kartveļi

Toponīmikā (vietvārdu zinībās) runā par endonīmiem, kas ir no oriģinālvalodas nākuši nosaukumi, un eksonīmiem, kas nesakrīt ar nosaukumu oriģinālvalodā (un ko devušas vai savstarpēji pārņēmušas citas tautas). Starp valstu nosaukumiem endonīmi mums ir Lietuva un Moldova. Mums ir izcili eksonīmi Igaunija, Vācija, Krievija.

Reizēm lietots arī vārds autonīms (pašnosaukums) ­– tajā tauta dēvē sevi (tā jau ir etnonīmika), arī savu zemi un valodu.

Gruzijas dažādo apzīmējumu izcelsmi un nozīmi 2010. gadā “Rīgas Laikā” aprakstījis Aldis Lauzis: Par Georgiju? Kādēļ ne par Sakartvelu? Īss atreferējums: Gruzijas gruzīniskais nosaukums ir Sakartvelo. 2009. gadā Gruzija lūgusi Lietuvu nelietot krievisko nosaukumu LT Gruzija, tāpēc Lietuva nolēmusi lietot vārdu LT Sakartvelas. Latvija un citas valstis, kuŗas lieto krievisko nosaukumu, varētu sekot labam piemēram, un latviešiem būtu *Sakartvela. Gruzijas “krieviskais” vārds ir turku vārda Gürcistan un grieķu vārda Georgía variācija ar skaņu pārstatījumu. Tiktāl atreferējums.

Nepagāja ne desmit gadu, un Lietuvā vārdu LT Sakartvelas pieņēma par alternatīvu Gruzijas nosaukumu, kas oficiālo neaizstāj. Tas bija darījums – Gruzija apņēmās Lietuvu vairs nesaukāt krieviskajā vārdā Litva.

Uz līdzīgu lūgumu atsaukušās Izraēla, Koreja un Japāna. Vācijā, kā redzams Meiera leksikonā, tiek lietots vārds Georgien, ko vietām bija aizstājis Grusien vai Grusinien.

Gruzijas nosaukumu attīstība smalki iztirzāta EN Vikipēdijas rakstā Names of Georgia.

Arī mums senāk lietoti vārdi Georgija un georgieši.* XX gs. daudz lietota forma Grūzija (gaŗums vai nu no RU Gruzija uzsvērtās zilbes atveidojuma ar ū, vai vācu gaŗā u ietekmē). Konversācijas vārdnīcā ir tautas nosaukums grūzīņi, taču prof. Endzelīna red. Pareizrakstības vārdnīcā (1942) ir gruzieši, gruzīni (gaŗums atcelts).

Vārds kartveļi mums pazīstams no valodu klasifikācijas, kur par kartveļu valodām sauc atsevišķu saimi. Arī etnonīmiski pareizi ir diferencēt starp gruzīniem šaurā un kartveļiem plašākā nozīmē – vairākām tautām, kuŗas nevar asociēt ar vienu zemi, jo vismaz čani jeb lazi kompakti dzīvo Turcijā, pārējās ­– Gruzijā. Tādā ziņā *Kartvelija nebūtu precīzs Gruzijas apzīmējums (kas gan toponīmikā mēdz gadīties).

Gruzija ir eksonīms, aizguvums no krievu valodas. Šo valodu sveša vara uzspiedusi un izplatījusi gan Gruzijā, gan Latvijā.

Sakartvelo būtu endonīms. Taču endonīmus ietekmē katras valodas artikulācijas bāze jeb “akcents”, tāpēc izruna nav gluži tāda kā oriģinālvalodā. Arī nepieciešamo aizguvuma gramatizāciju var neuzskatīt par endonīma bojāšanu. Tad A. Lauža priekšlikums *Sakartvela liekas izcils.

Vārds Sakartvelo gruzīnu valodā veidots no vārda kartvel- ar “apdēkli” jeb cirkumfiksu sa-..-o. Tādu lietojot kādas tautas apdzīvotās zemes nosaukšanai. (Var iztēloties, kā būtu, ja mēs no saknes latv- izveidotu vārdu “Salatve”.) Apmēram tā mums daudzu zemju nosaukšanai lietota izskaņa -ija. Ja gruzīnus pārsauktu par kartveļiem (viņu autonīms ir KA kartveli), tad Gruzija būtu *Kartvelija.

Endonīmiem esot priekšroka, taču tie nav jāpārņem, kad nekas būtiski nemainās. Pasaules norises toponīmikā plašāk atbalsojas tad, ja izskan agrāko lielo impēriju valodās.

Diemžēl pie mums ir saviestas dažas pārgudrības, piemēram, daudzās valodās tradicionāli tulkojamie nosaukumi Zaļā Raga Salas un Ziloņkaula Krasts nevajadzīgi aizstāti ar Kaboverde un Kotdivuāra. Vai tā būtu pieglaimošanās kolonizatoriem, kas uzspieduši šīm zemēm savu valodu un sūknē no turienes koloniālpreces un darbaspēku? Ir izveidoti vai atstāti vairāki nelokāmi nosaukumi, reizēm ar nenosakāmu izrunu (Svatini), tā ka mums draud arī nelokāma Sakartvelo.

Bet mīlestība iet caur vēderu. Tā kā Ceilonas tēja nav Šrilankas tēja un Indijas tēja diez vai kļūs par Bhāratas tēju, tad Gruzijas tējai ir izredzes nekļūt par Sakartvelo tēju.

* Pēdējā Georgijas karaliene. Tēvijas Feļetons. Laikraksta "Tēvija" pielikums, 25.12.1891. (periodika.lv):

Dažos XIX gs. rakstos burta G/g vietā Ģ/ģ. Tajā laikā arī Džordžija dēvēta par Georgiju (un valsti, nevis štatu).

Par "kartveļiem jeb gruziņiem" 1929. gada izdevumā "Zeme un tautas" (gk. antropoloģiski, bet redzams, ka etnonīms nepavisam nav nostiprinājies):