Leišu – mūsu kaimiņu un brāļu valodas runātāju – nosaukšanai bijuši un ir dažādi vārdi, to vidū:
leiši (no sena leišu pašnosaukuma leičiai)
lietavji (piem.,
Francis Skardžus)
lietuvji (piem., Paulis Kalva J. Baltuša romāna tulkojumā)
lietavieši
lietavnieki (lietots arī par Rītprūsijas leišiem)
lietuvieši
Ar pēdējo ir kāda problēma: tautas nosaukumu parasti neveido kā atvasinājumu, kuŗā iekļauts valsts nosaukums.
Lietava ir labs zemes un valsts nosaukums (valodnieks J. Loja to lietojis vēl 60. gados), kuŗu attiecina arī uz senvalsti (pirms dižkunigaitijas), kas devusi nosaukumu arī tagadējai Lietuvai. Taču pēc endonīmiskā nosaukuma Lietuva oficiālas pārņemšanas latviešu valstī un valodā lietuvieši var politonīmiski nozīmēt Lietuvas valsts apdzīvotāju kopumu, nevis leišus.
Tādi atvasinājumi var izrādīties tendenciozi: moldovieši tad būtu ne tikai moldāvi, bet arī krievi un ukraiņi, kas dažādos laikos un nolūkos saradušies moldāvu zemē. Tad no jauna parādītos ukrainieši u. tml. veidojumi. Vārdu lietuvieši vajag lietot prātīgi. Mēs taču noraidām okupantu un šovinistu izgudrojumu “latvijieši”.
Miera laikā kā senāk lietots nosaukums leiši un cildinošais, bet nelatviskais lietuvji. Pēdējo gribējuši saviest Rīgas leiši – bet ne jau “sliktas skaņas” dēļ. Tādēļ, lai būtu tuvāk leišu pašnosaukumam.
Atrodams (periodika.lv, 1922–1940) arī vārds lietuvieši (gan trīskārt mazāk nekā leiši un daudzkārt mazāk nekā lietuvji), bet īsti totalitāri tas saviests krievu okupācijas laikā – lai būtu tuvāks krievu vārdam litovcy, kas aprobežojas ar “etnisko” Lietuvu (nevis litviny, kas plašāk apzīmē senās lielvalsts apdzīvotājus).
Manipulācijas ar vārdiem, kas cenzūras apstākļos viegli realizējamas, var būt gan cilvēku rīdīšanai un okupantu labsajūtai (ebrēju vārda uzspiešana žīdu apzīmēšanai), gan “jaunās iekārtas” propagandai (Tērbatas vārda nozīmes sašaurināšana). Bet tās var arī atspoguļot negudrību, iegribas, pat vēršanos pret vārdiem, kuŗus lietojuši "buržuaziskie" valodnieki.
Leišu vārds nav lietots ar ierobežojošu nozīmes komponentu (sk. LLVV un 6 vārdnīcas Letonikā).
Leišu vārda pārākumam par pārējiem (daļējiem) sinonīmiem ir pierādījumi.
Leišmale (neģeogrāfiski leišmale) ir pierobeža, kur dzīvo leišmalnieki; Leitis ir izplatīts uzvārds; sakne leit-/leiš- ir vairāk nekā 100 vietvārdos; vārds apdziedāts vairāk nekā 100 tautasdziesmās.
Leišu vārdu arī tagad lietojam neitrāli: gan draudzīgi, gan oficiāli, reizēm kritiski (piem., par krāsu izvēli). Arī lepni, ka mums ir savs skaists vārds “brāļuku” apzīmēšanai. Labs paraugs ir gan sporta komentētāji, gan baltisti.
Dažos salikumos, kā leišu ciltis, vārds “lietuviešu” būtu anahronisms. Valodniecībā plaši lieto apzīmējumu leišu valoda.
Var arī citādi – brāļu zemi apzīmēt ar tautai identisku nosaukumu kā vecos laikos! Ar lielu sākumburtu: Leiši. Piemēram: Šovakar pie mums ciemojas Leišu komanda, bet pavasarī spēlēsim Leišos. Miera laikā šis paņēmiens nav smādēts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru