mazliet ūdens

Nožēlojot “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” alojumos, nevajag iedomāties, ka “Latviešu literārās valodas vārdnīca” ir brīnumnūjiņa.

Te kas pirmā mirklī īpatnējs (Tēzaurā no LLVV):

    dehidratizēt .. ķīmija .. Atdalīt ūdeni (no kāda savienojuma); dehidratācija .. ķīm. .. Darbība, process → dehidratizēt.

    dehidrēt .. ķīmija .. Atdalīt ūdeņradi (no kāda savienojuma); dehidrācija .. ķīm. .. Darbība, process → dehidrēt.

Taču tā ir doktrīna, kuŗai “kājas aug” Konversācijas vārdnīcā:

    dehidrēšana .. Ūdeņraža atskaldīšana no kāda ķīmiska savienojuma.

Šim vārdam Tēzaura marķējums “novecojis” varbūt pielikts pareizi.*

Ja uzmeklējam līdzīgos EN vārdus Oksfordas angļu vārdnīcā, redzama formāli skaidrāka kārtība:

    dehydrate ... Chemistry To deprive of water, or of the elements which compose water in a chemical combination. ... dehydration ... The loss or removal of water, or the elements of water.

    dehydrogenize, dehydrogenate … Chemistry To deprive of its hydrogen; to remove hydrogen from (a compound). ... dehydrogenation … The removal or loss of one or more atoms of hydrogen from a compound

Tādā gaismā uzticamāka rādās Letonikas “Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca”:

    dehidratācija .. ķīm. Vielas atūdeņošana.

    dehidrogenizācija .. ķīm. Ūdeņraža atomu atšķelšana no kāda savienojuma.

Turpat Letonikas “Sinonīmu vārdnīcā”:

    dehidrēt darb.v. atūdeņot; dehidrēšana lietv. atūdeņošana

Jāpiezīmē, ka desmitos interneta avotu vārds dehidrācija lietots ar nozīmi 'atūdeņošanās'. Tā nav ķīmija – tā ir fiziolōģija un medicīna. Tādā pašā nozīmē lieto arī vārdu dehidratācija, un lai lieto uz veselību!

* To gan nevar teikt par katru Konversācijas vārdnīcas vārdu, kam birka “novecojis” Tēzaurā tikusi tāpēc, ka Konversācijas vārdnīcu nav rakstījuši padomju cilvēki.

A. Spektora milzīgais devums – latviešu Tēzaurs  un tā pieejamība – ir A. Spektora un viņu palīgu nopelns. (Sarakstē noskaidrojās, ka tas ir A. Spektora iecerēts un paveikts, bet kāda valodnieka fantazējumi 90. gadu presē palikusi teōrija.)

Tomēr ir lietas, kur būtu noderējis valodnieka plecs.

1. Ja vienā Tēzaura šķirklī ir vairākas nozīmes un vairāki avoti, ir jābūt skaidrībai, kuŗš avots attiecas uz kuŗu nozīmi vai skaidrojumu. Vārda nozīmes nav aritmētika, kur lieko ērtības labad svītro – ir jāuzrāda visi interpretējumi.

Ja vārdu uzrāda kopā ar skaidrojumu vai definīciju, ir korekti jāuzrāda visi avoti, gadskaitļi u. c., lai būtu saprotams, no kurienes kuŗa atziņa nāk.

Ar Tēzauru sasaistītās LLVV šķirkļi nav jāpiebāž ar interpolācijām no apšaubāmiem avotiem. 

2. Nozūmēta ir t. s. “Karuļa vārdnīca”. Konstantīns Karulis rakstīja instrukciju gan vairāksējumu LLVV, gan viensējuma “Latviešu valodas vārdnīcai”, taču kādas uzskatu atšķirības šķīra autōru ceļus un viensējuma vārdnīcas izdošanu aizkavēja līdz 1987. gadam. Tās varbūt lielākā vērtība ir atšķirības no LLVV formulējumiem.

Tēzaurā ir jāatjauno piekļuve Karuļa vārdnīcai (LVV).

3. Tēzaura uzdevums ir vārdus savākt, sakopot, sistematizēt un publiskot. Tā virsmērķis ir aptvert  v i s u s  vienas valodas vārdus. Tie var būt arī īpašvārdi, saīsinājumi, nosacīti apzīmējumi. Tie var būt arhaismi un kādreizēji neolōģismi, kas nav iedzīvojušies. Tie var būt terminu sarakstos vai tulkojošās vārdnīcās izmantoti vārdi, kuŗi neparādās vispārīgās un skaidrojošās vārdnīcās. Tie var būt stabili vārdu savienojumi un frazeolōģiskas vienības.

Tēzaurs var parādīties arī sinonīmu vārdnīcas vai tematiskas vārdnīcas veidā.

Taču Tēzauram nav jāuzņemas leksikogrāfu pamatdarbs – nozīmju skaidrošana, birku piekarināšana un mazaktuāla materiāla atmešana.