Tautas, valodas un valsts nosaukumam nav ideāli jāsaskan. Tiem tikai jābūt pareiziem.
Trešo lielāko ģermāņu valodu dēvējam
par holandiešu valodu, zemi, kuŗā to lieto – par Holandi, tautu, kas tajā runā – par holandiešiem. Mums ir vieglāk nekā
anglofōniem, kam iespējams trejsakņu kalamburs: The
Hollanders live in the Netherlands, and speak Dutch.
Holandes oficiālais nosaukums
tradicionāli atšķiŗas no triviālā. Dažās valodās to tulko (apmēram “Zemās Zemes”), bet
citās lieto vārdu, kas atgādina holandiešu vārdu Nederland. Tâ arī mums oficiālā (augstākā) stilā ir Nīderlandes Karaliste. Taču tas neskaŗ neitrālā nosaukuma Holande lietošanu.
Aizguvuma devēja bijusi vācu valoda. Tas izskaidro vārda Nīderlande līdzību vācu vārdam Niederlande. Caur vācu valodu pie mums nonākuši daudzi vietvārdi un etnonīmi (Holande, Islande, Šveice, Venecuēla, francūzis, norvēģis u. c.).
Kur vārdi jau ir, tie nav jāizdomā. Var tikai nožēlot vikipēdistu, kuŗš izgudrojis “nīderlandiešu
valodu”, ko dēvējot arī par “flāmu valodu” – sajaukdams visu, ko var sajaukt. Tādas nejēdzības izplatīšana nostāda muļķa lomā, piemēram, sporta komentētāju, kuŗš, Holandi dabiski nosaucis par Holandi, sevi “pārlabo”, itin kâ viņu klausītos daudzi miljoni dusmīgu
holandiešu.* Acīmredzot televīzijā kāds dod nekvalitatīvus norādījumus.
Joks “nīderlandiešu valoda” nav smieklīgs. Zinātniski** tā ir fikcija – nav dialektu kopuma,
ko runātu Holandē (Nīderlandes karaļa padotie), bet nerunātu Flandrijā (Beļģijas karaļa padotie). Zināma jēga ir apzīmējumam “flāmu
valoda” (lielākoties politiska vai nacionāli romantiska) – tā ir ar flāmiskām īpatnībām runāta
holandiešu valoda. Standarta (literārā) valoda abām zemēm viena. (Tāpat parasti
nerunājam par “austriešu valodu” vai “amerikāņu valodu” utt. tikai tāpēc, ka attiecīgās valstis nav Vācija vai Anglija.)
Holandiešu vārds cēlies no provinces, kas saukusies Holclande (apmēram “Kokzeme”). Tagad tur tiek runāts viens no holandiešu valodas dialektiem (ko varētu nosaukt par “holandu dialektu”). Aritmētiski varētu teikt tâ: holandiešu valoda = Flandrijas dialekti + Holandes dialekti + valoda Holandes aizjūŗas teritorijās. Aiz mīnusa varētu likt būru valodu, kas holandiešiem saprotama tikai par kādiem 80 %.
Līdzīgi latviešu valoda un valsts ieguvusi nosaukumu no latvjiem (vācisko Letten – no Vidzemes letiem); angļu valodas un zemes nosaukums
nāk no ģermāņiem angliem (EN the Angles) un viņu zemes Englijas (EN Anglia), kas krietni mazāka par tagadējo Angliju; par Igauniju un igauņiem
dēvējam visu tagadējo Igaunijas Republiku un tās tautu – lai gan agrāk vārds
attiecās tikai uz Ugandiju un ugauņiem (tagadējiem veriešiem).
P r o t a m s, ne valodu, ne tautu nosaukumi nav jāpielāgo vai jāpiekārto valstu nosaukumiem – ne konjunktūras, ne sadomātas “pareizības” vai “precizitātes” vārdā. Tas var izrādīties maldi, ja nezina, par ko runā. Mūsu pašu Eirōpā...
Laimīgā kārtā mums juridiski saistoši ir:
1. Līgums par Eiropas Savienību;
2. EEK regula Nr. 1 (OV 17, 6.10.1958.)*** par
Eiropas Kopienu valodām.
To latviešu
redakcijā redzams, ka starp 4 sākotnējām oficiālajām Eiropas Kopienu valodām
bijusi (un starp tagadējām 22 ES valodām palikusi) holandiešu valoda.
* Daži holandieši dusmojoties, ka viņus angliski sauc par Dutch – tas viņus
pielīdzinot vāciešiem (DE Deutschen, NL Duitsers); īstenībā angliski tas nozīmē tikai holandiešus (un vācamerikāņus, kuŗi ieceļoja Pensilvānijā XVII gs. beigās). Mēs attiecīgo vārdu
nelietojam ne par vāciešiem, ne holandiešiem; mums ir seni vārdi Vāca, Vāczeme, vācieši (kas var būt senāk attiecināti uz dažādiem Baltijas jūŗas piekrastes iedzīvotājiem, kuŗi nav leiši, prūši, poļi un runā [lejas]vācu valodai līdzīgās valodās – holandiešiem, frīziem, varbūt skandināviem).
** Apzīmējums “nīderlandiešu valoda” ir kaitīgs arī politiski. Flāmi jau gadsimtiem ir beļģu karaļa padotie (un labākā pasaulē dzīvotu brīvā Flandrijā), taču ar tādu apzīmējumu viņu dzimtā valoda latviski tiek nosaukta vārdā, kas ģeogrāfiski attiecas uz viņu kaimiņiem holandiešiem, un var tikt apšaubīta flāmu autonōmija.
*** Regula izdota 1958. gadā, latviski tulkota XX gs. beigās: