šī sviests

ES [tarifa un statistikas] kombinētajā nomenklatūrā (KN) līdztekus tarifa likmēm un klasifikācijas kōdiem izveidojusies plaša preču apzīmējumu krātuve visās oficiālajās ES valodās.

 

KN tiek palabota ik rudeni, nosakot nākamā gada likmes (muitas nodokļa procentu vai summu par vienību) un nomenklatūrā (klasifikātōrā) iekļaujot pa jaunai vai revidētai pozīcijai (6 vai 8 ciparu kōdam). Reizi vairākos gados tiek publicēti norādījumi par KN interpretāciju un tās kōdu attiecināšanu uz atsevišķām (parasti jaunām) precēm.

 

Ik gadu nākas analizēt un koriģēt ievestu preču klasificējumu, kad ievedēji centušies izmantot zemāku nodokļa likmi vai atbrīvojumu.

ES kombinētā nomenklatūra pirmoreiz pieņemta 1987. gadā. Līdz tam pastāvēja Romas Līguma 1958. gadā aizsāktā vienotā muitas tarifa nomenklatūra.

 

Minētās nomenklatūras sistēma tiek lietota Pasaules tirdzniecības organizācijas paspārnē. Starptautiski tirgotu preču klasificēšanai izmanto nomenklatūras harmonizēto sistēmu (HS). HS izstrādājusi un uztur Pasaules muitas organizācija. Daudzas valstis un kādas savienības to izmanto muitas tarifam un starptautiskās tirdzniecības statistikas vākšanai. HS pirmsākums ir Tautu savienības 1931.‒1933. gada muitas nomenklatūras projekts.

Pie mums no 1991. gada līdz ES atnākšanai darbojās Latvijas kombinētā nomenklatūra, ko kūrēja SIA "Komin". Solīdais tekstuālais veikums nav gājis zudībā. Valsts iestādē, kas atbildēja par tulkošanu akcesijai Eiropas Savienībā (TTC, vēlāk VVC), acquis communautaire (Kopienu spēkā esošo tiesību normu) ietvaros tika izstrādāta jauna KN redakcija, galvenokārt uz EN un FR oriģināla pamata, novēršot arī pamanītās Latvijas KN nepilnības (kā ragus cūkas subproduktu uzskaitījumā).

Arī šogad KN XII nodaļas ievadā EN shea nuts (karite nuts) atbilst LV sviestkoka rieksti. Pozīcijā 1516 20 95 EN karite [oil] atbilst LV sviestkoku [eļļa].

Kādēļ tāds ievads?

Šās ziņas cēlonis ir tālāk aprakstītie Lingvista nedarbi ("Lingvists" ir ļauns pasaku tēls – vienā persōnā koncentrēts filolōgs un kļūmiķis), bet par iemeslu bija Tulkotājas stāstiņš.

Tiešām, (jaun)latīņu terminiem laika gaitā veidojas sinonīmi (kad sugu precīzāk apraksta cits dabaszinātnieks vai ģenētiska analīze liek mainīt tās ierindojumu ģintī un augstākā taksonomiskā iedalījumā). Ja meklē Vitellaria paradoxa (C.F.Gaertn.), atrod vismaz Butyrospermum paradoxum (Hepper), Butyrospermum parkii (G.Don), Lucuma paradoxa (A.DC.), Mimusops capitata (Baker), Mimusops pachyclada (Baker).

Abi LA Butyrospermum Govterminos atrodami latviešu pusē (lai grūtāk sameklēt), pie tam kā 2 atšķirīgi termini! Mums sviestkoks, ja nosaukts par Butyrospermum parkii, jāsaucot par basiju. Taču franči abus sauc vienādi: arbre à beurre jeb karité. Pareizi, jo kociņš viens.

Tēzaurā nav vārda sviestkoks, jo kur lai Tēzaurs to ņemtu, ja tā nav vārdnīcās. Parasti cilvēki tāpēc nevar izveidot salikumus sviestkoku rieksti, sviestkoku riekstu eļļa u. tml., jo parasti cilvēki vairās lietot vārdus, kuŗu nav vārdnīcās.

Bet kas tad ir terminu datubāze? Tā ir specializēta vārdnīca vai tematisks glosārijs. VVC pārzinātajos Govterminos Tēzauram nezināmo atrodam:  

 

EN                                LV

karite                            sviestkoks

shea nuts, karite nuts   sviestkoka rieksti

karite oil                       sviestkoka eļļa

Šie termini tapuši ar VVC marku. Tad kāpēc vajadzēja gadiem niekoties ar tādu sviestu kā "šī"?

Lai Lingvists nekad nebeigtu pārsteigt. EN shea gan britu, gan amerikāņu variantā parasti ir "šei" (var būt arī "šīe", Oksforda: /ˈʃeɪ bʌtə(r)/, /ˈʃiːə bʌtə(r)/). Vāciešiem ir "šeia" ‒ Lingvists varēja aizņemties to. Bet Lingvistam bija iznācis "šī".

Lingvists mācās no hokeja komentētāja, kam Raiens Šeijs (Ryan Shea) kļuvis "Raiens Šī" (tipiska ir šās amerikānietes izruna).

Nav izslēgts, ka Lingvists ielavās "Multitran" lapās un pavirši nošpiko no maskaļiem. Tiem tur ir "ši".

Lingvistu nemulsina, ka darinājums "šī" sakrīt ar bieži lietojamu vietniekvārdu formām.

A:       Neviens kosmētikas ražotājs neiztiek bez šī sviesta. 

B:       Kāda sviesta?

A:       Šī sviesta! Nezini, kas ir šī sviests?

B:       Tu gribēji teikt "šis sviests"?

A:          Kāds sviests...

Rainis:   Vai, vai, mūsu mīļie!

Daži komersanti rakstījuši jēdzīgāk: šei sviests, vēl prāvāks pulciņš: šea sviests. Jauki! Prieks aizdzen bēdas, ko raisa desmitiem rakstītāju, kuŗiem ir šī sviests – kā akmenī. Viņus laikam kuls, ja viņi neklausīs Lingvistu.

Tāda koka kā "šī" un tā sēklu un eļļu Govterminos nav. Varbūt izrauti.

Toties kuplo "basija".

Tēzaurā tā nāk no kādas SV08 un LD. Tāda basija nav balanda (Chenopodium), tātad 2. nozīme izslēdzama. Bet 1. nozīme šai basijai, kas EN dēvēta arī butter tree, ir "sviesta koks, aug Indijā un Malajas arhipelāgā". 

Te sviests sanācis starpkontinentāls, jo pirmais sviestkoks aug Āfrikā.

Vērts citēt Oksfordā citēto un pasvītrot svarīgāko: 

(1951) Mowrah fat, or illipé butter, which is obtained from the Indian plant Bassia longifolia, resembles shea butter in being relatively unsaturated, and correspondingly soft. A. E. Bailey, Industrial Oil & Fat Products (ed. 2) vi. 141.

Kāpēc KN? (CSB lapas, kur KN divās valodās nolādējama divos formātos.)

Lai gan KN nav tiešs zinātniskas terminolōģijas vai leksikogrāfijas avots, atbildi "sviesta" lietā sniedz šī pozīcija:

1516 20 95    Other rapeseed, colza, linseed, sunflower-seed, illipe, karite, makore, touloucouna, babassu oils and their fractions, partly or wholly hydrogenated, inter-esterified, re-esterified or elaidinised, whether or not refined, for technical/industrial

1516 20 95    Citas eļļas un frakcijas: rapšu, linsēklu, ripšu, saulespuķu, illipju, sviestkoku, makoru, andirobu, babasū; pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas, elaidinētas, rafinētas un nerafinētas, tehniskām vai rūpn. vajadzībām

Vārdnīcā par "basiju" nodēvētā būs šī illipe ‒ LA Bassia latifolia (J.König ex L.) J.F.Macbr. Rūpnieciski izmantojams augs, produkts importējams. Apraksts "basija" vārdnīcā labs, taču par "sviesta koku" to labāk nesaukt, ja diferenciācijas labad priekšā nepieliek "Indijas". Par "basiju" to iesaka nesaukt taksonōmi, jo īstās basijas pieder pie Chenopodiaceae (balandu dzimtas), bet Linneja dotais Bassia tiek aizstāts ar Madhuca. Paliek tradīcija to dēvēt par basiju.

Toties sviestkoka eļļa nav "basijas eļļa" un nenāk no Indijas. Tā var nākt no Āfrikas, kur ir sviestkoka jeb karitē dzimtene ‒ tas parasti ir LA Vitellaria paradoxa, agrāk Butyrospermum parkii.

Daudzie "šī" inspirētie tulkojumi un preču apraksti ar "basijas sviestu" nebūs gan pareizi. Tas ir slikti, jo gan karitē, gan illipes eļļu izmanto uz ādas un matos ziežamos kosmētiskos līdzekļos, kur katrai no tām ir cits mērķis.

Ne angliski, ne franciski šie "sviesti" nejūk. Amizanti, ka franciski par "sviesta koku" reizēm sauc karitē, bet angliski – illipi (katrā no šīm valodām par "sviesta koku" var saukt 3 atšķirīgu sugu kokus). Tulkoto nosaukumu sakritība latviešu valodā nopietnam cilvēkam nevarētu būt pamats tos saputrot.

Skaistumbode, rakstīdama "karitē eļļa (basijas sviests)", ir pārcentusies un maldina.

Nevar teikt, ka tas nav Lingvista pirksts. 

Te sviestkoka jeb karitē areāls, kas nesakrīt ar "Indijā un Malajas arhipelāgā", un attēli (autōrs – Ata Franck AKOUETE):

Domraksta nobeigumā jāpiebilst, ka illipe ar savu "sviestu" nomaskējusies Govterminos kā illipju eļļa. Kā tas izdevies? Tehnisks prāts nevēlas vārdā sviests saukt vielu, kas nav liellopu vai sīklopu piena produkts. Bez tam par "sviestu" mēdz saukt pārstrādātu eļļu/taukus vai sviestam konsistencē līdzīgu masu vai ziesli.

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā varētu definēt vārda sviests nozīmi, kas tam ir aprakstītajos "sviestos" (kas citādi jāliek pēdiņās). Arī tad, ja šķirklis prasītos papildināms ar piezīmi "nevēlams".

Tam ir labs aizsākums – vārdu savienojums pie 1. nozīmes:

• Kakao sviests — produkts, ko iegūst no kakao pupiņu eļļas un ko lieto kosmētikā un šokolādes gatavošanai.

Piemērā vārdam sviests nav definētās 1. pamatnozīmes, bet ir nozīmes, kas terminos kakao sviests, karitē sviests, basijas sviests; zemesriekstu sviests.

krievāki par krieviem

Kas par atavismu vai maģiju slēpjas vārdā krievs? 

Līdzīga plaši izmantota etnonīma nav citās valodās. Tomēr leišu valodā krievas ir lietots vismaz Nemūnas augšteces baltkrievu apzīmēšanai.

Endzelīns īsi novērtējis: "Zugrunde liegt der Name der aruss. криvичи, [der zu einer Zeit entlehnt sein muss, als statt des jetzigen i noch ei oder ē (woraus ī) gesprochen wurde]". Bet vai tas lienēts uz tāda sarežģīta, antīka pamata? Mūsu valodā vārdus tā neaizņemas – ir jābūt vārdam krievs, lai varētu atvasināt gaŗāku, kā "krievieši", "krievuči". Senkrievu vārds kriviči ir atvasinājums no saknes/celma kriv-.

Aizgūts būs pretējā virzienā. Tāpēc Karulis jau skaidrāk (iesaistīdams XX gs. atzinumus) rāda, ka krievs ir mantots vārds, tās pašas cilmes kā kreiss (ir arī īpašības vārds krievs 'liekts, līkumots'). Par krieviem saukta baltu cilts, kas mitusi Pleskavas zemē, pirms to apsēduši slāvi, kuŗi vēlāk dēvējušies par krivičiem, savas "krieviskās" (baltiskās) izcelsmes nekautrēdamies.

Pleskavas kriviči atšķīrušies no citiem krivičiem, kuŗi līdzīgā kārtā cēlušies no citiem krieviem (leišiem pazīstamajiem).

Pamanīts arī, ka austrumslāvu cilšu apzīmējumi veidoti pēc atšķirīgiem paraugiem: "īsto" slāvu nosaukumi beigušies ar -ani, -eni, bet to, kuŗi cēlušies no citām tautām – ar -iči. Pēdējo nav mazums: kriviči, dregoviči, vjatiči, radimiči u. c.

Tautas (pasaku) etimoloģija tiecas tādus nosaukumus saistīt ar ko nepierādāmu, kristīgā literatūra – ar kādu ciltstēvu vai sentēvu. Vjatiči atsaucas uz valdnieku Vjatko, bet kriviči – uz kādu Krīvu.

Vārda krievs neaktuālums XV gs. ļāvis Zemgalē nomitinātos gūstekņus no Votu zemes nodēvēt par krieviņiem.

***

Šajā kartē (Koryakov Yuri, autōrdarbs) redzami atšķirīgie kriviči un citas austrumslāvu ciltis vai cilšu grupas (maksimāli aptvertā teritōrija). Iekrāsotās platības nez vai bija vienādi blīvi apdzīvotas. Meslu atkarībā nonāca arī neradnieciskas ciltis (zemes) – bija jāmaksā sudrabā un jāiet kaŗot. Pilsētās uzturējās atšķirīgas etniskas kopas. Un bieži notika varas pārgrozības.

Te jau politiska karte ar sarkanu Ruszemes robežu (Trevbus. CC BY-SA 4.0).

Nākamā karte (izgriezums) ļauj nopietni fantazēt, kā varētu būt bijis.

Kartē ignorēti visi somugri, nav diferencēti slāvi ārpus Kijevas valsts, nav uzrādīti galindi tagadējā Piemaskavā. Neiekrāsotajā joslā, ko var iedomāties starp vēlāko Livoniju un Ruszemi, varēja satilpt krietni daudz krievu (varbūt jau slāviskajā nozīmē).

***

Fantāziju rosina arī Polockas vārds (baltkrievu Polatsk, seno austrumslāvu Polotesk), kas nāk no Polotas upes. Ja po- ir priedēklis (un -sk- piedēklis pilsētas vārdā), tad sakne ir lot-. Varbūt upes vārds marķē Latu zemi? Te arī karte (paldies vikipēdistam Garajam), kur tagadējā Ruszemē un Maskavijā iestiepjas Lotigola/Letigola:

Uz Latu gala austrumdaļu Livonija vairs neesot pretendējusi XIII gs. Latvieši gan atrodami gar Daugavu līdz pat Vicebskai arī jaunākajos laikos; tiesa, tur varēja nokļūt darba meklējumos XIX gs.

Letgale

Ja jau Vecais Stenders zināja rakstīt "Latwis" un Valdemārs ‒ "Latweetis", tad no šā vārda vairs nav ko vairīties. 

Tāda laime saukties pašiem savā ‒ mūsu pašu vārdā! Ne visiem tāda ir. Igauņi, piemēram, ir piekrituši savu zemi saukt vārdā, kas agrāk attiecināts uz Baltijas jūras DA‒A piekrasti un ģermāņiem nozīmējis vienkārši Austrumzemi. (Reizē tas nes tālāk senatnes vēsturnieku lietoto aistu nosaukumu.)

Bet daudzi latvieši uzsvērti runā par latviešiem tikai 3. personā (nevis mēs, latvieši). Vēl citiem tīk dēvēties par letiņiem. Vai tam būtu nopietnāks pamats? Zināms, ka kurzemnieki agrāk nesteidzās dēvēties par latviešiem.

Nosaukums Livonija iegūts no lībiešu nosaukuma (LA livones). Vidzemes lībieši krustnešiem arī pavēstīja, kā saucami latvieši (vidzemnieki). Saglabājies lībiešu vārds dsk. lețlizt var būt devis vārdus LA letones un DE Letten. Bet kā radies šis lībiešu vārds? Ja nav saglabājušies citi tādas saknes lībiešu vārdi, tas var būt aizguvums no pašiem Vidzemes letiem vai citiem tagadējiem latviešiem to kaimiņos.

Varbūt Vidzemes latvieši paši zinājuši, kā dēvējami. Kas vārdu devis ‒ minams. Visdrīzāk ‒ kāda cilts šo vārdu lietojusi par citu, bet vēlāk vārds vispārināts (nozīme paplašinājusies). Tāpat, kā latviešu vārds sākumā lietots par vidzemniekiem, bet vēlāk attiecināts arī uz kurzemniekiem, un tāpat, kā vārds Estland, Eestland kādās valodās sākumā nozīmējis tikai tagadējo Ziemeļigauniju, bet vēlāk attiecināts uz visu Igauniju.

Igauņiem mēs esam lätlased, un viņu ä ir plats e. Diemžēl nevar apgalvot, ka šajā vārdā tas atspoguļo latviešu plato e ‒ igauņu aizguvumos no latviešu valodas un protobaltu valodas nav regulāras patskaņu atbilstības. Iespējams, ka igauņiem ä vārdā läti 'latviešu-' nāk no neskaidri saklausīta a. (Igauņu a toties mums reizēm izklausās kā o.) Tas pats ir spēkā, ja igauņi mūsu nosaukumu aizguvuši ļoti vēlu – no krustnešiem (viduslejasvācu vārdu).

Vismaz rietumvidzemnieku apzīmējums varēja būt hronikā minētais leti jeb letgaļi. Zeme bija Letgale. Ar platu e. Bet pamazināmā forma letiņi, protams, vienmēr ar šauru e. (Jaunos laikos tā drīzāk asociējas ar vācu vārdu Letten.) Latīņu valodā nav plata e, arī lejasvācu valodā īsti ne, tādēļ mūsu platais e atveidots ar šo valodu e.

Te jāatceras, ka latviešu valoda ir liela ‒ teritorijas ziņā. (Piemēram, desmitreiz vairāk holandiešu saspiedušies pusotrreiz mazākā platībā.) Lielai valodai mēdz būt dialektu kontinuums. Visvieglāk saklausāmā dialektu diferenciācija mums ir regulārā patskaņu pārbīdē. Lejzemnieku e var būt plats augšzemnieku e, bet plats lejzemnieku e ir augšzemnieku a.

Vārds lati (ja tāds bijis) vai latgaļi ir tas pats, kas leti vai letgaļi, bet ‒ augšzemnieku dialektā. Un vārds LTG latgali ir uz šā dialekta pamata izkoptajā (reģionālajā) tagadējo latgaliešu valodā. Kopvalodā ir letgaļi. Ar platu e, saprotams. Tikai dialektāla skaņu variācija atšķiŗ latgaļus no letgaļiem (un latvīšus no latviešiem). 

Ja tas ir tik vienkārši, tad vārdi Latava, Latva, Latve, Latvija, latvis un latvietis ir austrumlatvismi. Bet... senāk austrumbaltu valodās bijušas elastīgas patskaņu mijas. Latavas upīti, kas kādreiz iezīmējusi Sēlijas robežas un tagad ir Lietavā, ar sava nosaukuma cilmi saistām gan mēs, gan leiši ‒ tās nosaukums rakstīts arī LT Latuva vai Letova (LA Lettowia)*.

Poļi šajā vārdā dzirdējuši o, tāpēc ir PL Łotwa un łotysz. Moskaļi savu vārdu mūsu nosaukšanai paņēmuši no mūsu vārda latvieši daudzskaitļa.

Vārds Latvija nav strukturāli vienkāršs. Upes un vietas apzīmē vārdi ar -ava, un vārds Latava jau ir atvasinājums. Tai atbilstošais latavietis vai latavis sen kontrahējies par latvieti vai latvi. Bet kāpēc bija jātaisa tālāks atvasinājums ar -ija? XIX gs. bija mode veidot zemju nosaukumus ar -ija, bet pēc Pasaules kaŗa nebija laika domāt. Tā bija iedziedāts tautas lūgšanā, kas nu tapa par himnu.

Vārdu Latva esot licis priekšā Alunāns XIX gs. vidū**. Vārdu Latava lietojis Upīts (savā stilā, protams).

Celmu latv- tagad uztveŗ par sakni. No tās vārdi latvisks, latvināt, latvisms, latvistika. Naudas vienības apzīmējums lats ir izcils "atpakaļdarinājums".

Ja kādam nepatīk saukties par latvieti, tas var sevi dēvēt par tautieti un savu zemi par Tautzemi. Apmēram tā dara vācietis, kas saka Deutsche un Deutschland. 

* Par to sīki un smalki – Vispārīgās leišu enciklopēdijas rakstā.

** Tā ziņo LV vikipēdists. Rakstā gan arī neskaidri pieņēmumi.

Nacionālā opera un vēl kas

Opera ir mākslu māksla, žanru žanrs, kas apvieno mūziku, sižetu, skatuves mākslu, scenogrāfiju un, ja vajag, horeogrāfiju.

Opermāksla asociējas ar namu, kur tā izrādāma un izbaudāma. Arī tādu namu sauc par operu, sevišķi, kopš 1919. gadā nolemts, ka Rīgas 1. pilsētas teātrim būs būt Nacionālajai operai.

Ilgus gadus ar tādu zināšanu dzīvots.

Bet nesen kādiem ievajadzējies Nacionālās operas nosaukumā ievilkt baletu. 

Lai būtu kā pie boļševikiem, kad to sauca "Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātris". Maskavā taču ir "Lielais teātris", un kā gan okupētajā Rīgā būtu bijis citādi.

Posts no tā lielāks nekā labums. Vārds balets ne formā, ne nozīmē nesaskaņojas ar nacionālā. Nosaukums ir neveikls. Kā balets uz kruķiem.

Ja nosaukumā būtu no jauna ieviests arī vārds teātris, gramatiski nosaukums līmētos kopā. Taču jēdzieniski opera tiek nošķirta no teātŗa, un tas nav risinājums.

Bez baleta operā darbojas arī koris, simfoniskais orķestris, izrādīts arī pa operetei. Tie paliek ārpus nosaukuma, un tajā nav jābūt arī baletam.