Arī mums nav jāpārņem mode, kas rada izrunas neērtību vai neparastību. Nav jēgas nozīmes ziņā šķirt “deaktivāciju” (‘[ierīces] izslēgšanu’) no dezaktivācijas (‘radioaktivitātes likvidēšanas’). Atšķirību grūti noganīt lietojumos, jo pamatnozīme ir viena – ‘padarīt neaktīvu, laupīt aktīvumu’.
Vai vajag šķirt vārdu “aktivēt” no aktivizēt, ja tie abi nozīmē ‘darīt aktīvu’? Darbības vārdā bieži ir īpašības vārda celms (-īv-, -āl- u. c.) un izskaņa -izēt: sensitivizēt, kriminalizēt; stabilizēt, mobilizēt, debilizēt. Ļoti reti atrodami “optimēt”, “efektivēt”, biežāk “optimizēt” un “efektizēt” – bet kārtības labad jābūt optimalizēt un efektivizēt. Pareizrakstības vārdnīca stāsta to pašu: aktivizēt, substantivizēt, adjektivizēt, verbalizēt, minimalizēt, maksimalizēt, optimalizēt, miniaturizēt, efektivizēt u. c.
Dažs darbības vārds nāk pa taisno no lietvārda, piemēram, profils – profilēt, rezerve – rezervēt, taču šis modelis nevalda – citādi mums būtu vairāk tādu vārdu kâ „absurdēt”, „abstraktēt”, „reģionēt” utt.
Pareizrakstības vārdnīca palaidusi gar ausīm aktivizēt antonīmu dezaktivizēt, rādīdama tikai dezaktivēt. Vārdnīcas vēl šo baltu dienu izliekas nepazīstam vārda pasivizēt, kas praksē tomēr noder tiklab tehniskām, kâ filozōfiskām vajadzībām.
Kâ blakus prognōzei ir prognozēt, varētu būt arī diagnozēt (atrodams daudz), nevis diagnoscēt.
Izvirzīt par prioritāti vai padarīt prioritāru ir prioritarizēt. Angļu prioritise nāk tieši no priority. Tas nu nav mūsu vārddares modelis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru