krēķi

“Ar vārdu krēķis pirmoreiz sastapos tā igauniskajā formā. Vecā Vīlandes savrupmāju rajonā ievēroju 3 ielu nosaukumus: Kirsi, Ploomi un Kreegi. Ķirsis, plūme, bet kas trešais? Man paskaidroja – ‘mazas, zilas plūmītes’.”

Temats aizsākts kādā interneta sarunvietā. Pateicam dalībniekiem!

Tālāk – kāds vārds par igauņu vārda kreek “radurakstiem” Latvijā.

Šis vārds augļu koka (ne putna riekstroža) un tā augļa apzīmēšanai precīzā nozīmē atrodams Mīlenbaha vārdnīcā: “krēķis .. eine Pflaumenart (Prunus insititia)”; tas reģistrēts Kandavā, Talsos, Dundagā un nāk no viduslejasvācu kreke, kas nozīmējis ērkšķu plūmi (“dzeloņplūmi”); turpat atrodama paralēlforma krīķis, kas nāk no viduslejasvācu paralēlformas krike.

LZA terminos* vārds krēķis nav minēts, ir tikai “būka, mazā plūme” (P. [domestica subsp.] insititia). Taču būka latviski var būt arī pati parastākā zilā plūme (P. domestica subsp. domestica), sevišķi turpat Kurzemē! Varbūt tur vārdi pretstatīti: lielās zilās dēvētas par būkām, mazās – par krēķiem? Diskusijā atklājās, ka kādās vietās Kurzemē “mazās, zilās, saldās” citādi kâ par krēķiem nemaz nesaucot.

Vāciski krēķi sauc Krieche[n-Pflaume]. “Duden” vārdnīca arī skaidro vārda Krieche izcelsmi: vidusaugšvācu krieche = Grieche, pēc viduslatīņu prunum graecum ‘grieķu plūme’ parauga.

Pie mums pazīstamas arī citas “mazas plūmes” – plūmju sugas vai pasugas, kâ mirabele, Kaukāza plūme (“aliča”), savvaļas ērkšķu plūme (krēķi var būt cēlušies, ērkšķu plūmi krustojot – par to liecina forma, krāsa un durstīgi zari).

Krēķi ir sīki, bet aromātiski un noder zaptei vai sulai. Savā vaļā izplatās strauji, vairojoties ar sakņu atvasēm, bet dārzā krēķis var izaugt par vairākus metrus augstu koku. Diemžēl tos iecienījis kāds agresīvs tinējs.

Par “krēķi” diskusijā nosaukta arī tagad populārā Kaukāza plūme; tas rāda, ka vārda nozīme ‘maza plūme’ ir dzīva un, kur nav “mazo zilo”, vārdu attiecina uz citām mazām plūmēm. Vārdu nozīmes mainās un “staigā”: objekts nepaliek bez nosaukuma, tam var būt pat vairāk par vienu nosaukumu – taču arī nosaukumi mēdz pāriet no objekta uz objektu.

Mūsdienās šis vārds krēķa jeb būkas, jeb mazās plūmes nozīmē joprojām tiek lietots mūsu kultūrtelpā: DE Krieche, DA kræge, SV krikon, FI kriikuna, ET kreek, LT kryklė un pat FR crèque.

Vārdam, ko lieto zinātnē, būtu labi sakrist ar vispārīgās leksikas vārdu. Tâ, kādā triju autōŗu 2019. gada darbā lasām: “In all regions of Latvia, different landraces and clones of small blue damson plums called “būkas” or “krīķes” (Prunus domestica ssp. insititia (L.) C. K. Schneid.) have been propagated by root suckers during a long time period. ...(Spolītis et al., 1955)” (https://sciendo.com/pdf/10.2478/prolas-2019-0032). Aprakstīto objektu ļauj pazīt EN nosaukums [small blue] damson plum, LZA terminos* atrodamais būka un vārds krīķe (acīmredzot pārveidojies, krīķim dzimtē pielīdzinoties plūmei).

Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase (https://www.la.lv/plumites-ar-ko-atskiras-dazadas-skirnes-2) min “mazo plūmi (būku, krēķi, krīklīti, cūku plūmi)”.

Uz tāda jauka fōna nelāgi izskatās vārds “brūka”, kas nonācis arī ES iestāžu terminbāzē IATE un citur (https://lv.techdico.com/tulkojumi/latvie%C5%A1u-ang%C4%BCu/br%C5%ABka.html). Tēzaurs rāda, ka apvidvārds brūka nozīmējot ‘mazi maizes gabaliņi sajaukti ar sautētām kaņepēm’. Tādi kokos neaug. 


* LZA TK Terminoloģija 9. Agronomijas terminu vārdnīca. R.: Zinātne, 1973.