atvente

Čābiski, ka valodas kolektīva loceklis raksta un zvana Valodas konsultācijai, vaicādams, kā rakstāmi kādi vārdi. Ja nav "briesmīgi dārgās" Pareizrakstības vārdnīcas, tad taču ir Tēzaurs, kur palūkoties!

Bet reizēm nav tik vienkārši. Pastāv vārda deklinācijas (un dzimtes) varianti. Daudziem ir kļava, kādiem – kļavs. Kam nātre, kam – nātra. Citiem ir birzs, citiem – birze. Vieniem – sprands, otriem – spranda. 

No "veclatviešu" avotiem un izlokšņu ("tautas dzīvās valodas") dotumiem valodas kopēji nu jau gadsimtiem kultivē rakstu valodu (literāro, standarta valodu). Daudz ir lemts par labu vienam vai otram variantam un slēgts kompromisu, varianti vairākkārt atzīti par līdzvērtīgiem vai pieļaujamiem. Reizēm ar tiem arī manipulēts.

Seno (mantoto) vārdu varianti rakstu valodā parasti ieviešas izlokšņu atšķirību dēļ. Deklinācijas varianti tomēr rodas arī svešvārdiem. Tā, process reiz bijis procese. Kādu laiku eholote bija eholots, līdz tika aizrādīts, ka tas ir saliktenis, kuŗa otrā daļā ir lote.

Vārda dzimte "oriģinālvalodā" nenosaka aizguvuma dzimti latviešu valodā, bet to var ietekmēt aizguvuma avots. Tā, franču vārdi ar izskaņu -age (kā garage, bagage) ir vīriešu dzimtē, bet to atbilsmes latviešu valodā parasti ir sieviešu dzimtē (ar -āža); aizguvuma devēja ir vācu valoda, kur tie ir sieviešu dzimtē.

Variantu un paralēlformu gadījumā jautājums "Kā ir pareizi?" var būt briesmīgs. Ja redzi, ka tiek lietoti varianti, tad taču katram variantam ir lietotāji, kas to iecienījuši. Un ja tev pateiks – ko ar tādu zināšanu darīsi? Slānīsi tos, kas saka "nepareizi"? Labāk jau cienīt citus tavas valodas lietotājus.

Ap aizpagājušā gadsimta beigām bijuši akurāt tie paši tagadējie varianti advents un advente: piemēram, "Dryvā" lietots advents, "Baltijas Vēstnesī" – advente. Vai katoļi vairāk inspirējušies no latīņu vīriešu dzimtes adventus? Variants advents tomēr atrodams arī baltiešu izdevumos. Vīriešu dzimtē ir gan DE Advent, gan PL adwent.

• Ulmanim 1880. g. – advente.
• Vidiņam (ap 1900. g.) – advente.
• Dravniekam 1924. g. – advents.
• Konversācijas vārdnīcā – šķirklis advents. Bet turpat kāda periodiska izdevuma nosaukumā ir advente.
• Valodniecības nodaļas sēdē 1933. g. 23. martā: "Kā rakstīt „atvente”, „advente”, „advents”? Atb. – teologi piejēmuši „advents”, ģen. -ta, šī forma arī paturama."
• 1942. g. pareizrakstības vārdnīcā – advents.

Kultūra ar to beidzas – dodas trimdā. Endzelīns noklust. Paliek bastarda "advente". 

Formā "atvente" jūtama asociācija ar atnākšanu. Tā varējusi motivēt* uz variantu advente.

Šajā jautājumā meklējot jaunumus, atrodas labs publicistes raksts, kas neliktu sarkt arī valodniekam. 

Korekti rīkojas Valodas konsultācija, uz jautājumu "Kā pareizi: advente vai advents?" atbildot aplinkus: "Ieteicams ir lietot .. ." 

Tālākais gan priecīgo adventu padara par jautrības laiku: LVA konsultācija iesaka lietot variantu advente, taču pievienotā saite ar VVC lapām aizved pie citāda atzinuma par pareizumu.

* Līdzīgi R. Grīsle: "Stendera 1789. g. vārdnīcā ir atvente, kam atšķirā no oriģināla ir siev. dzimte un ad- vietā at-. Svešvārds šķiet tuvināts latviskajam vārdam atnākšana, lai "tiem mīļiem latviešiem" vieglāk šo svešinieku izrunāt un saprast." (Labi nokārtoto neder pārkārtot. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", 2001. g. 27. I).

Variantā atvente gan var atspoguļoties vācu Advent izruna [atˈvɛnt].

slīpsvītra /|\ šķērssvītra

Reizēm dzirdams, ka slīpsvītra nav labi "saprotama". 

Tā nudien nav parasta pieturzīme (ja neskaita to, ka mūsu drukas pirmsākumos to lietoja apmēram komata nozīmē).

LVA Konsultācija slīpsvītrai atsevišķu sadaļu neveltī, taču Ainas Blinkenas "Latviešu interpunkcijā" (otrais, pārstrādātais izdevums, Zvaigzne ABC, 2009) ar piemēriem aprakstītas slīpsvītras funkcijas. 

Tā, 416. lpp. raksturots samērā jauns slīpsvītras lietojums: "5. Ar slīpsvītru atdala vārdus, kas izsaka savstarpēji aizstājamus jēdzienus. Šajos gandrīz džungļos ierodas lugas/izrādes galvenais varonis Vilis Daudziņš. (KD) Tālrunis/fakss 63924000. (LAv.)"

Tas būs pārņemts starptautiskā vidē tulkotu tekstu iespaidā. Par piemēru – jautājums angļu valodā aptaujā par publisko iepirkumu: 

Is the Tenderer a Small and/or Medium Enterprise? .. Gaidīta atbilde: YES/NO (tulkojama JĀ/NĒ vai IR/NAV).

Jautājums nav gluži skaidrs, jo atsevišķs respondents nevar būt reizē small and medium  (mazs un vidējs). Kā viena, tā otra uzņēmumu kategorija īpašā lēmumā definēta pēc darbinieku skaita un maksimālā apgrozījuma; ir arī zināms, ka statistikas un atbalstes vajadzībām mazos un vidējos mēdz apvienot vienā kategorijā. 

Tulkojot palīdz “terminoloģizācija” ar noteikto galotni: mazajā uzņēmumā ir līdz 49, vidējā – līdz 249 darbinieku (un apgrozījums līdz 2 respektīvi 50 miljoniem).

Bez tam angļu nenoteiktais artikuls a ļauj jautājumu saprast tā: 

Vai pretendents ir viens no mazajiem un/vai vidējiem uzņēmumiem?

Tiešāka tulkojuma varianti:

1. Vai pretendents ir mazs vai vidējs uzņēmums? 2. Vai pretendents ir mazs/vidējs uzņēmums?

1. variantā var atbildēt JĀ vai IR (mazs vai vidējs, nepasakot, kāds tieši). Taču 1. variantu var saprast arī tā, ka atbildē ir jāspecificē (kāds tad – mazs vai vidējs), un tad nevar atbildēt JĀ vai IR. (Atbilde NĒ vai NAV problēmu šajā gadījumā noņem. Respondents var būt liela korporācija vai vispār nebūt uzņēmums.)

2. variantā var atbildēt JĀ vai IR (tiklab mazs, kā vidējs). 

Tātad šādā gadījumā rakstījums ar slīpsvītru izrādās pat drošāks. 

Šo slīpsvītras funkciju var labāk uztvert, ja teikumu domās pārveido, tajā iekļaujot 'gan.., gan' vai 'kā viens, tā otrs'. 

***

Pie reizes varētu mirkli pievērsties citai tastatūras zīmei – "\". Pirms gadiem 20 likām priekšā to dēvēt par šķērssvītru, jo tā ir šķērsa slīpsvītrai un pārējam tekstam. Tai pārsvarā tehniska funkcija. Šur tur atrodami verdziski pārtulkojumi atpakaļslīpsvītra vai atpakaļsvītra ar paskaidrojumu, ka domāta EN backslash. Tādus nostiprināt nevajag, jo vārdi ar atpakaļ- ietveŗ kustību vai vērsumu pretvirzienā. 

[28.11.2025. Konstatējams, ka kādos lietišķos dokumentos un aprakstos ar vārdu šķērssvītra domāta slīpsvītra. Varbūt tādas alternatīvzīmes nozīmē tie paliek sinonīmi.]

Arī "|" ir tehniska zīme, ieskaitot īpašu lietojumu matemātikā un lōģikā. EN vertical bar dotu taisnsvītra (pretstatā slīpsvītrai), stāvsvītra vai stateniskā svītra. 

Šo svītru ( \ un | ) nosaukumi varētu noderēt, skolā mācot programmēšanu. Par tām sk. arī šo "stāstiņu". 

Balts autiņš ‒ smalks audiņš

24784-7
Vaiņadziņu iznesaju,
Ne reizites neveleju;
Balts autiņš, smalks audiņš
Ik nedeļas javelè.

Runa nebūs par galvassegu vai audumu.

Temats būs automobiļu un motocikletu (reizēm arī sabiedrisko transportlīdzekļu) marku (un modeļu) "triviālie" nosaukumi, kas nav zīmoli un nav rakstāmi ar lielu burtu vai citādi izceļami.

Tiem ir vismaz 2 aspekti: 

1) Daudzām markām līdzās veidojas ar mazu burtu rakstāmi apzīmējumi, kas iekļaujas neitrālā leksikā (opelis, žigulis); ne visiem vārdnīcas izlēkā līdzi (vārdu poršs un ferari nebūtu Tēzaurā, ja tie nebūtu uzņemti Eponīmu vārdnīcā*), tāpēc lietotājam jāsadūšojas tos pašam izmantot publiskā runā vai rakstos (tatra, škoda). 

2) Attieksmē pret braucamrīku rodas sarunvalodas vārdi un slendzismi. 

Tematam veltīts Oskara Otomera pētījums "Automašīnu un motociklu marku nosaukumi latviešu sarunvalodā", kuŗa pārskatā ("Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi" Nr. 18/2023, 61.‒75. lpp.) aplūkoti vairāki vārdu darināšanas un nozīmes paplašināšanas modeļi. Tie ir, piemēram, neitrāla nosaukuma strupināšana (kā no markas Mercedes latviskojuma mersedess veidots mersis), nozīmes pārnešana uz braucamrīku no cita vārda (kā EN beetle starptautiskā kalka vabole attiecināšana pat uz kuŗu katru autō) u. c.

Otomera materiāls ir gan zinātnisks, gan viegli lasāms. Aptverti autobraucēji un motocikletisti, specifisku spēkratu entuziasti. Tas ļauj izzināt, kādi valodas procesi turpina darboties un vai valoda ir "dzīva". Ir ir!

Daudzo apzīmējumu (ap 140 marku) pētnieks pievēršas arī iesaukām. Brīžiem iesaukas un nosaukuma izpratne saplūst. Tautas mutē pārveidoto ražotāja doto nosaukumu, kas apzīmē marku un katru atsevišķu tādas markas braucamrīku (šīs 2 nozīmes dos laba vārdnīca), varētu stingrāk nošķirt no individualizētās iesaukas, ar ko īpašnieks apzīmē savu braucamrīku.

Vai autō iesauka (īpašvārds) kādreiz būtu jāraksta ar lielu burtu bez pēdiņām? Tāds Poršs juktu ar konstruktōra Poršes uzvārdu un būtu nepareizi uzrakstīta marka "Porsche". LLVV un MLVV atzīst, ka priekšmetam var būt iesauka, taču nemin piemērus. Acīmredzot jānodala individuāla braucamrīka iesauka un visas markas (vai modeļa) iesauka.

Atklājas arī tipiskas iesaukas (palamas), ko saimnieki vai skauģi dod braucamajiem: govs, tačka, tarataika u. c. Katrs tāds apzīmējums var kļūt par sugasvārdu vai jaunu vārda nozīmi, kolīdz iegūst plašāku lietojumu un vispārīgumu.

Runātāju kopība ir plaša, un, domājams, vienkāršā aptaujā iesaistītos daudzi. Lai pateicamies Otomeram par kādas sabiedrības daļas lingvistisku izvingrinājumu!

Pieliekam materiālu, kas tapis, ar kādu autōzini pārspriežot dažādos laikos saklausītus nosaukumus.

Stabiņos kārtotas braucamrīku markas oriģinālā (vai transliterējumā), neitrāli (stilistiski nemarķēti vai literārās sarunvalodas) apzīmējumi un žargōniski, humōriski vai citādi iezīmēti vārdi.

Aston Martin               astons [martins]               astoņi mārtiņi

Audi                             audiņš, audis

BMW                           bembis                            bemsis, bember[i]s

