sliktbūtība

EN  wellness       LV labsajūta (LLVV: ‘laba pašsajūta’), veselība (pretstatā neveselībai)
EN  well-being    LV labklājība (sev. ķermeniska)
EN  welfare         LV labklājība (sev. saimnieciskā, kâ salikumā welfare state ‘labklājības valsts’)
EN  prosperity     LV pārticība; plauksme

Labklājība, tāpat labsajūta, veselība un pārticība ir pareizs cilvēka stāvoklis un attiecības ar apkārtējām lietām un būtnēm. Labklājība ir normāls stāvoklis, ko gadu simteņiem cenšamies nosargāt. Boļševisma laikā, iespējams, šis priekšstats ir iedragāts un vārda nozīme izļodzīta.

Labsajūta nav baudas mirklis, eifōrija vai svētlaime. Tā ir nosacījums domāšanai un strādāšanai. 

Kāda velna pēc sadomāta „labbūtība”? Tā būtu kas ideāls, ētiski vēlams? Taču būtības daļa tikpat labi var būt „ļaunbūtība”. Cilvēka labbūtību varētu cildināt un vairot.

Nevārdus sagudro sliktas tulkošanas vajadzībām. Labs tulkotājs izlīdzas ar labiem mērķvalodas vārdiem, bet slikts bļauj pēc tapiņām, ar ko aizbāzt tukšumus. Kāds tās šā tā izdrāž, un "tulkotājs" nu "tulkos".*

Līdzīgi safantazētā „labbūtne” būtu kāda labā feja, ja viņas apzīmējums veidots pēc sīkbūtnes parauga. Ja to balsta prombūtne un klātbūtne, tas būtu stāvoklis. (Tauta dzīvo arvien lielākā labbūtnē.)

Labjūtība būtu spēja labi izjust, arī just līdzi un empatizēt, augsts jūtīgums.

Labjutība būtu spēja labi sajust (piemēram, mērierīcei), augsts jutīgums.

Labatne varētu būt auglīga vide vai labvēlīgs laikmets.

Jauko vārdu labturība, kas apzīmē cilvēcīgu izturēšanos pret lopu, nav obligāti lietot dzīvnieku labklājības vietā, un ir lieki teikt “dzīvnieku labturība”, tulkojot EN animal wellbeing, jo labturība attiecas tikai uz dzīvniekiem.

Ja tulkošanas diferencēšanai vajag kā jauna, lai tā ir labesība. Tā būtu tāds vēlams esības veids. 

*  Nu ir man, nu ir man
   Kurpe salāpīta.
   Nu es varu, nu es varu
   Lēkt tiem citiem līdzi.