumus" anonīmi bazunē Vikipēdijā un citos interneta "avotos" (vai duļķu straumēs). 

Ogres upes un pagasta nosaukums ticami saistās ar zuša seno nosaukumu – pirmbaltu *angurjas. Prūšiem tas ir angurgis, leišiem ungurys, kur un ir pārveidots an. Kādās vietās zuša vārds varbūt ieviesās lēni – Vidzemē ir daudz mājvārdu ar Ogr-. Savienojums an latviešu valodā pārveidojās par uo, tāpēc zuša vārds kādu laiku varēja būt "uoguris", "uogriņš" v. tml. (te būtu etimologs vajadzīgs). Nevar arī zināt, vai tas vienmēr apzīmējis zuti – varbūt ko citu garenu, lokanu.

Bet jābūt alternatīvām smadzenēm, lai laistu publikā nostāstu, ka Ogrei vārdu Katrīnas I laikā devuši krievu zaldāti, kas taujājuši pēc zušiem. Krieviski zutis ir ugor'. Vikipēdijas dzimtcilvēku funktieris: atbrauca labā ķeizariene un deva vārdu Ogres pilsētai, Ogres upei visā 188 km gaŗumā, tās pietekai Ogrītei un pie viena vairākām Ogriņu mājām Vidzemē un uzvārdam Ogriņš, kā arī vāciskajam upes un pilsētas nosaukumam Oger... 

Aizguvumos krievu u nepārveidojas par uo – ir ukazs, ubags, ukrainis, nevis uokazs utt. Ogres vārds nav aizguvums. (Līdzīgi fantazējot: Pēteŗa I agrākā piegulētāja Marta būtu varējusi pati noskaidrot, kur labākie zuši, jo, lai gan Glika aizgādnībā palikusi bez kārtīgas izglītības, vietējās valodās gan jau buldurēja.)

Slāvu valodas izveidojušās no aizvēsturiska baltu valodu atzara. Krieviem senais an pārveidojies par u. Ja zaldāti taujāja pēc "ūgru" upes, latvieši varēja saklausīt Ogres vārdu (daži patskaņu pārveidojumi krievu vārdos atgādina mūsu austrumu izloksnes, piem., rūka, golva) un parādīt ceļu. Veco zuša vārdu var sazīmēt arī rietumslāvu vārdos węgorz, úhoř, dienvidslāvu jegulja, rutēņu vuhor. Tas ir rekonstruēts arī indoeiropiešu pirmvalodā. 

Engures ezera, upes un ciema vārds nāk no lībiešu vārda aņgõrz 'zutis'. Līdzīgs tas arī citās t. s. Baltijas somu valodās un aizgūts no baltiem sen sen, kad attiecīgo tautu valodas bija vairāk vienotas un arī baltu valodas bija vairāk vienotas. Bet Engures gadījumā vārds atnācis pie latviešiem atpakaļ.

Te jāpiemin, ka Tukuma "zintnieki" lībiešu vārdu uzrādījuši formā "angern". Lībiešu vārdnīca gan tāda nepazīst. Toties par vārdu zuš lībiešu vārdnīca ļauj domāt, ka šis vārds ieņēmis senākā vārda vietu līdzīgi kā latviešu valodā vārds zutis.

Vārda zutis izcelsme vai nu ir skaidra kā Endzeliņam – saistīta ar vārdu zivs, zivtiņa, vai neskaidra – iespējams, no igauņu izlokšņu vārda sutt, kas nozīmē nēģi jeb zutiņu un var būt aizgūts no skandināviem. Par skaņu [z], kas nākusi [s] vietā, varētu neuztraukties: piemēram, igauņu uzvārds Sepp 'Kalējs' mums izplatīts kā Zeps (igauņu vājais s mums var izlikties kā z). 

Mazo Antiļu Vējpuses salu pašos ziemeļos atrodas Angvila – tāda paša nosaukuma Britu aizjūŗas teritorijas lielākā sala. Britu īpašuma nosaukums latviski jāatveido tā, kā tā iedzīvotāji to dēvē angļu valodā. Latviešu konversācijas vārdnīcā tā arī darīts: Angvila.

Krievi Angvilas nosaukumu atveido pēc safantazētas izrunas. Okupācijas laikā tas pats ieviests latviešu materiālos: "Angilja". Tulkošanas un terminoloģijas centrā uz to gadsimta sākumā norādīts konsultantam prof. Ojāram Bušam, taču mācītiem vīriem netīk vienā reizē labot pārāk daudz un nav ērti atzīt laikabiedru kļūdas. Vietvārdu eksperti sovjetismus lēti neatceļ – laikam uzskatīdami, ka nav jājaucas "mazsvarīgās" lietās, valodnieka galvenais uzdevums ir aprakstīt, nevis pamācīt, un ne viss, kas publicēts miera laikā, ir tieši turpināms. 

Nosaukumu Anguilla salai devis Kolumbs (latīņu anguīlla 'zutis'), un tas tiek skaidrots ar zutim līdzīgo salas formu. Salas nosaukums gandrīz visās Eiropas valodās figurē līdzīgā veidā (bet ne ar "-ilja"). Salas spāņu nosaukums ir Anguila, kuŗā burtu l nekādi nevar izrunāt kā ļ vai j. Spāņiem Angvilā bijis tik vien darīšanas, kā kopā ar karībiem izdeldēt iedzimtos aravakus. No 1650. gada salu kolonizējuši briti. 

Citu nodarījumu atspoguļo Angvilas galvaspilsētas nosaukums "Veli". Kundze, kam 60. gados bija uzticēts izstrādāt angļu īpašvārdu atveidi, izveidoja pārsmalcinātu kārtību, kas skaitās spēkā vēl šobaltdien. Taču tajā ir nedabiski paņēmieni. Daudzi atveidojumi ir nelokāmi – tas gandē uztveŗamību un nepatīkami kontrastē ar leišu valodu, kur cenšas locīt katru lietvārdu. Tie balstīti pieņēmumā, ka latviešu valodā esot maz pilsētvārdu ar -ija (pretstatā daudzajiem persōnu vārdiem un valstu nosaukumiem) un tādus nevajagot vairot. Bet kālab jāvairo neveiklība? Ja saka, piemēram, "Koventrija" vai "Sitija", šos nosaukumus saprotam un ērti lietojam. 

Angvilas administratīvais centrs oriģinālā ir The Valley. "Bijām Veli. Ko zināt par Veli?"

Te var lasīt L. Ceplīša aizrādījumu (spāņu īpašvārdu atveides noteikumos 1961. g.) par to, kuŗi nosaukumi uzskatāmi par spāņu īpašvārdiem:

Un te – ekspertu pulciņā aplūkot karti, kur rādīta valodu izplatība Vestindijā:

nedaspraustais

The ineffectiveness of the current certification schemes is unlikely to be solved in the absence of EU intervention. \\ “Pašreizējo sertifikācijas shēmu neefektivitātes problēma visticamāk netiks atrisināta bez ES iejaukšanās.”

Problēmas nerisina vairāk vai mazāk ticami. Laikam domāts vērtējošs iespraudums:

Pašreizējo sertifikācijas shēmu neefektivitātes problēma, visticamāk, netiks atrisināta bez ES iejaukšanās.

Līdzīgs piemērs:

In the absence of action, the market fragmentation is very likely to increase in the short-medium term with the emergence of new certification schemes. \\ “Ja nebūs darbības, īsā līdz vidējā termiņā, parādoties jaunām sertifikācijas shēmām, tirgus sadrumstalotība visdrīzāk kļūs aizvien lielāka.”

Bez komatiem visdrīzāk izlasa kā apstākļa vārdu (‘pavisam drīz’), bet te ir prognōze:

Ja nebūs darbības, īsā līdz vidējā termiņā, parādoties jaunām sertifikācijas shēmām, tirgus sadrumstalotība, visdrīzāk, kļūs aizvien lielāka.

Oriģinālā iesprauduma nav. EN [un]likely nav obligāti jāatveido ar sliktai preses valodai raksturīgiem klaudzošiem iespraudumiem, kuŗos rakstītājs atkratās no atbildības par informācijas patiesumu.

Tādus teikumus var veidot ar ticams, iespējams, domājams, gaidāms u. tml., bet var arī vērtējumu izteikt darbības vārdā (šķist, likties, izskatīties, rādīties), piemēram:

maz ticams, ka bez iejaukšanās problēma atrisināsies,

problēma neliekas atrisināma bez iejaukšanās;

rādās, ka sadrumstalotība palielināsies,

gaidāma sadrumstalotības palielināšanās.

effective vs. efficient

Pasākumu kvalitātes noteikšanai un izpildes pārbaudei angļu tekstos bieži līdzās lieto vārdus effective un efficient (un to substantivējumus). Un, Die’s dod’, ka lieto pareizā nozīmē!

Reizēm gan sajaukums nav liela skāde, jo abu “summāro” nozīmi gandrīz aptveŗ latviešu vārds efektīvs. Latviešu valodā tas brīžiem konkurē, brīžiem pārklājas ar citiem vārdiem. To apstiprina latviešu-angļu vārdnīcas (letonika.lv) šķirklis: „efektīvs efficient, effective, efficacious”.

Tabuliņā daži sakarīgi skaidrojumi (ar pretstatījumu) un atveidojumi:

effectiveness check	„vai ir jēga – vai būs gaidāmais iznākums, iedarbība”
efficiency check	„cik būs labs, cik labi darbojas”
effective	„tāds, kas dod labu rezultātu, panāk efektu (sekas)”
efficient	„tāds, kas ir efektīvs procesā”
effectively	patiešām, pēc būtības, pa īstam, faktiski
apply effectively	piemērot iedarbīgi
efficiency in the use of resources	lietderīga resursu izmantošana
effective	1. efektīvs, iedarbīgs; sekmīgs, rezultatīvs, produktīvs
	2. faktisks, īsts
	3. efektīgs
efficient	1. (par darbu, veikumu) derīgs, lietderīgs
	2. (par cilvēku un darbībām) izdarīgs, lietišķs
	3. (kontekstuāli arī, jaudīgs, operatīvs, konstruktīvs, ekonomisks)
efficiency	lietderība[s koeficients]

 

ES tiesību aktu darbības izvērtēšanai lieto vārdu virkni, kas EN nosauc 5 svarīgākos kritērijus:

    effectiveness, efficiency, relevance, coherence, and EU added value

Abu vārdu ar eff- lietojums prasa atsegt katra specifiku, kas parasti parādās arī kritērija aprakstā. Kāda pieredzējuša praktiķa risinājums:

    rezultativitāte, efektivitāte, iederīgums, saskanīgums un ES pievienotā vērtība

Citiem objektiem kādi no tiem var nederēt un var derēt citi. Tā, zāļu effectiveness ir iedarbīgums, bet faktu, dokumentu, datu EN relevance var būt LV relevantums specifiskā sfērā, vietā un laikā, varbūt aktuālums vai nozīme.

