2024. gada 24. marts

tiesība neklusēt

 

Lasot vai tulkojot angļu, vācu, franču u. c. juridiskus tekstus, viegli pamanīt, ka skaitāma lietvārda nozīmē vārds a right, ein Recht, un droit 'tiesība', arī atbilstošie leišu teisė un igauņu õigus ir lietoti gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī (ar attiecīgu artikulu, galotni utt.). 

Latviešu valodā vienskaitlis labi pamanāms Satversmē un Civillikumā, bet aizstāts ar daudzskaitli to pēcpadomju grozījumos (izraisot nekārtību) un lietots jaunos likumos.

LLVV piemēros atspoguļota prakse lietot daudzskaitli, tomēr šķirkļa vārds minēts arī vienskaitlī. Tas nav daudzskaitlinieks! Tas ir vārds, ko parasti lieto daudzskaitlī.

Te nav ko apspriest un atliek tikai ievērot loģiku un izmantot literārās valodas iespējas. 

Loģika ir tāda, ka tiesību nozaŗu un apakšnozaŗu apzīmējumos lietojam daudzskaitli, bet katras atsevišķas tiesības nosaukšanai – vienskaitli. Tiesība var būt vai nu definēta kā jēdziens (princips), vai dota normā ar vārdiem ir tiesība, ir tiesīgs, drīkst u. c.

Shēmiņā redzams, ka bērna tiesība uz ģimeni ietilpst Bērnu tiesību aizsardzības likuma noteiktajās bērna pamattiesībās kā atsevišķa pamattiesība. Ar sarkanu – loģiski pareizā forma:

Daudzskaitlis tiesības sevišķi neskaidrs kļūst kontekstā, kur līdzās minēta kāda brīvība. Kā lai zina, cik tiesību minēts šajā izteikumā: vārda brīvība un tiesības uz taisnu tiesu? Nekā, iekams nepārveido iegājušos nepamatoto praksi. 

Latviešu terminologi (agrāk AkadTerm, vēlāk Termini.gov) visai konsekventi reģistrē terminus ar vārdu tiesība vienskaitlī. To jau vairāk par 80. Tiesa, ir ap 130 terminu ar daudzskaitli, taču tikai retos var uzminēt, vai domāta atsevišķa tiesība (ein Recht), vai tiesību kopums vai uzskaitījums (Rechte).

Izteikties par vārda tiesība skaitli aicināts šajā publikācijā:
Gailīte D. "Tiesība" un "tiesības". Jurista Vārds, 17.09.2019., Nr. 37 (1095), 2. lpp., 
Žurnāls: "Tiesība" un "tiesības" – Jurista Vārds (juristavards.lv).

Tur arī mazliet aprakstīta vārda lietošanas vēsture XX gs. 

Taču jāsaprot, ka LLVV autori desmitiem gadu nevarēja atsaukties uz Latvijas tiesību aktiem. Kad Atmodas jausmās radās iespēja vairāksējumu LLVV izdošanu pabeigt, pēdējā sējumā tika iekļauti trimdas rakstnieku citāti, taču viss materiāls pārstrādāts un no jauna saskaņots ar nozaŗu speciālistiem acīmredzot nekad netiks.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru