1. What’s in a name? Veronietes jautājums, pārfrāzējot „Kas gan ir vārdā?”, būtu uzdodams par vienu otru svešvārdu, kam mūsu valodā ir šaura, specifiska nozīme.
Kas ir vārdā adoptēt? Cilvēks adoptē bērnu, un reizēm potzars adoptē stumbru. Nekā cita tajā nav.
Gana smīkņāts par dāmām, kuŗas sakās „adoptējušas” kucēnu vai kaķēnu, taču par kucēm respektīvi kaķenēm dēvēties liedzas.
Skaidrs, ka adoptēt suni (ar to tiesiski izveidot radniecību) nevar – to var paņemt, varbūt pieņemt. Agrāk arī bāreņus pieņēma bērna vietā – audzināt, skolot, strādināt.
Zaglim zagtais tomēr ir zagts, un no ģeķa saklausītais mēdz būt ģeķība. Starpsugu adopcijai jāpārvelk svītra. Ja ko noteikti vajag „adoptēt”, tad lai tā ir māka latviski izteikties! Taču arī te mums ir savi vārdi: apgūt, pārņemt, piesavināt.
2. Vispārīgi arī par tiesību aktu EN adopt nozīmē pieņemt – ‘atzīt par labu un apstiprināt’. To dara lēmējs vai likumdevējs. Taču akta adresāts parasti ir cits, tādēļ no pieņēmēja akts tiek nodots adresātam vai atklātībai – izdots. Tas tiek arī publicēts – izdots šaurākā nozīmē.
Taču gadās, kad šis vārda pieņemt aspekts konfliktē ar pamatnozīmi ‘(būt ar mieru) saņemt’. Tālāk piemērā ir jāsaprot, ka Komisija ir apstiprinājusi priekšlikumu (likumprojektu), kas tagad no tās dodas pie likumdevēja; vārdu pieņemt te pārprastu gan lietpratējs, gan nezinītis:
The Commission has adopted
two proposals: one on the supply of digital content (e.g. streaming music) and
one on the online sale of goods (e.g. buying clothes online). \\ Komisija ir pieņēmusi izdevusi divus priekšlikumus: viens attiecas uz digitālā
satura piegādi (piemēram, mūzikas straumēšanu), otrs – uz preču pārdošanu
tiešsaistē (piemēram, drēbju pirkšanu tiešsaistē).
Akta izdevējs būs Eiropas Savienības Padome – ja tā pieņems (akceptēs) Komisijas likumprojektu un to izdos kā savu aktu.
Līdzīgi pieņem (ņem pretī, atzīst par labu) vai noraida ikkatru priekšlikumu, projektu, iesniegumu utt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru