nepretošanās nejēdzībām

 

Valodā ir atšķirīgas cilmes, līmeņa un nozīmes nejēdzības. Dažas nav ilgtspējīgas, bet dažas tiek nēsātas apkārt kā atkritumu bagāža, no kuŗas runātāji nemāk atbrīvoties gadu desmitiem.

Agrākās ziņās iztirzāta leišu pārsaukšana par "lietuviešiem", sāls dzimtes maiņa, "sodāmība" u. tml. Arī te nolūks nav pārmest nezinīšiem – drīzāk atvērt logu un izvēdināt sliktu smaku.

Daļa latviešu padevušies ačgārnai politpareizībai un meklē, kā sevi noniecināt. It kā debesu manna taisītos nolīt pār tiem, kas pie mums ievieš citā valodā un kultūrā saceltas problēmas, sevi nomokot ar bezjēdzīgiem kādu grupu vai dzimumnoviržu apzīmējumiem. Komunistisko retōriku aizstāj savas valodas piedrazošana un pat tīša kropļošana.

Turklāt no okupācijas laikiem paņemtas līdzi bailes. Turpinās arī lieliniecisma/ulmanisma "folklora". Rezultāts: ne tikai sadistiskas pasakas par n gadsimtu "verdzību" un nebeidzamu pirmo nakti, bet arī nekritiska pašcenzūra un atteikšanās no visām bijušajām un gaidāmajām atmodām. 

Nelatviska politika ir pretvalstiska. Turēt cilvēkus neziņā un māņos ir nekrietni.

Tālāk iezīmētas dažas taciņas, kas ved atpakaļ uz ceļa.

• "Tartu"

Šis tagadējam krievu vārdam atbilstošais Tērbatas apzīmējums ir nelokāms vārds, kas apgrūtina saziņu un degradē gramatiku. Paglupi skan tādi teikumi kā "mana sieva ir Tartu", "Tartu piešķīra miljonu" u. c. Rakstība arī neatspoguļo parasto izrunu [tartū].

Boļševiki, nokļuvuši starp II pasaules kaŗa uzvarētājiem, apkaŗoja vāciskumu un nolēma, ka Tērbata asociējas ar vācu Dorpat; varbūt tiem kremta, ka nevar oficiāli izmantot krievisko Jurjeva; varbūt Tērbata tiem asociējās ar vācisko krievu vārdu Derpt.

Mums vārds Tērbata lietots, domājams, kopš avotos atrodamā vecā igauņu nosaukuma Tarbatu laikiem (VI gadsimta). Te jāvaicā: kā krustneši tika pie vārda Dorpat? Zināja no vecām kartēm vai iemācījās no dāņiem Rēvelē – vai drīzāk no latviešiem "pa ceļam"?

Ulmaņlaiku Konversācijas vārdnīcā ir raksts "Tērbata" ar apakšvirsrakstu "Tartu", jo Tartu nebija plašā apritē, tika uzskatīts par "jauno" nosaukumu. Igauniski Tērbata pēdējos gadsimtos saukta Tartu; par oficiālu šis nosaukums kļuva ar igauņu valodas ieviešanu par Igaunijas valsts valodu. Bet vārds, ko lietojam latviski (Tērbata, avotos arī Tarbata), ne tikai atgādina, bet arī liecina par igauņu senāko Tarbatu. Dienvidigaunijā netrūkst trīszilbju vietvārdu, kas beidzas ar -tu.

Jāatgādina, ka mums ir arī citi tradicionāli, nesovjetizēti Igaunijas vietvārdi, kā Sāmsala, Roņu sala, Ķīļu sala, Pērnava, Verava, Hāpsala, Vīlande. Vēl vairāk ir interesantu igauņu vietvārdu un hidronīmu, kuŗu nozīmi lasītājs var minēt, kā Riia, Koiva, Väina, Väike-Salatsi, Võnnu, Lemsalu, Volmari, Opa u. c.

• "ebreji"

Okupācijas valdības 1940. gada lēmums liek (kā Krievijā jau gadsimtu agrāk) visur lietot vārdu "ebreji". Tie, kas to pilda vēl tagad, laikam ir boļševisma un rusifikācijas atbalstītāji un buržuāziskā nacionālisma (lasi – "Latvijas valsts") apkaŗotāji. Tā dara arī "vēsturnieki", kuŗi citē mierlaika statistiku ar normālo, pašu žīdu atvesto vārdu un turpat piesprauž vārdu ebreji. Pēdējais pareizi lietojams gk. kulturālā nozīmē (sev. ebrēju valoda, Jeruzalemes Ebrēju universitāte), nevis par sinonīmu žīdu tautības nosaukšanai.

Šis stāsts neprasa gaŗas argumentācijas. Latviešu literārās valodas vārdnīcā žīdu vārdam nav stilistiska ierobežojuma. To plaši lieto ģimenē, draugu pulkā, retāk publiskā runā un rakstos. Pareizi ir neturpināt pārkrievošanu un rēķināties ar Latvijas pilsoņu, nevis "daudzu tautību bērnu" viedokli. Piemēram: 1) 1. Saeimas vēlēšanās kandidēja 5 žīdu saraksti, no kuŗiem tikai 1 nosaukumā bija "ebreju" vārds, 2) godājamais Franks Gordons burtiski lūdzas, lai viņa tautu dēvē tajā vārdā, kas lietots, kad viņš gāja Latvijas skolā.

• "Zilupe"

Pašam prof. Endzelīnam pierakstīta kļūda, kas var būt cēlusies, vairoties no rusicisma. Diezin vai upe un pilsēta Sienāja (realizējusies austrumu izlokšņu formā Sīnuoja) asociējama ar krievu vārdu, kas nozīmē 'Tumšzilā'. 

Mūsu valodā, sevišķi austrumos, ir saglabājusies vārda siena nozīme 'robeža' (kā leišu valodā). To nes arī netālās Pasienes nosaukums. Sienājas/Sienupes vārda jēga redzama vēl šobaltdien, lai gan izveidojusies var būt sen.

• "luksofors"

Savā valodā veidot vārdus no svešvalodu elementiem? Pat divu dažādu valodu? Tādi brīnumi notika iekapsulētās sociālistiskās Latvijas dzīvē. Brīnums var likties arī tas, ka okupanti ļāva latviešiem "zem sava mēteļa nosist karali", proti, iebilst pret rusicismiem. No krieviem aizgūtā vārda svetofors (darināts pēc semafora parauga) vietā tika sadomāts luksofors – it kā no latīņu lūx un sengrieķu phoros. Igauņi savu attiecīgo rusicismu nomainīja ar hibrīdu valgusvoor (mums atbilst gaisma + -fors); līdzīgs leišu darinājums ir šviesoforas.

Darinājums luksofors ir profānisks. Mums nav citu atvasinājumu ar lukso-. Tāds elements varētu attiekties uz luksu (greznu dzīvi) vai vēl labāk luksiem, kuŗos mēra apgaismojumu. Taču tas nenes ne greznumu, ne apgaismi. Pirmā daļa lukso- ir aplami izveidota: latīņu lūx netiešajos locījumos un atvasinājumos ir lūc-. Latīņu vārdā lūcifer jau ir nosaukts kāds slavens "gaismnesis". Būtu tad ieviesuši dabisku atvasinājumu (kā "gaismonis", "krāsenis") vai lietojuši sarunvalodā sastopamo daudzskaitli gaismas (vēl labāk – signālgaismas vai signālugunis).

• "vācbaltieši"

Baltvāciešus saucām vienkārši par vāciešiem, tādēļ ka viņi savā starpā runāja vāciski un par savu uzskatīja vācisko. XIX gs. vidū viņi sev izvēlējās apzīmējumu Balten – par godu Baltijai. Tā mums radās valodiska iespēja savus vāciešus specificēt kā baltvāc[ieš]us. Taču XX gs. vidū vāciskais apzīmējums Baltdeutschen kādiem likās neērts, jo atgādināja "etnisko" vāciešu nosaukumus Sudetijā u. tml. Tādēļ tika izraudzīts Deutschbalten, uzsveŗot piederību Baltijai, nevis Lielvācijai. Iekšpolitiski deutschbaltisch parādās kāda saraksta nosaukumā jau uz 1. Saeimas laiku. 

Muļķīgi ir konstruēt citu apzīmējumu. Baltvācieši runā baltvācu valodā (vācu valodas paveidā). Neiespējami būtu izveidot attiecīgu valodas nosaukumu: apmēram tajā laikā, kad vācu vārdā Balten sāka saukties Baltijas vācieši, valodniecībā sāka izmantot terminu baltu valodas, kuŗā nosauca latviešu, leišu, senprūšu un dažas tikko zināmas valodas, un vēlāk etnogrāfijā un vēstures pētniecībā par baltiem nosauca attiecīgās tautas. Līdz ar to "vācbaltu valoda" būtu absurds, jo tā ir ģermāņu valoda. Arī baltiešu vārds mainījies: agrāk ar to saprata 1) baltvāciešus un 2) Baltijas provinču latviešus pretstatā "vitebskiešiem", bet tagad ar to saprot arī 3) visus Baltijas valstu iedzīvotājus. Uz tāda fōna vārds "vācbaltieši" ir anahronisms – nu kur tad viņi ir? Un mēs tad būtu "latviešbaltieši"? Varbūt kādi sacerētos būt "krievbaltieši"? "Vācbaltieši" ir slikts, latviešu valodā nevajadzīgs kalks.

• "Valga"

Igaunijas Republikai likumīgi pieder vismaz 3/4 Valkas. Igauņi Valku izsenis dēvē Valga; kā gandrīz visi Igaunijas pilsētvārdi tas ir ģenitīvs, bet formā, kas nozīmē 'uz Valku', tas skan Valka. 

Prātīgāk ir runāt par igauņu Valku – gluži tāpat, kā igauņi saka läti Valga 'latviešu Valka'.

Te izvilkums no "Ekonomista" Nr. 13-14, 01.07.1922.

• "Augšdaugava"

Daugava ir senbaltu Dveinas jaunais nosaukums. Tās mums daudz: no tās kilometru tūkstoša Latvijā lokās kārtīga trešdaļa – lejastece, ko varētu saukt par Lejasdaugavu. Zinām arī, ka Daugava iztek no tiem pašiem avotiem, no kuŗiem Volga un Dņepra, jeb, dzejnieka vārdiem, "bēg no krieviem, bēg no poļiem". Augšdaugava jāmeklē Krievijā – pirms Baltkrievijas (kur varētu būt vidustece jeb Vidusdaugava).

Fiziskās robežas varētu precizēt hidrologi un ģeogrāfi – pēc nozares likumībām. Taču savādā kārtā tie "ūberpatriotiski" redz Daugavu tikai Latvijā un "Augšdaugavu" saskatījuši jau pie Bebrenes. Viņu domāšanas defekts acīmredzot skaidrojams ar pasaules uzskatu, kuŗā Daugavu par Daugavu atļauts dēvēt tikai Latvijas PSR teritorijā. Divas trešdaļas ir jāsauc austrumslāvu vārdā par Dvinu.

Un tad politikāņi nevar palikt iepakaļ un dod savu ārtavu – nodibina "Augšdaugavas novadu", kas pāraŗ vēsturisko zemju robežas, Latgali iejaucot vienā bedrē ar Augškurzemi. Viņu garīgā attīstība ir apmēram tāda, kāda bijusi sovjetiem, kuŗi seno Drisu (Baltkrievijā) "nelabskaņas" dēļ pārdēvēja par Verhņedvinsku (nosaukums vēstī, ka tā atrodas kādā "Augšdvinā", bet patiesībā tā ir liktenīgās upes vidustecē). 

• "Abrene"

Pēc Pasaules kaŗa un Vācijas pazemošanas Antantei vajadzēja izkārtojuma ar boļševistisko Krieviju. Limitrofijas robežas sprauda pēc militārajiem ieguvumiem. Tādā kārtā igauņi ieguva strēķīti Pārnarvā un Petserus – ar krievu klosteri un simtiem latviešu kolonistu; no izsirotās latviešu Vidzemes paturēt drīkstēja no latviešu sarkanajiem strēlniekiem atbrīvoto Valku kopā ar lauksaimniecības zemēm. Tajā pašā gaisotnē arī mūsu līgums ar Krieviju mūsu rokās ielika gandrīz aizmirstas Baltijas zemes kopā ar ieņemto Pitalovu. Pa to laiku bija noformējusies mūslaiku Latgale, un Pitalovu nodēvēja par "Jaunlatgali". Muļķīgi, jo tāds nosaukums atklāj, ka agrāk tur Latgales nav bijis un tātad tur var nebūt Latvija.

Polittehnoloģijai attīstoties, ulmanieši Tālavas dalīšanas līgumā uzdūrās Atzeles novadam "Abrenei", taču nespēja to sameklēt dabā un izgudroja, ka par "Abreni" var pārdēvēt "Jaunlatgali". Rūpīgāk palūkojot kartē vai kādam pavaicājot, būtu noskaidrojies, ka minētā vieta ir ciems Abriņas. Varbūt būtu arī pieticis dukas "Jaunlatgales" nosaukumu pārtaisīt par "Pietālavu".

• "Vērmanes dārzs"

Vienā pilsētā ar Viesturdārzu un Ziedoņdārzu iederas Vērmaņdārzs, kā Vērmaņa dārzu bieži sauc Rīgas latvieši. Tas pazīstams arī ar sarunvalodas vārdu Vērmanis. Dārza saistīšana tikai ar Vērmaņa kundzi (atraitni) kritizēta jau miera laikos, atgādinot par visas Vērmaņu ģimenes veikumu Rīgas atjaunošanā un sakņu dārzu apstādīšanā ar eksotiskiem kokiem un skulptūrām. Līdz mūsu dienām par spīti okupantu uzgrūstajam "Kirova parkam" saglabājies nosaukums Vērmaņa dārzs. Nav mums vairs Vērmaņu – viņu vārdus atrodam "repatriantu" (pēc būtības – izsūtīto) sarakstos. 

Rīgas Rātsnamam būtu jāparūpējas arī par kādas citas personas piemiņas saglabāšanu – tas ir marķīzs Pauluči. Pusgadsimtu viņa vārdu nesa kāda no svarīgākajām Ārrīgas ielām, bet tad to ievajadzējās pārdēvēt par godu arogantajam publicistam Merķelim. Taču ielu vārdi Rīgā mēdz ceļot – Pauluči vārdu varētu nest tālāk bulvāŗu loka iela, kas gumst zem galīgi nepiemērotā carienes Elizabetes mantojuma. Saldēdienā derētu padzīt arī carieni Mariju – Rīgā labi izklausītos Stacijas ielas vārds.

• "Aglona"

Vietvārds var pastāvēt divās formās: vietējā un "literarizētā", "standartizētā". Tādas formas ir arī Eglone un Aglyuna. Lejzemnieki saka egle, egliens ar šauru e un eglājs, eglaine ar platu. Augšzemniekiem tiek šķirts plats e no a. Eglones vietā būtu varējusi būt Eglaine (ir upes ar līdzīgu nosaukumu) vai Eglona, bet tāda "Aglona" nav nekas. Nav tāda koka "agle".

Izskaņa -ona ir tādos vārdos kā Lazdona, Ļaudona, Madona. Tāpat lai ir Eglona (ar platu e, protams).

Arī šis saraksts nav slēgts... 😡

jūŗas jūdze – NM, M, nmi

 

Lai gan jūŗas jūdzei ir starptautiski noteikts gaŗums un tā ietilpst nemetrisko mērvienību sistēmā, tai nav vienota apzīmējuma. Tā kā gan kuģniecībā, gan aviācijā "pasaules valoda" ir angļu valoda, latviešu valodā īsti nav sava jūŗas jūdzes saīsinājuma (kas smuki varētu būt j. j. vai JJ). Pienākas lietot starptautisku un, vēlams, normētu.

Ar tādu rūpi VVC ekspertu komisija ir kaut kur ņēmusi un apstiprinājusi pagaŗu saīsinājumu sarakstu, un kādi lāga cilvēki to pat izplatījuši tālāk. Tur redzam jūŗas jūdzes saīsinājumu nmi, kas lietots angļu valodā un lietojams latviešu valodā. Tas ir labi. Tas pat ielaists Tēzaurā.

Taču tiem, kam bijusi darīšana ar ES juridiskajiem tekstiem, tāds apzīmējums pasvešs. Lielāka ir iespēja sastapt abreviatūru NM. To vai nu pārņem latviešu tulkojumā, vai raksta jūras jūdze pilniem vārdiem. NM daudz lietots Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas pielikumu tulkojumā.

Latvijā juridisks spēks ir arī jūŗas jūdzes saīsinājumam M, kas iekļauts "Latvijas jūras navigācijas karšu simbolos un saīsinājumos" kart_simb_lab.cdr (lja.lv), kuŗus Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikts publicēt Latvijas Jūras administrācijai. 

Latviešu tulkotājam tātad jāpiemērojas – jālieto attiecīgai jomai piemērīgs saīsinājums, bet joma, kur izmantot nmi, vēl jāatrod.

Lai pateicība Vikipēdistam, kurš, labi pasmēlies EN avotā, devis izsmeļošu aprakstu:

"Jūras jūdzei nav starptautiski vispāratzīta viena noteikta simbola. Dažādas starptautiskās organizācijas un valstis lieto dažādus apzīmējumus. Institute of Electrical and Electronics Engineers lieto simbolu nmi (no angļu: Nautical mile), kamēr Starptautiskais mēru un svaru birojs un ASV un Kanādas jūrniecības institūcijas lieto simbolu M. Starptautiskā civilās aviācijas organizācija izmanto apzīmējumu NM. Tiek lietots arī simbols nm, lai gan tas atbilst SI mērvienībai nanometrs."

Te var tik piebilst, ka VVC labvēlību nmi varbūt ieguvis tādēļ, ka to lieto ASV Valsts izdevniecība – valdības iestāde kā nekā.

valodiski pieņēmumi un pārpratumi

Anglofōnija nav vienīgā latviešu valodas gandētāja. Netrūkst arī autogēnisku aplamību.

Taču ātra muļķību izplatīšanās liecina par valodas kolektīva elastību. Tātad jābūt iespējamai arī straujai valodas atplauksmei.

Tālāk – mītolōģiskas īpatnības, kas raksturo kolhōzniecībā un pat dzimtniecībā strauji atgriezdamos "palatviešu" runu.

• "lietusgãzes"

Nav tādu gãzu. Taču ir, piemēram, pērkonlietus gâzes. Laika ziņu diktōriem varētu iedīdīt kārtīgu lauzumu, jo tas ir pazīstams abu valodas variantu runātājiem. Diktōriem taču māca neteikt "auksts spiediens" un "augsta vasara" – dažiem labi izdodas. Ja vēl noslēptu piepūli... Bet par "lietusgãzi" varētu tēlaini nodēvēt ozōnu, kas saožams pēc negaisa.

• "pušu vēji"

Laika ziņu diktōri, kuŗi vējus sauc tā, kā tie saukti tūkstošiem gadu, tagad ir minoritāte: vairumam ir ziemeļu u. c. "puses vēji". Majoritāte sadzima 90. gados, kad, jādomā, kāds bijis nesaprašanā, vai ziemeļu vējš pūš no ziemeļiem vai uz ziemeļiem, un cerējis, ka "ziemeļu puses vējš" saprašanu uzlabos. Tajā laikā pazuda arī kultūrvēsturiskie novadi – palika puses, piemēram, Vidzemes puse.

• "mamogrāfs"

Pamatā ierīcei mammogrāfam un procedūrai mammogrāfijai ir latīņu vārds mamma, kas nozīmē krūts/piena dziedzeri jeb pupu. Attiecīgos angļu vārdus izrunā ar īsu [m], tāpat kā vārdu mammals. Ja mums nebūtu zīdītāju vārda, mēs tos varbūt sauktu par "mammāļiem" (kā rāpuļus reizēm smalki nosauc par reptiļiem). Svešvārda izrunai nav jāatdarina angļu izrunas īpatnības – latīnismus tuvina tradicionālajai latīņu valodai. Bet laikam ir arī latvieši, kas kaunas savas mammas.

• "tikai par 5 eiro"

Skaidri meli daudzos sludinājumos. Var dabūt arī dārgāk. Domāts ir "tik vien kā / tikai 5 eiro", ko dažs sludinātājs pasaka jaukāk: "par nieka 5 eiro". 

• "kā pirmais", "kā pēdējais"

Piemēram, biatlōnā kāds finišā atslēpo pirmais un uzvar. Kāds ierodas pēdējais. Bet ko nozīmē "kā pirmais"? Priecājas un jūtas tikpat labi kā pirmais? Vai varbūt domāts pēdējais, kas stadionā tiek draudzīgi sveikts un atsaucas publikai tikpat jestri kā pirmais? Nu tad gan var teikt, ka finišē kā pirmais – atslēpojis pēdējais, bet nebūt nejūtas kā pēdējais. Līdzīgi Eirovīzijā: ja kādam ticis 1. kārtas numurs, viņš kāpj uz skatuves pirmais, nevis "kā pirmais", bet nākamie var būt, piemēram, tikpat gaŗlaicīgi kā pirmais.

