Anglofōnija nav vienīgā latviešu valodas gandētāja. Netrūkst arī autogēnisku aplamību.
Taču ātra muļķību izplatīšanās liecina par valodas kolektīva elastību. Tātad jābūt iespējamai arī straujai valodas atplauksmei.
Tālāk – mītolōģiskas īpatnības, kas raksturo kolhōzniecībā un pat dzimtniecībā strauji atgriezdamos "palatviešu" runu.
Nav tādu gãzu. Taču ir, piemēram, pērkonlietus gâzes. Laika ziņu diktōriem varētu iedīdīt kārtīgu lauzumu, jo tas ir pazīstams abu valodas variantu runātājiem. Diktōriem taču māca neteikt "auksts spiediens" un "augsta vasara" – dažiem labi izdodas. Ja vēl noslēptu piepūli... Bet par "lietusgãzi" varētu tēlaini nodēvēt ozōnu, kas saožams pēc negaisa.
Laika ziņu diktōri, kuŗi vējus sauc tā, kā tie saukti tūkstošiem gadu, tagad ir minoritāte: vairumam ir ziemeļu u. c. "puses vēji". Majoritāte sadzima 90. gados, kad, jādomā, kāds bijis nesaprašanā, vai ziemeļu vējš pūš no ziemeļiem vai uz ziemeļiem, un cerējis, ka "ziemeļu puses vējš" saprašanu uzlabos. Tajā laikā pazuda arī kultūrvēsturiskie novadi – palika puses, piemēram, Vidzemes puse.
Pamatā ierīcei mammogrāfam un procedūrai mammogrāfijai ir latīņu vārds mamma, kas nozīmē krūts/piena dziedzeri jeb pupu. Attiecīgos angļu vārdus izrunā ar īsu [m], tāpat kā vārdu mammals. Ja mums nebūtu zīdītāju vārda, mēs tos varbūt sauktu par "mammāļiem" (kā rāpuļus reizēm smalki nosauc par reptiļiem). Svešvārda izrunai nav jāatdarina angļu izrunas īpatnības – latīnismus tuvina tradicionālajai latīņu valodai. Bet laikam ir arī latvieši, kas kaunas savas mammas.
Skaidri meli daudzos sludinājumos. Var dabūt arī dārgāk. Domāts ir "tik vien kā / tikai 5 eiro", ko dažs sludinātājs pasaka jaukāk: "par nieka 5 eiro".
- "kā pirmais", "kā pēdējais"
Piemēram, biatlōnā kāds finišā atslēpo pirmais un uzvar. Kāds ierodas pēdējais. Bet ko nozīmē "kā pirmais"? Priecājas un jūtas tikpat labi kā pirmais? Vai varbūt domāts pēdējais, kas stadionā tiek draudzīgi sveikts un atsaucas publikai tikpat jestri kā pirmais? Nu tad gan var teikt, ka finišē kā pirmais – atslēpojis pēdējais, bet nebūt nejūtas kā pēdējais. Līdzīgi Eirovīzijā: ja kādam ticis 1. kārtas numurs, viņš kāpj uz skatuves pirmais, nevis "kā pirmais", bet nākamie var būt, piemēram, tikpat gaŗlaicīgi kā pirmais.
- "vienatnē pret vārtsargu"
Varētu likties, ka hokejists, kuŗš kopā ar ripiņu uzbrukuma smailē nonācis viens, ir atbrīvojies no pārējiem, kuŗi tam traucē parādīt īstu meistarību. Jācer, ka viņš nejūtas vientuļš.
- "no zem aizsarga", "no aiz vārtiem"
Krieviem ir prievārdu salikumi, bet mums tādu nav. Hokeja komentētāji ir lieliski ieviesuši piespēles/metienus no aizvārtes. Latviskāk varētu runāt arī par metienu "no aizsarga apakšas/pakājes" – bet īstais apzīmējums lai rodas hokeja profesionāļiem! Tik humōristiski vienmēr izklausās ripas spēlēšana caur stiklu.
Apmēram tā A. Jakubāna rediģētajā "Literatūriņā un Māksliņā" 80. gadu sākumā tika ironizēts par neapdomīgo sāls dzimtes maiņu literārajā valodā. Sliktā slava tika A. Blinkenai, kas amata kārtā šo operāciju bija izsludinājusi. Ķīmijā sāļus turpināja apzīmēt vīriešu dzimtē, bet sadzīvē radās sajukums. Skolēni dabūja nevajadzīgu II deklinācijas izņēmumu. Par to sīkāk ziņā Atbilsmes: kur tā sāls palikusi.
Laiku pa laikam kāds prātvēders sadomā, ka valodā kaut kas "nav pareizi" un "ir jālabo". Parasti tādam nav priekšstata par ortogrāfijas sistēmu un "argumenti" ir politiski vai nūģiski, nevis valodnieciski. Tā, "filosofu" ādā sadomājušies bazunē, ka sengrieķiem šis vārds esot ar "s". Jā, ir. Taču filozōfijas vārds un jēgums nav pārņemts sarunās ar sengrieķiem – tas nācis caur Viduslaiku Eiropu. Reformātōri neaptveŗ, ka viņu iegribas apmierināšana prasītu tādu pašu maiņu vārdos antropozōfija un teozōfija un visā pareizrakstības vārdnīcā, izjauktu iedibinājušos ne jau mākslīgi veidoto kārtību un atrautu rakstību no parastās izrunas.
Tā var pateikt. Labāk: pilns apņēmības. Kad apņēmība jāprecizē, der tikai otrais – ar sekojošu apzīmētāju, piem., valstsvienība ir pilna apņēmības izcīnīt medaļu. To var pateikt vēl latviskāk: cieši apņēmusies.
Tā pēc spāņu persōnvārdu atveides noteikumiem jādēvē Spānijas izlases basketbōlists Llull, un viens otrs tā darījis. Bet cik daudzi to spēj izrunāt? Ko vairs pārmest L. Ceplītim, pēc kuŗa projekta 60. gados tā nolemts. Tolaik spāņu (kastīliešu) valodā vēl sastopamais vidējais mēlenis ll agrāk bijis mūsu ļ analōgs, bet jau tad vairāk runāts kā mūsu j, un tāds spāņu uzvārds drīzāk būtu Jujs. Taču basketbōlists ir katalōnietis un viņa uzvārds ir Ļuļs; viņa vārds Sergio ir divzilbīgs un drīzāk atveidojams Serhjo (nevis Serhio). Lielajā pasaules atlantā katalāņu un līdzīgā valodā lietojamie vietvārdi nav atveidoti pēc kastīliešu izrunas. Arī XIII gs. katalōnieša Ramona Ļuļa uzvārds Vikipēdijā pieskaņots katalāņu izrunai.
Sirsnīgo aizrādījumu nelietot vārdu papildus tur, kur jālieto papildu, vairāki žurnālisti u. c. ir sapratuši tā, ka "pareizi ir papildu", un vārdu papildus vairs nelieto nemaz. Tās laikam ir 90. gados palaistās izglītības "humanitarizācijas" sekas. Valodas mācība, kā zināms, ir diezgan eksakta (vai nu, vai): vai nu ģenitīvs, vai apstākļa vārds. Agrāk vārdu šķiras iemācījās pamatskolā. Tagad pat kādi valdības locekļi tās neatšķiŗ.
Viens vesels, bet pārējie? Tā var prasīt, kad kāds lielās, ka viņa komanda darbojoties "kā viens vesels". Futbōlkomanda tā savainota un sasirgusi, ka vienpadsmit vīri tik vien jaudā, cik citkārt viens. Mēs, latvieši, par labu saliedētību varam teikt kā viens vīrs, vienā elpā u. c. Tie, kuŗiem par katru cenu jāatdarina substantīviska krievu frāze, var teikt, piemēram, vienots veselums.
Sākums ir kalkotā frāze pazudis bez vēsts. Laika gaitā izveidojies arī ģenitīvenis bezvēsts, bez kā nevar iztikt savienojumā bezvēsts prombūtne. Tad nu, seržant, vienu no diviem!
- "piedāvā/piešķir bezmaksas"
Par spīti otrās zilbes uzsvaram ne viens vien pamanās bez maksas sarakstīt kopā. Ja nevar atšķirt apzīmētāju no apstākļa, t. i., nesajēdz, vai jāpaskaidro lietvārds vai darbības vārds, tad vajag lietot labāku frāzi: par brīvu vai par velti, vai juridisko bez atlīdzības, nevis aplam savairoto krievu vārda pakaļdarinājumu.
Cierēt nozīmē 'staigāt'; ja tāds vārds (no DE spazieren) tiešām jābrūķē, tad par to, kas jau tūlīt būs vinnējis. Taču to nereti saka par tādu, kas vēl tikai nodomājis par uzvaru cīnīties; tas nav riktīgi – te sakāms cīlē uz uzvaru.
Reizēm vārdu birste uzraksta ar z, laikam asociējot ar berzt. Tā būtu tāda tautas etimolōģija (kā vārdu parāde saista ar parādīšanu). Īstenībā tas nāk no DE Bürste. Tātad birstīte ir zobu tīrīšanai (nokalpojušās agrāk pārdzima apavu birstītēs), bet birztele būtu pašvaka birzīte.
Vārošs kādreiz var būt cilvēks, kuŗš vāra, bet ūdens, kad to uzvāra, ir verdošs. Tas uzverd, kad sasniedz viršanas temperatūru. Var arī teikt, ka ūdens vārās, bet kam gan lai pliks ūdens daudz vārītos – varbūt vienīgi kārtīgai dezinfekcijai. Ilgāk vārās kādas viras. Laikam arī mums ir vārdi, kuŗu pamatformas jāiekaļ (gluži kā latīņu un ģermāņu verbi), un šim vārdam tās ir tādas: nenoteiksme – virt, tagadne – verd, pagātne – vira.
Mobilajām ierīcēm nav šaušanas funkcijas. Tulkotāja arsenālā vismaz no 2015. gada ir Terminolōģijas komisijas risinājums ekrānuzņēmums. Apgrozībā ir arī trāpīgāki apzīmējumi: ekrānattēls, ekrānbilde, momentbilde.
Tiesvedība ir tiesas lietu izskatīšanas kārtība (sk. LLVV). Aiz matiem var pievilkt tādus salikumus kā sākt/piemērot tiesvedību, vārda nozīmi pārnesot uz lietas izskatīšanu vai iztiesāšanu un lietas materiāliem, ko atrodam no XX gs. 30. gadiem – diktam jau tautieši alkuši tiesas un taisnības. Bet tikai liels/liela nejēga šo vārdu lieto daudzskaitlī, apzīmējot procesus jeb prāvas. Tas ir tāds pats vienskaitlinieks kā lietvedība vai balsvedība.
Viesnīcas istaba ar labierīcībām nav "numuriņš". Tas ir numurs. Tas var būt vienvietīgs, divvietīgs utt., tas var būt luksa numurs un sazin kāds vēl. Kad kļuvis mīļš vai liekas par knapu, tad gan tas var būt numuriņš. Bet citādi numuriņš ir žetons vai kartīte, ar kuŗu ceram atdabūt ielas drēbes.
Arī šajā sarakstā diemžēl "turpmāk vēl". 😡
Es nevaru pateikt, kurā vietā pa viduslejasvācu valodu iet mana sarkanā līnija, tomēr «birsti» un «bildi» es uzskatu par barbarismiem tāpat kā «zapti» un «beķereju», taču, piemēram, bez šķērēm galīgi nevaru iztikt: nerakstīšu taču klabeniski «viņa uzmanīgi nogrieza ar grieznēm». Man ir no sirds žēl, ka daudzi pat kaunas izrunāt vārdu «suka», kur nu vēl kaut kur ierakstīt.
AtbildētDzēst