ievēlē

Ir divi darbības vārdi, kuŗu formas nenoteiksmē un pagātnē sakrīt (http://www.tezaurs.lv/sv/):

vēlēt¹ -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
vēlēt² vēlu, vēli, vēl, pag. vēlēju

Pirmais ir aizguvums no vācu wählen un kâ daudzi aizgūti darbības vārdi ietilpst II konjugācijā. Otrs ir mantots III konjugācijas vārds; tas gan ir arī rada wählen un līdzīgiem vārdiem citās valodās.

Vārdu līdzības dēļ (sakrīt daudzas formas un pat intonācija) priekšstāvja izraudzīšanos ne viens vien asociē ar vēlēšanos, izvēli. Tādēļ sastopamas tagadnes formas „ievēl” u. c.

Ar ie- atvasinātais ievēlēt (tāpat kâ izvēlēt, pārvēlēt) nav saistīts ar mantoto vēlēt². Tas ir aizguvuma vēlēt¹ atvasinājums.

Literārajā valodā ir šādi:

Eiropas Parlamenta locekļus ievēlē vispārējās tiešās vēlēšanās brīvā un aizklātā balsojumā.

Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar vēlēšanu zīmēm Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

Locīšana tagadnē un formas no tagadnes celma:

es ievēlēju

tu ievēlē

(kāds) ievēlē

mēs ievēlējam

jūs ievēlējat

ievēlējot (nelokāmais divdabis, atstāstījuma izteiksme)

ievēlējošs (tagadnes aktīvais divdabis)

ievēlējams (tagadnes pasīvais divdabis)

jāievēlē (vajadzības izteiksme)