• "vienatnē pret vārtsargu"

Varētu likties, ka hokejists, kuŗš kopā ar ripiņu uzbrukuma smailē nonācis viens, ir atbrīvojies no pārējiem, kuŗi tam traucē parādīt īstu meistarību. Jācer, ka viņš nejūtas vientuļš.

• "no zem aizsarga", "no aiz vārtiem"

Krieviem ir prievārdu salikumi, bet mums tādu nav. Hokeja komentētāji ir lieliski ieviesuši piespēles/metienus no aizvārtes. Latviskāk varētu runāt arī par metienu "no aizsarga apakšas/pakājes" – bet īstais apzīmējums lai rodas hokeja profesionāļiem! Tik humōristiski vienmēr izklausās ripas spēlēšana caur stiklu.

• "tā vīriešu sāls"

Apmēram tā A. Jakubāna rediģētajā "Literatūriņā un Māksliņā" 80. gadu sākumā tika ironizēts par neapdomīgo sāls dzimtes maiņu literārajā valodā. Sliktā slava tika A. Blinkenai, kas amata kārtā šo operāciju bija izsludinājusi. Ķīmijā sāļus turpināja apzīmēt vīriešu dzimtē, bet sadzīvē radās sajukums. Skolēni dabūja nevajadzīgu II deklinācijas izņēmumu. Par to sīkāk ziņā Atbilsmes: kur tā sāls palikusi.

• "filosofija"

Laiku pa laikam kāds prātvēders sadomā, ka valodā kaut kas "nav pareizi" un "ir jālabo". Parasti tādam nav priekšstata par ortogrāfijas sistēmu un "argumenti" ir politiski vai nūģiski, nevis valodnieciski. Tā, "filosofu" ādā sadomājušies bazunē, ka sengrieķiem šis vārds esot ar "s". Jā, ir. Taču filozōfijas vārds un jēgums nav pārņemts sarunās ar sengrieķiem – tas nācis caur Viduslaiku Eiropu. Reformātōri neaptveŗ, ka viņu iegribas apmierināšana prasītu tādu pašu maiņu vārdos antropozōfija un teozōfija un visā pareizrakstības vārdnīcā, izjauktu iedibinājušos ne jau mākslīgi veidoto kārtību un atrautu rakstību no parastās izrunas.

• "apņēmības pilns"

Tā var pateikt. Labāk: pilns apņēmības. Kad apņēmība jāprecizē, der tikai otrais – ar sekojošu apzīmētāju, piem., valstsvienība ir pilna apņēmības izcīnīt medaļu. To var pateikt vēl latviskāk: cieši apņēmusies.

• "Ljuljs"

Tā pēc spāņu persōnvārdu atveides noteikumiem jādēvē Spānijas izlases basketbōlists Llull, un viens otrs tā darījis. Bet cik daudzi to spēj izrunāt? Ko vairs pārmest L. Ceplītim, pēc kuŗa projekta 60. gados tā nolemts. Tolaik spāņu (kastīliešu) valodā vēl sastopamais vidējais mēlenis ll agrāk bijis mūsu ļ analōgs, bet jau tad vairāk runāts kā mūsu j, un tāds spāņu uzvārds drīzāk būtu Jujs. Taču basketbōlists ir katalōnietis un viņa uzvārds ir Ļuļs; viņa vārds Sergio ir divzilbīgs un drīzāk atveidojams Serhjo (nevis Serhio). Lielajā pasaules atlantā katalāņu un līdzīgā valodā lietojamie vietvārdi nav atveidoti pēc kastīliešu izrunas. Arī XIII gs. katalōnieša Ramona Ļuļa uzvārds Vikipēdijā pieskaņots katalāņu izrunai.

• papildu papildus vietā (par to arī ziņā "papildu[s] u. c." ap vidu)

Sirsnīgo aizrādījumu nelietot vārdu papildus tur, kur jālieto papildu, vairāki žurnālisti u. c. ir sapratuši tā, ka "pareizi ir papildu", un vārdu papildus vairs nelieto nemaz. Tās laikam ir 90. gados palaistās izglītības "humanitarizācijas" sekas. Valodas mācība, kā zināms, ir diezgan eksakta (vai nu, vai): vai nu ģenitīvs, vai apstākļa vārds. Agrāk vārdu šķiras iemācījās pamatskolā. Tagad pat kādi valdības locekļi tās neatšķiŗ.

• "viens vesels"

Viens vesels, bet pārējie? Tā var prasīt, kad kāds lielās, ka viņa komanda darbojoties "kā viens vesels". Futbōlkomanda tā savainota un sasirgusi, ka vienpadsmit vīri tik vien jaudā, cik citkārt viens. Mēs, latvieši, par labu saliedētību varam teikt kā viens vīrs, vienā elpā u. c. Tie, kuŗiem par katru cenu jāatdarina substantīviska krievu frāze, var teikt, piemēram, vienots veselums.

• "bezvēsts pazudis"

Sākums ir kalkotā frāze pazudis bez vēsts. Laika gaitā izveidojies arī ģenitīvenis bezvēsts, bez kā nevar iztikt savienojumā bezvēsts prombūtne. Tad nu, seržant, vienu no diviem!

• "piedāvā/piešķir bezmaksas"

Par spīti otrās zilbes uzsvaram ne viens vien pamanās bez maksas sarakstīt kopā. Ja nevar atšķirt apzīmētāju no apstākļa, t. i., nesajēdz, vai jāpaskaidro lietvārds vai darbības vārds, tad vajag lietot labāku frāzi: par brīvu vai par velti, vai juridisko bez atlīdzības, nevis aplam savairoto krievu vārda pakaļdarinājumu.

• "cierē uz uzvaru"

Cierēt nozīmē 'staigāt'; ja tāds vārds (no DE spazieren) tiešām jābrūķē, tad par to, kas jau tūlīt būs vinnējis. Taču to nereti saka par tādu, kas vēl tikai nodomājis par uzvaru cīnīties; tas nav riktīgi – te sakāms cīlē uz uzvaru.

• "birzte"

Reizēm vārdu birste uzraksta ar z, laikam asociējot ar berzt. Tā būtu tāda tautas etimolōģija (kā vārdu parāde saista ar parādīšanu). Īstenībā tas nāk no DE Bürste. Tātad birstīte ir zobu tīrīšanai (nokalpojušās agrāk pārdzima apavu birstītēs), bet birztele būtu pašvaka birzīte.

• "vārošs ūdens"

Vārošs kādreiz var būt cilvēks, kuŗš vāra, bet ūdens, kad to uzvāra, ir verdošs. Tas uzverd, kad sasniedz viršanas temperatūru. Var arī teikt, ka ūdens vārās, bet kam gan lai pliks ūdens daudz vārītos – varbūt vienīgi kārtīgai dezinfekcijai. Ilgāk vārās kādas viras. Laikam arī mums ir vārdi, kuŗu pamatformas jāiekaļ (gluži kā latīņu un ģermāņu verbi), un šim vārdam tās ir tādas: nenoteiksme – virt, tagadne – verd, pagātne – vira. 

• "ekrānšāviņš"

Mobilajām ierīcēm nav šaušanas funkcijas. Tulkotāja arsenālā vismaz no 2015. gada ir Terminolōģijas komisijas risinājums ekrānuzņēmums. Apgrozībā ir arī trāpīgāki apzīmējumi: ekrānattēls, ekrānbilde, momentbilde.

• "tiesvedības"

Tiesvedība ir tiesas lietu izskatīšanas kārtība (sk. LLVV). Aiz matiem var pievilkt tādus salikumus kā sākt/piemērot tiesvedību, vārda nozīmi pārnesot uz lietas izskatīšanu vai iztiesāšanu un lietas materiāliem, ko atrodam no XX gs. 30. gadiem – diktam jau tautieši alkuši tiesas un taisnības. Bet tikai liels/liela nejēga šo vārdu lieto daudzskaitlī, apzīmējot procesus jeb prāvas. Tas ir tāds pats vienskaitlinieks kā lietvedība vai balsvedība.

• "numuriņš"

Viesnīcas istaba ar labierīcībām nav "numuriņš". Tas ir numurs. Tas var būt vienvietīgs, divvietīgs utt., tas var būt luksa numurs un sazin kāds vēl. Kad kļuvis mīļš vai liekas par knapu, tad gan tas var būt numuriņš. Bet citādi numuriņš ir žetons vai kartīte, ar kuŗu ceram atdabūt ielas drēbes.

Arī šajā sarakstā diemžēl "turpmāk vēl". 😡