Ferrari                          fe∙rari 

Ford                             fords

GAZ                            GAZs, gazs                      gaziks

Harley Davidson         hārlejs [dāvidsons]           hārlis

IVECO                        iveka, iveķis

Izh                                IŽs                                   ižiks

Jawa                             java

KamAZ                        kamazs

Lamborghini                lambor∙gini

MAN                                                                   maņka

MAZ                            mazs

Mercedes-Benz            mersedess                       mersis

Mitsubishi                    micu∙biši                         micuks

Moskvich                    moskvičs

Opel                             opelis                              jopelis

PAZ                              PAZs                               paziņš

Peugeot                        pežō                                pežuks

Pobeda                         po∙beda

Porsche                        poršs

RAF                             RAFs, rafiņš

Renault                        re∙nō                                 renis

Scania                          skānija                             skānis

Subaru                          subars                              zubrs

Toyota                          toijota

UAZ                             UAZs                               uazs

Ural                              urāls

Volga                            volga

Volkswagen                 folksvāgens                      folksvāģis

Volvo                           volvis, volviņš                  volviķis

ZAZ                             zapa∙rožecs**                   zapars

ZIL                              zils

ZIM                             zims

P[ēcp]adomju markas, kas parasti atspoguļo ražotājrūpnīcu un ir 2 vai vairāk burtu akronīms, varētu būt interesantas novadpētniekiem un veterānauto entuziastiem. Reizēm rakstījumā paturēja lielos burtus, bet pielika galotni, lai apzīmējums būtu uztveŗams kā sugasvārds un lokāms. 

Latviskojumus nelika pēdiņās, bet dažas markas transliterēja ("Moskvič", "Zaporožec", "Ņiva") ‒ ne tā, kā angļu valodā ("Moskvich" u. c.). 

Dažas piezīmes

• VOLVO XC90 pirmās un otrās paaudzes modeli daži dēvējuši par begemotu. Zīmīgi, ka tādu nosaukumu literārajā formā behemots*** Otomers konstatē "BMW 7 series E38, E65 gan arī Subaru Impreza GD, GG markas automašīnām".
• Atkritumu savācējus (miskastmašīnas) turpina dēvēt par norbām; nosaukums 80. gados cēlies no kravas virsbūves ražotāja ‒ zviedru uzņēmuma "Norba AB", kas starptautisku slavu iemantojis 60. gados; reizēm saukta norba aļfredovna.
• Par cigāru specifiski dēvēts "Audi 100" (DE “Zigarren”-Audi, EN Cigar Audi; foto no "Wikipedia").

 

Jāatgādina, ka markas un modeļa nosaukums rakstāms nesagrozītā oriģināla formā (vai korektā transliterējumā vai alfabētiskojumā) un liekams pēdiņās. Pēdiņās var nelikt modeļu nosaukumus, kuŗos ir lielais burts un cipari vai tikai lielie burti. Pēdiņas izlaiž materiālos (tabulās, uzskaitījumos), kur zīmolvārds nav vienlaidu tekstā, arī tehniskos aprakstos, kur daudz speciālu apzīmējumu.

Par japāņiem (markām) vērts noskatīties šo video.

Izskaņu -iņš pievieno gan mīlināmā nozīmē, gan vārda lokāmībai, visupirms jau vārdā autiņš (līdzīgi radioaparātu sauc par rādžiņu). Tās vietā var būt -uks, arī rusicisms -iks. Deminutīvi ir arī kārlīši ("Opel" 30. gadu modeļi P4 un "Kadett" un krievu trofejauto vārdā "Moskvič-400") un [šosejas] blusiņas (tā pirmskaŗa Eirōpā saukāja īpaši mazus vācu un itāļu autō, un pie mums tradīciju pārnesa uz ZAZ-965 jeb veco zaporožecu).

Būtu lieliski, ja interaģētu Jaunvārdu vārdnīca un plašāk reģistrētu (ne tikai proponētu) jaunvārdu, gadījuma vārdu (okazionālismu) un perifērisku vārdu lietojumus.

Varētu, piemēram, precizēt, kas satiksmes dalībnieka lomā ir sēnes un baibiņas (to nozīme šķiet paplašinājusies, salīdzinot ar tēzaurēto).

*  Jaunā eponīmu vārdnīca. Precizēts un papildināts izdevums. Sast. B. Bankava, Rīga, Latviešu valodas aģentūra, 2012. Par eponīmiem parasti dēvē vārdus, kas cēlušies no kāda cilvēka vārda, kā ņūtons, Kolumbija, platonisks.

** Krievu neuzsvērto o rakstos atveido ar o, bet krievu parastās izrunas ietekmē izrunā kā a.

*** Skeptiķim liekas, ka drīzāk būs lietota forma begemots. Tā ir apritē vismaz no XX gs. sākuma un nozīmē 'nīlzirgs' (bieži ar negatīvu pieskaņu). Formu behemots šajā nozīmē nevajadzīgi ievieš kādi "uzlabotāji"; bet behemots, arī beēmots, ir Ījaba grāmatā minētais zvērs ar simbolisku radījuma nozīmi. Var puspajokam palūkot, kuŗās valodās nīlzirgu dēvē par behemotu.