Ogre, Engure un Angvila

Var būt briesmīgi, kad vēsturnieki vai novadpētnieki noņemas ar vietvārdu izcelsmi, bet neprasa padoma valodniekiem (etimologiem, onomastiem) un savus "atklājumus" anonīmi bazunē Vikipēdijā un citos interneta "avotos" (vai duļķu straumēs). 

Ogres upes un pagasta nosaukums ticami saistās ar zuša seno nosaukumu – pirmbaltu *angurjas. Prūšiem tas ir angurgis, leišiem ungurys, kur un ir pārveidots an. Kādās vietās zuša vārds varbūt ieviesās lēni – Vidzemē ir daudz mājvārdu ar Ogr-. Savienojums an latviešu valodā pārveidojās par uo, tāpēc zuša vārds kādu laiku varēja būt "uoguris", "uogriņš" v. tml. (te būtu etimologs vajadzīgs). Nevar arī zināt, vai tas vienmēr apzīmējis zuti – varbūt ko citu garenu, lokanu.

Bet jābūt alternatīvām smadzenēm, lai laistu publikā nostāstu, ka Ogrei vārdu Katrīnas I laikā devuši krievu zaldāti, kas taujājuši pēc zušiem. Krieviski zutis ir ugor'. Vikipēdijas dzimtcilvēku funktieris: atbrauca labā ķeizariene un deva vārdu Ogres pilsētai, Ogres upei visā 188 km gaŗumā, tās pietekai Ogrītei un pie viena vairākām Ogriņu mājām Vidzemē un uzvārdam Ogriņš, kā arī vāciskajam upes un pilsētas nosaukumam Oger... 

Aizguvumos krievu u nepārveidojas par uo – ir ukazs, ubags, ukrainis, nevis uokazs utt. Ogres vārds nav aizguvums. (Līdzīgi fantazējot: Pēteŗa I agrākā piegulētāja Marta būtu varējusi pati noskaidrot, kur labākie zuši, jo, lai gan Glika aizgādnībā palikusi bez kārtīgas izglītības, vietējās valodās gan jau buldurēja.)

Slāvu valodas izveidojušās no aizvēsturiska baltu valodu atzara. Krieviem senais an pārveidojies par u. Ja zaldāti taujāja pēc "ūgru" upes, latvieši varēja saklausīt Ogres vārdu (daži patskaņu pārveidojumi krievu vārdos atgādina mūsu austrumu izloksnes, piem., rūka, golva) un parādīt ceļu. Veco zuša vārdu var sazīmēt arī rietumslāvu vārdos węgorz, úhoř, dienvidslāvu jegulja, rutēņu vuhor. Tas ir rekonstruēts arī indoeiropiešu pirmvalodā. 

Engures ezera, upes un ciema vārds nāk no lībiešu vārda aņgõrz 'zutis'. Līdzīgs tas arī citās t. s. Baltijas somu valodās un aizgūts no baltiem sen sen, kad attiecīgo tautu valodas bija vairāk vienotas un arī baltu valodas bija vairāk vienotas. Bet Engures gadījumā vārds atnācis pie latviešiem atpakaļ.

Te jāpiemin, ka Tukuma "zintnieki" lībiešu vārdu uzrādījuši formā "angern". Lībiešu vārdnīca gan tāda nepazīst. Toties par vārdu zuš lībiešu vārdnīca ļauj domāt, ka šis vārds ieņēmis senākā vārda vietu līdzīgi kā latviešu valodā vārds zutis.

Vārda zutis izcelsme vai nu ir skaidra kā Endzeliņam – saistīta ar vārdu zivs, zivtiņa, vai neskaidra – iespējams, no igauņu izlokšņu vārda sutt, kas nozīmē nēģi jeb zutiņu un var būt aizgūts no skandināviem. Par skaņu [z], kas nākusi [s] vietā, varētu neuztraukties: piemēram, igauņu uzvārds Sepp 'Kalējs' mums izplatīts kā Zeps (igauņu vājais s mums var izlikties kā z). 

Mazo Antiļu Vējpuses salu pašos ziemeļos atrodas Angvila – tāda paša nosaukuma Britu aizjūŗas teritorijas lielākā sala. Britu īpašuma nosaukums latviski jāatveido tā, kā tā iedzīvotāji to dēvē angļu valodā. Latviešu konversācijas vārdnīcā tā arī darīts: Angvila.

Krievi Angvilas nosaukumu atveido pēc safantazētas izrunas. Okupācijas laikā tas pats ieviests latviešu materiālos: "Angilja". Tulkošanas un terminoloģijas centrā uz to gadsimta sākumā norādīts konsultantam prof. Ojāram Bušam, taču mācītiem vīriem netīk vienā reizē labot pārāk daudz un nav ērti atzīt laikabiedru kļūdas. Vietvārdu eksperti sovjetismus lēti neatceļ – laikam uzskatīdami, ka nav jājaucas "mazsvarīgās" lietās, valodnieka galvenais uzdevums ir aprakstīt, nevis pamācīt, un ne viss, kas publicēts miera laikā, ir tieši turpināms. 

Nosaukumu Anguilla salai devis Kolumbs (latīņu anguīlla 'zutis'), un tas tiek skaidrots ar zutim līdzīgo salas formu. Salas nosaukums gandrīz visās Eiropas valodās figurē līdzīgā veidā (bet ne ar "-ilja"). Salas spāņu nosaukums ir Anguila, kuŗā burtu l nekādi nevar izrunāt kā ļ vai j. Spāņiem Angvilā bijis tik vien darīšanas, kā kopā ar karībiem izdeldēt iedzimtos aravakus. No 1650. gada salu kolonizējuši briti. 

Citu nodarījumu atspoguļo Angvilas galvaspilsētas nosaukums "Veli". Kundze, kam 60. gados bija uzticēts izstrādāt angļu īpašvārdu atveidi, izveidoja pārsmalcinātu kārtību, kas skaitās spēkā vēl šobaltdien. Taču tajā ir nedabiski paņēmieni. Daudzi atveidojumi ir nelokāmi – tas gandē uztveŗamību un nepatīkami kontrastē ar leišu valodu, kur cenšas locīt katru lietvārdu. Tie balstīti pieņēmumā, ka latviešu valodā esot maz pilsētvārdu ar -ija (pretstatā daudzajiem persōnu vārdiem un valstu nosaukumiem) un tādus nevajagot vairot. Bet kālab jāvairo neveiklība? Ja saka, piemēram, "Koventrija" vai "Sitija", šos nosaukumus saprotam un ērti lietojam. 

Angvilas administratīvais centrs oriģinālā ir The Valley. "Bijām Veli. Ko zināt par Veli?"

Te var lasīt L. Ceplīša aizrādījumu (spāņu īpašvārdu atveides noteikumos 1961. g.) par to, kuŗi nosaukumi uzskatāmi par spāņu īpašvārdiem:

Un te – ekspertu pulciņā aplūkot karti, kur rādīta valodu izplatība Vestindijā: