par ko / kâ kas

Vārdu kâ ne velti atzīst par salīdzināmo partikulu un gramatikā reizēm izdala atsevišķi kâ salīdzinātājvārdu – tas galvenokārt domāts salīdzināšanai: Liels kâ vērsis. Strādā kâ zirgs. 
 

Līdztekus salīdzinājumam atrodama arī tāda kâ statusa, identitātes nozīme: To es jums saku kâ ārsts. (Būdams ārsts.) Kâ Elizabete aktrise bija gatavā nelaime. (Elizabetes lomā.) Mēs tevi stādīsim priekšā kâ mūsu virsaiti. Viņu atskaitīja kâ nesekmīgu. Šo nozīmi apraksta arī kâ ierobežojumu: Kâ cilvēks es jūs saprotu, bet kâ direktors – atlaižu.

Otrā nozīme nav aplūkota “Latviešu valodas vārdnīcā” un “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”. “Latviešu literārās valodas vārdnīca” to pamatoti uzskata par nevēlamu, kad tā izsaka funkciju, piemēram, “sāli izmanto kâ garšvielu” (jābūt “par garšvielu”). Labojot un skaidrojot valodas kultūras entuziasti min apmēram šādu piemēru: Strādā par miesnieku, bet strādā kâ ķirurgs.

Abu kâ nozīmju pretstatu var izmantot kalambūriski: Visi viņu pazīst kâ raibu suni, bet es viņu pazīstu kâ kaismīgu filatēlistu.

Pirmajā (pamata) nozīmē kâ aptuveni atbilst angļu like, bet otrajā – angļu as. 

Laikam otrās nozīmes ietekmē sastopami tulkojumi, kur angļu as neveiksmīgi tulkots ar kâ, piemēram: “dekānskābi apstiprina kā aktīvo vielu izmantošanai biocīdos”. Iznāk, ka dekānskābi apstiprina tâ, kâ apstiprina aktīvās vielas, kuŗas izmanto biocīdos, un ka dekānskābe nav aktīvā viela – tikai salīdzināta ar tādu. Bet tā nav taisnība.

Vaina ir vienkārša – izraudzītais darbības vārds apstiprināt šajā nozīmē pārvalda prievārdu par. Tāpat kâ Dombrovski apstiprina par Komisijas locekli, tâ dekānskābi apstiprina par aktīvo vielu. 

Tāds pats pārvaldījums un līdzīga nozīme ir vārdam atzīt: atzīst par spēku zaudējušu, atzīst par aktīvo vielu. Piemērā minēto dekānskābi var arī ierindot starp aktīvajām vielām vai pieskaitīt pie aktīvajām vielām. Tâ kâ dekānskābe nu ir ieguvusi aktīvās vielas statusu (atzīta par aktīvo vielu), dekānskābi kâ aktīvo vielu var izmantot biocīdos (kur to izmanto par aktīvo vielu). 

Vārds kâ nav prievārds, taču veido teikuma locekli kopā ar patstāvīgo vārdu un sliecas pastāvīgi biedroties ar noteiktiem darbības vārdiem (gan neprasot aiz sevis konkrēta locījuma), piemēram: Sēnes agrāk klasificēja kâ augus. 

Nevērīgu tulkošanu turpmāk kvalificēšot kâ noziegumu.