Un effectiveness citur var būt efektivitāte jeb efektīvums.


Atpakaļtulkotājiem: EN resultative lieto reti, tā nozīme ir ‘uz rezultātu attiecīgs’, „rezultātisks”; piem., resultative verb ir perfektīvs verbs.

“Pēc leitīša es dziedāju” (T. dz.)

Leišu – mūsu kaimiņu un brāļu valodas runātāju – nosaukšanai bijuši un ir dažādi vārdi, to vidū:

leiši (no sena leišu pašnosaukuma leičiai)

lietavji (piem., Francis Skardžus)

lietuvji (piem., Paulis Kalva J. Baltuša romāna tulkojumā)

lietavieši

lietavnieki (lietots arī par Rītprūsijas leišiem)

lietuvieši

Ar pēdējo ir kāda problēma: tautas nosaukumu parasti neveido kā valsts nosaukuma atvasinājumu.

Lietava ir labs zemes un valsts nosaukums (valodnieks J. Loja to lietojis vēl 60. gados), ko attiecina arī uz senvalsti (pirms dižkunigaitijas), kas devusi nosaukumu arī tagadējai Lietuvai. Taču pēc endonīmiskā nosaukuma Lietuva oficiālas pārņemšanas latviešu valstī un valodā lietuvieši var politonīmiski nozīmēt Lietuvas valsts apdzīvotāju kopumu, nevis leišus.

Tādi atvasinājumi var izrādīties tendenciozi: moldovieši tad būtu ne tikai moldāvi, bet arī krievi un ukraiņi, kas dažādos laikos un nolūkos saradušies moldāvu zemē. Tad parādītos ukrainieši u. tml. veidojumi. Vārdu lietuvieši vajag lietot prātīgi. Mēs taču noraidām okupantu un šovinistu izgudrojumu “latvijieši”.

Miera laikā kā senāk lietots nosaukums leiši un cildinošais, bet nelatviskais lietuvji. Pēdējo gribējuši saviest Rīgas leiši – bet ne jau “sliktas skaņas” dēļ! Tādēļ, lai būtu tuvāk leišu pašnosaukumam.

Atrodams (periodika.lv, 1922–1940) arī vārds “lietuvieši” (gan trīskārt mazāk nekā leiši un daudzkārt mazāk nekā lietuvji), bet īsti totalitāri tas saviests krievu okupācijas laikā – lai būtu tuvāks krievu vārdam litovcy, kas norāda uz etnisko Lietuvu.

Manipulācijas ar vārdiem, kas cenzūras apstākļos vienkārši realizējamas, var būt gan cilvēku rīdīšanai un okupantu labsajūtai (ebrēju vārda uzspiešana žīdu apzīmēšanai), gan “jaunās iekārtas” propagandai (Tērbatas vārda aizstāšanai ar nelokāmu vārdu kā krieviem). Bet tās var arī atspoguļot negudrību, iegribas, pat vēršanos pret vārdiem, kuŗus lietojuši "buržuaziskie" valodnieki.

Leišu vārds nav lietots ar ierobežojošu nozīmes komponentu (sk. LLVV un 6 vārdnīcas Letonikā).

Leišu vārda pārākumam par pārējiem (daļējiem) sinonīmiem ir pierādījumi.

Leišmale (neģeogrāfiski leišmale) ir pierobeža, kur dzīvo leišmalnieki. Leitis ir izplatīts uzvārds, sakne leit-/leiš- ir vairāk nekā 100 vietvārdos, un vārds apdziedāts vairāk nekā 100 tautasdziesmās.

Leišu vārdu arī tagad lietojam neitrāli: gan draudzīgi, gan oficiāli, reizēm kritiski (piem., par krāsu izvēli). Arī lepni, ka mums ir savs skaists vārds “brāļuku” apzīmēšanai. Labs paraugs ir gan sporta komentētāji, gan baltisti.

Dažos salikumos, kā leišu ciltis, “lietuviešu” skanētu anahroniski. Valodniecībā plaši lieto apzīmējumu leišu valoda. 

Var arī citādi – brāļu zemi apzīmēt ar tautai identisku nosaukumu kā vecos laikos! Protams, ar lielu sākumburtu: Leiši. Piemēram: Leišu komanda pie mums ciemojas šovakar, bet pavasarī spēlēsim Leišos. Miera laikā arī šis paņēmiens nav smādēts.

likmjtuŗi

Viens no piemēriem, kur EN stakeholder nevar “mašināli” atveidot ar LV ieinteresēta persona:

Applicants should indicate how they intend to consult and take account of the views of other interested parties, in particular with organisations and natural persons representing different elements of the European Internet community and stakeholders. \\ “Pieteikuma iesniedzējiem jānorāda, kā viņi plāno konsultēties un ņemt vērā citu ieinteresēto personu viedokļus, it īpaši ar organizācijām un fiziskām personām, kas pārstāv dažādus Eiropas interneta kopienas elementus un iesaistītās personas.”

Nevainojama atbilsme nav ne ieinteresēts (asociējas ar neobjektivitāti), ne iesaistīts (tiešās nozīmes dēļ kādam persōna ir jāiesaista).

Ja tikai aptaujā indivīdus, uzņēmumus un organizācijas, tie var būt interesenti – sevišķi tad, ja atsaucas paši. Taču parasti EN terminā nav runas par pliku interesi. Ir runa par “izdarītu likmi”, un A Concise Oxford Dictionary of Politics and International Relations (4 ed.) to apraksta tâ:

“One who has a stake in a business or a policy. In its modern usage, the word is deliberately contrasted with shareholder. A shareholder has a particular kind of stake, namely a share in capital. A stakeholder’s stake may be labour, or land, or a consumer interest in the business or policy.”

Apzīmējums saistās ar frāzi at stake, kas mums ir uz spēles. Attiecīgā persōna ir drīzāk “spēlnaudnieks”, nevis “interesonis”.

Laikam uzvar prakse, kas apmēram (bet ne tikai) tāda:

stakeholders                                  ieinteresētie; ieinteresētās grupas/persōnas (nevis puses)
institutional stakeholders              ieinteresētās iestādes
professional stakeholders              ieinteresētie profesionāļi/speciālisti
internal/external stakeholders       iekšējie/ārējie ieinteresētie
interested party / (retāk) person    ieinteresēta persōna, ieinteresētais; interesents

transpozīcija

  

Mazliet par darbības vārda gramatisko veidu un atkarību no dažiem laika apzīmējumiem.

Stāties spēkā ir verbāla frāze, ko uztver kā vienreizēju un perfektīvu (pabeigtu). Ja valdība šodien likusi priekšā grozījumus, tas nenozīmē, ka visu dienu to vien darījusi. Ja kaut ko ņem vērā, rezultātam parasti pietiek ar vienu darbības aktu.

Kā pārbaudīt? Aizstājam darbības vārdu ar nepārprotami perfektīvu un iegūstam jocīgus, nevajadzīgus “iestājās spēkā”, “paņēma vērā”, “pielika priekšā”. Priedēkļi tātad lieki.

No cita konteksta: Slimības simptomi mazinās divas nedēļas pēc parādīšanās. (Cik ilgi mazinās? Nē, kad mazinās.) Dzejnieks dzimis divus mēnešus pēc revolūcijas. (Cik ilgi dzimis? Nē, kad dzimis.)

Labs piemērs ar vārdu transponēt, kam nav formāla veida rādītāja (priedēkļa):

EN Member States had to transpose the Directive by 28 November 2021. \\ LV Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē līdz 2021. gada 28. novembrim.

Ja darbības vārdam nav priedēkļa, veidu nosaka pēc vārda nozīmes un konteksta. Transponēšanai parasti ir rezultāts – kaut vai daļējs/nepilnīgs transponējums. Tāpēc šis vārds parasti ir perfektīvs (rezultatīvs). Līdzīgi mainīt nevar nemainot – ja darbība bijusi, tad kaut kas ir mainīts.

Valodā ir tendence dažiem svešvārdiem piekabināt priedēkli skaidrības labad (piem., noorganizēt, uzorganizēt). Agrāk tikai mūzikā lietotajam vārdam transponēt priedēkļa nav pat sarunvalodā. (Varētu būt, piemēram, ja slikti “satransponēto” liktu “pārtransponēt”.)

Ja rakstītājs bīstas, ka teikumu noteikti lasīs tā, ka dalībvalstīm bijis vairākus mēnešus jātransponē un 2021. gada 28. novembrī tās varējušas transponēšanu beigt (pēc satura, pieredzes tas gan nav reālistiski), ir iespējams pārfrāzēt:

Direktīvas transponēšanai dalībvalstīs bija jābūt paveiktai 2021. gada 28. novembrī. // Direktīvai dalībvalstīs bija jābūt transponētai ne vēlāk kā 2021. gada 28. novembrī.

kartveļi

Toponīmikā (vietvārdu zinībās) runā par endonīmiem, kas ir no oriģinālvalodas nākuši nosaukumi, un eksonīmiem, kas nesakrīt ar nosaukumu oriģinālvalodā (un ko devušas vai savstarpēji pārņēmušas citas tautas). Starp valstu nosaukumiem endonīmi mums ir Lietuva un Moldova. Mums ir izcili eksonīmi Igaunija, Vācija, Krievija.

Reizēm lietots arī vārds autonīms (pašnosaukums) ­– tajā tauta dēvē sevi (tā jau ir etnonīmika), arī savu zemi un valodu.

Gruzijas dažādo apzīmējumu izcelsmi un nozīmi 2010. gadā “Rīgas Laikā” aprakstījis Aldis Lauzis: Par Georgiju? Kādēļ ne par Sakartvelu? Īss atreferējums: Gruzijas gruzīniskais nosaukums ir Sakartvelo. 2009. gadā Gruzija lūgusi Lietuvu nelietot krievisko nosaukumu LT Gruzija, tāpēc Lietuva nolēmusi lietot vārdu LT Sakartvelas. Latvija un citas valstis, kuŗas lieto krievisko nosaukumu, varētu sekot labam piemēram, un latviešiem būtu *Sakartvela. Gruzijas “krieviskais” vārds ir turku vārda Gürcistan un grieķu vārda Georgía variācija ar skaņu pārstatījumu. Tiktāl atreferējums.

Nepagāja ne desmit gadu, un Lietuvā vārdu LT Sakartvelas pieņēma par alternatīvu Gruzijas nosaukumu, kas oficiālo neaizstāj. Tas bija darījums – Gruzija apņēmās Lietuvu vairs nesaukāt krieviskajā vārdā Litva.

Uz līdzīgu lūgumu atsaukušās Izraēla, Koreja un Japāna. Vācijā, kā redzams Meiera leksikonā, tiek lietots vārds Georgien, ko vietām bija aizstājis Grusien vai Grusinien.

Gruzijas nosaukumu attīstība smalki iztirzāta EN Vikipēdijas rakstā Names of Georgia.

Arī mums senāk lietoti vārdi Georgija un georgieši.* XX gs. daudz lietota forma Grūzija (gaŗums vai nu no RU Gruzija uzsvērtās zilbes atveidojuma ar ū, vai vācu gaŗā u ietekmē). Konversācijas vārdnīcā ir tautas nosaukums grūzīņi, taču prof. Endzelīna red. Pareizrakstības vārdnīcā (1942) ir gruzieši, gruzīni (gaŗums atcelts).

Vārds kartveļi mums pazīstams no valodu klasifikācijas, kur par kartveļu valodām sauc atsevišķu saimi. Arī etnonīmiski pareizi ir diferencēt starp gruzīniem šaurā un kartveļiem plašākā nozīmē – vairākām tautām, kuŗas nevar asociēt ar vienu zemi, jo vismaz čani jeb lazi kompakti dzīvo Turcijā, pārējās ­– Gruzijā. Tādā ziņā *Kartvelija nebūtu precīzs Gruzijas apzīmējums (kas gan toponīmikā mēdz gadīties).

Gruzija ir eksonīms, aizguvums no krievu valodas. Šo valodu sveša vara uzspiedusi un izplatījusi gan Gruzijā, gan Latvijā.

Sakartvelo būtu endonīms. Taču endonīmus ietekmē katras valodas artikulācijas bāze jeb “akcents”, tāpēc izruna nav gluži tāda kā oriģinālvalodā. Arī nepieciešamo aizguvuma gramatizāciju var neuzskatīt par endonīma bojāšanu. Tad A. Lauža priekšlikums *Sakartvela liekas izcils.

Vārds Sakartvelo gruzīnu valodā veidots no vārda kartvel- ar “apdēkli” jeb cirkumfiksu sa-..-o. Tādu lietojot kādas tautas apdzīvotās zemes nosaukšanai. (Var iztēloties, kā būtu, ja mēs no saknes latv- izveidotu vārdu “Salatve”.) Apmēram tā mums daudzu zemju nosaukšanai lietota izskaņa -ija. Ja gruzīnus pārsauktu par kartveļiem (viņu autonīms ir KA kartveli), tad Gruzija būtu *Kartvelija.

Endonīmiem esot priekšroka, taču tie nav jāpārņem, kad nekas būtiski nemainās. Pasaules norises toponīmikā plašāk atbalsojas tad, ja izskan agrāko lielo impēriju valodās.

Diemžēl pie mums ir saviestas dažas pārgudrības, piemēram, daudzās valodās tradicionāli tulkojamie nosaukumi Zaļā Raga Salas un Ziloņkaula Krasts nevajadzīgi aizstāti ar Kaboverde un Kotdivuāra. Vai tā būtu pieglaimošanās kolonizatoriem, kas uzspieduši šīm zemēm savu valodu un sūknē no turienes koloniālpreces un darbaspēku? Ir izveidoti vai atstāti vairāki nelokāmi nosaukumi, reizēm ar nenosakāmu izrunu (Svatini), tā ka mums draud arī nelokāma Sakartvelo.

Bet mīlestība iet caur vēderu. Tā kā Ceilonas tēja nav Šrilankas tēja un Indijas tēja diez vai kļūs par Bhāratas tēju, tad Gruzijas tējai ir izredzes nekļūt par Sakartvelo tēju.

* Pēdējā Georgijas karaliene. Tēvijas Feļetons. Laikraksta "Tēvija" pielikums, 25.12.1891. (periodika.lv):

Dažos XIX gs. rakstos burta G/g vietā Ģ/ģ. Tajā laikā arī Džordžija dēvēta par Georgiju (un valsti, nevis štatu).

Par "kartveļiem jeb gruziņiem" 1929. gada izdevumā "Zeme un tautas" (gk. antropoloģiski, bet redzams, ka etnonīms nepavisam nav nostiprinājies):

Pedagōģijas gŗaušana ar “tulkojumiem”

Aiz medicīnas pedagōģija ir otra cilvēka darbības sfēra, kur gandrīz katram ir kas sakāms. Pat trakāk – jo slimot nav obligāti, bet izglītoties ir.

Taču izglītības sistēma nav pasargāta no triecieniem aplamas terminolōģijas dēļ.

Ļaunā Brisele? Nē! Skolas izglītību Eirōpas Savienība solījusies atstāt dalībvalstu ziņā un nenormē tâ, kâ, piemēram, darba ņēmēju profesionālo kvalifikāciju, kas vajadzīga vienotajam tirgum.

Ļaunumu sagādā: 1) neadekvātas tulkpersōnas, 2) pedagōģijā neizglītoti sabiedrības vadības neierēdņi.

No darba ņēmēja (un pēc tam darbinieka) darba devējs un darbabiedri gaida kompetenci darbā. “Kompetence” nav tradicionāls pedagōģijas termins nevienā no šā vārda nozīmēm, bet ar šo vārdu var apzīmēt izglītības un darba pieredzes savienojumu, kas ar gadiem veidojas strādājot.

Skolēnam nemēdz būt “kompetences”. Ja būtu, šis vārds būtu jau 1978. gada Pedagoģijas terminu vārdnīcā. 

Pedagōģijā runājam par teorētiskām zināšanām un praktiskām prasmēm un iemaņām. Iemaņas nav tikai motōriskas – tās mēdz būt arī sabiedriskas. Nevar skolasbērnam panākt “kompetenci”, bet var (piemēram, civilzinību kursā) ar lomu spēlēm izveidot dažas iemaņas: uzrunāt svešinieku, lūgt padomu, formulēt vajadzību, vadīt grupas darbu, turēties pie temata, izdarīt pirkumu vai pasūtījumu utt. u. t. jpr.

TK un VVK ir īpaši atgādinājušas, ka vārds kompetence ir vienskaitlinieks. Tas nozīmē, ka daudzskaitli var lietot īpašām stilistiskām vajadzībām. Ja to nesaprot, tad lietot nedrīkst. To atspoguļo arī VVC termins EN competences LV kompetence (SIC!), kas izstrādāts Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) vajadzībām (mācību sasniegumu atzīšanai citās valstīs).

“Kompetenču izglītības” vājprāts var būt radies no bezdomu pakļaušanās kādam aptuvenam tulkojumam.

Var būt kompetences sfēras/jomas (kas atbilst iegūtai izglītībai un vajadzībām darbā), var būt iemaņu un prasmju kopumi, un var būt specifiska māka (piemēram, stikla fabrikā izpūst pudeli).

Bet nezin vai, piemēram, studiju pirmajā kursā iepazīti latīņu valodas pamati būtu atzīstami par “kompetenci” latīņu valodā.

***

Izglītības organizācijā mācības kā apmācāmo praktisko darbību nošķiŗ no izglītības kā valsts vai privātpersōnu nodrošinātās sistēmas. Tāpēc ir valsts izglītības programmas un skolu mācību plāni.

Ja vajadzīgs specificēt EN training, jālieto vārds apmācība. Nevar būt drošs, ka visu iespējamo training aptvers vārds arodmācība. Lai gan EN education and training –burtiski “izglītība un apmācība” – reizēm nozīmē visu “vispārīgo un profesionālo izglītību”, pastāv taču pieaugušo izglītošana (tālākizglītība), pēcvidējās izglītības formas, kas nekur neiekļaujas, amata mācība un visdažādākie kursi.

Sākumskolā (I–IV kl.) profesionālās izglītības nav. Ja apzīmējums sākotnējā izglītība / sākumizglītība neasociētos ar sākumskolu, ar to varētu apzīmēt audzēkņa saņemto pirmo profesionālo apmācību. Tagad nevar. Taču svarīgāk – Līguma par Eirōpas Savienības darbību (LESD) 156. p. ir minēta EN basic and advanced vocational training, kas tulkota LV arodmācību pamati un kvalifikācijas celšana. Tad initial vocational education and training atveidē labāk turēties pie pamata arodizglītības un arodmācībām jeb pamata profesionālās izglītības un apmācības, vai arodizglītības / profesionālās izglītības pamatiem. Interesanti, ka LESD 166. p. 2. pk. minētā initial and continuing vocational training LV tulkota arodmācību pamati un padziļinātas arodmācības. Pamati ir kas stingrāks par iepazīstināšanu; gudrās valstīs arodmācībā nodod daļu vispārīgai izglītošanai slikti, bet aroda apguvei labi piemērotu audzēkņu pamatizglītības pēdējām klasēm atbilstošajā vecumā (ap VIII–IX kl.).

Ar prieku jāpiebilst, ka ES iestāžu terminolōgiem izdevies labi sastatīt EN un LV izglītības pakāpju nosaukumus. Desmitiem gadu tulkotāji un lasītāji ir mocījušies ar to, ka EN secondary sākas uzreiz pēc mūsu sākumizglītības un dalās divos posmos. Proti, EN lower secondary education ­– LV pamatizglītības otrais posms, EN upper secondary education – LV vidējā izglītība.

Jāpiedomā gan pie tā, ka mums nav “primāras” un “sekundāras” izglītības, tādēļ nevar būt “terciāras”. Ir pamata, vidējā un augstākā.

šanas u. c. labi draugi (verbālsubstantīvi)

Izskaņa ar -šan- ir universāla. Tādi lietvārdi apzīmē procesu (norisi) un nosauc darbību apmēram tāpat, kā darbības vārds nenoteiksmē. Tie ir tāda kā “apmaiņas forma” pārejai no darbības vārda uz lietvārdu. Tas ir gramatiski. Protams, tā nav darbības vārda forma, taču tas ir regulārs atvasināšanas līdzeklis. (Valodas mācīšanā to var aplūkot kopā ar darbības vārda formām.)

Sal. šos teikumus: Viņam patīk dziedāt. Viņš sāka dziedāt. Dziedāt ir labi. : : Viņam patīk dziedāšana. Viņš sāka dziedāšanu. Dziedāšana ir laba. Nozīmes ziņā teikumi ir tuvi, bet ne vienādi.

Varētu teikt, ka “šanas” sūtība ir piesaistīt apzīmētājus un apzīmētāja palīgteikumus, ko nevar pievienot darbības vārdam. Dažai “šanai” reizēm piekabina divdabi vai divdabja teicienu un pat mēģina piekabināt apstākļa palīgteikumu. (Tā gadās arī citiem darbības nosaucējiem lietvārdiem: lēciens atliecoties; attīstība, nedomājot par sekām.)

