publika, sabiedrība, vispārība, atklātība : publisks, sabiedrisks

LV vārds publika tiek uztverts kâ pasākuma apmeklētāju vai iespieddarba lasītāju kopums, reizēm – mediju adresāts (auditōrija).

Īpašības vārdi publisks un sabiedrisks nedzīvo ciešā saistībā ("korelācijā") ar lietvārdiem publika un sabiedrība, un sabiedrisks var būt arī EN social un societal atbilsme. 

Dažos locījumos un savienojumos lieto EN lietvārda public atbilsmes atklātība un vispārība, taču arī tiem blakus nav specifiska īpašības vārda. (Vārds vispārisks noderētu; to reiz lietojusi Aspazija.) Vajadzīgi ir tādi salikumi kâ parādīties atklātībā un vispārības intereses, kuŗos vārds sabiedrība liktu domāt par cilvēka “iziešanu no alas” (parādīties/iziet sabiedrībā) vai attiecīgi par uzņēmuma vajadzībām (sabiedrības/uzņēmuma intereses).

Vārds sabiedrība tiesiski nozīmē saimnieciskas darbības organizāciju (EN company u. c.), tādēļ tekstos par komerciālām sabiedrībām ir prātīgi izvairīties no tā lietošanas plaša cilvēku kopuma apzīmēšanai. Taču sabiedrība ir galvenais society atveidojums tekstos, kur ir runa par plašo kopumu. Vārds vispārība to nespēj aizstāt – nav, piemēram, “Latvijas/vietējās vispārības”.

Tālāk ieskicētas dažas vārdu asociācijas:

general interest – vispārības intereses

general public / public in general – vispārība; [plaša] sabiedrība

broader/wider public – plašāka sabiedrība

distribution to the public – publiska izplatīšana

make public – nodot atklātībai; publiskot

disclose to the public – darīt publiski zināmu; nodot atklātībai

disclose to public view – nodot publiskai apskatei; parādīt publikai

become public – nonākt/parādīties atklātībā

available for the public; publicly available – pieejams atklātībā; publiski pieejams

make available to the public – darīt publiski pieejamu; publiskot

members of the public – sabiedrības locekļi; apkārtējie

information becomes public – ziņas nonāk atklātībā

public space – sabiedriskā telpa

public place – sabiedriska vieta

public life – sabiedrības dzīve

public services – 1. publiskie pakalpojumi 2. sabiedriskie pakalpojumi*

public library – publiska bibliotēka

public hospital – publiska slimnīca

public building – sabiedriska ēka**

public opinion – sabiedriskā doma

public roads – sabiedriskie autōceļi

public transportation – sabiedriskais transports

public consultation – sabiedriska apspriešana

public acceptance – sabiedrisks atbalsts; sabiedrības akcepts

public interest – sabiedrības interese

public interests – sabiedriskās intereses; vispārības intereses

public objective – sabiedrisks mērķis

public authority – 1. publiskā vara 2. publiskās varas iestāde

public policy – 1. publiskā politika*** 2. sabiedrības pārvalde

social services – sociālie dienesti/pakalpojumi

social affairs – sociālās lietas, sociāllietas

social norm – sabiedriska norma

social life – sabiedriskā dzīve, sadzīve

social network – sabiedrisks tīkls****

societal problem – sabiedrības problēma

societal actor – sabiedrisks darbinieks

events of major importance for society – sabiedriski svarīgākie notikumi

 

Piezīmes

* Publiskie pakalpojumi ir publiskā sektōra iestāžu apstiprinājumi, reģistrējumi, izziņas utt. Turpretim sabiedriskie pakalpojumi ir valstiski pakalpojumi svarīgās sabiedriskās dzīves jomās (ieskaitot komunālos pakalpojumus), kuŗus parasti regulē “sabiedrisko pakalpojumu regulātōrs” (mums daudzās jomās – SPRK).

** Par celtnēm/ēkām saka sabiedriskas. Publiskais nams labā literatūrā ir eifēmisks meitu mājas apzīmējums.

*** Salikums publiskā politika ir saprotams publisko tiesību sakarā, kur publisks attiecas uz publiku=sabiedrību (nevis publiskumu=atklātumu). Valsts mērogā tā ir valsts politika, taču Eirōpas Savienība daudzās jomās piekopj pārvalstisku publisko politiku, subsidiāri atmetot valstīm, reģiōniem un pašvaldībām kompetenci tiem tuvākās lietās; šie visi ir publiskās varas līmeņi.

**** “Sociālais tīkls” ir kalks, ja ar to apzīmē tādus veidojumus kâ “Facebook” vai “Twitter”. Kādai biedrībai, draudzei vai pašvaldībai var būt sociālais tīkls cilvēku sociālo vajadzību apmierināšanai. Turpretim sabiedriskie tīkli apmierina dažas sabiedriskās vajadzības, to vidū valstu un pārvalstisku korporāciju ideolōģiskās un propagandiskās vajadzības. Latvijā par “sabiedriskajiem medijiem” nodēvēti publiskie mediji – valsts radio un televīzija.

 

Daži piemēri no īstiem tulkojumiem:

content of extranets and intranets, that is to say, websites that are only available for a closed group of people and not to the general public as such \\ ārtīklu un iekštīklu, tas ir, tikai slēgtai cilvēku grupai, nevis vispārībai, pieejamu vietņu saturs

the confidential information or documents become public through other means than a breach of the confidentiality obligations \\ konfidenciālā informācija vai dokumenti nonāk atklātībā citādi, nevis konfidencialitātes pienākuma neievērošanas dēļ

advisors are able to act independently and in the public interest \\ padomdevēji spēj rīkoties neatkarīgi un vispārības interesēs

Par EN īpašības vārda public savienojumiem arī te: https://atbilsmes.blogspot.com/p/dazi-ipasi-ipasibas-vardi.html.