Kēnigsberga

Ja Somijas teritoriju Ahvenanmā dēvējam somiskā vārdā, nevis zviedriski-vāciskā vārdā par Ālandu Salām, atbalstām somu suverenitāti. Ja gadsimtiem zināmo Kijevu pārdēvējam par Kijivu, izrādām solidaritāti ukraiņiem.

Ahvenanmā ir Somijā, Kijiva ir Ukrainā.

Bet kāpēc Latvijā Valsts valodas centrs pieļauj prūšu Kēnigsbergas aizstāšanu ar leitiskiem Karaļaučiem?

Kēnigsberga nekad nav bijusi Lietuvā. Senajiem prūšiem (sembiem) tajā vietā bijusi Tvangste. Čehu ķēniņa koka pili nomainījusī Vācu ordeņa Kēnigsberga ir bijusi Prūsijā un vēlāk Lielvācijā. 

Mums vārda Karaļauči lietošana* neitrālā kontekstā būtu apolitiska, anahroniska un stilistiski neiederīga. Karaļauči ir: 1) lieks lituānisms, 2) pseidovietvārds, 3) poētisms (no Pēterpils un Mētraines rubrikas).

VVC ieteikumā runāts par “tradicionālo baltisko nosaukumu Karaļauči”. Ja gribas autentiska baltiska nosaukuma, var palūkoties t. s. jaunprūšu apcirkņos ­– Vikipēdijā atrodam prūsisku nosaukumu Kunnegsgarbs. Turpretim Karaļauči ir nevis baltisms, bet lituānisms ­– aizguvums no leišu valodas. Aizgūts neprasmīgi – vienskaitļa vietā daudzskaitlis (varbūt atsaucoties uz Karaliaučiui, kas lietots Prūsijas leišu XVI gs. rakstos). Nosaukumi arī rāda, ka šis vārds tiek tulkots, lai katrā valodā būtu saprotams. (Tādi vārdi ir arī mums, kā Jaunpils blakus Neuenburg.) Tādā ziņā būtu varēts izveidot saprotamu nosaukumu, piemēram, “Ķēniņkalne”. Bet vārds Karaļauči nav latviski saprotams.

Leišiem ar Karaliaučius ‘ķēniņa kalva/paugurs’, kas ir nosaukuma tulkojums, saistās emocijas. Rītprūsija, kuŗas “lietavnieku” apdzīvotā daļa saukta par Mazo Lietuvu, bijusi arī kultūras avots latīņu drukas aizlieguma laikā. Bet vai mums leišu modē jāpārtaisa trešu valstu vietvārdi? Mums taču nav, piemēram, baltkrievu Grodņas vietā “Gardiņas”, kas izklausītos “baltiski”.

Vikipēdists apgalvo, ka Kēnigsbergu “tradicionāli sauc par Karaļaučiem”, atsaukdamies uz kādu biedrību “Latvietis” (kas nav ne valodas, ne vēstures avots). Īstenībā par Karaļaučiem vai ­– aplamāk – Karalaučiem Kēnigsberga visbiežāk dēvēta miera laikā. Šī pompōzā pretvāciskuma izpausme aizķērusies tautas atmiņā – lūk, visa “tradīcija”. Tas ir neīsts nosaukums, kas pastāvējis līdzās vēsturiski pareizajam, oficiālajam Kēnigsberga.

Lituānismu Karaļauči var lietot ausekliskā dzejā.

Pēc boļševiku un viņu sabiedroto izrīcības II pasaules kaŗā var solidarizēties vienīgi ar Prūsiju. Jā, senprūši, kuŗi negāja bojā cīņās un sērgās, pārņēma vācu valodu. Bet tā ir viņu zeme. Kēnigsberga ir Prūsijas ķēniņu sēdeklis. Lietuva uz to nepretendē. 

VVC paspārnē “eksperti” nevis ieņēmuši valstisku nostāju, bet agrāko laiku Terminoloģijas komisijas stilā palaiduši variantus. Bet kam tad mums valsts valoda un tās centrs? Kam mums Kronvalds ieviesis vārdu ierēdnis? Ierēdnim pienākas ierēdīt.

* Avots: Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija iesaka Krievijas Kaļiņingradas eksklāva krieviskā nosaukuma "Kaļiņingrada" vietā lietot Karaļauči vai Kēnigsberga | Valsts valodas centrs (vvc.gov.lv).