Vārdnīcā vārdi ar -šan- parādās, ja tiem ir arī kāda patstāvīga nozīme. Tas jau ir leksiski. Te jāmin mācību priekšmeti, kā dziedāšana, lasīšana, sporti, kā makšķerēšana, orientēšanās, disciplīnas un funkcijas, kā plānošana, datošana, vārdi vēlēšanas, varbūt balsošana, patikšana, vēlēšanās, varēšana, saprašana, varbūt gribēšana, varbūt sadziedāšanās. Tiem pieslejas salikti lietvārdi, kā glītrakstīšana, vairāksolīšana (tiem blakus ir savienojumi ar darbības vārdu rakstīt glīti, solīt vairāk, no kā tie darināti).

Universālums darbojas arī ar svešvārdiem. Analizēšana, testēšana, verificēšana, validēšana, sertificēšana nosauc procesus, kuŗos analizē, testē, verificē, validē, sertificē.

Bet atšķiŗas tas, ka blakus “šanām” var būt svešvārdi, kas apzīmē attiecīgu procesu, reizēm pasākumu vai rezultātu: analīze, tests, verifikācija, validācija, sertifikācija. Līdz ar to “šanas” retāk vajadzīgas. Te stingras kārtības nav, jo lietvārdu un darbības vārdu neaizgūst reizē un tos vienu no otra neatvasina latviešu valodā. Bet nevajag arī veidot jaunus (“analizācija”, “testācija”), jo šī -ija (bieži -cija, -sija, -zija) nav sistēmiska izskaņa (tā ir tikai daudzu vārdu nobeigums, fināle). Bez tam ar -ija beidzas daudzi vienreizējas darbības, izpauduma, rezultāta nosaukumi: demonstrācija, manifestācija, mahinācija, konvencija (kam sistēmā lietotu izskaņu -ums). Arī tiem latviešu valodā var būt blakus aktīvi lietojams darbības vārds (manifestēt, demonstrēt), bet citreiz tāda var nebūt (“mahinēt”, “konvenēt”). Lai “atrastu” tādu darbības vārdu, var būt vajadzīgas zināšanas par latīņu valodu.

Plašā EN klātbūtnē gadās, ka pēc vajadzības veidojam darbības nosaucējus lietvārdus vai “veidojam atpakaļ” darbības vārdus, no kuŗiem tie veidoti jau latīņu valodā. Pareizi darām! Nav jēgas, piem., aizgūt vārdu inovācija, ja tam blakus nelieto darbības vārdu inovēt un citus nepieciešamus vārdus (inovētājs, inovējums, inovatīvs).

Vārda investīcija nozīme LLVV (70. gados) ir investēšana, bet tagad to lieto investējuma vietā (abos skaitļos). Labāk ir, ja šķiŗam norisi no iznākuma, bet ar svešvārdu vien to nevar izdarīt. Tad ņemam talkā “šanu” un “umu”.

Piemēros nav mēģināts dalīt svešvārdu nozīmes, jo tiem tās var būt vairākas. Demonstrācija kā izrādīšana, izpaušana, gājiens... tāpat arī darbības vārda nozīme latviešu valodā ir mainījusies: mēs demonstrējam (pret) var nozīmēt, ka pulcējamies un staigājam ielās ar saukļiem.

Lietojums reizēm rāda lielu nozīmes atšķirību starp “šanu” un “iju”: proklamēšana parasti ir pasludināšana, bet proklamācija visbiežāk ir drukāts uzsaukums. Lai gan šie vārdi var apmainīties nozīmēm, prātīgi ir atšķirību uzturēt.

Darbības atšķiŗas: var būt vienreizēja, vairākkārtēja, ilgstoša, izraisoša, pabeigta, rezultatīva, uz sevi vai uz objektu virzīta utt. Ar -šana nosauc katru darbību neatkarīgi no darbības veida un aspekta. Bremzēšana apdzīta braucamrīka priekšā uzjautrina. Nobremzēšana aizņem vairākas sekundes.

Daudzām “šanām” blakus ir izveidojušies īsāki lietvārdi ar -e. To dēvē par “sufiksālo galotni”*, lai gan šajos vārdos drīzāk ir “desufiksācija” (un īsināšana). Arī -a līdzīgi izmantots (piem., mīla), reizēm arī -s (piem., atbalsts kā process; sistēmā labāk atbalste). Tādi darinājumi iegūst savu nozīmi (vai darināti īpašai vajadzībai), bet šis modelis nav universāls. Tiesa, šie okazionālismi (gadījuma vārdi) mēdz būt labi saprotami un var nostiprināties. Tādus veido arī terminoloģiskām vajadzībām. Vārdi sarakste, nodarbe, apskate, pārbaude, izsole, novirze, piekļuve, pielaide utt. kādreiz bijuši jauni, un, kas zina, plašāk iedzīvosies arī tādi kā izvērse, pārtrauce, izvērte. Daži laika pārbaudi izturējušie vairs (vai kādā no nozīmēm) gan nav procesa vārdi (piem., sarakste var būt vēstuļu kaudzīte).

Angļu valoda ir gramatiski trūcīga. Darbības nosaucējā vārdā (EN verbal noun) neparādās norises un iznākuma šķīrums. Labi angļu rakstītāji mēdz pielikt paskaidrojošus vārdus, piemēram, the process of evaluation – izvērtēšana, evaluation results/outcome – izvērtēšanas rezultāti, izvērtējums.

Tā pati nelaime var būt LV svešvārdiem, tāpēc emisijas vietā var būt vajadzīgs gan emitējums, gan emitēšana. Labāka par ekspluatāciju var izrādīties ekspluatēšana (neaiztiekot birokrātiskos nodot ekspluatācijā un izņemt no ekspluatācijas, kas pastāvēja jau vienā laikā ar ekspluatatoriem marksismā). Ar svešvārdiem jāievēro tas pats princips, kas labākajos latviešu tiesību aktos: kur pirkšana, tur pircējs un pirkums, kur pārdošana, tur pārdevējs un pārdevums. (Darbības iznākuma un veicēja nosaukšana ar -ums/-iens resp. -ēj-/-tāj- ir sistēmiska un regulāra, bet nav universāla – ir grūtības ar atgriezeniskiem darbības vārdiem.)

Daži jauni svešvārdi dzīvo vienā “ligzdā” ar mantotiem vārdiem un vecākiem aizguvumiem, cits citu papildinot: pārbaudīt, apstiprināt, apliecināt, apskatīt, izmēģināt var būt skaidrāki par specifiskākajiem validēt, verificēt, inspicēt, testēt, sertificēt un tiem atbilstošiem lietvārdiem, kas tomēr lietojami terminoloģiskas precizitātes labad, sevišķi tad, ja iekļauti jēdzienu definīcijās; tad vajadzīgi arī darītāju vārdi validētājs, verificētājs, inspicētājs, sertificētājs, testētājs.

Retāk vajadzīgs veidot vietas apzīmējumu (ar -uve/-tava), taču kādreiz var noderēt, piemēram, testētava (ja īsti neder vārdi treks, laukums, stends) vai ražotava (ja vajag vispārināti nosaukt fabriku, rūpnīcu, ražotni, brūzi, cehu). 

* Latviešu valodas gramatikā (2015) tā dēvēta par derivatīvo ('vārddarināmo') galotni.

zeme un Zeme

Internetā klimst joks par to, ka somu vārda maa "pārtulkošanai" angliski vajadzīgi kādi 8­ vai vairāk angļu vārdi. (Sk. attēlu beigās.) Tas rāda, cik uzburbusi ir angļu leksika.

Taču kārtīgi anglofōni sīksti turas pie katra vārda specifiskās nozīmes. Zinātāji angļu valodā izsakās precīzi. Tās īpatnība ir latīniskas vai hellēniskas cilmes īpašības vārdu lietošana līdzās ģermāniskas, reizēm normāniskas, cilmes lietvārdiem.* Tas ļauj nosaukt daudz daudz lietu.

Kad zemiešu kosmiskie aparāti nonāk uz Marsa, tie metas vākt paraugus. Tas, ko tie ievāc, ir EN soil. Bet ko lasām LV presē? Esot ievākti augsnes paraugi... Ir, IR dzīvība uz Marsa!? Tas gan neapstiprinās. Apstiprinās dažu tulkojušo un angļu valodas “pratēju” švaukstība. Mūsu valodā ir jādomā, ko runā: augsne ir augiem augšanai. Uz Marsa ir zeme un zemes, nevis “marsa” paraugi (un tāpat ģeogrāfija, nevis “marsogrāfija”).

Kopš Zemes mākslīgo pavadoņu sākumiem mūsu planēta un tās apkaime kļuvusi slavena sakaru pasaulē. Angļu vārdu communications, networks, broadcasting u. tml. priekšā bieži redzami apzīmētāji ground[-based] un terrestrial, reizēm land[-based]. Ir reizes, kad tulkojot jālieto gan Zemes-, gan zemes-. Tas parasti saistīts ar 1) kosmiskiem sakariem un pavadoņsakaru līnijām, kur Zeme figurē kā debess ķermenis, un 2) zemes virsu, gar kuŗu lodā mums noderīgie viļņi.

Var būt, piemēram, apraide no torņiem (zemes televīzija) pretstatā televīzijai caur pavadoņiem un pa kabeļiem (satelīttelevīzijai un kabeļtelevīzijai). Zemes televīziju reizēm smieklīgi nodēvē par “virszemes televīziju”, bet sakarnieki gan to neļauj: kabelis (kabeļkanāls) var būt zemē un iekļauties apakšzemes komunikācijās, taču parasti nav “pazemes/apakšzemes sakaru”, kam būtu pretstatāmi “virszemes sakari”.

Pēc vārdu piejūŗas-, piepilsētas- u. tml. parauga var radīt vārdu piezemes-, kas kādos terminos atveidotu EN terrestrial.

Retāk sakaros runa par cietzemi vai sauszemi pretstatā ūdeņiem. Tas var gadīties, kad jānodrošina sakari uz kuģa, neizraisot traucējumus citiem sakaru veidiem.

Daži piemēri:

ground-based broadband system    zemes platjoslas sistēma

ground-based networks    uz zemes bāzēti tīkli

ground-based and space-based SST sensors    uz zemes un kosmosā esoši SST sensori

land station    sauszemes stacija

coastal or land-based station    krasta vai sauszemes radiostacija

terrestrial station    zemes stacija

terrestrial mobile network    zemes mobilais tīkls

digital terrestrial television    zemes ciparu televīzija

terrestrial radiocommunication    zemes radiosakari

earth station    Zemes stacija

ground earth station / land earth station    Zemes sauszemes stacija

low earth orbit    zema orbīta

* Daži apkopoti rakstā Atbilsmes. Īpašības vārdi un lokāmie divdabji.