nacionālais jautājums

Nu jau jābūt pārdzīvotai karantīnai, kuŗā bija jāatradinās no vārda nacionāls izmantošanas ar nozīmi ‘tautisks’, ‘etnisks’ un daudzi tulkotāji vairījās to lietot vispār.

Mazs ekskurss pagājībā.

Boļševiki apkaŗoja “buržuāzisko” nacionālismu, sākumā – iznīcinot cilvēkus, kuŗi asociējās ar Latvijas valsti vai varētu to atjaunot, vēlāk – ar garīgo terōru un krievu nomitināšanu nomācot latviskumu un iedvešot, ka “nacionālisms” ir slikts.

Par nacionālismu kâ “valstsgribu” (padomju dzimtenes nodevību) draudēja kriminālvajāšana arī “attīstītajā sociālismā”, kad nacionāls nozīmēja ‘nekrievu-’ un nacionālais jautājums bija iebr[a]ucēju ērtību nodrošināšana un nekrievu asimilācija ar mērķi izveidot krievvalodīgu padomju tautu.

“Nacionālais karogs” kļuva par valsts karoga apzīmējumu laikā, kad daudzi pilsoņi ar to bija jāiepazīstina no jauna. Gorbačovieši spēlēja “nacionālo” kārti: it kâ karogs, himna un valoda būtu, kâ daži saka, “etnisko latviešu” atribūti. Tomēr atjaunojās arī salikums nacionālā neatkarība ar vārdu nacionāls starptautiskajā nozīmē (no tiem laikiem palikusi Latvijas Nacionālās neatkarības kustība) un sarkano sludinātās “suverenitātes” vietā palēnām ieviesās tādi jēdzieni kâ valstiskā neatkarība un valstiskums (EN statehood).

Tagad vārdu nacionāls atkal lietojam politiskā nozīmē (tuvu vārdiem valsts-, valstisks) gan par sevi, gan citām nācijām: monoetniskām (Igaunija), sastiķētām (Beļģija), impēriskām (Krievija), neetniskām (ASV). Vārdam nācija ir 2 galvenās nozīmes, kuŗās tas aizstāj citu vārdu: 1. valsts (sevišķi nosaukumos, kâ Apvienotās Nācijas, Sešu nāciju kauss; arī Apvienotās Karalistes daļas ir nācijas) 2. tauta (parasti tāda, kas apzinās kopību). Izņēmumi ir Tautu savienība un īpašības vārds starptautisks – tajos tauta aizstāj valsti.

Vārdu nacionāls lieto arī smukumam un lepnumam. Tâ pie mums ir “sveštautiešiem” atņemtie Nacionālā ōpera, Nacionālais teātris, kâ arī Nacionālā bibliotēka, Nacionālais mākslas muzejs u. c.

Taču tulkojumos LV vārdus parasti izraugās pēc tā, kāds vārds ir oriģinālā (parasti EN). Tad jāuzmanās.

Ir salikumi, kur national praktiski nevar būt “nacionāls”, piem.:

national territory – valsts teritorija

national borders – valsts robežas

national parliament – valsts parlaments

national flag – valsts karogs

national level – valsts/valstisks mērogs/līmenis

national security – valsts drošība

Ir salikumi (bieži terminolōģiski), kur national ir tikai nacionāls, piem.:

gross national income (GNI) – nacionālais kopienākums (NKI)

national park – nacionālais parks

national masterpieces – nacionālie meistardarbi

National Assembly – Nacionālā asambleja (Francijas parlaments)

Ir arī salikumi, kur atbilsmi var interpretēt (valsts- vai nacionāls). Tâ, national standard ir valstiski svarīgs, “valsts nozīmes”, izdots valstij, saucas valsts standarts, taču tam maz saistības ar varu, un daži saka nacionālais standarts. Lai gan valsts plāns tagad ir katrai valstij, nozarēs mēdz būt “nacionāli” plāni, piemēram, Nacionālais radiofrekvenču plāns. Autōri uzsveŗ darba nozīmi nācijai.

Vēl daži variatīvi risinājumi:

national press – centrālā prese; nacionālā prese

national sport organisations – valstu/nacionālās sporta organizācijas (kâ NOK pretstatā SOK vai attiecīgās organizācijas pretstatā FIBA, UEFA utt.)

national team – valstsvienība, valsts izlase, sliktā presē EN kalks nacionālā vienība/komanda

Vārds nacionāls izklausās nožēlojami “Nacionālās apvienības” nosaukumā, kad to pretstata pārējiem politiskajiem veidojumiem, kuŗi tad izskatās nenacionāli, tādi, kas neatzīst valsti un tautas valstisko apziņu – nacionālismu. Tas ir vārda nacionāls sovjetisks lietojums, kas atgādina “nacionālkomunistu” vaimanas pēc “sociālisma ar cilvēcīgu seju” un “patiesa ļeņinisma”. Pretenciōzs turpretim ir “Nacionālās savienības “Taisnīgums”” nosaukums – nacionālās vārdu tā varētu iemantot, ja iegūtu kārtīgu vairākumu.

Jāpiebilst, ka Eirōpas Savienības kontekstā vārdu national lieto arī pretstatam. Ir vairāki pārvaldes līmeņi, kam ir nozīme t. s. subsidiaritātē (kur augstākais atbildību atmet zemākajam): ja kaut ko var kārtot pašvaldības, reģiona valdības vai valsts valdības līmenī, tad to nedara Savienības (agrāk Kopienu) līmenī. Tad national attiecas uz dalībvalstīm pretstatā Savienībai un tulkojumam der ģenitīvi dalībvalsts-, dalībvalstu-, valsts-, valstu-, iekšzemes-, pašmāju-, vārds savs u. c.

Vārda valstisks tuvināšanās vārdam nacionāls turpretim notiek no “apakšas”: kādi sabiedriski objekti vai procesi ir svarīgi valsts varai. Taču vārds valstisks nevar aizstāt vārdu nacionāls, tas paliek tādos savienojumos kâ valstiska neatkarība, valstiskā piederība, valstiskā pašapziņa, valstiska nozīme (angļu vārds arī tad bieži ir national.)

Raibajā ainā vēlreiz jāuzsveŗ galvenais: nacionālā piederība nav “etniskā piederība” (kalkots ethnicity un ethnic origin) jeb tautība. Tā ir piederība valstij (EN nationality). Valsts piederīgie ir EN nationals.