ES [tarifa un statistikas] kombinētajā nomenklatūrā (KN) līdztekus tarifa likmēm un klasifikācijas kōdiem izveidojusies plaša preču apzīmējumu krātuve visās oficiālajās ES valodās.
KN tiek palabota ik rudeni, nosakot nākamā gada likmes (muitas nodokļa procentu vai summu par vienību) un nomenklatūrā (klasifikātōrā) iekļaujot pa jaunai vai revidētai pozīcijai (6 vai 8 ciparu kōdam). Reizi vairākos gados tiek publicēti norādījumi par KN interpretāciju un tās kōdu attiecināšanu uz atsevišķām (parasti jaunām) precēm.
Ik gadu nākas analizēt un koriģēt ievestu preču klasificējumu, kad ievedēji centušies izmantot zemāku nodokļa likmi vai atbrīvojumu.
ES kombinētā nomenklatūra pirmoreiz pieņemta 1987. gadā. Līdz tam pastāvēja Romas Līguma 1958. gadā aizsāktā vienotā muitas tarifa nomenklatūra.
Minētās nomenklatūras sistēma tiek lietota Pasaules tirdzniecības organizācijas paspārnē. Starptautiski tirgotu preču klasificēšanai izmanto nomenklatūras harmonizēto sistēmu (HS). HS izstrādājusi un uztur Pasaules muitas organizācija. Daudzas valstis un kādas savienības to izmanto muitas tarifam un starptautiskās tirdzniecības statistikas vākšanai. HS pirmsākums ir Tautu savienības 1931.‒1933. gada muitas nomenklatūras projekts.
Pie mums no 1991. gada līdz ES atnākšanai darbojās Latvijas kombinētā nomenklatūra, ko kūrēja SIA "Komin". Solīdais tekstuālais veikums nav gājis zudībā. Valsts iestādē, kas atbildēja par tulkošanu akcesijai Eiropas Savienībā (TTC, vēlāk VVC), acquis communautaire (Kopienu spēkā esošo tiesību normu) ietvaros tika izstrādāta jauna KN redakcija, galvenokārt uz EN un FR oriģināla pamata, novēršot arī pamanītās Latvijas KN nepilnības (kā ragus cūkas subproduktu uzskaitījumā).
Arī šogad KN XII nodaļas ievadā EN shea nuts (karite nuts) atbilst LV sviestkoka rieksti. Pozīcijā 1516 20 95 EN karite [oil] atbilst LV sviestkoku [eļļa].
Kādēļ tāds ievads?
Šās ziņas cēlonis ir tālāk aprakstītie Lingvista nedarbi ("Lingvists" ir ļauns pasaku tēls – vienā persōnā koncentrēts filolōgs un kļūmiķis), bet par iemeslu bija Tulkotājas stāstiņš.
Tiešām, (jaun)latīņu terminiem laika gaitā veidojas sinonīmi (kad sugu precīzāk apraksta cits dabaszinātnieks vai ģenētiska analīze liek mainīt tās ierindojumu ģintī un augstākā taksonomiskā iedalījumā). Ja meklē Vitellaria paradoxa (C.F.Gaertn.), atrod vismaz Butyrospermum paradoxum (Hepper), Butyrospermum parkii (G.Don), Lucuma paradoxa (A.DC.), Mimusops capitata (Baker), Mimusops pachyclada (Baker).
Abi LA Butyrospermum Govterminos atrodami latviešu pusē (lai grūtāk sameklēt), pie tam kā 2 atšķirīgi termini! Mums sviestkoks, ja nosaukts par Butyrospermum parkii, jāsaucot par basiju. Taču franči abus sauc vienādi: arbre à beurre jeb karité. Pareizi, jo kociņš viens.
Tēzaurā nav vārda sviestkoks, jo kur lai Tēzaurs to ņemtu, ja tā nav vārdnīcās. Parasti cilvēki tāpēc nevar izveidot salikumus sviestkoku rieksti, sviestkoku riekstu eļļa u. tml., jo parasti cilvēki vairās lietot vārdus, kuŗu nav vārdnīcās.
Bet kas tad ir terminu datubāze? Tā ir specializēta vārdnīca vai tematisks glosārijs. VVC pārzinātajos Govterminos Tēzauram nezināmo atrodam:
EN LV
karite sviestkoks
shea nuts, karite nuts sviestkoka rieksti
karite oil sviestkoka eļļa
Šie termini tapuši ar VVC marku. Tad kāpēc vajadzēja gadiem niekoties ar tādu sviestu kā "šī"?
Lai Lingvists nekad nebeigtu pārsteigt. EN shea gan britu, gan amerikāņu variantā parasti ir "šei" (var būt arī "šīe", Oksforda: /ˈʃeɪ bʌtə(r)/, /ˈʃiːə bʌtə(r)/). Vāciešiem ir "šeia" ‒ Lingvists varēja aizņemties to. Bet Lingvistam bija iznācis "šī".
Lingvists mācās no hokeja komentētāja, kam Raiens Šeijs (Ryan Shea) kļuvis "Raiens Šī" (tipiska ir šās amerikānietes izruna).
Nav izslēgts, ka Lingvists ielavās "Multitran" lapās un pavirši nošpiko no maskaļiem. Tiem tur ir "ši".
Lingvistu nemulsina, ka darinājums "šī" sakrīt ar bieži lietojamu vietniekvārdu formām.
A: Neviens kosmētikas ražotājs neiztiek bez šī sviesta.
B: Kāda sviesta?
A: Šī sviesta! Nezini, kas ir šī sviests?
B: Tu gribēji teikt "šis sviests"?
A: Kāds sviests...
Rainis: Vai, vai, mūsu mīļie!
Daži komersanti rakstījuši jēdzīgāk: šei sviests, vēl prāvāks pulciņš: šea sviests. Jauki! Prieks aizdzen bēdas, ko raisa desmitiem rakstītāju, kuŗiem ir šī sviests – kā akmenī. Viņus laikam kuls, ja viņi neklausīs Lingvistu.
Tāda koka kā "šī" un tā sēklu un eļļu Govterminos nav. Varbūt izrauti.
Toties kuplo "basija".
Tēzaurā tā nāk no kādas SV08 un LD. Tāda basija nav balanda (Chenopodium), tātad 2. nozīme izslēdzama. Bet 1. nozīme šai basijai, kas EN dēvēta arī butter tree, ir "sviesta koks, aug Indijā un Malajas arhipelāgā".
Te sviests sanācis starpkontinentāls, jo pirmais sviestkoks aug Āfrikā.
Vērts citēt Oksfordā citēto un pasvītrot svarīgāko:
(1951) Mowrah fat, or illipé butter, which is obtained from the Indian plant Bassia longifolia, resembles shea butter in being relatively unsaturated, and correspondingly soft. A. E. Bailey, Industrial Oil & Fat Products (ed. 2) vi. 141.
Kāpēc KN? (CSB lapas, kur KN divās valodās nolādējama divos formātos.)
Lai gan KN nav tiešs zinātniskas terminolōģijas vai leksikogrāfijas avots, atbildi "sviesta" lietā sniedz šī pozīcija:
1516 20 95 Other rapeseed, colza, linseed, sunflower-seed, illipe, karite, makore, touloucouna, babassu oils and their fractions, partly or wholly hydrogenated, inter-esterified, re-esterified or elaidinised, whether or not refined, for technical/industrial
1516 20 95 Citas eļļas un frakcijas: rapšu, linsēklu, ripšu, saulespuķu, illipju, sviestkoku, makoru, andirobu, babasū; pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas, elaidinētas, rafinētas un nerafinētas, tehniskām vai rūpn. vajadzībām
Vārdnīcā par "basiju" nodēvētā būs šī illipe ‒ LA Bassia latifolia (J.König ex L.) J.F.Macbr. Rūpnieciski izmantojams augs, produkts importējams. Apraksts "basija" vārdnīcā labs, taču par "sviesta koku" to labāk nesaukt, ja diferenciācijas labad priekšā nepieliek "Indijas". Par "basiju" to iesaka nesaukt taksonōmi, jo īstās basijas pieder pie Chenopodiaceae (balandu dzimtas), bet Linneja dotais Bassia tiek aizstāts ar Madhuca. Paliek tradīcija to dēvēt par basiju.
Toties sviestkoka eļļa nav "basijas eļļa" un nenāk no Indijas. Tā var nākt no Āfrikas, kur ir sviestkoka jeb karitē dzimtene ‒ tas parasti ir LA Vitellaria paradoxa, agrāk Butyrospermum parkii.
Daudzie "šī" inspirētie tulkojumi un preču apraksti ar "basijas sviestu" nebūs gan pareizi. Tas ir slikti, jo gan karitē, gan illipes eļļu izmanto uz ādas un matos ziežamos kosmētiskos līdzekļos, kur katrai no tām ir cits mērķis.
Ne angliski, ne franciski šie "sviesti" nejūk. Amizanti, ka franciski par "sviesta koku" reizēm sauc karitē, bet angliski – illipi (katrā no šīm valodām par "sviesta koku" var saukt 3 atšķirīgu sugu kokus). Tulkoto nosaukumu sakritība latviešu valodā nopietnam cilvēkam nevarētu būt pamats tos saputrot.
Skaistumbode, rakstīdama "karitē eļļa (basijas sviests)", ir pārcentusies un maldina.
Nevar teikt, ka tas nav Lingvista pirksts.
Te sviestkoka jeb karitē areāls, kas nesakrīt ar "Indijā un Malajas arhipelāgā", un attēli (autōrs – Ata Franck AKOUETE):
Domraksta nobeigumā jāpiebilst, ka illipe ar savu "sviestu" nomaskējusies Govterminos kā illipju eļļa. Kā tas izdevies? Tehnisks prāts nevēlas vārdā sviests saukt vielu, kas nav liellopu vai sīklopu piena produkts. Bez tam par "sviestu" mēdz saukt pārstrādātu eļļu/taukus vai sviestam konsistencē līdzīgu masu vai ziesli.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā varētu definēt vārda sviests nozīmi, kas tam ir aprakstītajos "sviestos" (kas citādi jāliek pēdiņās). Arī tad, ja šķirklis prasītos papildināms ar piezīmi "nevēlams".
Tam ir labs aizsākums – vārdu savienojums pie 1. nozīmes:
- Kakao sviests — produkts, ko iegūst no kakao pupiņu eļļas un ko lieto kosmētikā un šokolādes gatavošanai.
Piemērā vārdam sviests nav definētās 1. pamatnozīmes, bet ir nozīmes, kas terminos kakao sviests, karitē sviests, basijas sviests; zemesriekstu sviests.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru